Pēkšņi 47 gadu vecumā mūžībā aizgājis bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, aģentūrai LETA apstiprināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Bijušā ministra nāvi varētu būt izraisījis trombs, aģentūrai LETA pieļāva ZZS pārstāvji.

Iespējams, ka izvadīšana varētu notikt ceturtdien, 13.septembrī, pieļāva Brigmanis.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Roze dzimis 1964.gada 28.septembrī Rīgā. Bijušais ministrs bija precējies un divu dēlu tēvs.

1982.gadā Roze beidzis Liepājas 1.vidusskolu, 1987.gadā - Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, iegūstot specialitāti biologs, bioloģijas un ķīmijas pasniedzējs.

No 1988. līdz 1992.gadam studējis aspirantūrā Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā un bijušajā Vissavienības augu selekcijas un ģenētikas institūtā Odesā, Ukrainā. Darba pētījuma tēma bija "Latvijā izaudzēto kviešu, miežu un auzu kvalitāte atkarībā no rezerves olbaltumvielu sastāva".

Konkurences padome (KP) brīdinājusi SIA «Jānis Roze» par iespējamiem konkurences riskiem angļu valodas mācību līdzekļu izplatīšanu tirgū, informēja KP Komunikācijas nodaļas komunikācijas speciāliste Zane Gorškova.

Lai arī KP nav konstatējusi, ka uzņēmuma rīcība radītu negatīvas sekas konkurencei un klientiem, grāmatu tirgotājs brīdināts par atbildību ekskluzīvo tiesību gadījumā.

KP sāka tirgus uzraudzību pēc saņemta iesnieguma, kurā grāmatu izplatītājs pauda bažas par izmaiņām izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu iepirkumā.

Pērn platforma «Dystrybucyjna «Edu-Ksiàýka» Sp. Z.o.o.», kas ir izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu ekskluzīvais izplatītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā, noslēdza līgumu ar «Jānis Roze». Tā kā uzņēmums ieguva ekskluzīvas tiesības kļūt par vienīgo «Pearson» mācību līdzekļu izplatītāju Baltijas valstīs, tika radīts iespējams apdraudējums konkurences attīstībai pārējo izplatītāju vidū.

Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure intervijā DB noraida bažas, ka ekonomikas izaugsme pamazām kļūtu neveselīga, un statistikā aicina lielāku uzmanību pievērst niansēm, jo vidējos rādītājus ir visai grūti attiecināt uz savos paradumos, tēriņos un vēlmēs visai atšķirīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Precizētie dati par 2013. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu būs martā, bet ātrais novērtējums liecina, ka ceturtajā ceturksnī ekonomika pieauga par 3,5%. Kā jūs raksturotu pagājušo gadu?

Ja mēs skatāmies uz gadu kopumā, tad var teikt, ka ir iestājusies zināma ekonomiskā stabilitāte, jo visos ceturkšņos pieauguma temps vairāk vai mazāk, bet šādā līmenī arī turas. Mums patīk sevi salīdzināt arī ar kaimiņvalstīm, un mums šis pieauguma temps nedaudz augstāks ir bijis visu gadu. Tomēr pamatā es gribētu lietot vārdu «stabilitāte».

Vai parādās interesantas iezīmes dažādu nozaru attīstībā?

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

101 gadu vecais uzņēmums Jānis Roze arvien audzē apgrozījumu un paplašina jēdzienu «grāmatnīca», trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1914. gadā dibinātā uzņēmuma tiesību pārņēmēja SIA Jānis Roze ir viens no lielākajiem uzņēmumiem savā nozarē, gadu no gada turoties līdzīgā līmenī ar SIA Apgāds Zvaigzne ABC. Pērn sīvākais konkurents apgrozīja 12,9 milj. eiro, kamēr Jānis Roze kopā ar SIA Jāņa Rozes apgāds – par 1,3 milj. eiro vairāk. «Lai arī grāmatu apglabāt vēl nevajag, tik un tā bažījamies, ka pērk mazāk. Un tas nav tikai tāpēc, ka mazāk lasa. Iedzīvotāju skaits samazinās,» saka uzņēmuma valdes locekle un līdzīpašniece Ināra Beļinkaja.

E-grāmatas neaizstās

«Grāmata ir un būs,» pārliecināta I. Beļinkaja. «Pirmkārt, tāpēc, ka tā ir vērtība pati par sevi. Vienubrīd runāja, ka drukātā grāmata paliks tikai feinšmekeriem kā vājprātīgi smalki iesiets luksus priekšmets. Dzīve pierādījusi, ka straujā elektronisko grāmatu augšupeja ir nomierinājusies. E-grāmatas nekur nepazudīs, bet noteikti neapēdīs «dzīvo» grāmatu. Amerikā ir vislielākais īpatsvars elektroniski lasošo, jo viņiem ir Amazon un Kindle. Vācijā elektroniskās grāmatas aizņem 7% no grāmatu pārdošanas kopējā apgrozījuma, bet Latvijā pagaidām – smieklīgi maz,» vērtē I. Beļinkaja. «Investīcijas, kas jāiegulda e-grāmatu veidošanā latviski, nevar atmaksāties,» piebilst leģendārā grāmatizdevēja Jāņa Rozes mazdēls, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ainārs Roze. Pirms neatkarības atgūšanas par Rozes ģimeni un Rozes bodi runāja paklusām, taču valsts iekārtas maiņa pavēra necerētu iespēju atjaunot savulaik nozīmīgo grāmatniecības uzņēmumu, atceras A. Roze. Viņš savu vectēvu nekad nav saticis, jo piedzima četrus gadus pēc viņa nāves – 1942. gadā lēģerī Sibīrijā.

Armands Roze Pededzes pagastā gatavo ozolzīļu dzērienu ar nosaukumu «Zīleja», vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Zīleja» ir grauzdētu un samaltu zīļu, sakņu un graudu maisījums, no kura var pagatavot dzērienu. «Nav korekti to saukt par kafiju. Ņemot vērā mūsu senču tūkstošgadīgo pieredzi, dzēriens ir pelnījis savu atsevišķu vārdu, savu nosaukumu. Un mēs tam tādu arī devām,» stāsta A.Roze.

Dzērienam der tikai tās zīles, kuras ir nogatavojušās un pašas nokritušas zemē. «Pagājušajā gadā zīles lasījām pusotru mēnesi. To nevar izdarīt vienā dienā, jo zīles nekrīt vienā laikā. Otrs - neder visas zīles. Nav vērts lasīt tārpainas un acīm redzami bojātas zīles. Der tikai tās, kas nav bojātas, turklāt dziļākus bojājumus varēs pamanīt tikai nākamajā procesā - lobīšanā,» stāsta A.Roze. Kad zīles salasītas, tās jāžāvē. A.Roze to dara tā, kā to darīja senči – žāvē pirtiņā uz lāvas vai vienkārši izberot uz segas. «Zīlēm nevajag lielu karstumu, tām jāžūst lēnām. Kad zīles izžāvētas, čauliņa vieglāk nāk nost. Diemžēl lobot un šķirojot salasītā masa samazinās par trešdaļu, un tas ir daudz. Kamēr zīli neattaisi vaļā, neredzi tās kvalitāti. Dažas zīles ir bez dīgtspējas, arī zīles ar caurumiem, tārpiem vai putnu knābātas neder. Ja esmu salasījis desmit kilogramu spaini, galarezultātā paliek tikai puse no tā,» atklāj A.Roze.

«Mūsu statistikas sistēma šobrīd ir decentralizēta, jo datu vākšanā, apstrādē un analīzē ir iesaistīta virkne valsts iestāžu,» atzina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšniece Aija Žīgure, norādot, ka tādēļ nepieciešams jauns likums, kas CSP nacionālajā statistikas sistēmā noteiks lielāku lomu.

Likuma, kuru sagatavojusi CSP un kuru otrdien izskatīs Ministru kabinets, mērķis «ir noteikt institucionālo un organizatorisko ietvaru oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas izveidošanai, darbībai un attīstībai», teikts CSP oficiālajā paziņojumā.

«Likumā noteikta statistikas nodrošināšanas sistēmas uzbūve, statistikas iestāžu tiesības un pienākumi, kā arī to savstarpējā sadarbība un sadarbība ar citām valsts institūcijām oficiālās statistikas nodrošināšanā. Likumā atrunātas privātpersonu un valsts institūciju tiesības un pienākumi oficiālās statistikas nodrošināšanā u.c.,» skaidro CSP pārstāvji.

Tehnoloģiju attīstība sniedz neiedomājamas iespējas visiem, kas tās prot izmantot, diemžēl tās arī saasina aizvien pieaugošo problēmu – personas datu izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos.

Lielākā problēma šādos gadījumos ir tā, ka krāpniekus ir ļoti sarežģīti identificēt un izkrāptos datus vai līdzekļus – atgūt. Krāpnieku izmantotās metodes kļuvušas izsmalcinātākas, pārdomātākas, tiek pielietoti daudzveidīgi un efektīvi paņēmieni, kā rezultātā vairums cilvēku iekrīt ļaundaru izliktajās lamatās.

“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un shēmošanas metodes, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, arī mēs, “4finance”, vēlamies pasargāt un informēt mūsu klientus, lai viņi nenonāktu krāpnieku nagos. Ceram, ka klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību brīdinājumiem un paziņojumiem, kuri tiek plaši atspoguļoti medijos, sociālajos tīklos, uzņēmumu mājas lapās. Mēs uzņēmumā esam izstrādājuši iekšējo procedūru krāpniecisku gadījumu novēršanai, kā arī veicam ikdienas monitoringu aizdevumu pieteikumiem, un, ja, izvērtējot riskus (ņemot vērā uzņēmuma iekšējos nosacījumus), klienta pieteikums nonāk statusā “aizdomīgs”, papildus veicam biometrisko datu un identifikācijas datu pārbaudi,” pieredzē dalās un ieteikumus personīgo datu pasargāšanai sniedz Agnese Masa, “4finance” klientu apkalpošanas daļas vadītāja.

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Latvijai ieviešot tā dēvētās "nomadu vīzas", tās gadā varētu saņemt aptuveni 100 ārzemnieki, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze.

Patlaban interese par šādiem dokumentiem ir bijusi no diviem ASV pilsoņiem, taču pārvalde lēš, ka gadā šādas vīzas varētu izsniegt 100 cilvēkiem. "Taču tas būs atkarīgs no regulējuma un iespējām saņemt šo vīzu," piebilde Roze.

Deputātu vidū otrdien atkal izcēlās diskusijas par drošības riskiem, ko varētu sagādāt potenciālie vīzas pieprasītāji. Deputāts Edvīns Šnore (NA) vērsa uzmanību, ka, pieaugot nestabilitātei Krievijā, šo regulējumu ļaunprātīgi varētu izmantot šīs valsts pilsoņi, kas ar apšaubāmām metodēm varētu savā valstī noformēt nepieciešamos dokumentus vīzas pieprasīšanai.

Roze mierināja, ka drošības iestādes jau patlaban jebkuru vīzas pieprasītāju detalizēti izpēta, tāpēc viņa paļaujas uz specdienestiem un vēstniecību darbinieku profesionalitāti.

Pēdējos gados tirgū sevi piesaka jauni spēlētāji – digitālie risinājumi, kas cilvēkiem ļauj ērtāk atrast autoservisu un uzzināt aptuvenās izmaksas.

Šobrīd tirgū šādi darbojas vismaz trīs kompānijas – TavsServiss.lv (nodrošina SIA Ralmix), servix.lv (SIA Servix Grupa) un tikko pievienojies Repairo (SIA Repairo). «Šāda veida platformu izveidojām Latvijā pirmie. Uzskatu, ka līdz šim mums nav tiešu konkurentu, jo nepiedāvājam salīdzināt auto remonta izmaksas, bet gan sniedzam pakalpojumu ar pievienoto vērtību, proti, atrast klientam ērtu, izdevīgu un kvalitatīvu auto remontu, sniedzam konsultāciju par labākajiem remonta risinājumiem, piedāvājam nogādāt un atgādāt auto uz servisu,» akcentē Alfrēds Lazdiņš, autoremonta aģentūras TavsServiss.lv līdzdibinātājs. Viens no servix.lv idejas autoriem Rūdolfs Roze norāda, ka katrs pakalpojumu piedāvātājs ir atšķirīgs, tādēļ tiešu konkurenci neizjūt. Platforma auto īpašniekiem ļauj bez maksas pāris minūšu laikā salīdzināt auto servisu piedāvājumus, kā arī sniedz iespēju pieteikt auto remontu, diagnostiku, eļļas maiņu un citus pakalpojumus. «Veselīga konkurence ir nepieciešama, tā ir kā dzinulis, kas uzņēmumu stumj uz priekšu un liek attīstīties,» saka Undis Neilands, Repairo līdzdibinātājs.

Grāmatu veikalu tīkla "Jānis Roze" pārvaldošā uzņēmuma SIA "Jānis Roze" apgrozījums pērn bija 15,886 miljoni eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa pērn bija 77 420 eiro, kas ir 5,4 reizes mazāk, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījums pērn samazinājies Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ.

2020.gadā tika atvērti vairāki jauni veikali un veikali pēc rekonstrukcijas. Pagājušā gada janvārī jaunās telpās tika atvērt veikals tirdzniecības centra "Maxima" telpās, Rīgā, Saharova ielā 6, savukārt martā atvērts veikals jaunās un lielākās telpās tirdzniecības centrā "Origo". Pērn maijā jaunās telpās tika atvērta grāmatnīca tirdzniecības centrā "Alfa", bet jauns veikals atvērts tirdzniecības centrā "Aleja".

Pagājušā gada augustā atvērts jauns veikals Liepājas tirdzniecības centra "Ostmala" telpās, bet Liepājā aizvērta grāmatnīca Vītolu ielā. Oktobrī labākās telpās atvērta grāmatnīca Tukumā, bet novembrī jauns veikals atklāts Rīgā, tirdzniecības centrā "Sāga".

Statistikas dati ir izziņas avots valsts amatpersonām un uzņēmējiem lēmumu pieņemšanā, tomēr svarīgākais ir pareiza šo datu izpratne; bez uzlabojumiem neiztikt

Tāds ir ES statistikas biroja Eurostat un Centrālās statistikas pārvaldes sadarbībā ar Dienas Biznesa rīkotā foruma «Statistika zināšanu sabiedrībai» darba rezultāts. Lai arī statistikas dati ir sava veida konkrētā brīža fotogrāfija, kura var patikt vai nepatikt, tomēr «sist» spoguli (statistiku), ka tā nerāda to, ko kādam gribētos redzēt, jau nav izeja no situācijas.

Latvija jau vairāk nekā desmit gadu ir ES dalībvalsts un tieši tāpēc ar Eurostat datiem tiek mērīts, kādi izskatāmies uz kopējā Eiropas fona, kādi esam salīdzinājumā ar tuvākajiem kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, kurās jomās esam priekšā un kurās atpaliekam. Protams, statistika parādīs skaitļus, bet izskaidrojumi tiem un secinājumi ir meklējami citur. Tieši tāpēc ir svarīga iegūto skaitļu adekvāta izpratne par notiekošo. Statistikas datus izmanto ne tikai uzņēmējdarbības vajadzībām, bet arī labklājības, veselības aprūpes, sociālās nevienlīdzības jautājumu risināšanai.

Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un sludinājumu portāla ss.lv konfliktu kārtējo reizi ir aktualizējies jautājums par personas datu aizsardzību.

Jāņem vērā, ka šī joma līdz ar tehnoloģiju attīstību un pakalpojumu digitalizāciju iegūst lielāku lomu ikdienā, jo personas dati tiek izmantoti arvien lielākā apjomā. Līdz ar to gan komersantiem un fiziskām personām, gan valsts institūcijām ir jārēķinās ar arvien biežākām problēmsituācijām, kas ikdienā var rasties tieši saistībā ar personas datu izmantošanu, uzglabāšanu vai nodošanu citām personām. Jāuzsver, ka pēc nepilna gada ikvienam komersantam, organizācijai un iestādei būs jāievēro arī jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula, kura paredz daudzus jaunus pienākumus. Laikus neveicot atbilstošus priekšdarbus, daudzi komersanti un organizācijas potenciāli riskē nokļūt sev nepatīkamās konfliktsituācijās gan ar valsts institūcijām, gan klientiem un sadarbības partneriem.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(333).jpg

Pavadījuši divas nedēļas visai nosacīti auglīgās sarunās ar Latvijas politiķiem, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) piesaistītie eksperti ir devušies mājup. Devušies mājup, lai gan galīgā vienošanās par to, kāds tad izskatīsies 2012. gada budžets, tā arī nav panākta.

Premjeram Valdim Dombrovskim un Andrim Vilkam nav izdevies «aizdevējus» pārliecināt, ka valdības apstiprinātie budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas pasākumi 122 milj. Ls apmērā ļaus panākt, lai nākamgad budžeta iztrūkums nepārsniegtu 2,5 % no iekšzemes kopprodukta. Ieskatoties konsolidācijas pasākumu sarakstā, kuru šonedēļ apstiprinājusi valdība, atliek vien secināt, ka sarunu vedēji no Latvijas puses nez kādēļ pēkšņi sadomājušies, ka SVF un EK pārstāvji uzķersies uz tik plika āķa.

Latvija ir pilnībā integrējusies Eiropas statistikas sistēmā. Tas nozīmē, ka valsts ir ļoti tuvu tiem starptautiskajiem standartiem un prasībām, kādas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), norāda organizācijas Statistikas direktorāta direktora vietnieks Pauls Šraiers (Paul Schreyer).

Viņš uzsver, ka lielā daļā nozaru Latvijas statistiku jau ir vērtējis Eiropas statistikas birojs Eurostat, un OECD var balstīties uz šo novērtējumu.

«Divu dienu laikā esmu redzējis vairākas statistikas un institucionālās prakses, kas varētu interesēt citas valstis, un es rosinātu CSP un citus statistikas partnerus raudzīties uz šo iestāšanās procesu kā uz iespēju pievienoties plašākai statistikas kopienai,» viņš atzīmēja.

No 26. līdz 28.martam Latviju apmeklēja OECD pārstāvji, lai izvērtētu Latvijas statistikas sistēmas atbilstību organizācijas prasībām statistikas jomā.

Trīs dienās OECD eksperti iepazinās ar statistiskās informācijas sagatavošanas, apstrādes un izplatīšanas procesu Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), kā arī novērtēja svarīgāko CSP partneru – Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieguldījumu statistikas sagatavošanā.

Privātais namu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmums Latvijā “Civinity Mājas” ir uzsācis apkures sezonu un prognozē, ka šī sezona iedzīvotājiem būs smaga un parādnieku skaits, visticamāk, pieaugs.

Siltumenerģijas padeve ir jau pieslēgta pirmajām mājām , kā arī pārējās mājas ir tehniski sagatavotas siltumenerģijas padevei tikko iedzīvotāji par to lems, vai iestājoties vēsākiem laikapstākļiem.

Uzņēmums akcentē, ka, salīdzinot ar pagājušā gada apkures sezonas sākumu, šajā sezonā (uzsākot apkures sezonu) siltumenerģijas tarifs Rīgā ir pieaudzis par 49%. Tāpat siltumenerģijas piegādātājs "Rīgas Siltums" regulatoram ir iesniedzis jauno tarifu – 170.59 eur par vienu megavatstundu, kas ir 198% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada apkures sezonas uzsākšanu.

Jau šobrīd ir skaidri redzams, ka gaidāmā apkures sezona Rīgā būs vismaz divas reizes dārgāka kā pagājušā un tas ir ņemot vērā gaidāmo valsts atbalstu. Ja tāda nebūtu, tad izmaksas būtu gandrīz trīs reizes lielākas. Ja skatāmies arī ārpus Rīgas robežām, tad sadārdzinājums būs pat 5 reizes lielāks. Piemēram, Mārupē siltuma tarifs ir 320 eiro par megavatstundu.

Grāmatu un kancelejas preču mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Jānis Roze neto apgrozījums pērn sasniedzis 7,81 miljonus latu, kas ir par 10,12% vairāk nekā 2011.gadā.

Kā liecina Lursoft dati, pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 37,4 tūkstošu latu peļņu.

Aizvadītajā gadā uzņēmumā nodarbināti 197 darbinieki. Pērnā gada nogalē SIA Jānis Roze realizējis preces 32 tirdzniecības vietās un šogad veikalu tīklu iecerēts paplašināt, atverot jaunus veikalus Rīgā, Liepājā, Cēsīs un Jūrmalā.

Uzņēmuma plānos šim gadam ietilpst darbs pie struktūrvienību reorganizācijas, optimizējot darbinieku skaitu, plašāk izmantojot ārpakalpojumus un samazinot pārdošanas izmaksas.

SIA Jānis Roze dibināts 1992.gadā un tā īpašnieki ir Ināra Beļinkaja un Ainārs Roze.

Aizvadītais gads autoremontu un apkopju jomā ir bijis gana izaicinošs - galvenā problēma industrijā ir kvalificēta darbaspēka trūkums, secina autoservisu platformas servix.lv līdzīpašnieks Rūdolfs Roze.

"Esam piedzīvojuši, ka vairāki autoservisi trūkstošā darbaspēka dēļ ir bijuši spiesti samazināt apjomus vai pat pārtraukt darbību. Darbinieku trūkums lielā mērā izskaidrojams ar zemo atalgojumu, ko autoserviss ir gatavs maksāt darbiniekiem kā arī to, ka autoīpašnieki nav gatavi maksāt "reālo" cenu par autoremontu vai apkopi," norāda R.Roze.

Viņaprāt, nozari arī būtiski kropļo valdošais nelegālo autoremontdarbnīcu skaits, kas var piedāvāt savus pakalpojumus par zemāko cenu. Līdz ar to Latvijas autoparks ir viens no vecākajiem Eiropā un tehniskais stāvoklis automašīnām bieži vien ir katastrofāls.

Db.lv jau rakstīja, ka platforma servix.lv izveidota, lai auto īpašniekiem bez maksas pāris minūšu laikā būtu iespējams salīdzināt auto servisu piedāvājumus, kā arī sniegtu iespēju pieteikt auto remontu, diagnostiku, eļļas maiņu un citus pakalpojumus.

Iestājoties marta rēķinu apmaksas termiņam, rīdzinieku parāds par apkures sezonā piegādāto siltumenerģiju jau nedaudz pārsniedz 26 miljonus latu. Rēķinu apmaksas procents ir 79%, informēja AS Rīgas siltums sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Roze.

J. Roze piebilda, ka parāda situācija ir dinamiska un mainās ik dienu, taču salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu apmaksas disciplīna būtiski nav mainījusies un ir iepriekšējā gada līmenī, vēsta LETA.

Rīgas siltumam nav informācijas par vidējo rēķina apmēru vai izmaksām uz kvadrātmetru, jo uzņēmums nodrošina siltumenerģijas piegādi tikai līdz līgumā noteiktajai atbildības robežai. Ēkas pārvaldniekam vai īpašniekam tiek izrakstīts rēķins par visai ēkai kopumā piegādāto siltumenerģiju, pamatojoties uz ēkas siltummezglā uzstādītā siltumenerģijas skaitītāja rādījumiem.

J. Roze skaidroja, ka Rīgas siltums neveic izrakstīto rēķinu tālāko sadali un neaprēķina ne maksu par kvadrātmetru dzīvokļa kopējās platības apkuri, ne maksu par karstā ūdens sagatavošanu, kā arī neveic norēķinus ar ēkas dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem. Izrakstītā rēķina tālāka sadale, ka arī norēķinu veikšana ar dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem ir ēkas pārvaldnieka vai īpašnieka kompetencē.

Labklājības ministrija (LM) izstrādā jaunu valsts informācijas sistēmu LabIS, lai īstenotās politikas novērtēšanai un turpmākai plānošanai iegūtu savlaicīgu, kvalitatīvu un savstarpēji saistītu statistiku. To izmantos argumentētas un pierādījumos balstītas sociālās politikas izstrādei, skaidroja ministrijā.

LabIS apkopos datus gan no visām labklājības nozares informācijas sistēmām, gan citiem datu avotiem, kuros tiek uzkrāta sociālās politikas novērtēšanai un plānošanai nepieciešamā informācija.

Šobrīd daļu informācijas, kas nepieciešama monitoringam un starptautiski salīdzināmas sociālās statistikas iegūšanai, nodrošina LM un tās padotības institūcijas. Cita informācija, bez kuras nevar iegūt visaptverošu situācijas raksturojumu, glabājas citās statistikas datus apkopojošās valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī pie juridiskām privātpersonām, kuras veic Valsts pārvaldes iekārtas likuma kārtībā deleģēto uzdevumu izpildi. Savukārt datu apmaiņu starp dažādām informācijas sistēmām, kurās tiek uzkrāti un apstrādāti fizisko personu personas dati, nav iespējams ieviest bez atbilstoša tiesiskā regulējuma, kurā būtu noteikta informācijas sistēmas LabIS darbība.

Joprojām ir jautājums, vai statistika ir valsts spogulis vai zinātkāres apmierināšanas materiāls, šobrīd tā vairāk der vidējās temperatūras mērīšanai nekā patiesās situācijas rādīšanai .

Statistika ir joma, kura kuru mēdz izmantot gan valsts, gan privātkompāniju budžeta veidotāji, tirgotāji un ražotāji, zinātnieki un pētnieki, ekonomisti un studenti, pat blēži. Katram no minētajiem ir savas intereses, kāpēc statistika tiek izmantota. Statistikai būtībā jāatspoguļo reālā aina, lai kā tas nepatiktu kādam no tās izmantotājiem. Tomēr, kā liecina vēsturiskā pieredze, statistiku savtīgām interesēm var izmantot arī valsts vara.

Padomju varas gados bieži vien, ieejot veikalā un ieraugot tukšos plauktus, cilvēki secināja tikai to, ka statistika, maigi izsakoties, neatspoguļo patieso ainu, lai neteiktu, ka tā vienkārši bija lieli meli, jo bija taču pierakstījumi. Bieži vien, vēloties parādīt sasniegumus, tika izmantota salīdzināšanas metode ar 1913. gadu vai Pirmo pasaules karu un revolūcijām un apvērsumiem bagāto, bet ekonomiski bēdīgo 1917. gadu. Diemžēl šķiet, ka kādā brīdī statistikas datus spēja uzspodrināt Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Grieķija, tāpēc ir saprotama Briseles priekšnieku un kontrolētāju vēlme pārliecināties, vai ar kaut ko līdzīgu nenodarbojas arī citas dalībvalstis. ES kontrolētāji pabija arīdzan Latvijā un vērtēja mūsu pašu Centrālo statistikas pārvaldi.

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.