Veselības aprūpes «ārstēšanai» atgriežas pie izvēles starp divām iepriekš noraidītām zālēm – pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmes palielināšanas un obligātās veselības apdrošināšanas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Par to, kāds būs valdošo politiķu lēmums, nav skaidrības, vēl jo vairāk, ja pilnvērtīgai veselības aprūpes funkcionēšanai ir nepieciešams gandrīz divtik, nekā šai nozarei atvēlēts šogad (834 milj. eiro), ja vien netiek mainīts uzstādījums 2023. gadā veselības aprūpei novirzīt 1,676 miljardus eiro. Pēdējo gadu laikā dažādos formātos ir apspriestas daudz un dažādas idejas par veselības aprūpes sistēmas finansējuma avotiem, tomēr agrāk vai vēlāk, tās tikušas noraidītas vai arī vienkārši uzskatītas par nerealizējamām. Idejas, kur ņemt papildus 800 milj. eiro ir bijušas dažādas – sākot ar domu pagrābt vienu procentpunktu no sociālajām iemaksām, iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas 3 līdz 5 procentpunktu novirzīšana, obligātā veselības apdrošināšana 20–30 eiro mēnesī vienam cilvēkam, PVN pamatlikmes paaugstināšana par vienu vai diviem procentpunktiem, samazināto PVN likmju atcelšana medikamentiem u.c.
Būtībā visas šīs idejas tiek vērtētas daudzu gadu garumā – process ir, bet rezultāta nav. Katrs izvirzītais priekšlikums līdz šim ar pamatīgu kritikas daļu ir ticis «norakts». Šobrīd Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā darba grupa politiķiem tālākai lemšanai piedāvā obligāto divus finanšu avotus: veselības apdrošināšanu ar fiksētu (tiek pieļauts, ka tas varētu būt arī diferencēts) ikmēneša maksājumu vai arī paaugstināt PVN pamatlikmi par vienu procentpunktu. Vienlaikus, lai mazinātu rindas, ir plānots veidot divus veselības aprūpes pakalpojumu grozus – vienu, kurā būtu ietverta neatliekamā palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un atsevišķu slimību ārstēšana, bet otrā – saglabāt visu šobrīd teorētiski pieejamo diagnožu ārstēšanu. Turklāt, otrais «grozs» saskaņā ar piedāvājumu būtu pieejams tikai personām, par kurām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas ir samaksātas vismaz no minimālās algas, kā arī tā saucamajiem attaisnotajiem nemaksātājiem (bērni, pensionāri, studenti, invalīdi u.c.),
Jārēķinās, ka PVN standartlikmes palielināšana par vienu procentpunktu, papildus varētu ienest vismaz 100 milj. eiro, pēc citām aplēsēm – 90–110 milj. eiro. Ņemot vērā, ka papildus ir vajadzīgi vismaz 150–200 milj. eiro, tad ar PVN paaugstinājumu vien nepietiks un būs vajadzīgs vēl kaut kas. Teorētiski paliek iespēja finansējumu «paņemt» uz budžeta deficīta rēķina, kā arī cerēt uz papildu naudu no ekonomikas pieauguma. Abi šie instrumenti ir apšaubāmi, jo tie var būt nepieciešami nodokļu reformas izraisītā nodokļu ieņēmumu samazinājuma kompensēšanai.
Visu rakstu Atgriežas sākumpunktā lasiet pirmdienas, 5.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!
