Viedokļi

Viedoklis: Ko obligātā veselības apdrošināšana nozīmēs Latvijas iedzīvotājiem?

Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas ekonomists, 18.07.2016

Jaunākais izdevums

Latvijas Banka 14. jūlijā publicēja obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepciju. Tajā piedāvājam veselības aprūpei piesaistīt papildu līdzekļus, vienlaikus sistēmā radot konkurences elementus. Valsts apdrošinātājam konkurējot ar privātajiem apdrošinātājiem, tas laika gaitā veicinātu pieejamo līdzekļu efektīvāku un lietderīgāku izmantošanu, kā arī uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Šķiet, mūsu piedāvājums ir sacēlis putekļu mākoni virs ilgstoši pēc būtības nereformētās veselības aprūpes sistēmas, radot draudus gadiem iestrādātajai rutīnai daudziem tās dalībniekiem. Tādēļ nav pārsteigums, ka sastopamies ar plašu kritiku, kas pati par sevi ir laba lieta, jo diskusijās varam nonākt pie labākiem risinājumiem. Tomēr netrūkst arī klaja populisma, māņu un apzinātu sabiedrības iebiedēšanas elementu, lai radītu pretestību reformām. Piemēram, retorika par veselības aprūpes privatizāciju, apdrošināšanas polišu pieejamību vien turīgajiem un veselajiem, kā arī veselības aprūpes pieejamības krasu pasliktināšanos ir klaji nepatiesa.

Izstrādājot koncepciju, viens no mūsu galvenajiem mērķiem bija - būtiski uzlabot veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem. Latvijā veselības aprūpes pieejamības ziņā situācija šobrīd ir kritiska: būtu grūti iedomāties, kā vēl vairāk to varētu pasliktināt. Latvijā katrs piektais iedzīvotājs nepieciešamības gadījumā nevēršas pie ārsta, un šis rādītājs ir būtiski sliktāks nekā jebkurā citā Eiropas Savienības (ES) valstī. Neziņa par to, kādus veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina valsts un cik vēršanās pie ārsta pacientam izmaksās no paša līdzekļiem, kā arī pakalpojuma dārdzība un garās rindas – tie ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji nepieciešamības gadījumā nav vērsušies pie veselības aprūpes speciālistiem.

Vēl jo vairāk, šobrīd veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība Latvijā ir krasi atšķirīga nabadzīgajiem un turīgajiem iedzīvotājiem, skaidri apliecinot, ka Latvijā de facto ir maksas medicīna. Nevienā citā ES valstī tik krasas atšķirības nav vērojamas. Šāda situācija nav izveidojusies zemā valsts budžeta finansējuma dēļ. Šī krasā atšķirība faktiski nav mainījusies laika gaitā. Tā bija nepiedodami augsta gan pirmskrīzes gados, kad veselības jomas finansējums bija nozīmīgi lielāks, gan arī pēckrīzes periodā, kad valsts finansējums mazinājās.

Ko tad piedāvā Latvijas Banka šīs problēmas risinājumam?

Obligātā veselības apdrošināšana nozīmē to, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam būs apdrošināšanas polise, kurā būs iekļauts skaidri definēts pieejamo veselības aprūpes pakalpojumu grozs. Cilvēki skaidri zinās, kādi veselības aprūpes pakalpojumi viņiem ir pieejami un droši varēs doties pie ārsta, lai saslimstības diagnosticētu agrīnā stadijā, nevis tad, kad tās jau kļuvušas hroniskas, nodarot bieži vien neatgriezenisku kaitējumu veselībai un būtiski sadārdzinot ārstēšanu.

Maksātnespējīgos iedzīvotājus apdrošinās valsts, tam novirzot esošos veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus. Šiem iedzīvotājiem būs vien jāveic apdrošinātāja izvēle un jāsaņem apdrošināšanas polise. Tomēr maksātspējīgajiem iedzīvotājiem par polises iegādi būs jāmaksā, par to pretim saņemot garantiju, ka nepieciešamības gadījumā tiem būs pieejami polisē iekļautie veselības aprūpes pakalpojumi. Paredzams, ka daudzos gadījumos šo polišu iegādi veiks darba devējs (jau šobrīd aptuveni trešo daļu Latvijā nodarbināto iedzīvotāju darba devēji ir brīvprātīgi apdrošinājuši). Lai gan maksa par polisi būs papildu maksājums, šāda sistēma ļaus iedzīvotājiem būtiski samazināt finanšu riskus saslimstības gadījumā. Veicot regulārus maksājumus par apdrošināšanas polises iegādi, cilvēki pasargās sevi no daudz lielākiem maksājumiem saslimstības gadījumā. Veselības aprūpes sistēma kļūs solidārāka, veselajiem rūpējoties par slimajiem, lai kādu dienu nepieciešamības gadījumā palīdzīga roka tiktu sniegta arī pašiem.

Veselības aprūpe būs pieejama visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu veselības stāvokļa vai ienākumu līmeņa. Attieksme pret visiem iedzīvotājiem būs vienlīdzīga. Lai nodrošinātu solidaritāti, regulējumā tiks skaidri atrunāts, ka apdrošinātāji polises iegādi nedrīkst atteikt nevienam iedzīvotājam un polises cenai visiem iedzīvotājiem – gan slimajiem, gan veselajiem – būs jābūt vienādai. Apdrošinātāji nebūs tiesīgi sašaurināt valsts noteikto minimālo pakalpojumu grozu, bet tie šo grozu varēs paplašināt, nepārsniedzot valsts noteikto maksimālo apdrošināšanas polises cenu. Tādējādi visiem iedzīvotājiem tiks nodrošināta vienlīdzīga pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem. Eiropas valstu pieredze liecina, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir visaugstākā tieši tajās valstīs, kurās darbojas obligātā veselības apdrošināšana.

Konkurences cīņā apdrošinātāji un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji būs spiesti pastāvīgi uzlabot savas darbības efektivitāti, piedāvājot iedzīvotājiem arvien plašāku un kvalitatīvāku veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. Pretstatā esošajai sistēmai, kur Nacionālais veselības dienests nekritiski apmaksā pakalpojumu sniedzēju rēķinus, apdrošinātāji rūpīgi izvērtēs veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu pamatotību. Apdrošinātāji būs motivēti arī rūpīgi sekot līdzi, pārbaudīt un salīdzināt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju kvalitāti, lai konkurences apstākļos iedzīvotājiem sniegtu vislabāko piedāvājumu. Lai gan šādas sistēmas administrēšanas izmaksas varētu būt nedaudz augstākas nekā esošajā modelī, to ar uzviju kompensēs lietderīgāks un efektīvāks finansējuma izlietojums. Tā vietā, lai ar zemām administrēšanas izmaksām, kritiski neizvērtējot, veiktu finansējuma sadali veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju starpā, daudz lietderīgāk ir ieguldīt papildu līdzekļus efektīvākā administrēšanā, tā palielinot kopējo veselības aprūpei pieejamo līdzekļu sniegumu iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanā.

Nenoliedzami, obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas darbības sekmes būs atkarīgas no tā, vai un kā tieši tā tiks ieviesta. Pārsaucot esošo modeli par obligāto veselības apdrošināšanu, tā finansēšanai daļēji novirzot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, situāciju neizdosies būtiski uzlabot. Tieši otrādi, šāda tuvredzīga rīcība ne vien neļaus atrisināt samilzušās problēmas veselības aprūpes nozarē, bet arī iedragās Latvijas pensiju sistēmu. Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modelī ir nepieciešamas daudz kardinālākas reformas, kas sistēmas dalībniekiem radītu motivāciju pastāvīgi rūpēties par pieejamā finansējuma lietderīgu un efektīvu izlietošanu, ne vien par pieejamās naudas mehānisku sadali ārstniecības iestāžu starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Darbinieku veselību pārsvarā apdrošina lielie un vidējie uzņēmumi

Rūta Kesnere, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas tirgus krīzes vienmēr izjūt ar laika nobīdi, sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

"Apdrošinātāji nav izņēmums, un arī mums 2020. ir bijis dīvains gads. Ir gan jāņem vērā, ka apdrošināšanas tirgus krīzes vienmēr izjūt ar laika nobīdi, tādēļ, ja mēs skatāmies uz parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjomiem, tad tirgus joprojām ir "pa nullēm" salīdzinājumā ar 2019.gadu. Tas ir, pateicoties gan nobīdei, gan tam, ka ir atsevišķi apdrošināšanas veidi, kuriem šajā laikā klājas labi. Piemēram, dzīvības apdrošināšanā tās ir mūža pensijas, kur ir labs pieaugums, un tas faktiski izvelk visu dzīvības apdrošināšanas tirgu," teica Abāšins.

Vienlaikus viņš norādīja, ka kritumu ekonomikā klasiski pirmie izjūt transportlīdzekļu apdrošināšanas veidi - gan sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA), gan brīvprātīgā sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO). Abos šajos apdrošināšanas veidos ir kritums par 10-15%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanā vakcinētos un nevakcinētos vēl nešķiro

Jānis Goldbergs, Armanda Vilciņa, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Veselības un dzīvības apdrošināšana pēc būtības ir lielākie apdrošināšanas nozares segmenti, to apgrozījums Covid laikā ir audzis. Līdz ar vakcīnu parādīšanos nenoliedzami tām ir liela nozīme, tomēr īpaši apdrošināšanas produkti, kas šķirotu vakcinētos un nevakcinētos, cik zinu, pagaidām nav radīti".

Dienas Biznesam saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Vislielākās negatīvās apgrozījuma izmaiņas apdrošināšanas nozare Covid-19 pandēmijas laikā no 2020. gada pavasara līdz šodienai piedzīvojusi transportlīdzekļu un ceļojumu jomās, bet apgrozījuma pieaugums bijis dzīvības un veselības apdrošināšanā.

Dzīvības apdraudējums tiek vērtēts augstāk

Atbilstoši LAA statistikai par 2020. gadu un 2021. gada pirmo pusgadu, veselības un dzīvības apdrošināšana izaugsmi piedzīvojusi tieši 2020. gadā, līdz ar Covid-19 pirmajiem viļņiem dzīvības apdrošināšanas parakstītās prēmijas augušas kopumā par 8,4%, bet veselības apdrošināšanā par 4,2% pret 2019. gadu. Savukārt jau 2021. gada pirmajā pusgadā izaugsmi saglabā tikai dzīvības apdrošināšana, veselības apdrošināšanas parakstītām prēmijām nokrītot aptuveni 2019. gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izmaiņas valsts veselības apdrošināšanā plāno veikt kopā ar nodokļu pārskatīšanu 2021.gadā

LETA, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā plānots veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, tādējādi veselības apdrošināšanas sistēmas uzlabojumus atliekot par vienu gadu, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Vakar sadarbības sanāksmē Viņķele prezentējusi priekšlikumu atteikties no diviem veselības apdrošināšanas groziem, tā vietā veselības apdrošināšanu veicot caur sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to jau dara vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Tas nozīmē, ka šāda sistēma tiktu attiecināta arī uz alternatīvajiem nodokļu režīmiem, vienlaikus ieviešot jaunu sociālās apdrošināšanas veidu veselības apdrošināšanai cilvēkiem, kas neveic nekādu sociālo apdrošināšanu.

«Šī bija tā reize, kad Veselības ministrija gāja ātrākā tempā un ar radikālāku piedāvājumu nekā valdība kopumā. Tika nolemts, ka šie principi tiek atbalstīti - mēs neieviešam divus grozus, veselības apdrošināšanu veicam caur sociālo apdrošināšanu, un tā ir obligāta. Būtiskākās izmaiņas - valdība grib to skatīt kopā ar alternatīvo nodokļu revīziju, visdrīzāk ar būtiskām mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām. Tas nozīmē, ka šos principus mēs ieviešam vēlāk,» skaidroja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nemazināsim ēnu ekonomiku uz veselības rēķina

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, valdība pauda atbalstu veselības ministres Ilzes Viņķeles piedāvājumam neuzsākt iepriekš iecerētās divu pakalpojumu grozu sistēmas ieviešanu, kur pilnais grozs būtu paredzēts tikai sociālā nodokļa maksātājiem.

Vienlaikus atzīts, ka saglabājama obligātā veselības apdrošināšana un paplašināms to personu loks, kuras pakļautas apdrošināšanai. Saskaņā ar I. Viņķeles ieceri neapdrošinātām personām būtu nosakāms obligāts neliels līdzmaksājums – 50 eiro apmērā no 2021. gada, taču tas nebūs priekšnoteikums veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Proti, visā valstī tāpat kā līdz šim būs viens kopīgs pakalpojumu klāsts, kas būs pieejams visiem iedzīvotājiem. Cita lieta, ka līdz 2021. gadam jāveic grozījumi nodokļu politikā, lai strādājošiem ārpus tradicionālā nodokļu režīma nodokļu likmes tiktu paaugstinātas par 1%, kas tiktu novirzīts veselības aprūpei.

Ārstniecības iestādes nevienam pacientam neprasīs, vai tas ir apdrošināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Mediķu algas – arī uzņēmēju interesēs

Roberts Škapars, Dr.oec, Latvijas universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 08.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju organizācijas nodokļu reformas diskusijās ir veiksmīgi aizstāvējušas savas intereses, tomēr uzņēmējiem vajadzētu sniegt savu ieguldījumu vēl kādu nozīmīgu pārmaiņu – veselības reformas – sekmīgā īstenošanā, jo politiķi vieni paši nav spējuši atrisināt veselības aprūpes finansēšanas jautājumus.

Latvijas sabiedrības veselības rādītāji ir vieni no sliktākajiem Eiropas Savienībā. Tas rada nopietnas problēmas arī ekonomikas attīstībai un valsts budžetam. Iedzīvotāju sliktais veselības stāvoklis ir viens no iemesliem straujam darba nespējas pabalstu izmaksu pieaugumam – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 2016. gadā pabalstos izmaksāja 139 miljonus eiro, kas bija par 18,6% vairāk nekā 2015. gadā. Apmaksāto slimības dienu skaits 2016. gadā sasniedza 7,5 miljonus – par 8,2% vairāk nekā pirms gada.

Ar darba nespēju saistīto izdevumu kāpums negatīvi ietekmē uzņēmumu darbību, arī ārvalstu investoriem tas nav pozitīvs signāls. Šo iemeslu dēļ veselības aprūpes finansēšanai būtu jākļūst arī par biznesa organizāciju dienas kārtības jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cilvēki Latvijā varētu saņemt lielākas algas un pensijas, būs jāīsteno pārkārtojumi ne tikai izglītības, veselības aprūpes jomās, bet arī jāveic reāla birokrātijas samazināšana un jānodrošina taisnīgums, to intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās Vienotības Ministru prezidenta amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Viņaprāt, valdības pamatuzdevums ir radīt situāciju, lai algas pieaugtu, nevis pārkarsējot ekonomiku un iegāžot uzņēmumus mīnusos, bet gan piesaistot tās investīcijas, kas spēj sekmīgi izmantot cilvēkkapitāla iespējas.

Fragments no intervijas

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Svarīgākais jautājums Latvijā ir algas, lai vidējā alga valstī pieaugtu no pašreizējā nepilna 1000 eiro mēnesī līdz 1500 eiro. Būtībā tas ir pieaugums par 50%. Lai šāds scenārijs varētu notikt, ir jārisina vairāki svarīgi uzdevumi dažādās jomās – veselības aprūpē, izglītībā, birokrātijas mazināšanā visos iespējamos līmeņos. Šajā kontekstā svarīgs aspekts ir taisnīgums un tiesiskums, kā arī nedrīkst novērsties no drošības (iekšējās un ārējās) jautājumiem. Koncentrēšanās darbam šajās piecās jomās arī ļautu sasniegt izvirzīto mērķi – vidējo algu 1500 eiro, jo alga būtībā ir tautsaimniecības atspulgs katra cilvēka makā. Proti, ja spējam pārdot dārgas preces un pakalpojumus, tad varam atļauties lielas algas, ja nevaram realizēt augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus, tad nevarēsim arī atļauties maksāt lielas algas. Diemžēl Latvijā ir uzņēmumi, kuri darbojas, pamatojoties uz vēsturisko situāciju, – lētu, mazkvalificētu darbaspēku, kura pamatotajām prasībām par lielāku algu rodas jautājumi par šo uzņēmumu sekmīgu tālāku pastāvēšanu, jo zemākas izmaksas būs tepat netālu esošajā Baltkrievijā, Ukrainā un citās zemēs. Tāpēc, lai šādu risku mazinātu, būs nepieciešama pāreja uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Veselības aprūpes «ārstēšana» atgriežas sākumpunktā

Daiga Laukšteina, Māris Ķirsons, 05.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes «ārstēšanai» atgriežas pie izvēles starp divām iepriekš noraidītām zālēm – pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmes palielināšanas un obligātās veselības apdrošināšanas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kāds būs valdošo politiķu lēmums, nav skaidrības, vēl jo vairāk, ja pilnvērtīgai veselības aprūpes funkcionēšanai ir nepieciešams gandrīz divtik, nekā šai nozarei atvēlēts šogad (834 milj. eiro), ja vien netiek mainīts uzstādījums 2023. gadā veselības aprūpei novirzīt 1,676 miljardus eiro. Pēdējo gadu laikā dažādos formātos ir apspriestas daudz un dažādas idejas par veselības aprūpes sistēmas finansējuma avotiem, tomēr agrāk vai vēlāk, tās tikušas noraidītas vai arī vienkārši uzskatītas par nerealizējamām. Idejas, kur ņemt papildus 800 milj. eiro ir bijušas dažādas – sākot ar domu pagrābt vienu procentpunktu no sociālajām iemaksām, iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas 3 līdz 5 procentpunktu novirzīšana, obligātā veselības apdrošināšana 20–30 eiro mēnesī vienam cilvēkam, PVN pamatlikmes paaugstināšana par vienu vai diviem procentpunktiem, samazināto PVN likmju atcelšana medikamentiem u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātāju parakstītajās prēmijās aizvien dominē obligātā transportlīdzekļu apdrošināšana (2019.gadā īpatsvars bija 43,2%, bet 2018. gadā – 51,7%), liecina Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā apkopotā informācija.

Tas liecina par iedzīvotāju ierobežotajiem resursiem vai prasmes trūkumu izmantot plašāku apdrošināšanas resursu klāstu, kā arī apdrošināšanas sabiedrību pakļautību vienam riska paveidam. Pakāpeniski gan pieaug iedzīvotāju vēlme iegādāties ārvalstu apdrošinātāju filiāļu piedāvāto veselības apdrošināšanu. Izslēdzot ietekmi, ko radījusi "SEB Life and Pension Baltic SE" struktūrvienību konsolidācija Latvijā, dzīvības apdrošināšana turpina stagnēt.

Tas skaidrojams ne tikai ar augstajām komisijas maksām (administrācijas komisijas maksas sasniedz pat 4,5% no katras iemaksātās prēmijas), bet arī ar nodokļu regulējuma pārmaiņām – lēmumu pagarināt ieguldījumu periodu no 5 uz 10 gadiem, lai ieguldījums dzīvības apdrošināšanā un cita veida uzkrājumos kvalificētos iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai. Šā faktora ietekmē darba devēju noslēgto dzīvības apdrošināšanas līgumu īpatsvars kopējos noslēgtajos dzīvības apdrošināšanas līgumos sarucis līdz 7,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas valdība pirmdienas vakarā nolēma, ka vidējos un lielos uzņēmumos ir obligāti masvedā jāveic Covid-19 testi.

Premjerministra Andreja Babiša valdības sēdē pieņemtais lēmums paredz, ka 2,1 miljonam strādnieku un darbinieku šie testi jāveic vismaz vienu reizi nākamo divu nedēļu laikā. Pēc tam testi būs jāveic ar vienas nedēļas intervālu.

Lēmums par obligāto testēšanu neattiecas uz mazajiem uzņēmumiem, kuros ir mazāk nekā 50 darbinieku.

Valdība ir reaģējusi uz aicinājumiem stingrāk rīkoties pret jaunā koronavīrusa izplatīšanos birojos un fabrikās.

Piedalīšanās testos ir obligāta uzņēmumiem un to darbiniekiem. Obligātā veselības apdrošināšana segs koronavīrusa antigēnu testu izmaksas. Alternatīva ir paštestēšanās, kas tiks subsidēta.

Uzņēmumiem, kas neņems vērā prasību par obligātajiem testiem, draudēs lieli naudassodi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Rītdiena sākas jau šodien

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads jau ir pie durvīm, taču uz to, ko tas nesīs, uzņēmēji raugās ar bažām un neziņu. Pamats šādai piesardzībai ir gan ārējos tirgos, gan valsts iekšpolitikā. Ja ārējiem apstākļiem mēs varam tikai censties pēc iespējas labāk pielāgoties, tad iekšējie notikumi šobrīd iezīmē tādu pārmaiņu kvantumu un reformu murskuli, kāds Latvijā nav bijis kopš 90. gadu sākuma.

Viena no visaptverošākajām reformām, kas nākamgad skars Latvijas uzņēmējdarbības vidi, būs nodokļu reforma. Piedāvāto izmaiņu ir daudz, piemēram, ir būtiski izmainīts uzņēmuma ienākuma nodoklis un tā maksāšanas nosacījumi, kas noteikti mainīs gan investīciju vidi Latvijā, gan uzņēmēju skatu uz rītdienu, izvērtējot to, kurā valstī viņiem nodarboties ar biznesu. Fundamentāli ir reformēts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ieviešot trīs likmes un faktiski to diferencējot. Neticami, bet pēc daudzu gadu «nevarēšanas» Latvijas augļiem un dārzeņiem no 1. janvāra tomēr būs samazināts PVN. Nodokļu izmaiņas iet komplektā ar veselības aprūpes nozares reformu, kuras ietvaros vēl daudzas lietas nav līdz galam skaidras, piemēram, e-veselības ieviešana un obligātā veselības apdrošināšana. Tas viss vēl papildinās ar izglītības jomas reformu, elektrības OIK reformu un kopumā ļauj secināt, ka Latvijas simtgades jubilejas gads garlaicīgs nebūs. Savu artavu tam noteikti pievienos arī 2018. gada Saeimas vēlēšanas - jau tagad uz Latvijas politiskās skatuves varam novērot dažādas enerģiskas kustības gan līdzšinējās līderpartijās, gan mazākajos jaunpienācējos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 31. janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 1. februārī plkst. 01.00 pēc Latvijas laika) notika Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) – Brexit. Tālāk rakstā lasāma informācija, kas jāņem vērā ceļotājiem.

Atbilstoši AK Izstāšanās no ES līgumam no š.g. 1. februāra līdz 31. decembrim būs pārejas periods, kad AK vairs nebūs ES dalībvalsts, bet uz to vēl attieksies ES tiesības un pienākumi. ES un AK sadarbība šajā laikā turpināsies tāpat kā līdz šim ar vienīgo izņēmumu, ka AK vairs nepiedalīsies ES lēmumu pieņemšanā.

Par ES un AK attiecībām, sākot ar 2021.gada 1.janvāri, turpināsies sarunas. Šīs sarunas jānoslēdz līdz pārejas perioda beigām.

Ceļošana uz Apvienoto Karalisti Brexit pārejas periodā no 2020.gada 1.februāra līdz 31.decembrim

Pārejas perioda laikā ceļošanas nosacījumos nekas nemainīsies – ES, t.sk. Latvijas, pilsoņi uz AK un AK pilsoņi uz ES varēs ceļot tāpat kā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru