A/s Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīca pērn strauji — par 60.8 % jeb 2.19 milj. Ls — kāpināja neto apgrozījumu, kas ir lielākais ieņēmumu lēciens uzņēmuma jaunāko laiku vēsturē. «Tas ir panākts, pateicoties spējai realizēt tādu Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas mašīnbūves kompāniju pasūtījumus kā MTZ (Minskas traktoru rūpnīcai), MAZ (Minskas automobiļu rūpnīcai), GAZ (Gorkijas automobiļu rūpnīcai) un ZAZ (Zaporožjes automobiļu rūpnīcai),» uzsver a/s Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīca tehniskais direktors Zigurds Kalniņš. Viņš atzīst, šobrīd Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīca savus izstrādājumus realizē bijušās PSRS teritorijā izvietotajām ražotnēm. «Pārsvarā visi pasūtījumi ir īstermiņa (līdz 3 mēnešiem), bez jebkādām garantijām par pasūtījumiem nākotnē, jo ilglaicīgu pasūtījumu šobrīd nav,» atzīst Z. Kalniņš. Turklāt sīvu konkurenci, vismaz Krievijas tirgū Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīcai izrāda Vladimiras analoga ražotne. Viņš ar lepnumu atzīst, ka šādos sarežģītos apstākļos uzņēmums ir spējis ne tikai radīt jaunus vadības paneļu modeļus, bet arī veiksmīgi tos realizēt. Tiesa, lielā mērā uzņēmuma finansiālās darbības rezultāti esot saistīti ar to, kā klājas konkrētām mašīnbūves kompānijām — Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīcas produkcijas pircējiem.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi oktobra televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Oktobrī mediju reklāmas tirgū turpinājās TV, preses un radio reklāmas apjomu kāpums.

Prese

Reklāmas apjoms šī gada oktobrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar septembri, ir pieaudzis par 14 %. Attiecīgi oktobrī tika reģistrēti 2,89 miljoni cm², bet septembrī - 2,53 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada oktobrī presē reģistrēti 16 974 reklāmas gadījumi, kas ir par 1 % mazāk nekā 2006.gada oktobrī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 17 187 reklāmām. Tas liecina, ka reklāmas kļuvušas lielākas un aizņem vairāk laukuma, bet to skaits ir mazāks.Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) oktobrī bijuši: Parex, Tele2, DNB Nord, Bite, Maxima, Reaton, L’Oreal, Auto Halle, Procter & Gamble, Hansabanka. Reklamētākās markas presē – Parex, Maxima, Tele2.

Sliežu remontdarbu laikā dzelzceļa posmā Mangaļi-Sarkandaugava 1.oktobrī un 2.oktobrī noteiktas izmaiņas Saulkrastu virziena vilcienu kustības sarakstos, informē AS Pasažieru vilciens.

1. un 2.oktobrī vilciens Nr.6128 Rīga (plkst.12:20)-Skulte (13:28) kursēs tikai līdz Saulkrastiem, bet vilciens Nr.6135 Skulte (plkst.13:44)-Rīga (14:53) - tikai no Saulkrastiem.

Minētais vilciens Nr.6128 Rīga (plkst.12:20)-Skulte (13:28) no Rīgas līdz Sarkandaugavas stacijai kursēs sarakstā noteiktajā laikā, bet no Sarkandaugavas un no pārējām maršruta Rīga-Saulkrasti stacijām 1. un 2.oktobrī izbrauks 1 – 6 minūtes vēlāk nekā ierasts, līdz ar to Saulkrastos pienāks plkst.13:25 (13:20 vietā).

1.oktobrī vilciens Nr.6135 Skulte (plkst.13:44)-Rīga (14:53) kursēs tikai no Saulkrastiem plkst.13:45 (nevis 13:53), 7 – 8 minūtes agrāk aties arī no pārējām stacijām līdz Sarkandaugavai, savukārt no Sarkandaugavas aties un Rīgas stacijā pienāks pēc saraksta. 2.oktobrī šis vilciens no Saulkrastiem izbrauks plkst.13:46 un arī no visām pārējām maršruta Saulkrasti-Rīga stacijām aties 5 – 7 minūtes agrāk nekā ierasts, līdz ar to Rīgā pienāks plkst.14:48 (nevis 14:53).

Zemniekiem piederošajai Jelgavas rūpnīcai Latvijas piens atrast investors, kurš, iespējams, varētu iegādāties rūpnīcas lielākajam kapitāldaļu turētājam - kooperatīvam Trikāta KS - piederošās daļas, šodien biedrības Zemnieku saeima kongresā paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nenosaucot konkrētu uzņēmumu vai uzvārdu, ministrs netieši atzina, ka pircējs varētu nebūt vietējais uzņēmums.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, sākotnēji investoru sarakstā bija kooperatīvs Latraps, uzņēmēju Paškausku ģimene, kā arī kāda Grieķijas kompānija, kuras darbība saistīta ar lauksaimniecību. Tieši šī kompānija neoficiāli tiek minēta kā iespējamais jaunais investors.

Dūklavs norādīja, ka kapitāldaļu potenciālo pircēju likumā noteiktajā kārtībā nosauks uzņēmuma maksātnespējas administratore un tas notiks ne ātrāk kā 15.martā.

«Man bija saruna ar administratori un izskatās, ka tuvākajos datumos būs pielikts punkts šai epopejai,» sacīja Dūklavs.

2017. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,31 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3 % vairāk nekā 2016. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,7 % un importa vērtība – par 10,9 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,24 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 46,4 % (2016. gada oktobrī – 46,7 %).

Šī gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,95 miljardus eiro – par 2,41 miljardu eiro jeb 13,0 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,33 miljardus eiro (palielinājums par 814,8 milj. eiro jeb 9,6 %), bet importa – 11,62 miljardus eiro (pieaugums par 1,6 miljardiem eiro jeb 16,0 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2016. gada oktobri eksporta vērtība bija par 7,0 % lielāka un importa – par 8,4 %, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports samazinājās par 1,5 % un imports – par 6,4 %.

2018. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,66 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3 % vairāk nekā 2017. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 6,8% un importa vērtība par 18,8% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,16 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,50 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,2 % līdz 43,6 %. Šī gada pirmajos desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,16 miljardus eiro – par 2,08 miljardiem eiro jeb 9,9 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 10,22 miljardus eiro (palielinājums par 780,4 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 12,94 miljardus eiro (pieaugums par 1,30 miljardiem eiro jeb 11,1 %). Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 5,1 % un importa par 16,0 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 0,4 % un importa – par 5,0 %.

Šā gada oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 15,3%, savukārt importa – samazinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportējapreces 1,053,6 miljardu eiro apmērā, bet importēja – par 1,135 miljardiem eiro. Līdz ar to ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 48,1% (2014. gada septembrī 44,5%).

Ārējās tirdzniecības bilanci oktobrī būtiski ietekmēja augu valsts produktu eksporta pieaugums par 41,5 miljoniem eiro jeb 64,9%salīdzinājumā ar septembri. Tajā skaitā kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksports palielinājās par 27,5 miljoniem eiro jeb 75,6%. Oktobrī tas visvairāk tika eksportēts uz Irānu – 25,7 miljoni eiro, Dienvidāfriku – 11,3 miljoni eiro, Vāciju – 7 miljoni eiro un Lietuvu – 6 miljoni eiro.

2016. gada oktobrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,4%, liecina jaunākais Arco Real Estate apskats. Kopš 2016. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 6,6%.

Dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos turpināja palielināties, tomēr pieauguma temps bija lēnāks nekā gada pirmajā pusē. Sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra cena pietuvojās 700 eiro atzīmei, kas, visticamāk, vēl šogad tiks pārsniegta. Cenu pieauguma iemesls joprojām bija zemais piedāvājuma līmenis, kas turpināja samazināties arī oktobrī. Visvairāk cenas šogad pieauga dzīvokļiem populārākajos mikrorajonos, kuros arī bija raksturīgas augstākās dzīvokļu cenas: Ziepniekkalnā, Pļavniekos, Zolitūdē u. c.

Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas lielākais pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2016. gada sākuma novērots Ziepniekkalnā (+ 8,8%), kas ir viens no populārākajiem un dārgākajiem Rīgas mikrorajoniem. Arī citos Rīgas lielākajos mikrorajonos cenas šogad palielinājās. Vislēnāk dzīvokļu cenas kopš gada sākuma pieauga Bolderājā (+ 3,7%).

Ministru prezidents Ivars Godmanis informē, ka februārī valdība plāno izskatīt ekonomikas atbalsta pasākumus, kuriem izmantos Eiropas Savienības struktūrfondus 180 miljonu latu apmērā, lai stimulētu eksporta preces ražojošos uzņēmumus gan caur banku sistēmu, gan fondiem, gan garantiju aģentūru.

Paziņojumā presei, kuru izplatījis Ministru prezidenta birojs, I. Godmanis uzsver, ka neatkarīgi no tā, vai Valsts prezidents Valdis Zatlers rosinās Saeimas atlaišanu pēc 31.marta, kā arī neatkarīgi no iespējamā Saeimas lēmuma ar 2/3 balsu vairākumu pieņemt likumu par Saeimas ārkārtas vēlēšanu rīkošanu, Latvijai ir vitāli svarīgi nodrošināt darboties un lemt spējīgu valdību.

I. Godmanis arī uzsver, ka Latvijas un Starptautiskā Valūtas fonda programmas ietvaros valdība uz šo brīdi ir aizņēmusies 800 milj. Ls, kas tiek izmantoti nepārtrauktu valsts budžeta iestāžu darbinieku darba algu izmaksu nodrošināšanai, no šā gada 1.janvāra paaugstināto pensiju izmaksai, kā arī valstij piederošās Parex bankas likviditātes nodrošināšanai.

Ministru prezidenta amata kandidāts Ivars Godmanis publiskojis izstrādāto valdības 100 dienu rīcības plānu. Uzdevumi sadalīti 6 blokos:

Neatliekamie Valdības darbi.

Tiesiskais bloks

1. Valdība iesniegs Saeimā likumprojektus:

- par parlamentārās kontroles atjaunošanu Valsts drošības iestādēm, vienlaikus nemainot prokuratūras kā vienīgās tiesiskās uzraudzītājas funkcijas ( par pamatu ņemot likuma "Valsts drošības iestāžu likums" redakciju līdz 2002.gadam);

- grozījumus KNAB likumā, iestrādājot normas, kas paredz Ģenerālprokurora obligātu līdzdalību lēmumu pieņemšanā par KNAB vadītāja iecelšanu un atcelšanu;

- grozījumus Kriminālprocesa likumā, iestrādājot nosacījumu KPL 410.pantā, ka prokurors nodod lietu tiesnesim, kurš pieņem lēmumu;

- grozījumus likumos, lai personas, kuriem apturēta mandāta darbība (t.sk. sakarā ar apsūdzību smagos noziegumos), varētu saņemt kompensācijas par attaisnojošu darba kavējumu (t.sk. attaisnojošs tiesas spriedumu);

Valdība uz piektdienu, 12.martu, pārceļ lemšanu par epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārija ieviešanu.

Ceturtdien kārtējā valdības sēdē bija plānots lemt par izmaiņām ierobežojumos, tostarp valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā nodrošināt attālināto darbu, kā arī lemtu par izmaiņām par atļauto pasažieru skaistu sabiedriskajā transportā.

Tomēr sēdes laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izsludināja 15 minūšu pārtraukumu, lai pārliecinātos, vai valdības sēdes dienaskārtībā nav "iezagusies viena nepilnība". Pēc pārtraukuma premjers apliecināja, ka valdības sēdes dienaskārtībā iekļautajos jautājumos ir "būtiski trūkumi".

Viņš atzina, ka šo otrdien valdība lēma ar 17.martu atļaut lidojumus uz trešajām valstīm, tomēr ceturtdien bija plānots lemt par pasākumiem, kā kontrolēt un uzraudzīt, lai iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, ievērotu epidemioloģiskās drošības prasības.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, šā gada oktobrī patēriņa cenas pieaugušas par 13,2%, tai skaitā precēm par 12,2%, bet pakalpojumiem – par 16,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2007.gada oktobrī, salīdzinot ar 2006.gada oktobri, vislielākais cenu kāpums bijis grupās: mājoklis un viesnīcas, restorāni.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2007.gada oktobrī, salīdzinot ar 2007.gada septembri, palielinājās par 2,2%. Precēm cenas pieauga par 2,5%, bet pakalpojumiem - par 1,4%. 2006.gada oktobrī, salīdzinot ar 2006.gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām oktobrī bija cenu kāpumam komunālajiem pakalpojumiem, pienam un piena produktiem, maizei, dārzeņiem, kā arī gaļai un gaļas izstrādājumiem.

Oktobrī palielinājās maksa par siltumenerģiju (+11,5%), atkritumu savākšanu (+12,7%), ūdens piegādi (+10,1%), kanalizācijas pakalpojumiem (+8,8%) un mājokļa uzturēšanu (+1,0%).

No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.

Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē - atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.

Latvijā šogad desmit mēnešos reģistrēti kopumā 7350 jauni uzņēmumi, bet likvidēti - 8960, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Vienlaikus "Lursoft" atzīmē, ka pērn attiecīgajā periodā bija lielāks gan jaunreģistrēto, gan arī likvidēto uzņēmumu skaits - 2021.gada desmit mēnešos Latvijā bija reģistrēti 7807 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 11 722.

Šogad oktobrī reģistrēti 772 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam veidojot 3,39 miljonus eiro. Lai arī kopējais jauno uzņēmumu skaits viena mēneša laikā oktobrī bija lielāks nekā citos šā gada mēnešos, to kopējais pamatkapitāla apmērs ir mazākais, kāds šogad reģistrēts viena mēneša laikā.

Pēc "Lursoft" datiem, no oktobrī reģistrētajām 679 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vien 202 pamatkapitāls sasniedza vismaz 2800 eiro, savukārt 216 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls bija mazāks par 10 eiro.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un lauksaimnieku organizāciju plānotie pasākumi no 2005.gada 17. – 30.oktobrim: 17.oktobrī notiek Jelgavas lauksaimnieku apvienības valdes sēde; 17.oktobrī Strasbūrā notiek apvienotā COPA un COGECA Prezidija sēde; 17. – 19.oktobrī Strasbūrā notiek COPA-COGECA lauksaimnieku kongress; 18.oktobrī Gulbenes rajona lauksaimnieku apvienība Litenes pagastā organizē kursus par saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnāla aizpildi; 19.oktobrī Rīgā notiek Latvijas Zemnieku federācijas padomes un rajonu lauksaimnieku apvienību sēde; 19.oktobrī Strasbūrā notiek COPA-COGECA mežkopības darba grupas sēde; 19.oktobrī notiek Jelgavas Lauku partnerības valdes sēde; 21.oktobrī Rīgā notiks Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas padomes sēde; 21. oktobrī notiek tikšanās ar Jelgavas rajona Lauku attīstības speciālistiem Jelgavas Lauksaimniecības konsultāciju biroja organizētajā informācijas dienā; 25.oktobrī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija organizē vides veselības saimniecību semināru Vidzemē; 25.oktobrī Gulbenes rajona lauksaimnieku apvienība jaungulbenes pagastā organizē apmācības; 25.- 27.oktobrī Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība piedalīsies Eiropas sarkano govju šķirņu audzētāju valstu konferencē Zviedrijā; 28.oktobrī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija organizē vides veselības saimniecību semināru Latgalē.

Ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnija paziņojumi par Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kuros tika izteikta neuzticība aviokompānijai, radījuši vairāk nekā 25 miljonus latu lielus zaudējumus, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

(Papildināts ar Arta Kampara viedokli)

Viņš skaidroja, ka pēc negatīvajiem ministra paziņojumiem kreditoru pacietība sākusi izsīkt. Pēc paziņojuma biļešu tirdzniecība būtiski samazinājusies - par 70 000 biļešu, un kopumā tas radījis aptuveni piecus miljonus latu lielus zaudējumus.

Nosacījumu maiņa jaunu lidsabiedrības lidmašīnu iegādei radījusi vairāk nekā 20 miljonu latu zaudējumus.

Kā ziņots, jūnijā Latvijas Radio ekonomikas ministrs Kampars paziņoja, ka problēmas aviokompānijā airBaltic būtu jārisina, «agresīvā veidā pārņemot informācijas pieejamību un operatīvo menedžmentu» no pašreizējās kompānijas vadības.

Latvijā likmes ilgtermiņa aizdevumiem latos pagājušā gada oktobrī bija 7,4 % gadā, kas ir par 3,4 procentpunktiem mazāk nekā septembrī, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2003.gada oktobri ilgtermiņa aizdevumu likmes latos Latvijā nav mainījušās. Lietuvā vidējās svērtās gada likmes ilgtermiņa aizdevumiem nacionālajā valūtā oktobrī bija 5,9%. Lietuvā ilgtermiņa kredītlikmes mēneša laikā pieauga par 0,1 procentpunktu, bet gadā - par 0,2 procentpunktiem. Savukārt Igaunijā likmes nacionālajā valūtā izsniegtajiem ilgtermiņa kredītiem pērn oktobrī bija 5,4%, kas, salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri, pieauga par 0,5 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar 2003.gada oktobri — saruka par 0,5 procentpunktiem. Likmes Latvijas komercbankās izsniegtajiem īstermiņa kredītiem, tostarp ar mainīgo procentu likmi, oktobrī salīdzinājumā ar septembri samazinājās par 0,1 procentpunktu un bija 7,8%. Savukārt salīdzinājumā ar 2003.gada oktobri īstermiņa kredītlikmes Latvijā pērn oktobrī bija par 2,6 procentpunktiem augstākas. Lietuvā likmes īstermiņa aizdevumiem vietējā valūtā oktobrī bija 5,2% gadā. Salīdzinot ar septembri, tās samazinājās par 0,1 procentpunktu, bet salīdzinājumā ar 2003.gada oktobri pieauga par 0,5 procentpunktiem. Igaunijā likmes īstermiņa kredītiem vietējā valūtā oktobrī bija 6,3% gadā, kas, salīdzinot ar septembri,pieaugušas par 1,2 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar 2003.gada oktobri saruka par 1,2 procentpunktiem.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka oktobrī, salīdzinot ar septembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 9.1%, rēķinot salīdzināmās cenās, bet, salīdzinot ar 2005.gada oktobri, kāpums ir bijis par 27.2%, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa.

2006.gada janvārī–oktobrī, salīdzinot ar 2005.gada janvāri–oktobri, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājies par 19.1%.

Uzņēmumu, kuru pamatdarbība ir automobiļu, motociklu, un to rezerves daļu un piederumu pārdošana, apgrozījums (rēķinot salīdzināmās cenās) 2006.gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri ir pieaudzis par 3.1%, bet, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, tas ir palielinājies par 75.5%. Tai skaitā automobiļu pārdošanas apgrozījums kāpis par 105.9%.

2006.gada janvārī–oktobrī, salīdzinot ar 2005.gada janvāri–oktobri, automobiļu, motociklu un to rezerves daļu un piederumu apgrozījums pieaudzis par 73.8%.

Savukārt auto degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2005.gada oktobri, (rēķinot salīdzināmās cenās) pieaudzis par 29.0%. 2006.gada janvārī - oktobrī, salīdzinot ar 2005.gada attiecīgo periodu, auto degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājies par 20.3%.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi 2006. gada oktobra (01/10/2006 – 31/10/2006) TV kanālu auditorijas, db.lv informēja TNS Latvia mārketinga vadītāja Laura Briča.

Arī oktobrī, tāpat kā septembrī, populārākais kanāls ir bijis LNT. Tā skatīšanās laika daļa oktobrī praktiski nav mainījusies un bija 20,8 %. Tuvākais konkurents, kanāls TV3 , oktobrī ir zaudējis gandrīz 1 % skatītāju uzmanības un tā skatīšanās laika daļa ir bijusi 16,8 %. Visvairāk oktobrī ir pieaugusi kanāla LTV1 skatīšanās laika daļa, par 1,1 %, un tā bija 12,1 %.

Kanāla PBK skatīšanās laika daļa oktobrī bija 10,9 %, par 0,5 % vairāk, nekā septembrī, kanāla LTV7 - 4,9 %, bet kanāla 3+ - 3,9 %, kas ir tikpat, cik septembrī. Par 0,2 % ir samazinājusies kanāla TV5 Rīga skatīšanās laika daļa, uz 2,9 % oktobrī, savukārt par 0,3 % kanāla RenTV Baltija , uz 1,9 % oktobrī. Joprojām niecīga skatīšanās laika daļa tiek veltīta kanālam MTV Latvija , 0,1 % oktobrī.

Oktobra mēnesī presē, televīzijā un radio bija vērojams reklāmas apjomu kāpums, liecina Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia dati. Reklamētākās nozares oktobrī bija: sakari, elektronika un datortehnika, reklamētākās markas presē – Parex, Zelta Pluss un Hansabanka.

Reklāmas apjoms presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2006. gada septembri, ir pieaudzis par 25 % . Attiecīgi oktobrī tika reģistrēti 2,88 miljoni cm², bet septembrī - 2,31 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada oktobrī presē reģistrēti 17 187 reklāmas gadījumi, kas ir par 2 % vairāk nekā 2005.gada oktobrī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 16 869 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) oktobrī bijuši Parex, LMT, Elkor, Hansabanka, Bite, Tele2, Reaton, Baltkom, Stockmann, Berren. Reklamētākās markas presē – Parex, Zelta Pluss un Hansabanka.

2006.gada 20.oktobrī

Informāciju sagatavoja: Miķelis Lapše, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un lauksaimnieku organizāciju plānotie pasākumi no 2006.gada 23.oktobra līdz 3.novembrim:

" 23.oktobrī plkst.14.00 Zemkopības ministrijas 23.stāva zālē notiek LOSP dārzkopības grupas sēde. Kontaktinformācija: Linda Bille, tel. 7027274, e-pasts: [email protected];

" 23.oktobrī plkst.12.00 Zemgalē, Jelgavā, Svētes ielā 18 Latvijas Jauno Zemnieku klubs organizē konkursa "Lauki-manas mājas" 2.kārtu. Kontaktinformācija: tel. 3027168, e-pasts: [email protected];

" 24.oktobrī plkst.12.00 Priekuļu lauksaimniecības tehnikums, Cēsu rajons Latvijas Jauno Zemnieku klubs organizē konkursa "Lauki-manas mājas" 2.kārtu. Kontaktinformācija: tel. 3027168, e-pasts: [email protected];