Sagaidāms, ka tuvākajā laikā potenciālais celulozes rūpnīcas būvētājs Metsaliitto iesniegs valdībai savus priekšlikumus par nepieciešamo valsts atbalstu, kā arī nodrošinājumam ar koksni. Šobrīd vēl nav zināms, kādi varētu būt oficiālie priekšlikumi, taču vairāki mežu nozares uzņēmēji sarunā ar Db bažījās par to, ka rūpnīcas investors atkal varētu izvirzīt tās pašas jau agrāk vairākkārt izvirzītās prasības par ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem. Db jau rakstīja, ka Ministru prezidenta biedrs un sarunu grupas ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem vadītājs Ainārs Šlesers ir norādījis, ka Latvijas valsts ir ieinteresēta 900 miljonu eiro vērtā investīciju projekta realizācijā, tomēr nedomā piešķirt kādas īpašas privilēģijas rūpnīcai. Informācijā par Latvijas valdības pārstāvju un Metsaliitto tikšanos rāda, ka Metsaliitto taujāja arī vai celulozes rūpnīca varētu strādāt speciālās ekonomiskās zonas režīmā un uzskatīja par svarīgu gūt valsts atbalstu tādās formā kā nodokļu atlaides, valsts ieguldījumus infrastruktūrā, vides atļaujas un protams, koksnes pieejamība no valstij piederošajiem mežiem. Turklāt Metsaliitto saistībā ar koksnes piegādēm celulozes rūpnīcai prasīja ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pagarinājumu uz 49 gadiem Metsaliitto piederošajai kompānijai SIA Silva, kas ir Latvijas lielākais mežizstrādātājs, kā arī vēlējās pirmās rokas tiesības uz citiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem, kas tiek pārtraukti ekonomiski pamatotā attālumā (80 km var būt pat vairāk — 120 - 150 km) no celulozes rūpnīcas Ozolsalā. Lai arī Latvijas valsts pārstāvji jau tikšanās laikā norādīja, ka valsts varētu tikai piešķirt privilēģijas koksnes iegādē tiem, kuri rada augstāku pievienoto vērtību no šīs koksnes, tomēr vairāki meža nozaru uzņēmēji izrādīja satraukumu norādot, ka tādējādi papīrmalku vismaz no valsts mežiem varēs pirkt tikai tie, kuriem pašiem ir pārstrādes jaudas Latvijā. Faktiski vienīgais pircējs – celulozes rūpnīca atradīsies izņēmuma stāvoklī attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem, kuriem šada iespēja tad būtu liegta. Pēc uzņēmēju domām, tas būtiski samazinās konkurenci papīrmalkas pirkšanā valsts mežos un, iespējams, atstās ietekmi arī uz cenām, kamēr privāto mežu sektorā konkurence tikai pieaugšot. Faktiski tādējādi Metsaliitto cenšoties nostiprināt savas konkurences pozīcijas attiecībā pret citiem papirmalkas pircējiem – tātad konkurējošajiem celulozes ražotājiem — Skandināvijā, secina uzņēmēji. Šāda Latvijas valsts politika var radīt neapmierinātību citu Metsaliitto konkurentu vadītājos un viņi varētu attiecīgi rīkoties.

Joprojām nav zināms, kuras potenciālā celulozes rūpnīcas investora Metsaliitto izvirzītās prasības būtu atbalstāmas, kuras kategoriski ne un kuros jautājumos būtu jāmeklē kompromiss.Šāda skaidrība pēc Db rīcībā esošas informācijas nav iegūta arī piektdien notikušajā darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem sēdē. «Darba grupā vēlreiz apspriedīs Somijas investora izvirzītās prasības, konsultēsies ar nozares uzņēmējiem un tad vēlreiz runās ar Metsaliitto pārstāvjiem,» situāciju skaidroja Ministru prezidenta biedra A. Šlesera padomniece Una. Ulme - Sila. Viņa norādīja, ka tikai pēc tam, kad būs pilnīga skaidrība par to, ko valsts var un ko nevar notiks šo nosacījumu un izpildes iespēju apspriešana. Db jau rakstīja, ka Metsaliitto savās jaunajās prasībās lūdz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80 % apmērā uz 20 gadiem (pašreizējā Latvijas normatīvie akti tādu neparedz), pieprasa no Latvijas puses vairāk nekā 110 miljonu eiro investīcijas infrastruktūrā, kā koksnes nodrošinājuma veidu vēlas noteikt garantētas papīrmalkas piegādes no valsts mežiem, un prasa, lai visu izejmateriālu, ieskaitot papīrmalkas, loģistika tiktu nodota a/s Baltic Pulp. Pēdējais ir nosacījums, par kura iespējamo realizācijas mehānismu vislielāko interesi ir izrādījuši meža nozres uzņēmēji. Jāņem vērā, ka Metsaliitto norādīja, ja notiktu ilgtermiņa meža nomas (ilgtermiņa mežizstrādes) līgumu nodošana, Latvijā esošai meža rūpniecībai būtu pirmpirkuma tiesības uz šādiem līgumiem. Pašlaik valsts mežu apsaimniekotājs ir atteicies no ilgtermiņa mežizstrādes jaunu līgumu slēgšanas un esošo pagarināšanas. Šā gada janvārī valdība pieņēma lēmumu par izstāšanos no celulozes rūpnīcas kompānijas a/s Baltic Pulp un tādējādi projektu pašlaik Metsaliitto plāno īstenot viena. Jāatgādina, ka sākotnēji Metsaliitto prasīja valsts mežu un ilgtermiņa mežizstrādes līgumu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā. Latvijas valsts un Metsaliitto sarunas par celulozes rūpnīcas izveides nosacījumiem ilgst jau kopš 2000. gada, bet pie jaunas celulozes rūpnīcas projekta tiek strādāts jau kopš pagājuša gadsimta deviņdesmito gadu sākuma. Lai izveidotu jaunu celulozes rūpnīcu, kuras ražošanas jauda būtu 600 000 t celulozes gadā, ir nepieciešamas investīcijas ap 1 miljardu eiro.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto vēlas valsts atbalsta veidā saņemt peļņas nodokļa atvieglojumus, Latvijas ieguldījumu infrastruktūrā, kā arī ilgtermiņa līgumu par koksnes iegādi.To paredz Somijas kompānijas Metsaliitto grupas vecākā viceprezidenta Eiro Kitola (Ero Kytölä) un galvenā jurista Esa Kaikonena (Esa Kaikonen) parakstītā vēstule, kura adresēta Ministru prezidenta biedram A. Šleseram, zemkopības ministram M. Rozem. Metsaliitto priekšlikumos par nepieciešamo Latvijas valsts atbalstu vairs netiek izvirzītas prasības par obligātu valsts mežu vai ilgtermiņa mežizstrādes līgumu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā, pret ko protestēja daudzi mežu nzoares uzņēmumi. Tiesa, ja Latvijas valsts mainītu savu agrāko nostāju turpmāk neslēgt jaunus un nepagarināt esošos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, tad Metsaliitto vēlas, lai Latvijā esošajai meža nozares rūpniecībai būtu pirmtiesības uz šādu līgumu iegādi (saņemšanu). Attiecībā uz koksnes iegādi investors vēlas ilgtermiņa līgumu, kas balstītos uz tirgus situāciju. Katrā gadījumā šis investoru vēstules punkts par koksnes nodrošinājumu un piegādi ir rakstīts juridiski sarežģītā valodā un precīzu tā interpretāciju ir iespējams iegūt tikai no pašiem rakstītājiem, tā pēc tulkokuma secināja Db. Tāpat Metsaliitto vēlas iegūt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80 % apmērā uz 20 gadiem, kā arī saņemt ik mēnesi pievienotās vērtības nodokļa atmaksu. Investori neizslēdz iespēju vienoties ar Latvijas valsti arī par citu nodokļu atvieglojumiem. Tāpat ir izteikts priekšlikums, ka Latvijas valsts 10 miljonus eiro ieguldīs celulozes rūpnīcas lietošanai nepieciešamajā infrastruktūrā, bet 100 miljonus eiro koplietošanas infrastruktūrā (ceļos) Latvijas dienvidaustrumu teritorijās. Vēstulē teikts, ka Metsäliitto pirms galējā lēmuma par celulozes ražotnes celtniecību veiks dažādus pirmsprojekta darbus un pieprasīs būvniecības un vides atļaujas. Pirms tam visiem izšķirīgiem līgumiem ir jābūt parakstītiem, lai varētu izdarīt galējo slēdzienu par projekta īstenošanas iespējām. Lai veiktu minētos darbus, Metsäliitto projektā ieguldīšot papildu 5 miljonus eiro. Tādēļ koncerns uzskata, ka vēstulē prasītiem atbalsta pasākumiem ir augstāka prioritāte, iekams tiek sperti tālāki soļi projekta īstenošanā.

Zviedru kompānija Sodra ir nopirkusi Metsaliitto meža īpašumus Latvijā, kuru kopējā platība ir 4 800 hektāru, Dd.lv informēja Metsaliitto pārstāve.

Sodra īpašumu iegādi Latvijā uzskata par labu papildinājumu citām zviedru meža industrijas grupas finanšu investīcijām. "Ar šo pirkumu mēs turpinām palielināt mūsu kompānijai piederošo meža zemju apjomu," norāda Mats Sandgrens, Sodras meža nozares uzņēmuma Sodra Skog prezidents.

Metsaliitto Latvijas meža īpašumu pārdošana ir daļa no Metsaliitto Grupas stratēģijas koncentrēt visu uzmanību uz uzņēmuma pamatdarbības veidiem. "Šis darījums ir loģisks turpinājums Metsaliitto piederošās meža zemes pārdošanai Igaunijā, kas tika realizēta šā gada jūnijā. Metsaliitto meža īpašumu pārdošana Latvijā nekādā ziņā neietekmēs mūsu darbību koksnes sagādes jomā," uzsver Heikki Karhunens, Metsaliitto Kooperatīva Baltijas valstu koksnes sagādes direktors.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto projekta realizācijai vairs neprasa ne mežus, ne ilgtermiņa mežizstrādes līgumus valsts mežos, ne arī garantētas koksnes piegādes no valsts mežiem, likvidējot vienu no būtiskākajiem šķēršļiem celulozes ražotnes būvei Latvijā. To liecina Db rīcībā esoša neoficiālā informācija. Tādējādi investors ir krasi mainījis savu agrāko nostāju jautājumā par noteiktu daudzumu valsts mežu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā uz ilgtermiņa līguma pamata, kā arī atteicies no prasības par ilgtermiņa koksnes resursu piegādes līguma nepieciešamību. mazāk prasīgi koksnes piegādes jautājumos. Koksni piegādās tirgus.» Jāatgādina, ka savulaik, 2001. gada vasarā, sarunas starp Latvijas valsti un potenciālajiem celulozes rūpnīcas investoriem , tobrīd Metsaliitto un Sodra, A. Bērziņa vadītās valdības lēmuma dēļ — mežus nedot, bet garantēt papīrmalkas piegādes celulozes rūpnīcai (ap 1.2 milj. m3 ik gadu) — faktiski tika pārtrauktas. Savukārt šogad Metsaliitto uzturēja prasību par ikgadēju apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tomēr arī no šīm prasībām pēc neoficiālas informācijas somi ir atteikušies. Jāņem vērā, ka pēc Db rīcībā esošas neoficiālās informācijas Metsaliitto joprojām vēlas, lai prioritāte apaļkoksnes resursu iegādē būtu vietējiem kokrūpniekiem. Tiesa, to pagaidām ir iespējams panākt tikai attiecībā uz apaļkoksnes pārdošanu no valsts mežiem, bet ne privātajiem mežu īpašniekiem. Iespējams, ka tādējādi Metsaliitto panāktu situāciju, kad valsts mežos iegūto papīrmalku nevarētu nopirkt neviens cits kā tikai tam piederošā celulozes ražotne a/s Baltic Pulp, tādējādi atrodoties krietni izdevīgākā situācijā papīrmalkas iegādē Latvijā nekā citās valstīs izvietoto celulozes rūpnīcu kompāniju meitas uzņēmumi. Faktiski tādējādi par lielāko celulozes rūpnīcas apgādātāju ar papīrmalku varētu kļūt valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži, kā arī Metsaliitto piederošā Thomesto meitasuzņēmums — Latvijas lielākā mežizstrādes un viena no lielākajām kokmateriālu tirdzniecības kompānijām SIA Silva.

Latvijas valdība nolēma pārdot Latvijas valstij piederošos 33 % celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp akciju par cenu, kas nav mazāka par to nominālvērtību — apmēram 65 000 Ls. Tādējādi jaunās celulozes rūpnīcas projektu Latvijā turpmāk īstenos Somijas kompānija Metsaliitto viena pati, jo saskaņā ar a/s Baltic Pulp noslēgto akcionāru līgumu, gan arī normatīvo aktu nosacījumiem pirmpirkuma tiesības uz Latvijas valsts kapitāldaļu pieder šim somu uzņēmumam. Jāņem vērā, ka pērnruden vēl viens a/s Baltic Pulp akcionārs (33 %) Zviedrijas kompānija Sodra paziņoja par izstāšanos no šī projekta un savas akcijas pārdos Metsaliitto. Pēc Metsaliitto domām 100 % a/s Baltic Pulp akciju būtu jāpieder celulozes ražošanas kompānijai Metsa Botnia, kur 53 % pieder Metsaliitto un 47 % citam Somijas koncernam UPM Kymmene. Šobrīd ir skaidrs, ka Latvijas valstij piederošās kapitāldaļas tiks pārdotas par naudu, tomēr kādi būs šo akciju privatizācijas noteikumi pašlaik nav zināms, jo par tiem vēl lems valdība. Tāpēc valdības sēdē uzdeva Zemkopības ministrijai izstrādāt un iesniegt MK a/s Baltic Pulp valsts kapitāldaļu pārdošanas noteikumu projektu. Taču, lai šādu projektu sagatavotu, būšot nepieciešamas sarunas ar Metsaliitto. «Tas nenozīmē, ka par nominālvērtību tiks pārdotas valsts kapitāldaļas a/s Baltic Pulp, bet gan to, ka tiek noteikta zemākā pārdošanas cena,» tā, noraidot apgalvojumus, ka 65 000 Ls par valsts kapitāldaļu pārdošanu ir pārāk maza summa, jo valsts ieguldījumi ir ievērojami lielāki, situāciju skaidro Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks mežu jautājumos Arvīds Ozols. Valdības sēdē izraisījās diskusija par to, kurai institūcijai būtu jānodarbojas ar a/s Baltic Pulp valsts kapitāldaļas privatizāciju. Pēc valdībā izskanējuša viedokļa, ar to nodarbosies Privatizācijas aģentūra.

Latvijas valsts potenciālajams celulozes rūpnīcas investoram Metsaliitto nepiešķirs ne prasītos ilgtermiņa mežu nomas līgumus, ne arī augošu koku cirsmas ar ikgadējo apjomu 0.4 - 0.6 milj. m3, bet gan tikai garantēs ap 0.2 milj. m3 lielas papīrmalkas piegādes par tirgus cenām. Tā pēc tikšanās ar Metsaliitto pārstāvjiem paziņoja darba grupas sarunām par celulozes rūpnīcas īstenošanas nosacījumiem vadītājs vicepremjers Ainārs Šlesers un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. «Metsaliitto vairs neuzstāj ne uz valsts mežu nodošanu, ne uz ilgtermina mežu nomas līgumu piešķiršanu, ne arī uzcitu nosacījumu, kas varētu kropļot tirgu,» uzsvēra A. Šlesers. Savukārt M. Roze norādīja, ka celulozes rūpnīcai nav nekāda pamata ik gadu piešķirt augošu koku cirsmas 0.4 — 0.6 milj. m3, kā to vēlējās investors, bet gan tikai garantēt to papīrmalkas apjomu piegādes uz komerciāliem nosacījumiem, kuru pietrūkst. Līdz ar to no valsts mežiem celulozes rūpnīcai varētu ik gadus tikt garantētas papīrmalkas piegādes ap 200 000 m3, un nav pamata piešķirt atsevišķas augošu koku cirsmas, skaidroja M. Roze. «Valsts vēlas sniegt atbalstu celulozes rūpnīcas izveidei, nevis konkrētam investoram, tāpēc nav pieļaujams, ka vienā paketē ar celulozes ražotni tiktu sasietas kādas citas investora vēlmes saistībā ar koksnes mehānisko pārstrādi Latvijā,» uzsvēra M. Roze. Pārējās koksnes resursu iegādē Metsaliitto ir brīvas rokas strādāt ar tādiem nosacījumiem, kādi ir tirgū, norādīja zemkopības ministrs. Viņš atzina, ka viss jautājums, kas saistīts ar valsts atbalstu celulozes ražotnes tapšanai tiks skatīts kompleksi, lai nebūtu tā, ka investoram rūpnīcas celtniecībai paredzētā zeme tiek nodota, valsts atbalsts tiek piešķirts, bet rūpnīca netiek celta. Gan Latvijas valdības pārstāvji, gan arī Metsaliitto viceprezidents stratēģiskās plānošanas jautājumos Ero Kitola (Eero Kytola) atzina, ka notiks tehnisko jautājumu risināšana, kas saistīta ar papīrmalkas piegādēm no valsts mežiem.

Plānots, ka valdība par iespējamo valsts atbalstu Somijas kompānijas Metsaliitto 900 milj. eiro vērtajai celulozes rūpnīcas īstenošanai Latvijā diskutēs šā gada oktobrī. Šāds iespējamais termiņš ticis nosprausts Ministru prezidenta Einara Repšes tikšanās laikā ar Metsaliitto vecāko viceprezidentu Eiro Kitolu (Eero Kytola) un projekta kompānijas a/s Baltic Pulp izpilddirektoru Juku Laitinenu. Pēc premjera domām, pašlaik svarīgākais ir celulozes rūpnīcas iespējamās ietekmes uz vidi izvērtēšana un tādu ražošanas tehnoloģiju izvēle, kas būtu videi visdraudzīgākās. E. Repše uzskata, ka Latvijai būtu jāuzstāj, lai iecerētajā celulozes balināšanā nemaz netiktu izmantoti hlora savienojumi. Jāņem vērā, ka bezhlora balināšanas metode palielina celulozes ražošanas izmaksas. Pēc Db rīcībā esošās neoficiālās informācijas, valdībā diskusija par šī projekta valsts atbalsta paketi netiks uzsākta, pirms Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs nebūs izsniedzis vides atļauju, kurā būs noteicis rūpnīcā izmantojamo celulozes balināšanas metodi. Sakarā ar nesen Somijā notikušo avāriju UPM Kymmene celulozes ražotnē tiek izteikta versija par to, ka valdībai, piešķirot valsts atbalstu šim projektam kā obligāts nosacījums jāizvirza prasība par šīs rūpnīcas radīto kaitējumu apdrošināšanu. Jāņem vērā, ka, pēc Metsaliitto domām, 100 % a/s Baltic Pulp akciju būtu jāpieder celulozes ražošanas kompānijai Metsa Botnia, kur 53 % pieder Metsaliitto un 47 % minētajam UPM Kymmene. Lai izbeigtu spekulācijas par rūpnīcas iespējamo kaitējumu videi pēc vicepremjera A. Šlesera teiktā, ar Metsaliitto ir panākta vienošanās par Latvijas delegācijas braucienu uz Somiju, lai kopā ar vides speciālistiem izpētītu to, kādu ietekmi uz vidi atstāj Somijā jau strādājošās celulozes rūpnīcas.

Latvijas valdības un Somijas kompānijas Metsäliitto sarunās ir panākta konceptuāla vienošanās (izņemot peļņas nodokļa atlaidi) par iespējamo valsts atbalstu jaunās celulozes rūpnīcas izveidē. To pēc piektdien notikušajām sarunām apliecināja gan Latvijas darba grupas sarunām par celulozes rūpnīcas īstenošanas nosacījumiem vadītāja vietnieks zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, gan Metsäliitto vecākais viceprezidents stratēģijas jautājumos Ēro Kītola (Eero Kytola). Pēc M. Rozes provizoriskām aplēsēm valdībā jautājumu par iespējamo valsts atbalstu 900 miljonu eiro vērtajai celulozes rūpnīcai varētu skatīt pēc trim nedēļām. Tiesa, joprojām pilnībā nav atrisināti jautājumi, kas skar uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides lielumu, ilgumu un piemērošanu, kā arī iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Darba grupai uzdots sagatavot reālos peļņas nodokļa atvieglojuma apjomus (latos) un kā tie korelē ar investīcijām un citu nodokļu ieņēmumiem budžetā (arī pašvaldības), norāda M. Roze. Šādi aprēķini ir nepieciešamai, lai valdība redzētu iespējamo atlaižu ietekmi uz budžetu. Db jau rakstīja, ka Metsäliitto lūdz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80% apmērā uz 20 gadiem, taču pēc M. Rozes teiktā pietiekoši lielas summas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide varētu akumulēt īsākā laikā, nekā šobrīd prasa investors. Paralēli šim darbam tiek gatavots arī celulozes rūpnīcas īstenošanas līgumprojekts. M. Roze uzsvēra, ka valsts atbalsts būs spēkā tikai tad, ja to apstiprinās valdība un ja celulozes rūpnīca saņems pozitīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Nekādu atlaižu piesārņojuma nodoklī, kā arī prasībās saistībā ar vides aizsardzības jautājumiem celulozes rūpnīcai nebūs, taču netiks ieviesti arī jebkādi speciāli maksājumi celulozes ražotājam, skaidroja M. Roze. «Ja investors izpilda visus nosacījumus, tad arī Latvijas pusei nebūs pamata nepildīt vienošanos,» uzsver M. Roze. Viņš arī atzīst, ka Metsäliitto projekta realizācijai vairs neprasa ne mežus, ne ilgtermiņa mežizstrādes līgumus valsts mežos, ne arī garantētas koksnes piegādes no valsts mežiem, likvidējot vienu no būtiskākajiem šķēršļiem celulozes ražotnes būvei Latvijā. Tiesa, investors vēlas saņemt garantijas, ka tuvāko desmit gadu laikā valsts mežos ik gadu tiks izcirsti 4 miljoni m3 koksnes, kā arī iestrādāt nosacījumu: prioritāte koksnes resursu iegādē tiek dota tiem uzņēmumiem, kuriem ir koksnes pārstrādes jaudas Latvijā. Tāpat pēc investora lūguma tiks izstrādāta Meža politika, kuras uzmetums, pēc M. Rozes domām, varētu tapt līdz šā gada nogalei.

Spanogroup prasības pēc subsīdijām līdzinās Metsaliitto sākotnējām prasībām pēc valsts mežiem, lai būvētu celulozes rūpnīcu, norāda mežu īpašnieks un bijušais mežizstrādes un kokapstrādes a/s Strenču MRS līdzīpašņieks un vadītājs Vītauts Breicis. Viņaprāt, nedrīkst piešķirt vienam investoram kādas īpašas privilēģijas, it īpaši, ja pārējiem tādas nav pieejamas. «Vai tad, ja es investēšu, piemēram, Vācijā, man šī zeme piešķirs subsīdiju par ieguldīto?» jautā V. Breicis. «Nesaprotu, kāpēc kādam vienam investoram būtu jāpiešķir kādas īpašas privilēģijas kādas nav pieejamas citiem uzņēmējiem,» jautā mežu īpašnieks un bijušais a/s Strenču MRS līdzīpašnieks Vītauts Breicis.

Joprojām pilnīgi nav atrisināti jautājumi, kas skar uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides lielumu, ilgumu un piemērošanu, kā arī iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Tas saistīts ne tikai ar to, ka peļņas nodokļa likmi tiek plānots pazemināt līdz 15 % un tādējādi investoram šī likme jau tāpat būs mazāka nekā tad, kad pie šī projekta tika uzsākts darbs, tolaik bija 25 % likme. Turklāt pašreizējie normatīvie akti ļauj MK dot atļauju piemērot 40 % lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi no investīciju projektiem, kuros investē 10 milj. Ls vai vairāk, tādējādi Latvijas valsts atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā celulozes rūpnīcai var sasniegt 360 milj. eiro. Db jau rakstīja, ka Metsäliitto lūdz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi uz 20 gadiem, taču Latvijas normatīvie akti to ļauj izmantot tikai 10 gadus. Pēc neoficiālas informācijas celulozes ražotne ar peļnu varētu sākt strādā tikai 6. - 7. gadā kopš tās darbības uzsākšanas un faktiski varētu izmantot šo atlaidi tikai daļēji. Tā kā ievērojamu Latvijā saražotās celulozes daļu Baltic Pulp domā pārdot Metsaliitto grupas papīra ražotājiem M-real, joprojām pastāv bažas, ka peļņas centrs neatradīsies Latvijā, bet gan investora kontrolētajā ražotnē aiz Latvijas robežām. Taču, piešķirot valsts atbalstu nedrīkstētu tikt pieļauta situācija, kad Latvijā ražotās celulozes īpašnieks savam otram meitas uzņēmaumam to realizē par zemākām cenām, nekā ir tirgū, taču šo nosacījumu esot samērā grūti kontrolēt un tas neizmaksājot lēti. Lai Latvijā ražotu produktu ar augstāku pievienoto vērtību, valdības pārstāvji ar Metsaliitto ir pārrunājuši iespēju līdzās celulozes rūpnīcai būvēt arī papīrfabriku, taču lai tā būtu ekonomiski izdevīga, tai jābūt ar pietiekoši lielu jaudu, tādējādi saražotās produkcijas noieta tirgus ir aiz Latvijas robežam, taču esot jāņemvērā, ka pašlaik Eiropā esošās papīra ražotņu jaudas neesot pilnīgi noslogotas.

Celulozes rūpnīcas projekta īstenošanai Krustpils pagasta Ozolsalā īpašs valsts atbalsts nav jāpiešķir. Tā nolemts vakardienas darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem — Somijas meža nozaru koncernu Metsaliitto — sēdē. Par to vēl būs jālemj valdībai. «Darba grupa savu darbu ir veikusi un secinājusi, ka Latvijas valstij kādā īpašā veidā celulozes rūpnīcas projekts nav jāatbalsta, jo ir normatīvie akti, kuri nosaka, kādas nodokļu atlaides ir iespējams saņemt,» savu pozīciju skaidroja darba grupas vadītājs, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers. Viņš uzsvēra, ka potenciālajam investoram pašam ir jāpieņem lēmums — realizēt vai nerealizēt šo projektu. Pašreizējie normatīvie akti ļauj MK piemērot 40 % lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi no investīciju projektiem, kuros investē 10 milj. Ls vai vairāk, tādējādi Latvijas valsts atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā 900 milj. eiro vērtajai celulozes rūpnīcai var sasniegt pat 360 milj. eiro. Savulaik celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem — Metsaliitto un Sodra — bija daudz dažādu vēlmju. Piemēram, investori vēlējās, lai Latvijas valsts celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp pamatkapitālā iegulda 150 000 ha valsts mežu un vēl 350 000 ha valsts mežu tiktu nodoti rūpnīcai, balstoties uz ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pamata. Vēlāk Metsaliitto uzturēja prasību par ikgadēju apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tomēr arī no šīm prasībām investors atteicās, jo A. Šlesera vadītā darba grupa bija pret šo prasību. Pašlaik investors vēlējies saņemt apmēram 80 % lielu nekustamā īpašuma nodokļa un arī 80 % lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi. A. Šlesers norādīja, ka kopš tā brīža, kad tika izteiktas minētās investora vēlmes, daudz kas ir mainījies. Piemēram, peļņas nodokļa likmi plānots pazemināt līdz 15 % un tādējādi investoram šī likme jau tāpat būs mazāka nekā tad, kad pie šī projekta tika uzsāktas sarunas tolaik bija 25 % likme, turklāt tagad Latvija stājas ES.

Meža nozares uzņēmēji pagaidām atturīgi vērtē potenciālā celulozes rūpnīcas investora izteikto priekšlikumu par ilgtermiņa koksnes iegāžu līgumu ar Latvijas valsti. Šāds viedoklis ir saistīts ar to, ka uzņēmēji ar Metsaliitto priekšlikumiem ir iepazinušies pēc publikācijas Dienas biznesā, tomēr viņiem neesot īsti skaidrs, ko ar šīm piegādēm vēlas pats potenciālais investors. «Latvijas valdībai nevajadzētu uzņemties nekādas garantijas par koksnes piegādēm celulozes rūpnīcai, bet visi resursi tāpat kā pārējiem nozares uznēmējiem tai ir jāpērk tirgū,» uzsver mežizstrādes un kokapstrādes a/s Strenču MRS prezidents Vitauts Breicis. Viņaprāt, tādā gadījumā var būt situācija, kad valdība ir garantējusi piegādes celulozes rūpnīcai, taču tā šo koksni kaut kādu iemeslu dēļ (piemēram, augstās cenas dēļ) nav pirkusi un investors var vērsties tiesā pret Latvijas valsti par līguma neizpildi. «Lai šāda manis minētā situācija nebūtu iespējama, Latvijas valdībai Metsaliitto priekšlikumu izvērtēšanai vajadzētu pieaicināt starptautiskus konsultantus, neraugoties uz izmaksām,» norāda V. Breicis. Turklāt viņam tāpat kā vairākiem citiem kokrūpniekiem neesot skaidrs, kādas (papīrmalkas kā kvalitatīva vai kvantitatīva sortimenta, zāģbaļķu) koksnes kāda termiņa (5 10, 15, 25, 50 gadu utt.) piegāžu līgumu un cik lielu apjomu (0.5, 0.9 1.2, 2.0 milj. m3 utt.) Metsaliitto vēlas. «Somu kompānijas rīcībā ir spēcīgi juristi, tāpēc ir jābūt ļoti uzmanīgiem un nedrīkst uzķerties uz kādiem ārēji neredzamiem juridiskiem knifiem, citādi var būt kā ar zviedru kuģa lietu, kur Latvija spiesta maksāt miljonus,» skaidro V. Breicis. Tuvākajā laikā potenciālā celulozes rūpnīcas investora iesniegtos priekšlikumus valsts atbalstam vērtēs valdības izveidotā darba grupa sarunām par celulozes rūpnīcas celtniecības nosacījumiem līdz galīgajam lēmumam par investīcijām.

Vairāki aptaujātie atzina, ka jau bijis gaidāms, ka Latvijā iecerētās celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp lielākais akcionārs Somijas koncerns Metsäliitto uz pāris gadiem nolēmis iesaldēs šo apmēram 900 milj. eiro vērto projektu. Tiesa, celulozēs rūpnīcas projekta iesaldēšana nenozīmē, ka vismaz pagaidām Metsäliitto no šī projekta pilnībā atsakās, tādējādi citam potenciālajam celulozes rūpnīcas būvētājam ir grūti (pēc dažu aptaujātto domām neiespējami) uzsākt sarunas ar Latvijas valdību par šāda projekta realizāciju. Lai arī šis celulozes projekts ir iesladēts, Metsäliitto savu kāju durvīs ir atstājusi, kas traucē citiem investoriem mēģināt realizēt citu celulozes rūpnīcas projektu, uzskata vairāki aptaujātie. Lai arī kopumā tiek norādīts uz celulozes rūpnīcas nepieciešamību Latvijā, kura pārstrādātu kokapstrādes radušās koksnes atliekas – šķeldu, kā arī koksni, kuras kvalitāte neatļauj tai veikt mehānisko apstrādi, tomēr tiek atzīts, ka potenciālo investoru savulaik izvirzītās prasības Latvijas valdībai projekta īstenošanai (valsts mežu nodošanu rūpnīcas pārziņā utt.) bijušas neizdevīgas Latvijai. Latvijā par jaunas celulozes rūpnīcas izveidi tiek runāts jau kopš 1989. gada, tomēr līdz šim tā arī vēl pie jaunas celulozes rūpnīcas Latvija nav tikusi.

Lai arī oficiāli pagaidām netiek nosaukta iespējamā Latvijas valstij piederošo 33 % a/s Baltic Pulp kapitāldaļu pārdošanas cena, taču neoficiāli tā tiek lēsta 0.2 līdz 0.8 milj. eiro apmērā.Šāds diapazons tiek minēts atkarībā no tā, no kura brīža (gada) sāk skaitīt valsts izdevumus jaunas celulozes rūpnīcas izveidē: no 2000. gada, kad tika izveidots a/s Baltic Pulp, vai no rūpnīcas idejas pirmsākumiem — 1989. gada. Tādējādi šis skaitlis tiek palielināts ne tikai līdz 800 000 eiro, bet vēl vairāk. «Šobrīd vēl ir pāragri runāt par konkrētu Latvijas valstij piederošo a/s Baltic Pulp kapitāldaļu un ieguldījumu pārdošanas cenu,» skaidro zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Viņš norāda, ka gan Somijas meža nozares koncerns Metsäliitto, gan Latvijas puse, kā celulozes rūpnīcas akcionāri ir piedāvājuši savu metodiku Latvijas puses kapitāldaļas un ieguldījumu novērtēšanai, lai tādējādi varētu vienoties par konkrētu cenu. Iespējamā Latvijai piederošo kapitāldaļu pārdošanas cena tiks noteikta, izvērtējot kādus tēriņus var attiecināt uz Latvijas valsts ieguldījumu celulozes rūpnīcas izveidē. Jāatgādina, ka Db jau rakstīja, ka šā gada 28. janvāra sēdē valdība nolēma pārdot Latvijas valstij piederošos 33 % celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp akciju par cenu, kas nav mazāka par to nominālvērtību — apmēram 65 000 Ls. Tas gan nenozīmējot, ka par nominālvērtību valsts kapitāldaļas a/s Baltic Pulp varētu tikt pārdotas, jo valsts ieguldījumi ir lielāki. Latvijas 33 % lielās kapitāldaļu pārdošana ir cieši saistīta ar projekta realizāciju un tam nepieciešamā celulozes rūpnīcas projekta īstenošanas līguma parakstīšanu starp Latvijas valsti un investoru — Metsäliitto. Tāpēc arī, pēc M. Rozes domām, vispirms ir jāpanāk vienošanās par iespējamo cenu ar investoru, vienošanās valdībā par rūpnīcai piešķiramo valsts atbalstu un tikai tad var cerēt uz reālu naudas saņemšanu. «Tas nevar notikt ļoti ātri,» uzsver M. Roze. Db jau rakstīja, ka Latvijai savas kapitāldaļas būtu jāpārdod ne lētāk kā par summu, kura nosedz Latvijas valsts tēriņus sakarā ar a/s Baltic Pulp, uzskata uzņēmēji. Vairāki nozares biznesmeņi uzskata, ka 33 % akciju pārdošanas cenai jābūt tādai pašai vai pat vēl lielākai nekā Metsäliitto maksāja par Södras akciju iegādi, jo Latvija pie šī projekta strādājusi jau vairāk nekā trīspadsmit gadu. Šī darījuma summa gan netiek atklāta.

A. Šlesera viedokli, ka valdība nekādas privilēģijas celulozes projekta realizācijai nedrīkst dot, atbalsta arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Viņš norāda, ka, piešķirot īpašu stimulu paketi vienam celulozes rūpnīcas investoram, arī nākošie investori (ja tādi ir) var prasīt tieši tādus pašus nosacījumus. M. Roze arī atzīst, ka daļu no tās koksnes, ko savulaik izmantoja celulozes ražošanai, pašlaik jau pārstrādā vietējie kokrūpnieki. Tāpēc arī tik nepieciešama, kā savulaik celulozes rūpnīca vairs nemaz neesot, kaut arī ministrs uzskata, ka meža nozares papildināšanai šādas ražotne ir vajadzīga. Pēc vairāku kokrūpnieku teiktā pēdējo gadu laikā ir attīstījušās kokzāģēšanas tehnoloģijas, kas ļauj zāģēt koksni pat no 7 — 8 cm dimatera, tādējādi zāģmateriālu ražošanā izmantojot to tievkoksnes koksnes sortimentu ko izmanto celulozes ražošanai. M. Roze nenoliedza, ka bez Metsaliitto varētu rasties citi interesenti par celulozes rūpnīcas izveidi Latvijā. Vairāki kokrūpnieki izteica cerību, ka Latvijas valsts un Metsaliitto agrākajos gados parakstītajos līgumos nav punktu, kas investoram dotu tiesības pieprasīt no valsts īpašus nosacījumus celulozes projekta īstenošanai un to nepildīšanas gadījumā caur tiesu prasīt no Latvijas valsts kompensāciju.

Tā intervijā Dienas Biznesa Numuram tēlaini izsakās bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzsverot, ka situācijā, kad kādam oligarhiskam vai mafiozam grupējumam ir privilēģijas, vairs nevar būt vienādais spēles laukums, noteikumi un normāla biznesa konkurence tiek kavēta. Viņa arī gana skarbi norāda, ka mūsu valsts pamati nav droši, bet sijas - ķirmju saēstas.

Ļoti daudzas investīcijas ir pagājušas Latvijai garām, jo uzņēmējdarbības vide šeit tiek uzskatīta par nepietiekami draudzīgu ārzemju investoram - nav bijuši vienādi spēles noteikumi visiem, jo dažiem bijušas privilēģijas. Ja kādam oligarhiskam vai mafiozam grupējumam ir privilēģijas, vairs nevar būt vienādais spēles laukums, noteikumi un normālā biznesa konkurence tiek kavēta. Tas nozīmē, ka lieli investori mums dažreiz paiet garām, saņemot mājienus, ka viens vai otrs projekts gan varētu tikt akceptēts, bet varbūt būtu vēlams noorganizēt kādam zināmas „pateicības”, jo pretējā gadījumā vēl tiks „padomāts”. Kamēr mūsējie domā un sūta savus mājienus caur puķēm, investori paceļ cepuri un saka - ardievu, ir arī citas vietas, kur spēles noteikumi ir vienādāki.

Aizvadītajās brīvdienās, iegriežoties vienā no Rīgas veikaliem, saņēmu uzaicinājumu iegūt atlaidi saviem pirkumiem, ja vien pieteikšos uz vēl vienu plastikāta izstrādājumu savā naudas makā jeb kārtējo klienta karti. Diemžēl, kā jau ierasts, par šo pakalpojumu ir jāšķiras no salīdzinoši nelielas, bet tomēr summas – 2 latiem. Bet par to vēlāk.

Visdažādākās klientu lojalitātes programmas sen vairs nav retums Latvijas pārdevēju - pircēju attiecībās. Šodien vai ikkatrs tirdzniecības uzņēmums piedāvā izveidot īpašas savstarpējas attiecības, ja vien būsiet gatavs piereģistrēt savu vārdu, tālruņa numuru, e-pasta adresi un dažus citus, savu dzīvi raksturojošus, datus. No vienas puses, kas tad tur liels, nav jau grūti - aizpildi mini anketu, iegūsti kādas priekšrocības un vēl sajūties īpaši aprūpēts. No otras puses, izdarot savu izvēli par labu lojālā klienta statusa iegūšanai, ir jārēķinās ar periodiskiem pārdevēja atgādinājumiem par savu eksistenci e-pasta, sms vai pastā piesūtīta bukleta formātā, ko nākotnē, iespējams, uzskatīsit par parastuspamu. Neapšaubāmi, arī naudas maks kļūst biezāks un smagāks, diemžēl ne jau tāpēc, ka tur iekšā būtu vairāk naudas.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Ja neskaita uz vienas rokas pirkstiem skaitāmus megadarījumus un atsevišķu uzņēmumu reorganizācijas, Latvijas lielāko meža īpašnieku rindas gada laikā faktiski nav mainījušās, taču vienlaikus lielie īpašnieki turpinājuši zemes uzpirkšanu un savas platības vidēji palielinājuši par 5 - 15%.

To rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem.

Gada laikā no lielāko meža zemes īpašnieku pirmā divdesmitpiecnieka izkritušas kopumā tikai četras fiziskās un juridiskās personas, taču tikai vienā gadījumā tas saistīts ar iespaidīgu pārdošanas darījumu, somu koncerna Metsaliitto meitasuzņēmumam pārdodot savus meža īpašumus zviedru Sodra koncerna meitaskompānijai Sodra Mežs, kura nu sarakstā debitē uzreiz sestajā vietā ar gandrīz 4 600 hektāriem.

«Apelācijas lēmums ir pieņemts saskaņa ar uzņēmuma statūtiem,» tā a/s Baltic Puilp izpilddirektors J. Laitinents atbildēja uz Db jautājumu, vai šī lēmuma pieņemšanā ir līdzdarbojusies Latvijas valsts, kurai šajā uzņēmumā pieder 33 % kapitāldaļu (67 % pieder Somijas koncernam Metsaliitto). Viņš gan piebilda, ka šī ir BP, nevis Metsaliitto apelācija. Šāda apelācija ir uzņēmuma interesēs. «Latvijas puse piekrita apelācijas iesniegšanai Vides ministrijā,» skaidro a/s BP valdes loceklis no Latvijas puses Arnis Treimanis. Viņš atzīst, ka Latvijas un somu pārstāvju nostājā valdē ir atšķirības. Proti A. Treimanis uzskatīja, ka celulozes ražotnē jābūt abām celulozes balināšanas tehnoloģijām — gan ECF, gan TCF metodei. «Sākotnēji ražotnes jaudas ir mazas un vides speciālisti var pētīt, vai viss notiek tik tīri, kā solīts, vai ne, turklāt abu metožu uzstādīšana ļauj ātri reaģēt uz tirgus situācijas izmaiņām,» skaidro A. Treimanis. Viņš norāda, ka šādi arī rīkojās celulozes ražotnē Vācijā, kur ir gan balināšānas iekārtas ar TCF, gan ar holra doksīdu. «Ekoloģiski Daugava ir jutigāka par jūru (Skandināvijā daudz celulozes ražotņu atrodas jūras piekrastē), tāpēc abu balināšanas metožu pielietošana būtu ne tikai labs žests, bet lielāka ražotnes elastība,» uzsver A. Treimanis.

Skandināvijas kompānija Stora Enso Timber Krustpils pagastā plāno izveidot kokzāģētavu ar 350 000 m3 zāģmateriālu gadā, kas tādējādi klūs par vienu no lielākajām Latvijā.Tā būs Stora Enso Timber otrā kokzāģētava Latvijā. Zāģētavas būvniecību paredzēts sākt šā gada decembrī, un darboties tā sāks 2004. gada novembrī. «Pagaidām vēl nav iespējams minēt precīzu kokzāģētavā plānoto ieguldījumu apjomu, kurš aptuveni varētu sasniegt līdz pat 50 milj. eiro,» skaidro Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Margus Kohava. Viņš skaidro, ka lielās investīcijas ir saistītas ar to, ka Krustpils pagastā plānots izveidot ne tikai lieljaudas kokzāģētavu, bet arī veikt saražotās zāģētās produkcijas dziļāku pārstrādi. Plānots, ka apmēram 230 000 m3 tiks ēvelēti, daļa zāģmateriālu šķiroti pēc stiprības un saaudzēti garumā. Tā kā Stora Enso Timber Latvijā jau pieder viena kokzāģētava — a/s Launkalne Sawmill, pēc A. Kohavas teiktā, jaunā zāģētava ražos egles zāģmateriālus, bet a/s Launkalne Sawmill tiks pārorientēta tikai uz priedes zāģmateriālu ražošanu. Produkcija tiks eksportēta uz Eiropas valstīm papildinot Stora Enso Timber kokmateriālu produkcijas klāstu celtniecības nozarei. Abu kokzāģētavu apgādi ar nepieciešamajiem zāģbaļkiem (ar diameteru no 10 cm) veiks viena no lielākajām kokmateriālu tirdzniecības kompānijām Latvijā SIA Stora Enso Mežs. Kokzāģētava atradīsies tieši pretī (aiz dzelzceļa) cita Somijas koncerna Metsaliitto iecerētajai celulozes rūpnīcai, lai arī pagaidām, pēc M. Kohavas teiktā, nekādas sarunas ar Metsaliitto par iespējamo kokzāģētavā radušos celulozes šķeldas piegādi neesot bijušas, tomēr, viņaprāt, šāda sadarbība ir iespējama, piemēram, celulozes šķeldu mainot pret zāģbaļķiem utt. Jāatgādina, ka 2002.gada augustā Stora Enso Timber kļuva par Sylvester piecu kokzāģētāvu un komponentu rūpnīcas Igaunijā un Latvijā galveno akciju turētāju. Stora Enso Timber zāģmateriālu produkcijas gada ražošanas jauda ir 6.7 milj. m3, ieskaitot 2.4 milj. m3 produkcijas ar augstāku pievienoto vērtību. 23 skujkoku kokzāģētavās un 18 tālākās apstrādes rūpnīcās astoņās Eiropas valstīs kompānija nodarbina 4600 darbiniekus, norādīts kompānijas informācijā.

Potenciālajam celulozes rūpnīcas investoram — Metsaliitto — nevajadzētu piešķirt ekskluzīvas tiesības uz garantētiem izejvielu apjomiem, jo tas negatīvi ietekmētu tirgu kopumā. Šādu viedokli pauda meža nozares pārstāvji vakar notikušajā tikšanas reizē ar darba grupas locekļiem (sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem). Savu nostāju darba grupai vicepremjera A. Šlesera vadībā pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis, valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks un Lauksaimniecības Universitātes Meža fakultātes profesors Henns Tuherms, norāda Ministru prezidenta biedra padomniece U. Ulme - Sila. Tikšanās laikā tika uzklausīts meža nozares pārstāvju viedoklis par paredzamās celulozes rūpnīcas būvniecības ietekmi uz mežu apsaimniekošanu, koksnes resursu izmantošanu un pārstrādi. Īpaša uzmanība tikusi pievērsta rūpnīcas izejvielu piegādes nosacījumiem. Plānots, ka aprīļa vidū notiks darba grupas tikšanās ar Metsaliitto pārstāvjiem, kuras laikā abas puses mēģinās vienoties par nosacījumiem, uz kādiem iespējama celulozes rūpnīcas projekta īstenošana. Līdz tam darba grupa turpinās strādāt pie investoru prasību izvērtēšanas, lai atrastu risinājumu, kas būtu pieņemams gan valstij, gan investoram, norādīja U. Ulme - Sila. Viens no tikšanās dalībniekiem Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis atzina, ka kokrūpnieku viedoklis tika uzklausīts ar sapratni un izteica cerību, ka jau tuvākajā laikā tiks pieņemti attiecīgi lēmumi.

Oy Metsä-Botnia Ab iesniegusi Latvijas valdībai ierosinājumu likvidēt a/s Baltic Pulp un izbeigt iesaldēto celulozes rūpnīcas projektu. Pirms vairākiem gadiem izstrādātais celulozes rūpnīcas koncepts vairs neesot konkurētspējīgs, Db.lv informēja Oy Metsä-Botnia Ab direktors Jukka Laitinens.

A/s Baltic Pulp īpašnieki ir Latvijas valsts (33%) un Oy Metsä-Botnia Ab (67%). Baltic Pulp uzdevums bija izpētīt iespējas būvēt Latvijā celulozes rūpnīcu, kas gadā saražotu 600 000 tonnu produkcijas un kuras izmaksas būtu apmēram 900 miljoni eiro.

A/s Baltic Pulp tika izveidota 2000. gadā, un tās īpašnieki bija Metsäliitto, Södra Skogsägarna un Latvijas valsts. 2005. gadā kompānija tika nodota Oy Metsä-Botnia Ab īpašumā.

Oy Metsä-Botnia Ab ir otrs lielākais celulozes ražotājs Eiropā. Tā ikgadējais produkcijas apjoms ir 2,7 miljoni tonnu celulozes, un visas piecas Botnia celulozes rūpnīcas atrodas Somijā. Botnia pašlaik būvē miljona tonnu jaudas eikaliptu celulozes rūpnīcu Urugvajā. Krievijā kompānija 2006. gadā beigusi zāģētavas celtniecību. Botnia īpašnieki ir Metsäliitto Group (53%) un UPM-Kymmene Corporation (47%).