Produktivitāte un ienākumi, vienlīdzīgas iespējas, sociālā uzticēšanas būs Latvijas stratēģiskie mērķi 2021.–2027. gadam, un par tiem nav strīdu, taču tādi ir par izaicinājumiem, indikatoriem un rīcības virzieniem.

To paredz Nacionālās attīstības padomes atbalstītā Pārresoru koordinācijas centra vadībā sagatavotā Nacionālā attīstība plāna (NAP) 2021.–2027. gadam projekts. NAP ir augstākais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka valsts attīstības mērķus, prioritātes un sasniedzamos rezultātus. NAP 2021.–2027. izvirza stratēģiskos mērķus un nosaka prioritātes ar konkrētiem uzdevumiem, kas valstī jāveic šo mērķu sasniegšanai, lai nākamajos septiņos gados panāktu ikviena Latvijas cilvēka un valsts izaugsmi. Iecerēts, ka noteiktie trīs stratēģiskie mērķi būs galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem. Par to, vai tas tā patiešām būs, pēc vairāku aptaujāto domām, rādīs laiks, jo tas nozīmē, ka ne vienam vien politiskajam spēkam tieši turpmāko gadu laikā valsts budžeta veidošanā var būt sāpīga dialemma – atvēlēt naudu priekšvēlēšanu solījumu izpildei vai tomēr NAP plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Situāciju vēl jo skaudrāku varot padarīt aplēses, ka labo ieceru īstenošanai būs nepieciešamas summas, kuras mērāmas, iespējams, pat desmitos miljardos eiro, savukārt jaunās politikas ieceru īstenošanai nākamajam gadam izdevās atrast tikai nepilnus 200 milj. eiro. Protams, tiek cerēts uz glābējnūjiņas – ES struktūrfondu – projektu naudas atbalstu. Jaunais NAP ir svarīgs, jo bez Latvijas nākamo gadu attīstības dokumenta valsts ES naudas aploksni var arī nedabūt. Jāņem gan vērā, ka NAP pieņem Ministru kabinets un apstiprina Saeima un NAP saistīts ar ikvienas valdības deklarāciju, rīcības plānu un budžetu. NAP īsteno visas ministrijas, plānojot savu darbu un nozaru politiku.

Pārresoru koordinācijas centrs patlaban veic svarīgu darbu – Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP) vidusposma izvērtējumu. Slavējama ir centra iniciatīva iesaistīt šai procesā plašu ekspertu loku, DB žurnālistus ieskaitot. Pildot izvērsto vērtējuma anketu, biju spiests kritiski pārdomāt savas laika gaitā izkristalizētās nostādnes dažādās jomās un konstatēt, kā tās ierakstās NAP uzstādījumos. Un tās ierakstās kā trekna svītra pāri NAP. Šeit un kādā turpmākā komentārā es iezīmēšu priekšlikumus, ko mums tagad iesākt.

Pozitīvi to trekno svītru var formulēt kā nepieciešamību pavilkt svītru zem NAP – ne pāri, bet zem, sasummējot secinājumus un sākot plānot kaut ko reāli daroties spējīgu. NAP principiālā problēma ir tā lineārums, lai gan mēs dzīvojam aizvien izteiktākā nelineārā ekonomikā. NAP ir pārāk daudzi skaisti un savā ziņā pareizi mērķi vienā rindiņā, un problēma ir tā, ka centrālais mērķis – ekonomikas izrāviens – ir uzstādīts par šo dažādo prioritāšu summu. Lineārums ir uzskatā, ka, pabikstot vienu, pakustēsies nākamais, tas iekustinās vēl tālāko un tad viss skaistā kritiskajā masā dos kumulatīvu efektu.

Nē, nedos, jo nelineārā ekonomikā tās lietas tā vairs nenotiek.

Līdz decembrim Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija ne par ko citu nedomās, kā vien par Nacionālās attīstības plānu (NAP) līdz 2027. gadam.

NAP laicīga apstiprināšana Saeimā dos iespēju sniegt skaidrību Eiropas Parlamentam par Latvijas attīstības plāniem. Nepieciešamība sniegt šādu skaidrību sakņojas nevis prozaiskās NAP mērķu definīcijās par labāku Latvijas nākotni, bet gan vēlmē tikt laikus iekļautiem Eiropas struktūrfondu sarakstos un tāmēs, lai veiksmīgi tiktu pie naudas. «Nav jau tā, ka kāda valsts, kurai nav laikus izstrādāts Nacionālais attīstības plāns, nebūtu saņēmusi Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tomēr labāk būtu, ka plāns tiek iesniegts laikā,» Dienas Biznesam pēc komisijas sēdes paskaidroja deputāts Arvils Ašeradens.

Mēnesis laika

Iepriekš bija paredzēts, ka NAP pabeigs plānot jau jūnijā vai vismaz šā gada septembrī, tomēr realitātē iznāks pamatīga steiga, par kuras rezultātu jau pirmajā sarunu dienā deputāti sāka šaubīties.

Nepilna piektā daļa jeb 19% Latvijas iedzīvotāju zina, ka Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteiktais Latvijas pamatmērķis ir «ekonomikas izrāviens», liecina DNB Latvijas barometra jaunākais pētījums.

Nedaudz mazāk (14 - 15%) respondentu domā, ka NAP vadmotīvs ir «Latvija - pilnvērtīga Eiropas valsts», «Latvija - labklājības valsts» un «cilvēks pirmajā vietā».

Tikpat lielai respondentu daļai nav ne jausmas, kāds varētu būt NAP pamatmērķis.

«Laikam ir maz tādu politisko dokumentu, kuriem būtu veltīta pat teātra izrāde (2012. gadā Dirty Deal Teatro tika uzvesta teātra izrāde par NAP). Tomēr politiķu un arī sabiedrības attieksme liecina, ka NAP faktiski paliks rakstiska vingrinājuma veidolā,» pētījuma rezultātus komentēja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode.

Lai arī apstrādes rūpniecībā ir notikusi būtiska izaugsme, tomēr Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam ietvertais mērķis – palielināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20% – netiks sasniegts, un tam ir vairāki iemesli

Tāds bija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes secinājums, vērtējot rūpniecības – mašīnbūves, metālapstrādes un farmācijas – aktualitātes un izaicinājumus jaunā Nacionālas attīstības plāna 2021.–2027. gadam kontekstā. Apstrādes rūpniecības loma tautsaimniecībā pašlaik ir 12%, bet pēc Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020. gadam tai jau 2017. gadā bija jābūt 18%, jārēķinās, ka 2030. gadā iezīmētais īpatsvars ir 26% no Latvijas IKP, ko dotu tieši apstrādes rūpniecība. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka NAP nepārprotami tieši rūpniecību nosauca par galveno tautsaimniecības izrāviena vilcējspēku. «Šodien visiem ir skaidrs, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars nebūs nekādi 20% no IKP 2020. gadā un tas nebūs pat ne tuvu izvirzītajam mērķim, kaut arī absolūtajos rādītājos apstrādes rūpniecībā ir notikusi iespaidīga izaugsme,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņš arī aicināja izvērtēt esošo situāciju un tieši apstrādes rūpniecības uzņēmēju organizācijām sūtīt savus priekšlikumus un ierosinājumus jaunā NAP 2021.–2027. gadam izstrādei. «Šajā kontekstā būtu jāatbild uz jautājumu, vai jaunajā NAP rūpniecība ir vai nav prioritāte,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņaprāt, ir svarīgi saprast, kāda būs apstrādes rūpniecības vieta un loma Latvijas tautsaimniecībā.

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Pagājušā gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par Nacionālās Attīstības Plānu (NAP) 2014. – 2020.gadam, kuru Saeima drīz vien pēc tam samērā lielā vienprātībā apstiprināja. Var diskutēt par to, vai tajā pietiekami akcentētas visas galvenās jomas un esam fokusējušies uz tiešām svarīgāko, taču kopumā vēlos parakstīties zem katra vārda. Izlasot NAP, dažiem visticamāk būtu vēlme ieslīgt «ziemas miegā» un pamosties 2020 gadā, lai varētu baudīt sasniegto.

Taču baidos, ka minētajiem dažiem, pamostoties varētu sanākt vilšanās. Līdz 2014. gadam atlicis mazāk par gadu, savukārt no 2014.gada līdz 2020.gadam ir tikai seši gadi. Tas gan ir nedaudz vairāk kā padomju savienības piecgades, taču, joprojām, tas nav ilgs laiks.

NAP vīzija skan ļoti skaisti un, domāju, neatradīsies daudz cilvēku, kuri nevēlētos dzīvot šādā valstī. «Latvija 2020.gadā – zaļākā valsts pasaulē» - gan tieši nevelk uz ekonomiskā izrāviena vadmotīvu, taču tālākā vīzijas daļa „Latvija kā tīra, efektīva, koncentrēta, radoša un konkurētspējīga Eiropas valsts” skan fantastiski un es saku – ejam uz priekšu!

Eiropas Savienības (ES) Eiropas Atveseļošanas fonda (ANM) līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas, norāda Valsts kontrolē (VK).

Gadījumā, ja Latvijas ANM plānā paredzētie reformu un investīciju rādītāji nebūs sasniegti 100% apmērā, tas radīs būtiskas sekas - līdzekļi, kas izlietoti šo reformu un investīciju realizācijai, būs jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, jo tie netiks finansēti no ANM līdzekļiem.

Iestāde publiskojusi situācijas izpētes ziņojumu "Ar kādiem izaicinājumiem saskaramies, sagatavojot un īstenojot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu?", kur apkopoti fakti par Latvijas ANM plāna sagatavošanu, saturu, finansējumu plānā iekļauto pasākumu īstenošanai.

Tostarp ziņojumā ietverta iespējamā ietekme uz valsts budžetu, kā arī plāna ieviešanas riski un kontroles pasākumi.

Par Nacionālo attīstības plānu atbildīgā Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) ir iesniedzis atlūgumu.

Krieviņš šodien žurnālistus informēja, ka ir lūdzis atbrīvot sevi no darba. Viņš ar premjeru ir pārrunājis tālākos centra attīstības jautājumus un ir pārliecināts, ka pēc viņa aiziešanas PKC arī turpmāk spēs dot iedzīvotājiem skaidru vīziju par valsts nākotni.

«Mums bija vairākas sarunas par šo jautājumu, šis mans lēmums ir pietiekami ilgi izsvērts. Tās nav vienas dienas emocijas,» skaidroja PKC vadītājs.

«PKC sevi ir pierādījis kā ļoti efektīvi strādājoša institūcija,» sacīja Krieviņš, uzsverot, ka šis ir vienīgais piemērotais brīdis, kad var ar mazākām iespējamām sekām nomainīt iestādes vadītāju.

Pienākot Nacionālā attīstības plāna 2020 (NAP) vidusposmam, ir iespējams izvērtēt Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumu valsts kopējās attīstības veicināšanā ilgtermiņā. Ap 80% no NAP uzdevumiem tiek īstenoti tieši ar ES fondu atbalstu un veicina paliekošu reformu īstenošanu, kas nepieciešamas valsts attīstības kāpināšanai, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Lauma Silakaktiņa.

FM atzīmē, ka ES fondu investīcijām ir liela makroekonomiskā ietekme – Eiropas Komisija aplēsusi, ka 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu ieguldījumi 2015. gadā nodrošinājuši Latvijas ekonomikai 5% IKP pieaugumu. Minētajā periodā Latvijā radītas 5000 paliekošas darbavietas, izbūvēts un rekonstruēts 991 km autoceļu, apmācīti un pārkvalificēti 148 618 bezdarbnieki un darba meklētāji, paaugstināta energoefektivitāte 741 daudzdzīvokļu ēkā, sasniegti vēl daudzi citi būtiski rezultāti. Līdzīgs ES fondu pienesums Latvijai tiek prognozēts arī šajā plānošanas periodā.

ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā investīcijas daudz ciešāk kā iepriekš tiek sasaistītas ar nozaru ilgtermiņa attīstības stratēģijām un strukturālajām reformām. «Atsevišķos gadījumos tas ir prasījis vairāk laika analīzei un priekšlikumu izstrādei pirms ieguldījumu uzsākšanas, piemēram, izglītības iestāžu tīkla optimizācijā, izglītības satura reformā un reformās veselības nozarē. Tā kā tās ir ļoti nepieciešamas un ilgi gaidītas reformas, ieguldītais darbs noteikti nākotnē sniegs atdevi efektīvākā un veiksmīgākā nozaru darbībā,» skaidro FM.

Atalgojuma problēma valsts pārvaldē kļūst par aizvien altuālāku problēmu, atzīst premjers Valdis Dombrovskis, runājot par atlūgumu iesniegušo Pārresoru koordinācijas centra, kas atbildīgs ar Nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrādi, vadītāju Mārtiņu Krieviņu.

«Noturēt tik augstas klases speciālistus, kā Krieviņa kungs, kļūst aizvien grūtāk,» LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Dombrovskis, piebilstot, ka šādiem cilvēkiem «parādās aizvien vairāk konkurējošu piedāvājumu ar augstāku atalgojumu».

Premjers, komentējot Krieviņa darbu, norādīja, ka viņš ir augstas klases speciālists, kurš ļoti labi ticis galā ar NAP sagatavošanu, apspriešanu un apstiprināšanu. Krieviņš arī esot norādījis Dombrovskim, ka viņš, jau strādājot pie NAP, ir saņēmis vairākus labi apmaksāta darba piedāvājumus, ieskaitot darbu starptautiskā līmenī.

Valdībai ir jāievēro pašas noteiktās prioritātes, uzstāj biedrības Latvijas Ceļu būvētājs pārstāvji. Ja valdība nepiešķirs Satiksmes ministrijas (SM) prasīto papildu finansējumu autoceļu remontiem, tiks izskatīta iespēja atbildīgos likumdevējus sūdzēt Satversmes tiesā par savu pienākumu nepildīšanu.

Kaut arī Nacionālajā attīstības plānā (NAP) infrastruktūra ir ne tikai viena no prioritātēm, bet arī būtisks priekšnoteikums NAP paredzētā «ekonomiskā izrāviena» īstenošanai, pēc Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra ieskatiem izveidotajā prioritāšu sarakstā SM izstrādātā programma autoceļu sakārtošanai 2014.–2020. gadam ir ierindota nepamatoti zemajā 22. vietā, neizpratnē ir biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ceļu būvnieki uzskata, ka patlaban ir radusies absurda situācija, kad tie, kuri paši izstrādāja, apsprieda un apstiprināja Nacionālo attīstības plānu, tagad ignorē pašu pieņemtos lēmumus. «Var tikai brīnīties par to, kāpēc vienā valstī, likumdevējā, izpildvarā un cilvēkos ir tik atšķirīgi viedokļi par ceļiem – sabiedrība un pašvaldības uzskata, ka ceļi ir steidzami jāsakārto, tam vismaz daļēji piekrīt arī Saeimas pārstāvji, atzīstot, ka problēma pastāv. Ministru prezidents ir solījis, ka ceļi nākamgad būs viena no prioritātēm, satiksmes ministram tā ir prioritāte numur viens, taču tajā pašā laikā finanšu ministram kopā ar Pārresoru koordinācijas centru ceļi ir tikai 22. prioritāte,» norāda A.Bērziņš.

Par Latvijas nākotnes mērķiem un rīcības plānu to sasniegšanai ir jāsāk domāt un diskutēt jau pašlaik

To rāda domnīcas Certus forums «Nākotnes mērķi, tagadnes virzieni. Latvija 2022». Domnīca Certus ieteica vairākus iespējamos prioritāro jomu virzienus. Pie tradicionālajiem virzieniem tika minēta apstrādes rūpniecība, tranzīts un bioekonomika, savukārt pie ambiciozajiem – informācijas tehnoloģijas, Rīga kā savienotājpilsēta augstākās izglītības un veselības pakalpojumu eksportam.

Ministru prezidents Māris Kučinskis atzina, ka, tuvojoties pašreizējā Nacionālās attīstības plāna (NAP) beigu termiņam 2020. gadā ir jāsāk runāt par nākamo, kurš sāksies 2021. gadā un ilgs septiņu gadus. Tāpēc forumā iezīmētās jomas ir uzskatāmas par sava veida starta šāvienu diskusijām. Pēc premjera domām plānošana valstiskā līmenī ir nepieciešama, jo stihiskā attīstība ar domu, ka visu atrisinās tirgus, nestrādā. «Par stihisko attīstību spilgts piemērs ir 90. gados, nolikvidējot teritorijas plānošanu kā tādu. Rezultātā to nevienā vietā vairs arī nedarīja un pat nemācīja, taču tirgus to visu nokārtoja tik tālu, ka uzceltās māju rindas vienkārši noslīka,» rūgto mācību atgādināja M. Kučinskis. Viņaprāt, Latvijai pietiek ar to stihiskās attīstības laiku, kad katrs «brīnumdaris» kaut ko sola un pēc gada aizbēg, viņa vietā nākot citam ar savu stāstu. Tāpēc svarīgākais ir jautājums, vai iedzīvinām to, par ko pirms tam esam vienojušies, vai katrs, kurš ir pie stūres, griež to uz to pusi, kuru uzskata par vajadzīgāko. «Valdība turas pie tā, kas tika uzrakstīts, veidojot šo Ministru kabinetu – pirms viena gada un astoņiem mēnešiem,» norādīja M. Kučinskis. Viņš gan piezīmēja, ka būtībā ierakstīts ir tieši tas pats, kas NAP 2020, tomēr pasijājot sapņus. Taču ir palicis ekonomikas izrāviens, produktivitātes pieaugums, kaut arī ar atšķirīgu izpratni par to, jo produktivitāte daudziem esošajiem uzņēmumiem nozīmējot pazaudēt savu biznesu kā tādu. Runājot par «veiksmes» stāstiem kaimiņos, premjers atgādināja par sarunu ar Igaunijas valdības vadītāju, kurš, izdzirdot stāstu par Latvijas uzņēmumiem, kuri «bēg» uz ziemeļu kaimiņvalsti, kur viss esot labāk, piezīmējis: neticami, bet man stāsta to pašu, tikai no otras puses.

Laikam ir maz tādu politisko dokumentu, kam būtu veltīta pat teātra izrāde. Tomēr politiķu un arī sabiedrības attieksme liecina, ka NAP faktiski paliks rakstiska vingrinājuma veidolā.

Jebkurā gadījumā, dalot budžeta naudu, NAP prioritātes publiski vispār neparādījās kā arguments (arī pārskatot 2013.gada budžetu, par nozīmīgāku kritēriju izrādījās nereprezentatīva interneta aptauja, nevis valdības un Saeimas apstiprināts dokuments par valsts prioritātēm nākamajiem sešiem gadiem). Tādēļ nav jābrīnās, ka tikai 19% aptaujāto atpazīst NAP pamatmērķi, kas ir ekonomikas izrāviens (par to liecina nesen publiskotais DNB Latvijas barometra pētījums).

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati gan liecina, ka sabiedrība ilgojas pēc ekonomiskas uzlabošanās (kas arī nav brīnums, redzot neapmierinātību ar ekonomisko situāciju valstī) – par vēlamo situāciju ir atzīta labklājīga, turīga valsts (57%), kurā valda ekonomiskā stabilitāte, ikdienas drošība un ārpolitiskā drošība (48%), kā arī sociālā vienlīdzība, atbalsts trūcīgākajiem un sociāli neaizsargātajiem (44%). Par ekonomisko izrāvienu liecinātu cilvēku labklājības uzlabošanās (54%), uzņēmējdarbības izaugsme (44%) un bezdarba līmeņa samazināšanās (44%).

Notikusi kārtējā ekonomiskā mērķa sakāve, bet par Nacionālā attīstības plāna vai jebkura cita plāna izpildi neviens ierēdnis vai amatpersona ar savu ādu īsti neatbild

NAP nosprausto 20% mērķi rūpniecības sniegumam iekšzemes kopproduktā sasniegt... neizdosies. Latvijas reputācija investoru vidē ir... sabojāta. Maksātnespējas aģentūrai pienācīgu vadītāju atrast... nav izdevies. Lielu, energoietilpīgu ražotāju Latvijā, ja elektroenerģijas cena nekļūs konkurētspējīga,... nebūs. Tie ir daži no Ministru prezidenta biedra un ekonomikas ministra Arvila Ašeradena secinājumiem par valsts ekonomiskajām izredzēm.

Kārtējais NAP mērķis ir atcelts. Tā vietā Ašeradens rosina ierakstīt jaunu apņemšanos par produktivitātes kāpināšanu. Kārtējā ekonomikas mērķa sakāvi ir atzinis cilvēks ar amatu, bet dziļākajā būtībā par NAP vai cita plāna izpildi neviens ierēdnis vai amatpersona ar savu ādu neatbild. Piemēram, ielūkojoties Maksātnespējas pamatnostādņu projektā, ko šodien skata valdībā, mulsina teikumi, kas atkārtojas ar identisku vēstījumu, vien ar mainītu vārdu kārtību. Var jau būt, ka radošajai ierēdniecībai, kas strādāja pie dokumenta, vajadzēja pievilkt lapu skaitu līdz kādam noteiktam daudzumam.

Laikā, kad sākušās runas jau par to, kas būtu iekļaujams nākamajā Nacionālajā attīstības plānā (NAP), kas darboties sāks pēc 2020. gada (cita lieta, ka arī pašreizējā NAP mērķi visi ne tuvu nav sasniegti), DB nolēma iedziļināties, kuras tad īsti ir tās Latvijas tautsaimniecības nozares, kas šobrīd uztur valsti.

Skaidrs, ka pētīt šo jautājumu var, izejot no dažādiem parametriem, un vienu ideālo metodiku, kas patiks visiem, te laikam neatrast, taču šajā reizē kopā ar Lursoft nolēmām fokusēties uz salīdzinoši vienkāršu aspektu: konkrētu nozaru samaksātie nodokļi valsts budžetā (pēc VID datiem un gada pārskatiem) un to dinamika pēdējo divu gadu laikā. Līdz šim ir bijušas divas publikācijas – vienā no tām apskatījām samaksāto kopējo nodokļu apjomu uz vienu konkrētajā nozarē strādājošo, otrā – cik visa nozare kopā ir samaksājusi nodokļus budžetā, neskaitot nekustamā īpašuma nodokli.

Rezultāti bija provocējuši un rezonansi raisoši, taču matemātika ir nežēlīga. Maz te atlika vietas sapņiem par ekonomikas izrāvienu, taču aizdomāties gan bija par ko. Nomaksāto nodokļu skaitļi parāda, ka Latvijas tautsaimniecībā vislielāko nodokļu masu ienes tirdzniecība, bet visvairāk nodokļu valsts maks iegūst tieši no viena degvielas uzpildes stacijas darbinieka. Protams, te var teikt, ka gan degvielas tirgotāji, gan veikali kopumā jau tikai līdzīgi putekļsūcējam savāc naudu no sabiedrības, izpildot starpnieka – nodokļu iekasētāja lomu. Īstā pievienotā vērtība rodas kur citur, piemēram, uzņēmumos, kas strādā uz eksportu, jo īpaši, ja viena darba vieta ražotāja – eksportētāja uzņēmumā rada vairākas darba vietas pakalpojumu nozarēs.

12. Saeimā ievēlētajiem deputātiem un nākamajiem ministriem pašreizējo globālo ekonomisko sankciju kara dēļ ir jābūt saprātīgiem un atbildīgiem pret savu valsti un tās uzņēmējiem. Lai arī pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbības jomas ir paveikts pietiekami daudz, pēc iekļūšanas parlamentā deputāti nedrīkst aizmirst solījumus sekmēt tās attīstību vēl vairāk, jo īpaši šajā ekonomiski un politiski sarežģītajā laikā.

Eiropas Savienības ieviesto sankciju pret Krieviju dēļ kaimiņvalsts robeža daudziem mūsu uzņēmējiem ir slēgta, un eksportētāji cieš ievērojamus zaudējumus. Lai gan septembra vidū Saeima akceptēja izmaiņas likumos, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs tiem piemērot nodokļu maksājumu atlikšanu līdz pieciem gadiem vai sadalīt tos noteiktos termiņos, tas ir tikai īstermiņa risinājums. Jaunajiem parlamentāriešiem un ministriem ir jādomā par eksportētājiem ilgtermiņā, ko var panākt ar reinvestētās peļņas nodokļa atcelšanu, nodokļu samazināšanu un tiesiskās paļāvības principu ievērošanu.

Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014. - 2020. gadam sākotnējā redakcijā bija ietverts punkts, ka 0% reinvestētās peļņas nodoklis ir piemērojams tad, ja šie finanšu resursi tiek ieguldīti uzņēmuma iekārtu modernizācijā vai iegādei ražojošajā sektorā, pakalpojumu eksportā vai jaunu, uz eksportu orientētu produktu izpētei un attīstībai, ja to veic Latvijā strādājoši zinātnieki. Lai gan Igaunijā šī pieeja veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, Finanšu un Ekonomikas ministriju pārstāvji 2012. gadā to atzina par neefektīvu veidu, kā sekmēt izaugsmi, tādēļ šis punkts no NAP tika svītrots. Tā vietā nolēma ieviest nodokļu atvieglojumus ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, to iegādes vērtībai piemērojot palielināto koeficientu 1.5, kas teorētiski ļauj izdevumos norakstīt lielāku pamatlīdzekļa vērtību. Taču šis atbalsta veids, manuprāt, ir efektīvs tikai ražotājiem, jo pakalpojumu sektora pievienotā vērtība ir cilvēku zināšanas. Tas nozīmē, ka ar šo likuma normu valsts sniedz atbalstu tikai dažiem.

No transporta nozarei domātajiem ES fondu līdzekļiem reģionālajām ostām netiek nekā; lielajām ostām un pilsētām jāgatavojas konkurencei 1,3 mljrd. apguvē.

Pēc šā gada jūnija, kad tika apstiprināts Partnerības līgums Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam, nākamais solis ir darbības programma. Eiropas Komisijai (EK) pret to būtisku iebildumu vairs neesot, sarunā ar DB norāda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča. Kaut arī Nacionālajā attīstības plānā 2020 (NAP) reģionālajām ostām bija paredzēti līdzekļi ledlaužu iegādei, šobrīd tās ir palikušas tukšā. Atliek vien finansējuma piesaistīšana jahtu tūrismam vai zvejniecībai, taču tas nav risinājums, kas varētu būtiski palielināt kravu apjomu ostās vai radīt jaunas darbavietas reģionā.

Mazo ostu attīstību kavē velkoņu trūkums; cer uz valdības atbalstu Nacionālā attīstības plāna ietvaros.

Kaut arī ziemas sezonā mazajās ostās varētu kāpināt koksnes produkcijas pārkraušanu, neatrisināts arvien ir jautājums par ziemas navigāciju jeb piemērotu velkoņu trūkums. Problēmu sarežģī tas, ka, aizsalstot Rīgas jūras līcim, pieprasījums pēc velkoņiem strauji aug, līdz ar to cenas par velkoņu pakalpojumiem, ja vien tādi ir pieejami, mazajām ostām ir par augstu.

Divu velkoņu–ledlaužu iegādi Mērsraga, Rojas un Skultes, Salacgrīvas ostām, ko paredz Nacionālā attīstības plāna (NAP) prioritāšu saraksts, ostu pārvaldnieki un stividori redz kā risinājumu nākotnē. Jāpiebilst, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Rīgas brīvostas pārvalde iespēju robežās nodrošina ledlauža pakalpojumus Irbes jūras šaurumā un Rīgas jūras līcī, savukārt ostām tie jāno- drošina savā akvatorijā un kanālā. Ostām netrūkst arī citu vajadzību, tāpēc pārvaldnieki cer arī uz NAP ietvaros paredzētajiem 33,25 milj. Ls mazo ostu infrastruktūras attīstībai. .

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Paaugstināt apstrādes rūpniecības devumu Latvijas IKP līdz iecerētajiem 20% izrādījies neiespējami, tā vietā jāliek cits izaicinājums – celt produktivitāti

To intervijā DB stāsta vicepremjers, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Ilgtermiņā ir nepieciešamas pārmaiņas tautsaimniecības struktūrā, savukārt īstermiņā – jāatjauno ārvalstu investoru uzticība Latvijai, kas būtiski sabojāta pēdējo divu gadu laikā, kā arī jāveic pasākumi, lai energointensīvie ražotāji paliktu šeit.

Fragments no intervijas:

Nacionālajā attīstības plānā (NAP) ir noteikts mērķis, ka līdz 2020. gadam apstrādes rūpniecības devums iekšzemes kopproduktā (IKP) būs 20%. Vai šis mērķis ir sasniedzams, ja pašlaik ir tikai 12,2%?

Redzot pašreizējo apstrādes rūpniecības devumu IKP (12,2%), trīs gados nonākt līdz 20% ir neiespējami. Latvijas tautsaimniecības struktūra – rūpniecības devums IKP – atbilst tādu valstu kā Spānija, Francija, Nīderlande (ap 13% no IKP) modelim. Savukārt, piemēram, Lielbritānijā apstrādes rūpniecības devums IKP ir tikai 10% un lielāko daļu tautsaimniecības veido pakalpojumu sektors. Protams, Latvijas apstrādes rūpniecību ir grūti salīdzināt ar minēto valstu rūpniecību. Mūsu rūpnieku problēma ir zemā konkurētspēja, tātad – produktivitāte. Pašlaik Latvijas rūpniecības produktivitāte faktiskajās cenās ir 35% no Eiropas Savienības (ES) līmeņa. Šajā jomā ir jāpaveic milzīgs darbs ne tikai uzņēmējiem, bet arī valsts pārvaldei, lai rūpniecība Latvijas tautsaimniecībā kļūtu konkurētspējīga globālā mērogā, un tad jau var diskutēt par adekvātu tās īpatsvaru IKP.

Valsts sekretāru sanāksmē, 17.novembrī, izsludināts Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017.-2020.gadam, kurš izstrādāts, lai samazinātu transporta negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu prasības, informē Satiksmes Ministrija.

Minētā plāna mērķis ir veicināt alternatīvo degvielu un tās infrastruktūras attīstību, lai samazinātu transporta negatīvo ietekmi uz vidi. Plāna uzdevums būs apzināt esošo situāciju alternatīvo degvielu jomā, kā arī noteikt turpmāk veicamos pasākumus alternatīvo degvielu ieviešanai un izmantošanas vecināšanai Latvijā.

Plāns atbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP 2020), Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam, kā arī Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, kā arī atbilst Eiropas transporta politikas Baltajā grāmatā Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu noteiktajiem mērķiem.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tomēr pieauguma temps ir lēns, un Latvija aizvien atpaliek no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD), informē biedrībā "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

2023.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu, ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 14.vietā, dalot to ar Spāniju. Tas tehniski ir kāpums par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks - 64 punkti.

Latvijas KUI rezultātiem ilgtermiņā uzlabojoties pārāk lēni, tiek zaudētas izredzes pietuvoties Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) noteiktajam mērķim 2024.gadā KUI sasniegt 64 punktus un 2027.gadā - 67 punktus. Līdz šim, lai sasniegtu četru punktu pieaugumu KUI, Latvijai ir bijuši nepieciešami teju desmit gadi.

Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs savā blogā, paužot personisko viedokli, bažījas, vai a/s Pasažieru vilciens (PV) iecerētais pasažieru vilcienu iepirkums maz ir nepieciešams.

I. Kasjanovs savā blogā īpaši uzsver, ka masu medijos bieži tiek minēta tikai daļa no projekta izmaksām – 144 milj. Ls, kas nepieciešami pašu jauno vilcienu iegādei.

«Tomēr 144 miljoni Ls attiecas vien uz vilcienu iegādi, nevis uz visu projektu kopā. Par vilcienu uzturēšanu ir atsevišķa tāme. Ņemot vērā šo apstākli, kopējās projekta izmaksas ir 429,4 milj. Ls nevis tie 144 milj. Ls, kas visbiežāk cirkulē masu medijos. Turklāt izdevumi uzturēšanai netiks finansēti no ES Kohēzijas fonda, bet gan no PV, tātad no braucēju maciņiem. Ko nozīmē 429,4 milj.? Vien to, ka neapšaubāmi pieaugs vilciena braukšanas biļetes cena,» brīdina ekonomists.

Saistībā ar Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam (NAP) vidusposma izvērtējumu jau esmu vispārīgi norādījis, ka tam ir jāpavelk apakšā svītra un jāizstrādā jauna, laikmetam piemērota programma (DB 21.07.).Tāda būtu pārresoru līmenī reāli integrēta nacionālā inovācijas sistēma, un tai noteikti ir jābūt sazobē ar citām šādām sistēmām Eiropā un citur pasaulē mūsu uzticamākajās partnervalstīs. Šīs starptautiskās sazobes dēļ laikmetīgā Latvijas ekonomikas attīstībā nekādi neiztikt bez mūsu diasporas.

Diasporas uzņēmēji un privātā un publiskā sektora pārvaldes profesionāļi, kas savās mītnes zemēs piedalās turienes dažādajās inovācijas sistēmās, ir dabiski dubultie aģenti šā vārda neitrālā nozīmē. Ar Latviju saistītie ārzemju profesionāļi, no vienas puses, vai nu pazīst Latvijas situāciju, vai vismaz ir atvērti uzklausīt un saprast mūsu nepieciešamības pēc progresīvām tehnoloģijām, risinājumiem un praksēm, un tā ir viena no mūsdienu lielākajām vērtībām – uzmanība un empātija. No otras puses, viņiem ir cita lielā vērtība – informācija un kontakti. Šis kapitāls Latvijai ir pieejams, un, pārfrazējot Blaumani, jautājums ir, kā šo mūsu tautu un mums simpatizējošos astotdaļas un sešpadsmitdaļas latviešus konvertēt zeltā.