Pēkšņi 47 gadu vecumā mūžībā aizgājis bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, aģentūrai LETA apstiprināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Bijušā ministra nāvi varētu būt izraisījis trombs, aģentūrai LETA pieļāva ZZS pārstāvji.

Iespējams, ka izvadīšana varētu notikt ceturtdien, 13.septembrī, pieļāva Brigmanis.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Roze dzimis 1964.gada 28.septembrī Rīgā. Bijušais ministrs bija precējies un divu dēlu tēvs.

1982.gadā Roze beidzis Liepājas 1.vidusskolu, 1987.gadā - Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, iegūstot specialitāti biologs, bioloģijas un ķīmijas pasniedzējs.

No 1988. līdz 1992.gadam studējis aspirantūrā Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā un bijušajā Vissavienības augu selekcijas un ģenētikas institūtā Odesā, Ukrainā. Darba pētījuma tēma bija "Latvijā izaudzēto kviešu, miežu un auzu kvalitāte atkarībā no rezerves olbaltumvielu sastāva".

"Šis ir līdz šim nebijis precedents, ka EK pieļauj iespēju nākt kādai dalībvalstij pretī un iesaistās sarunās par kādiem papildnoteikumiem speciāli konkrētai valstij. Tas ir mūsu - Zemkopības ministrijas un lauksaimnieku organizāciju aktīva darba rezultāts," informēja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

2. martā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ticies ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) un citām lauksaimnieku organizācijām, lai informētu par to, kā vakar Briselē noritēja saruna ar Mariannu Fišeri - Bēlu jautājumā par Eiropas Komisijas (EK) papildus valsts tiešo maksājumu (PVTM) reformas ieviešanu, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Atbilstoši Zemkopības ministrijas sniegtajai informācijai, Mārtiņš Roze informējis - Marianna Fišere - Bēla pēc abu sarunas vakar piedāvāja, ka EK PVTM reformā varētu izstrādāt īpašus papildnoteikumus tieši Latvijai, kas nodrošinātu, ka reformas ieviešana, piemēram, saimniecībām, kas plānojušas paplašināties vai veikt strukturālas pārmaiņas, neradītu būtiskus sarežģījumus un zaudējumus.

Lai atbalstītu donorus, kuri gada laikā (365 dienu ietvaros) asinis ziedo trīs un vairāk reizes, Valsts asinsdonoru centrs (VADC) šā gada 1.februārī uzsāks dalīt donora privilēģiju kartes, kuras dažādu pakalpojumu saņemšanai varēs izmantot donori visā Latvijā.

Privilēģiju kartes mērķis esot atbalstīt veselu cilvēku - donoru, kurš bez maksas ziedo asinis un tādā veidā glābj dzīvību kādam, kurš bez asins pārliešanas izdzīvot nebūtu spējīgs. Privilēģiju karti būšot iespēja saņemt arī asins komponentu donoriem, kuri komponentus ziedo sešas un vairāk reizes gada laikā.

Donora privilēģiju karte dos iespēju donoram saņemt dažādas atlaides pie VADC sadarbības partneriem visā Latvijā, ar kuriem VADC ir noslēgta vienošanās par šādu sadarbību.

VADC informē, ka uzņēmumi arī turpmāk var pieteikties sadarbībai un atbalstīt donorus.

Donorus jau pieteikušies atbalstīt: Birkam Joga, City Fitness, Vivido, Ķīpsalas peldbaseins, Baltijas Fizioterapija, Veselības fabrika, Zemgales olimpiskais centrs, Rāmkalni, P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Veselības centrs 4, Tukuma ledus halle, Rehabilitācijas centrs Līgatne, Projekts Veselības sala, Mugurkaula veselības centrs, Basketbola klubs VEF Rīga, P.Stradiņa slimnīcas Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrs, Optikas studija Lonija, Outlet optika, maslecas.lv, optika Metropole, Citrus SPA, Dejas un personības centrs I-DEJAS MĀJA, Reaktors, SIA MB Zobārstniecības, Zobārstniecība DOO, Vidzemes olimpiskais centrs, Tukuma ledus halle.

No šī gada 1.septembra tiks pārtraukta Galactico alianse, kas nozīmē, ka iespējas iegādāties Galactico produktus – Galactico Dāvanu kartes un Galactico Privilēģiju kartes – pircējiem tiks nodrošinātas vēl līdz šī gada 23.jūnijam, bet to maksimālais realizācijas termiņš noteikts šī gada 31.augusts.

Galactico Dāvanu karšu izmantošana tāpat kā līdz šim būs iespējama kopumā vairāk nekā 650 tirdzniecības vietās piecos Galactico tirdzniecības centros (Alfa, Origo, Galerija Centrs, Mols un Dole) līdz šī gada 31.augustam (ieskaitot). Pēc tam šāda iespēja vairs netiks nodrošināta.

Līdz 29. augustam tiek nodrošināta Galactico Dāvanu karšu pagarināšana tām kartēm, kurām saskaņā ar noteikumiem var piemērot kartes pagarināšanu.

Galactico Privilēģiju programmas dalībniekiem tāpat kā līdz šim, reģistrējot savu pirkumu ar Galactico Privilēģiju karti vai Galactico VISA karti, būs iespēja saņemt priekšrocības un atlaides vairāk nekā 400 tirdzniecības vietās piecos Galactico tirdzniecības centros (Alfa, Origo, Galerija Centrs, Mols un Dole) līdz šī gada 31.augustam (ieskaitot).

Lidsabiedrības SN Brussels Airlines pastāvīgo klientu privilēģiju programma ieguva divas godalgas Starptautiskajā Fredija balvu pasniegšanā, kas notika Ņujorkā. Šīs balvas tiek pasniegtas labākajām regulāro ceļotāju lojalitātes programmām visā pasaulē. Fredija balva ieguvusi savu nosaukumu, pateicoties Seram Fredijam Leikeram (Sir Freddie Laker), mārketinga ideju aizsācējam tūrisma industrijā un Laker Airways dibinātājam. Starptautiskajā pasākumā, kurā vairāk kā 300 tūkstoši regulāro lidotāju novērtē viesnīcu, lidsabiedrību un kredītkaršu programmas, SN tika apbalvots par labāko klientu servisu un pievilcīgāko kredītkarti. Apbalvojums par labāko klientu servisu norāda uz SN attieksmi, rūpēm un kvalitāti, apkalpojot savus pastāvīgos pasažierus gan pirms un pēc lidojuma, gan lidojuma laikā. Augstas konkurences apstākļos Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā SN Brussels Airlines American Express karte, ko izmanto pastāvīgo klientu programmā, tika atzīta par vispievilcīgāko karti. Šī karte (pieejama tikai Beļģijas iedzīvotājiem), kuru 2004.gada janvārī laida klajā SN un Alpha Card, American Express un Fortis Bank Beļģijas kopuzņēmums, apvieno American Express kartes iezīmes ar privilēģiju programmas priekšrocībām. Tikai divu gadu laikā SN pastāvīgo klientu privilēģiju programma (piedāvājot tās biedriem nopelnīt un izmantot jūdzes vairāk kā 700 maršrutos, izmantojot mobilo telefonu, īrējot automašīnu vai izmantojot viesnīcu) ir kļuvusi par vienu no populārākajām regulāro lidotāju programmām. SN Brussels Airlines viens no veiksmes faktoriem, kas sekmē SN panākumus, ir lojalitātes stratēģija, kurā privilēģiju programmai ir nozīmīga loma. Programmas biedru skaits pieauga par 11% gadā, kas ir aptuveni 120 jauni biedri dienā. Kopējais skaits pašlaik sasniedzis 330 tūkstošus aktīvo biedru, padarot programmu par nozīmīgāko Beļģijas biznesā.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Latvijas Televīzijas raidījumā 100. pants paziņoja, ka pamet ministra posteni un rītdien gatavojas iesniegt demisijas rakstu premjeram Ivaram Godmanim.

Skaidrojot atkāpšanās iemeslus, Roze norādīja, ka, pirmkārt, viņš ir izpildījis solīto un valdībā apstiprināts nozares glābšanas plāns. Otrkārt, ministrs uzskata, ka ekonomiskās prasības pāraugušas politiskajās un strikti mainījusies sadarbības partneru nostāja. Un treškārt, ministrs norādīja, ka Rīgai jau ir 13. janvāra pieredze, kad tumsai iestājoties, neapzinīgu elementu darbības rezultātā notika grautiņi, kā rezultātā nav prognozējama situācija, ja lauksaimnieki turpinātu protestēt.

Ministrs sacīja, ka šādā situācijā, kad Zemkopības ministrijas darbs ir paralizēts un funkcijas nav normālas, viņam ir jāatkāpjas. Tāpat tiek domāts par tuviniekiem un viņu drošību, jo ministrs saņēmis draudus, kas, redzot 13. janvārī notikušo, varot realizēties.

Konkurences padome (KP) brīdinājusi SIA «Jānis Roze» par iespējamiem konkurences riskiem angļu valodas mācību līdzekļu izplatīšanu tirgū, informēja KP Komunikācijas nodaļas komunikācijas speciāliste Zane Gorškova.

Lai arī KP nav konstatējusi, ka uzņēmuma rīcība radītu negatīvas sekas konkurencei un klientiem, grāmatu tirgotājs brīdināts par atbildību ekskluzīvo tiesību gadījumā.

KP sāka tirgus uzraudzību pēc saņemta iesnieguma, kurā grāmatu izplatītājs pauda bažas par izmaiņām izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu iepirkumā.

Pērn platforma «Dystrybucyjna «Edu-Ksiàýka» Sp. Z.o.o.», kas ir izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu ekskluzīvais izplatītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā, noslēdza līgumu ar «Jānis Roze». Tā kā uzņēmums ieguva ekskluzīvas tiesības kļūt par vienīgo «Pearson» mācību līdzekļu izplatītāju Baltijas valstīs, tika radīts iespējams apdraudējums konkurences attīstībai pārējo izplatītāju vidū.

Otrdien par demisiju paziņojušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ( Zaļo un zemnieku savienība) šodien uz Saeimas ārkārtas sēdi apsējis kaklasaiti par govju attēliem, liecina Db novērojumi.

Demisionējušais Roze šodien izvēlējies kaklasaiti ar govīmJāatgādina, ka tieši piensaimniecības nozares krīze kļuva par iemeslu, kādēļ M. Roze, kurš zemkopības ministra amatu ieņēma jau kopš 2002. gada, vakar paziņoja par demisiju.

Valdība gan vakar atbalstīja Zemkopības ministrijas piedāvājumu piensaimniecības nozarei atvēlēt papildu finansējumu 27 milj. Ls apmērā, taču Zemnieku saeima šonedēļ paziņoja, ka no prasības par M. Rozes demisiju neatkāpjas. Tādēļ M. Roze vakar vakarā paziņoja par atkāpšanos no amata. M. Roze turpmāk būs Saeimas deputāts un pievienosies Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijai.

Ogļu stacijas investors saņems valsts garantēto maksājumu par pieejamo jaudu, ko segs elektroenerģijas patērētāji.

To paredz šodien valdībā izskatīšanai iesniegtie noteikumi par ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksas konkursu. Tā kā valsts nekādu finansiālu atbalstu elektrostacijas būvniecībā ES brīvās konkurences noteikumu dēļ solīt nevar, tāpat arī elektroenerģijas obligāto iepirkumu, tad kā bonuss investoram paredzēts valsts noteiktais garantētais jaudas maksājums par katru pieejamo elektroenerģijas megavatu 10 gadu garumā, kas tiks iekļauts elektroenerģijas pārvades tarifā un ko segs visi elektroenerģijas lietotāji, Db paskaidroja Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta vadītājs Uģis Sarma. Šāds atbalsts par energoapgādes drošību ir pieļaujams arī no ES direktīvu viedokļa.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze norāda, ka šobrīd līdzatbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas arī bankām, jo tās vērtēja zemnieku iesniegtos projektus, piektdien raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

«Atšķirībā no krīzes ietekmes vecajās dalībvalstīs, kur ekonomiski veiksmīgas un efektīvas saimniecības bija izveidotas jau pirms daudziem gadiem, jaunajās dalībvalstīs pēdējos gadus bija jāveic lielas investīcijas. Latvijas saimniecības adekvāti reaģēja uz tirgu, veidoja biznesa plānus. Tāpēc šobrīd līdzatbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas arī bankām, jo tās vērtēja iesniegtos projektus,» klāstīja M.Roze.

Viņš arī atzīmēja, ka faktiski šobrīd tiešām ir tā, ka tās saimniecības, kurām nav kredīta, nav arī nonākušas kredīta parādos. Taču tas ir mānīgs labums. Tās saimniecības, kuras nav ieguldījušas attīstībā, faktiski izdzīvo savus līdzekļus. Respektīvi, cik ilgi tās varēs izvilkt ar esošajiem ražošanas līdzekļiem, tik arī būs.

Armands Roze Pededzes pagastā gatavo ozolzīļu dzērienu ar nosaukumu «Zīleja», vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Zīleja» ir grauzdētu un samaltu zīļu, sakņu un graudu maisījums, no kura var pagatavot dzērienu. «Nav korekti to saukt par kafiju. Ņemot vērā mūsu senču tūkstošgadīgo pieredzi, dzēriens ir pelnījis savu atsevišķu vārdu, savu nosaukumu. Un mēs tam tādu arī devām,» stāsta A.Roze.

Dzērienam der tikai tās zīles, kuras ir nogatavojušās un pašas nokritušas zemē. «Pagājušajā gadā zīles lasījām pusotru mēnesi. To nevar izdarīt vienā dienā, jo zīles nekrīt vienā laikā. Otrs - neder visas zīles. Nav vērts lasīt tārpainas un acīm redzami bojātas zīles. Der tikai tās, kas nav bojātas, turklāt dziļākus bojājumus varēs pamanīt tikai nākamajā procesā - lobīšanā,» stāsta A.Roze. Kad zīles salasītas, tās jāžāvē. A.Roze to dara tā, kā to darīja senči – žāvē pirtiņā uz lāvas vai vienkārši izberot uz segas. «Zīlēm nevajag lielu karstumu, tām jāžūst lēnām. Kad zīles izžāvētas, čauliņa vieglāk nāk nost. Diemžēl lobot un šķirojot salasītā masa samazinās par trešdaļu, un tas ir daudz. Kamēr zīli neattaisi vaļā, neredzi tās kvalitāti. Dažas zīles ir bez dīgtspējas, arī zīles ar caurumiem, tārpiem vai putnu knābātas neder. Ja esmu salasījis desmit kilogramu spaini, galarezultātā paliek tikai puse no tā,» atklāj A.Roze.

Ja pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) netiktu darīts viss iespējamais lauksaimniecības statistikas datu uzlabošanā jeb «vilkšanā uz augšu», situācija ar jau tā zemajiem tiešmaksājumiem varētu būt vēl sliktāka, atzina kādreizējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

Jautāts, kāda bija situācija ar lauksaimniecības datu rādītājiem, ko kopā ar toreizējo valsts sekretāri, tagadējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu Roze iesniedza Briselei, politiķis norādīja, ka dati bijuši objektīvi, tomēr procesa veiksmīgai virzībai kaitējusi zemnieku vēlme nedeklarēt visas ražas.

«Dati bija korekti. Vēl vairāk - tajā brīdī meklējām visas iespējas, lai rādītājus vilktu uz augšu. Tolaik darbojās likums «Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi», kurā bija noteikts, ka līdz 1.oktobrim jādeklarē saražotās tonnas. Jābūt godīgiem un jāatzīst, ka ne jau visi zemnieki ražas nodeklarēja pilnībā, baidīdamies no nodokļiem. Rezultātā 1998.gadā, kura dati tika izmantoti par atskaites punktu maksājumu aprēķināšanai, zemnieki nebija deklarējuši visu saražoto, līdz ar to informācija bija tāda, kāda nu bija, tomēr - objektīva,» sacīja Roze.

http://www.db.lv/images/article/2009/01/05/d1c79e9e-c961-4290-8195-4ac6837eda0d.jpg

«Lielais vairums saimniecību, kuras reāli aprēķināja savas iespējas un pamatojoties uz reālajām iespējām arī veidoja savus biznesa plānus, ar optimismu var raudzīties nākotnē,» teica M. Roze, piebilstot, ka Zemkopības ministrija jau iepriekš norādīja, ka piena iepirkuma cenai vajadzētu būt ap 16 santīmiem litrā, taču daļa lauksaimnieku ar to nav rēķinājušies. Ministrs arī uzskata, ka lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir viena no tām nozarēm, kur kritums ir vismazākais. Roze: Lauksaimniecība ir viena no stabilākajām tautsaimniecības nozarēm

101 gadu vecais uzņēmums Jānis Roze arvien audzē apgrozījumu un paplašina jēdzienu «grāmatnīca», trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1914. gadā dibinātā uzņēmuma tiesību pārņēmēja SIA Jānis Roze ir viens no lielākajiem uzņēmumiem savā nozarē, gadu no gada turoties līdzīgā līmenī ar SIA Apgāds Zvaigzne ABC. Pērn sīvākais konkurents apgrozīja 12,9 milj. eiro, kamēr Jānis Roze kopā ar SIA Jāņa Rozes apgāds – par 1,3 milj. eiro vairāk. «Lai arī grāmatu apglabāt vēl nevajag, tik un tā bažījamies, ka pērk mazāk. Un tas nav tikai tāpēc, ka mazāk lasa. Iedzīvotāju skaits samazinās,» saka uzņēmuma valdes locekle un līdzīpašniece Ināra Beļinkaja.

E-grāmatas neaizstās

«Grāmata ir un būs,» pārliecināta I. Beļinkaja. «Pirmkārt, tāpēc, ka tā ir vērtība pati par sevi. Vienubrīd runāja, ka drukātā grāmata paliks tikai feinšmekeriem kā vājprātīgi smalki iesiets luksus priekšmets. Dzīve pierādījusi, ka straujā elektronisko grāmatu augšupeja ir nomierinājusies. E-grāmatas nekur nepazudīs, bet noteikti neapēdīs «dzīvo» grāmatu. Amerikā ir vislielākais īpatsvars elektroniski lasošo, jo viņiem ir Amazon un Kindle. Vācijā elektroniskās grāmatas aizņem 7% no grāmatu pārdošanas kopējā apgrozījuma, bet Latvijā pagaidām – smieklīgi maz,» vērtē I. Beļinkaja. «Investīcijas, kas jāiegulda e-grāmatu veidošanā latviski, nevar atmaksāties,» piebilst leģendārā grāmatizdevēja Jāņa Rozes mazdēls, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ainārs Roze. Pirms neatkarības atgūšanas par Rozes ģimeni un Rozes bodi runāja paklusām, taču valsts iekārtas maiņa pavēra necerētu iespēju atjaunot savulaik nozīmīgo grāmatniecības uzņēmumu, atceras A. Roze. Viņš savu vectēvu nekad nav saticis, jo piedzima četrus gadus pēc viņa nāves – 1942. gadā lēģerī Sibīrijā.

Bijušais Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir ierosinājis grozījumus Prokuratūras likumā, kas būtiski paplašinātu ģenerālprokurora amata kandidātu loku.

Tādējādi vienā no svarīgākajiem tiesu varas amatiem varētu nonākt jebkurš Latvijas pilsonis ar jurista diplomu un 10 gadu darba vai pasniedzēja pieredzi juridiskajā specialitātē, raksta Diena. Šobrīd ģenerālprokurora amata kandidātiem izvirzīta obligāta prasība pēc trīs gadu pieredzes tiesneša vai piecu - prokura amatā. M.Roze to piedāvā svītrot.

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs nepaskaidro, kā viņam radusies doma iesniegt priekšlikumus, kas būtiski paplašinātu ģenerālprokurora amata kandidātu loku.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kura pilnvaru termiņš beidzas pēc gada, kategoriski iebilst pret šādu ierosinājumu un pauž izbrīnu, kāpēc bijušais zemkopības ministrs pēkšņi sācis interesēties par ģenerālprokurora atlasi. «Šādā redakcijā tie būtu tūkstošiem juristu, kas varēs ieņemt šo amatu. Lai kvalificētos, nebūs nepieciešamas specifiskās zināšanas, kas vajadzīgas prokuroram. Tiek izjaukta amatu hierarhija,» uzsver J. Maizītis.

Svētdien, 22. maijā Parīzē uz gadskārtējo sanāksmi pulcējās Starptautiskā epizootiju biroja dalībvalstis. Konferencē vēl tiks apspriesti daudzi nozīmīgi jautājumi, kas saistīti ar dzīvnieku slimību profilaksi un sabiedrības veselības aizsardzību. Tā notiks līdz 27.maijam. Latvija šajā organizācijā darbojas jau kopš 1992. gada. Konferences atklāšanā piedalījās zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. „Galvenā Starptautiskā epizootiju biroja loma ir perspektīvas un stratēģiskas attīstības nodrošināšana, kā arī dzīvnieku infekciju slimību starptautiskas konsolidētas uzraudzības mehānisma īstenošana, kas balstīta uz modernām informācijas tehnoloģijām. Latvija uzskata, ka epizootiju biroja organizatoriskajām, konsultatīvajām, izglītošanas un informēšanas aktivitātēm ir neatsverama loma vienotas, cilvēkiem un dzīvniekiem labvēlīgas pasaules veidošana. Raksturojot situāciju Latvijā, ar gandarījumu jāuzsver, ka konsekventas un profesionālas valsts uzraudzības rezultātā Latvijā tiek nodrošināti visi nepieciešamie apstākļi, lai līdz minimumam samazinātu dzīvnieku infekcijas slimību izplatību izcelšanās un izplatīšanas riskus,” sanāksmes atklāšanā uzsvēra M. Roze. Ministrs arī atzīmēja, ka Latvija kā Starptautiskā epizootiju biroja locekle aktīvi piedalās šīs organizācijas pasākumos, valsts uzraudzībā pārtikas apritē un veterinārajos jautājumos ievērojot organizācijas noteiktos principus un prasības. M. Roze uzsvēra, ka Latvijā vairākus gadu desmitus nav konstatēts neviens dzīvnieku saslimšanas gadījumus ar A grupas slimībām. „Tas panākts, jo Latvijā ir izveidota kompleksa dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības sistēma, kas ļauj nodrošināt visus nepieciešamos uzraudzības un profilakses pasākumus, kā arī operatīvi reaģēt iespējamo slimību uzliesmojumu gadījumos. Šajā uzraudzības sistēmā kā viens būtiskākajiem faktoriem ir modernas laboratoriski diagnostisko un kontroles izmeklējumu laboratoriskās bāzes izveidošana un efektīva izmantošana,” paskaidroja M.Roze. Zemkopības ministrs apliecināja, ka gan Latvijas iekšējā tirgū, gan Latvijas eksporta sūtījumos ir droša, patērētāju veselību neapdraudoša pārtika. „Latvija apzinās un pilda savu sevišķo, ES ārējās robežas valsts misiju – ES telpas Austrumu robežas nodrošināšanu,” konferences atklāšanā sacīja M Roze. Viņš uzsvēra, ka Latvijā izdevies izveidot spēcīgu valsts uzraudzības dienestu – Pārtikas un veterināro dienestu, kurā darbojas dažādi speciālisti – veterināri, mediķi, inženieri u.c., kas veic pārtikas aprites un dzīvnieku veselības un slimību uzraudzību. Kā otru panākumu M. Roze minēja apstākli, ka Latvija nedarbojas izolēti, bet gan cieši sadarbojas ar ES dalībvalstīm, citām valstīm Eiropā un ārpus tās.

Lauksaimnieki uzskata, ka lielā mērā pie esošās krīzes piensaimniecībā vainojams zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, tāpēc tiek prasīta viņa demisija.

Par to vienojušās vairākas lauksaimnieku organizācijas. Pēc teju trīs stundu sarunām ar lauksaimniekiem piena ražotāji valdības namu vakar pameta ļoti neapmierināti. Kā tūlīt pēc tikšanās atzina Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, iepazīstoties ar Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvo ziņojumu par notiekošo piena nozarē, nācies secināt, ka tas nav sagatavots stadijā, lai par to kāds valdībā balsotu, līdz ar to lauksaimnieks ir nikns­ par velti izlietoto laiku. J. Lazdiņš uzskata, ka esošais zemkopības ministrs, pavadot savā amatā sešus gadus un trīs mēnešus, ir novedis nozari līdz situācijai, kāda tā ir šobrīd, tāpēc ministrs ir jāmaina. Līdzīgu viedokli pauda arī citi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji. Silvija Dreijere no Latgales novada uzskata, ka ministram ir jāatkāpjas, ja reiz viņš nespēj nodrošināt adekvātu lēmumu pieņemšanu, kas ļautu laukos nodarboties ar lauksaimniecību.

Pagaidām nezināms skaits Latvijas iedzīvotāju uz savām e-pasta adresēm saņēmuši aicinājumu pievienoties Statoil privilēģiju klubam. Apmaiņā reģistrētie saņemšot 80 litrus bezmaksas degvielas un 10% pirkumu atmaksu katru mēnesi uz banku kontiem.

Statoil Fuel & Retail Latvia DB apstiprināja, ka šis ir datu izzagšanas jeb pikšķerēšanas mēģinājums un uzņēmumam nav ne minētā privilēģiju kluba, ne arī tas kādreiz būtu solījis tamlīdzīgus labumus apmaiņā pret klientu datiem.

Interneta pārlūki mājaslapu, uz kuru ved e-pastam pievienotā saite, identificē kā pikšķerēšanas rīku. Tāpat interesanti, ka aicinājums pievienoties privilēģiju klubam ir parakstīts «Ar cienu, Statoil Latvia», lai gan ar degvielas tirgotāja nosaukums jau vairākus gadus ir Statoil Fuel & Retail Latvia.

DB pieejamā vēstule ir sūtīta uz Inbox e-pasta adresi. Inbox Tehniskajā daļā paskaidroja, ka vēstules nav izplatījusi šī uzņēmuma reklāmas daļa un visdrīzāk tas noticis ar kādu nelegālu programmu starpniecību.

SEB Unibanka izveidojusi Privilēģiju programmu klientiem, kuri izmanto SEB UnibankasMasterCard Platinum kredītkarti, liecina kredītiestādes sniegtā informācija medijiem.

Līdzšinējās priekšrocības (atpūta īpašajās lidostas teritorijās, auto noma ceļojumiem un biznesa braucieniem, kā arī individuālu ceļojumu plānošana un organizēšana un pilna ceļojumu apdrošināšana) papildinātas ar jaunu Privilēģiju programmu.

Privilēģiju programma piedāvā atlaides (līdz 20%) SEB Unibankas MasterCard Platinum īpašniekiem atpūtas, izklaides, kultūras, aktīvās atpūtas, transporta, ēdināšanas, mūzikas, skaistumkopšanas, dizaina, apģērbu un aksesuāru, rotu, trauku un nekustamo īpašumu izmantošanai un iegādei.

Pārtraucot Galactico aliansi, no šī gada 1. septembra izbeigta arī Galactico elektronisko produktu – Galactico dāvanu karšu un Galactico Privilēģiju karšu – apkalpošana.

Klientiem, kas nav paguvuši iztērēt Galactico dāvanu kartes derīguma termiņa laikā, 18 mēnešu laikā pēc to derīguma termiņa beigām, ir nodrošināta iespēja lūgt Galactico dāvanu kartes esošā atlikuma atmaksu, kas tiek veikta ar pārskaitījumu uz bankas kontu. Ņemot vērā, ka pēc kartes derīguma termiņa beigām katra mēneša beigās no Dāvanu kartē esošā atlikuma tiek ieturēta komisijas maksa par Galactico dāvanu kartes uzturēšanu sistēmā, klienti aicināti savlaicīgi iesniegt Galactico dāvanu karti naudas atmaksai.

Līdzīgi arī Galactico Privilēģiju karšu lietotājiem – ja karšu derīguma termiņš pārsniedz šī gada 1. septembri, karšu lietotāji var prasīt atmaksāt savulaik klienta samaksātās maksas daļu par neizmantoto periodu, kas tiek veikta ar pārskaitījumu uz bankas kontu.

Par zināma veida aksiomu jau kļuvuši aizejošo valdību un Saeimu centieni pēdējā brīdī pirms pilnvaru termiņa beigām “izbīdīt cauri” no lietderības un labas pārvaldības principa apšaubāmus, bet sev un kādam izdevīgus lēmumus. Pašreizējās valdības “pērle” ir 30. augustā steigā pieņemtais Ministru kabineta lēmums par zem Biķernieku trases esošās zemes atpirkšanu par vairāk kā astoņiem miljoniem eiro.

Kārtējo reizi ir nodemonstrēta divu bezkompromisu ministriju – Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas – mazspēja, ar abām kājām klibojošais labas pārvaldības princips un ir radīts dīvains precedents.

Dienu pēc šī lēmuma pieņemšanas Fiskālās disciplīnas padome valdības lēmumu par 8,129 miljonu eiro piešķiršanu minētās zemes atpirkšanai novērtēja kā neatbilstošu fiskālās politikas prioritātēm. Patiešām dīvaini, ka bezkompromisa tiesiskuma karognesējs, kurš minēto MK sēdi vadīja un kura paraksts ir zem MK rīkojuma Nr. 578 “Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai”, ne vien neiebilda pret darījumu, bet pat kautrīgi pievēra acis uz paša ministrijas iestāžu prognozēm, ka no 2025. gada minētā īpašuma projektētā kadastrālā vērtība no 830 396 eiro saruks līdz 339 328 eiro!

Šodien, 2. martā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze tikās ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) un citām lauksaimnieku organizācijām, lai informētu par to, kā vakar Briselē noritēja saruna ar Mariannu Fišeri - Bēlu jautājumā par Eiropas Komisijas (EK) papildus valsts tiešo maksājumu (PVTM) reformas ieviešanu.

Mārtiņš Roze informēja, ka Marianna Fišere - Bēla pēc abu sarunas vakar piedāvāja, ka EK PVTM reformā varētu izstrādāt īpašus papildnoteikumus tieši Latvijai, kas nodrošinātu, ka reformas ieviešana, piemēram, saimniecībām, kas plānojušas paplašināties vai veikt strukturālas pārmaiņas, neradītu būtiskus sarežģījumus un zaudējumus.

"Šis ir līdz šim nebijis precedents, ka EK pieļauj iespēju nākt kādai dalībvalstij pretī un iesaistās sarunās par kādiem papildnoteikumiem speciāli konkrētai valstij. Tas ir mūsu - Zemkopības ministrijas un lauksaimnieku organizāciju aktīva darba rezultāts. Esmu gandarīts, ka mūsu iebildumi galu galā ir sadzirdēti un ņemti vērā, atzīstot, ka Latvijas lauksaimniekiem šīs reformas sasteigta ieviešana var radīt būtiskus sarežģījumus," norādīja Mārtiņš Roze.

Saeimas deputātu iecerētā “atlaižu” piešķiršana hipotekāro kredītu ņēmējiem nesasniegs iecerēto mērķi, bet radīs negatīvas sekas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) atkārtoti aicina parlamentu izmantot tās atbalsta iespējas, ko sniedz šī brīža nodokļu režīms, neradot jaunu, neloģisku, neproporcionālu birokrātiskā sloga radošu nodevu. Bankas šajā situācijā primāri aizstāv nevis savas, bet kredītņēmēju intereses, jo tieši kredītņēmēji nākotnē saskarsies ar šīs “atlaides” negatīvajām sekām, it īpaši jau minēto birokrātisko procesu, lai to izmantotu.

Problēmas ir dažiem, tās nav sistēmiskas un tiek risinātas

Atsevišķu politiķu virzīto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz ieviest jauna veida nodevu bankām, un iegūtos līdzekļus novirzīt “atlaides” segšanai hipotekāro kredītu ņēmējiem, pavada pārmetumi bankām plašā amplitūdā. Sākot ar to, ka bankām savā starpā nav konkurences, līdz tam, ka bankas pašas neko nedarot kredītņēmēju atbalstam. Tas neatbilst patiesībai. Asociācija ir vairākkārt norādījusi uz patieso ainu kredītmaksājumu statistikā, pamatojot to ar banku rīcībā esošajiem datiem. Piemēram, to, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Nedz arī tas, ka pēdējo trīs mēnešu laikā 2 082 mājsaimniecībām ir samazināta bankas procentu likme, 54 gadījumos veikta pamatsummas atlikšana, 51 gadījumā pagarināts kredīta atmaksas termiņš, bet 10 gadījumos nofiksēta procentu likme (šāda iespēja vairāk tika izmantota gada sākumā). Vienlaikus šajā laikā hipotekārās kreditēšanas apjomi nav būtiski sarukuši, dažos mēnešos (piemēram, 2023.gada jūnijā) tie pat bijuši līdzvērtīgi vai lielāki nekā pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sāka celt procentu likmes.

Pretēji Zemkopības ministrijas paustajam, ka Latvija balsojusi pret Eiropas Komisijas Kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudes kompromisa lēmumam, EK norāda, ka nekāda balsojuma nav bijis un lēmums pieņemts dalībvalstīm vienojoties.

iesa, no viņa teiktā izriet, ka Latvijas zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ES lauksaimniecības ministru sanāksmē savu viedokli paudis, jo runājuši esot visu 27 dalībvalstu pārstāvji.

Savukārt M. Roze, iespējams, jūtoties kā pēc labi padarīta darba, uzreiz pēc sanāksmes Briselē devies atvaļinājumā. Zemkopības ministrijā Db uzzināja, ka ministrs patiešām uzreiz pēc sarunām Briselē devies atvaļinājumā, kas ilgs līdz 5. decembrim.

Lauksaimnieki par ministra rīcību ir šokēti, jo uzskata, ka Latvijas puse sarunās nav panākusi praktiski neko. Kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudē nepanākot maksājumu izlīdzināšanas sarunu uzsākšanu jau 2010. gadā, uz spēles likta lauksaimnieciskās ražošanas turpmākā pastāvēšana, uzskata zemnieki.