Transports un loģistika

Mazās ostas apdalītas, pārējie par naudu vēl plēsīsies

Egons Mudulis, 13.11.2014

Jaunākais izdevums

No transporta nozarei domātajiem ES fondu līdzekļiem reģionālajām ostām netiek nekā; lielajām ostām un pilsētām jāgatavojas konkurencei 1,3 mljrd. apguvē.

Pēc šā gada jūnija, kad tika apstiprināts Partnerības līgums Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam, nākamais solis ir darbības programma. Eiropas Komisijai (EK) pret to būtisku iebildumu vairs neesot, sarunā ar DB norāda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča. Kaut arī Nacionālajā attīstības plānā 2020 (NAP) reģionālajām ostām bija paredzēti līdzekļi ledlaužu iegādei, šobrīd tās ir palikušas tukšā. Atliek vien finansējuma piesaistīšana jahtu tūrismam vai zvejniecībai, taču tas nav risinājums, kas varētu būtiski palielināt kravu apjomu ostās vai radīt jaunas darbavietas reģionā.

Gan SM, gan ostu pārstāvju teiktais liecina, ka bēdīgajam iznākumam ir divi cēloņi. Fondu naudas beigu beigās bijis mazāk, kā plānots NAP, un pašas ostas nav varējušas vienoties, kādā veidā tad ledlauzis darbotos, ņemot vērā, ka tas būtu jāsadala starp divām ostām. Savukārt, ja tas tiktu iznomāts citām ostām, rastos problēmas ar valsts atbalsta jautājumu. Tas viss nav ļāvis nonākt pie kopsaucēja. Līdz ar to šobrīd viena no retajām iespējām, kas tiek piedāvāta reģionālajām ostām, ir pārrobežu projekti jahtu tūrismā, norāda Rojas ostas pārvaldnieks Jānis Megnis. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) skaidro, ka mazās ostas var pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu Igaunijas–Latvijas programmas prioritārajā virzienā Labāks ostu tīkls, kur atbalstāmie pasākumi ir pieejamo pakalpojumu uzlabošanas, vienotas tīkla veidošanas un mārketinga aktivitātes. Savukārt Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas prioritārais virziens Labi savienots reģions ir vērsts uz esošo mazo ostu pakalpojumu uzlabošanu tūrisma attīstības veicināšanai. Finansējuma apmēru projekta īstenotājam VARAM šobrīd minēt nevarot, jo par to vēl nav panākta vienošanās dalībvalstu starpā, gatavojot nosacījumus pirmajam projektu konkursam.

Pēc J. Megņa teiktā, provizoriski mazās ostas varētu iegūt līdz 300 tūkst. eiro jahtu tūrisma attīstībai, taču mūsu platuma grādiem tam tāpat nebūtu lielas nozīmes (novada ekonomikas un jaunu darbavietu radīšanas ziņā), izveidojot ap 100 m garu peldošu piestātni. Pagaidām ideja par līdzekļu piesaisti jahtu tūrismam vēl ir bērnu autiņos, saka Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais, jo neesot pat skaidrības, kas varētu būt potenciālais sadarbības partneris Igaunijā.

Visu rakstu Mazās ostas apdalītas, pārējie par naudu vēl plēsīsies lasiet ceturtdienas, 13. novembra, laikrakstā Dienas Bizness (9. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklājot burāšanas sezonu, Rīgas plānošanas reģions (RPR) un jahtklubs Auda piektdien, 12.maijā atklāja vienu no desmit jaunizveidotās online rezervēšanas sistēmas HelloPorts info kioskiem, kas ir viens no elementiem, lai padarītu mazās ostas pieejamākas vietējiem un ārvalstu burātājiem.

Līdz šim burāšana Latvijā ir vairāk attīstījusies sporta nolūkiem, tomēr pakāpeniski pieaug to cilvēku skaits, kas burāšanu izmanto apceļošanai. Turklāt attīstoties piekrastes mazo ostu infrastruktūrai, tā kļūst pakāpeniski pievilcīga arī skandināvu ceļotājiem, kur burāšana ir viens no populārākajiem brīvdienu atpūtas veidiem.

«Mūsu mazajām ostām ir pietiekami augsts potenciāls piesaistīt vietējos un ārvalstu burātājus, kas tādā veidā no ostas uz ostu var apceļot Latvijas piekrasti. Tomēr svarīgs priekšnosacījums ir attīstīta un mūsdienīga ostu infrastruktūra. Šobrīd mums ir iespēja, visiem kopā sadarbojoties, veicināt burāšanas kā tūrisma veida attīstību Rīgas jūras līča un Kurzemes piekrastēs. Turklāt pateicoties starptautiskiem Baltijas jūras reģiona projektiem – arī Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas līmenī, ieinteresējot viņu burātājus doties brīvdienu maršrutā uz mūsu reģiona piekrasti,» saka Rīgas plānošanas reģiona un projekta SmartPort eksperts:Artūrs Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā prasa 798,334 miljonus eiro

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SM: Pastāv risks zaudēt eksporta pakalpojumus aptuveni viena miljarda eiro vērtībā

Žanete Hāka, 25.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas novērtējumu attiecību ar Krieviju pasliktināšanās gadījumā pastāv risks zaudēt eksporta pakalpojumu apjomu tuvu pie viena miljarda eiro.

Tas tieši skartu dzelzceļa nozari, ostu terminālus, autopārvadātājus, maģistrālo naftas un naftas produktu cauruļvadu jomu, kā arī pakalpojumu sniedzējus, liecina Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums.

Krievijas ieviestā embargo atsevišķiem lauksaimniecības produktiem sekas izjūt auto pārvadātāji Latvijā, jo īpaši mazās autopārvadātāju kompānijas ar salīdzinoši mazu autoparku. Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departaments ir apkopojis informāciju no nozares asociācijām par Krievijas importa aizlieguma ietekmi. Analizējot nozares asociāciju iesniegto informāciju, var secināt, ka Latvijas lielās autopārvadātāju kompānijas nosaka nepamatoti zemas pārvadājumu cenas un mazie nozares uzņēmumi nespēj vienlīdzīgi konkurēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Mērsraga osta šogad plāno nelielu pārkrauto kravu apmēra pieaugumu

BNS, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērsraga osta šogad plāno nelielu pārkrauto kravu apmēra pieaugumu, aģentūrai BNS pastāstīja ostas pārvaldnieks Jānis Budreika.

«Mēs plānojam nelielu pieaugumu,» teica Budreika, norādot, ka šogad iespējams pārkrauto kravu apmēra pieaugums smiltij un tehniskajai sālij, tomēr tas ir atkarīgs no pieprasījuma un tirgus situācijas.

Viņš arī pastāstīja, ka Mērsraga ostā šogad plānots uzstādīt jaunus svarus kravu svēršanas. Pēc viņa sacītā, šobrīd ostas vienā daļā ir svari, savukārt, uzstādītot vēl vienus svarus ostas otrā daļā, būtu iespējams piesaistīt papildus beramkravas.

Mērsraga ostā pagājušajā gadā pārkrāva 483,6 tūkstošus tonnu kravu, kas ir par 23,4% vairāk nekā 2013.gadā.

Latvijā ir 10 ostu – trīs lielās un septiņas mazās. Pēc pārkrauto kravu apmēra starp mazajām Latvijas ostām Mērsraga osta 2013.gadā ierindojās otrajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Satiksmes ministrs Matīss – kā niedre vējā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 13.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ieceltā valsts kapitālsabiedrības valde vienu dienu ministram patīk, bet otru tik ļoti nepatīk, ka ir steigšus jānomaina, jājautā, vai ministrs pats ir nekompetents, vai arī ietekme no malas ir tik liela, ka normāls darbs nekādi nesanāk

Ar Saeimas vēlēšanām saistītais klusēšanas laiks ir beidzies un viena pēc otras dienasgaismā izlien sasāpējušās un ilgstoši neatrisinātās problēmas. Vienu no tām, saistītu ar aviācijas jomu un tās pārvaldību, iezīmēja četru Starptautiskās lidostas Rīga valdes locekļu atkāpšanās no amata, bijušā premjera Valda Dombrovska biroja vadītāju Olitu Augustovsku ieskaitot. Kad vajadzēja Augustovsku pieņemt darbā lidostas valdē, satiksmes ministrs Anrijs Matīss stāvēja kā mūris pret sabiedrības pārmetumiem un sacīja, ka Augustovska neesot vis kaut kāda partijas Vienotība funkcionāre, bet gan viņa personīga uzticības persona, kuras atrašanās lidostā stiprināšot saikni starp uzņēmumu un Satiksmes ministriju. Gads vēl nav riņķī, bet viss jau šķiet mainījies. Izrādās, lidostas Rīga valdes profesionāļi – un publiski Satiksmes ministrija viņus visus par tādiem ir nosaukusi vismaz tajā brīdī, kad viņi oficiāli tika apstiprināti amatos, – ir ilgstoši uzturējuši domstarpības ar Satiksmes ministriju un vispār katrs vilcis savu meldiņu, tāpēc nekāda jēdzīga sadarbība neesot sanākusi. Vienīgie oficiāli izskanējušie pārmetumi lidostas Rīga valdei ir ieilgušais konflikts ar lidostas Drošības departamentu un ar to saistītie lielie tēriņi advokātiem. Jājautā, vai tad Satiksmes ministrija par lidostas līgumiem ar šiem advokātiem nebija informēta? Varbūt pie viena derētu arī apskatīties, cik jau ir izmaksājusi sešus gadus caur dažādām tiesām novilcinātā flyLAL lieta, cik izmaksā lidostas Rīga zaudējums Ryanair un cik absurdā tiesāšanās starp abiem Latvijas aviācijas grandiem – lidostu Rīga un nacionālo aviokompāniju airBaltic, lai beigās ministrijai neiznāktu vēl kāds negaidīts pārsteigums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ceļu satiksmes drošības padomes izskata priekšlikumus ceļu drošības situācijas uzlabošanai

Dienas Bizness, 26.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē vienojās par priekšlikumiem ceļu satiksmes drošības situācijas uzlabošanā, kā arī priekšlikumiem ceļu uzturēšanas nodrošināšanā ziemas periodā, informē Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss norādīja, ka daudzu apstākļu kopums,t.sk. autovadītāju braukšanas prasme, automašīnu tehniskais stāvoklis, mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku attieksme pret ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, ceļu uzturēšanas apstākļi, diemžēl janvārī ir sekmējis ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) un bojā gājušo skaita pieaugumu, salīdzinot ar šo pašu periodu iepriekšējos gados.

Valsts policijas sniedza pārskatu par 2014.gadā CSNg, kuros bojā gājuši cilvēki, no tiem 70% uzbraukumu gājējiem notika diennakts tumšajā laikā. Šā gada janvāra mēnesī notikušo CSNg veicinošie faktori bija dažādi, kā: nepastāvīgie laika apstākļi, nepareizi izvēlēts ātrums, ceļu uzturētāju nesavlaicīga reaģēšana uz mainīgajiem ceļa apstākļiem, atstarojošo elementu neesamība gājēju apģērbā, brauktuves šķērsošana tam neparedzētā vietā, kā arī satiksmes dalībnieku nihilistiskā attieksme pret normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Jūrmalas pilsētas dome apstiprināja Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumus, kas ietver plānojuma grozījumu grafisko daļu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, informē dome.

Par grozījumu apstiprināšanu balsoja 11 deputāti, pret – 2, bet viens – atturējās. Būtiskākās plānojuma izmaiņas saistītas ar publiskās infrastruktūras un kūrorta jomas attīstīšanu atbilstoši pilsētas stratēģiskajiem mērķiem. Jūrmala ir pirmā pilsēta Latvijā, kura nodrošina plānojuma iekļaušanu vienotajā Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS) valsts mērogā, kas atvieglos ar nekustamā īpašuma pārvaldību saistītās informācijas uzkrāšanu un ērtu lietošanu.

«Jūrmala ir un paliks zaļa pilsēta – grozījumos maksimāli esam sabalansējuši pilsētas attīstības stratēģijas mērķus ar iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokļiem. Pilsētai ir jāattīstās – gan kā kvalitatīvai dzīvesvietai pašiem jūrmalniekiem, gan kā mūsdienīgam un tūristus piesaistošam kūrortam. Visu institūciju atzinumi ir pozitīvi, saskaņojot plānu gan no dabas aizsardzības, gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, gan arī tiesiskā aspekta,» uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai palielinātie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu dos reālus rezultātus, varēs spriest tikai pēc ilgāka laika, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads uz Latvijas autoceļiem ir iezīmējies traģisks ar daudzām lielām avārijām un bojā gājušajiem. Bieži vien kā iemesls avārijām tiek minēts, ka automašīnu vadītāji nav izvēlējušies atbilstošu braukšanas ātrumu vai arī bijuši pārgalvīgi uz ceļa, piemēram, veicot apdzīšanas manevrus nepārredzamos ceļa posmos. Šogad Valsts policija ir reģistrējusi 12,93 tūkst. ceļu satiksmes negadījumu. Gandrīz 3,5 tūkstoši cilvēku bija guvuši ievainojumus, bet 134 gājuši bojā. Pagājušajā gadā no 1.janvāra līdz 30. septembrim kopumā uz Latvijas autoceļiem bojā gājušo skaits bija sasniedzis 141 cilvēku. Pēc Eiropas Komisijas datiem, Latvijā pērn ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 105 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, kas ir augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peļņas nolūkos pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nākotnē varētu paplašināt maršrutus uz Pierīgas pašvaldībām - tā gan ir tikai iecere un nekādas sarunas par to nav sāktas, trešdien Rīgas domes deputātiem teica uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Apvienotā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu un Satiksmes un transporta lietu komiteju sēdē 16.janvārī deputāti iztaujāja Matīsu ne tikai par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu un «Rīgas satiksmes» finansiālo stāvokli, bet arī par uzņēmuma nākotnes iecerēm.

Pēc Matīsa teiktā, maršrutu nodrošināšana arī uz Pierīgas pašvaldībām varētu būt viens no veidiem, kā palielināt uzņēmuma peļņu. «Sadarbībā ar Autotransporta direkciju mēs varētu apkalpot Pierīgas maršrutus un, iespējams, runāt par divu zonu biļešu ieviešanu, kas nodrošinātu mums papildu pasažierus,» sacīja Matīss.

Viņš gan norādīja, ka šī iecere neparedz jaunu maršrutu radīšanu «no zila gaisa». «Piemēram maršruts gar Ķīšezeru. Ja mēs to pagarināsim par dažiem kilometriem un nodrošināsim iespēju cilvēkiem nokļūt Carnikavā, tas mums dos vairāk ieguvumu nekā zaudējumu. Nav tā, ka mēs tukšu autobusu vedīsim uz Ādažiem, mēs vienkārši varētu pagarināt jau esošos maršrutus. Skaidrs, ka Rīga neuzturētu Ādažu pensionārus vai skolniekus, par to maksātu vai nu novada dome vai valsts, taču šāds sadarbības modelis pastāv,» sprieda Matīss, norādot, ka šī gan esot tikai nākotnes iecere un konkrētas sarunas nav notikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kopā ar iesaistītajām institūcijām un partneriem izstrādājusi jaunu Ceļu satiksmes noteikumu projektu, kas iesniegts izskatīšanai un apstiprināšanai valdībā, informē Satiksmes ministrija.

Noteikumu mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, jo īpaši mazaizsargāto satiksmes dalībnieku (gājēji, velosipēdisti) drošību, kā arī veicināt dažādu satiksmes dalībnieku savstarpēju līdzāspastāvēšanu.

Jaunais noteikumu projekts precizē vairākas jau esošās ceļu satiksmes drošības normas, kā arī paredz jaunas. Piemēram: iespējas uzstādīt maināmās ceļazīmes; ieviest jaunus horizontālos apzīmējumus uz ceļiem; nodalīt uz velosipēdistiem un mopēdistiem attiecināmās prasības; atļaut elektromobiļiem pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām.

Īpaša uzmanība pievērsta ar velojomu saistītajiem jautājumiem. Proti, jauninājumi paredz, ka ietves arvien vairāk tiek atvēlētas gājējiem, bet velobraucēji tiek rosināti izvēlēties velo infrastruktūru, divriteņu kustībai drošas ielas un tikai nepieciešamības gadījumā atrasties uz ietves. Tādejādi riteņbraucēji tiek aicināti būt aizvien atbildīgāki ceļu satiksmē – plānot savus maršrutus un pieņemt katrai situācijai atbilstošāko lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Izstrādātie noteikumi privāto vadītāju darbību nevis atvieglo, bet apzināti nosaka ievērojami sarežģītākas prasības nekā taksometriem, uzskata uzņēmums.

Pretēji sākotnējai iecerei nodrošināt iespēju pasažieru pārvadājumu pakalpojumus veikt arī privātpersonām, pašreiz Satiksmes ministrijas piedāvātie noteikumi, kas to regulētu, ir pretrunā ar Saeimas pieņemto Autopārvadājumu likumu. Taksometru izsaukšanas platforma Taxify paredz iespēju pamest Latvijas tirgu, ja plānotais regulējums stāsies spēkā bez izmaiņām.

«Jaunais noteikumu projekts paredz, ka, lai brīvajā laikā īstenotu šādu darbības veidu, ir jāreģistrē uzņēmums, jāsaņem uzņēmuma un automašīnas licence, kā arī jāmaksā sociālais nodoklis, lai vispār šādu licenci saņemtu, un tas viss sastāda ievērojamas izmaksas. Šajā gadījumā vairs nav atšķirības starp taksometru un individuālo automašīnas vadītāju pakalpojumu, un līdz ar to pilnībā zūd pieņemtā likuma jēga,» komentē Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš. Viņš arī uzsver, ka privāto vadītāju regulējums ir būtisks, lai kopumā sakārtotu pasažieru pārvadājumu nozari Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzreiz gan jāsaka, ka šoreiz stāsts nav ne par nojauktām sliedēm Latvijas virzienā un nevēlēšanos tās uzlikt atpakaļ, ne arī par Klaipēdas ostas reklamēšanu pasaulē uz Latvijas ostu apcelšanas rēķina. Drīzāk tā ir atgriešanās pie DB jau aprakstītā un komentētā par kaimiņvalsts transporta sektora ilgtspējību salīdzinājumā ar šo jomu Latvijā. Pēc kārtējās vizītes – šoreiz lielākajā leišu autopārvadājumu kompānijā, ar ko rēķinās arī Eiropā, Girteka (par to lasiet kādā no nākamajiem avīzes numuriem) – pārņem deja vu sajūta. Proti, kaut kā lietuviešiem transporta sektorā izdodas būt solīti mums priekšā konkurētspējas ziņā.

Protams, kompānijas īpašnieki un vadītāji nekur never vaļā skeletu skapjus – ja tādi ir – un nemēģina sevi attēlot sliktā gaismā. Taču ir lietas, kuras neapslēpsi, pat ja vēlētos. Pirmā kaitinošā lieta bija atvērtība un pretimnākšana. Piemēram, lai saņemtu pozitīvu atbildi uz lūgumu sniegt interviju ar vienu no kompānijas līdzīpašniekiem un vadības pārstāvjiem, bija vajadzīgs ne vairāk, ne mazāk kā viena stunda. Es gan melotu, ja teiktu, ka Latvijas autopārvadātāji nevēlas runāt, taču pretimnākošāki parasti ir ne pašu lielāko kompāniju pārstāvji. Otrs, kas dūrās acīs – līdzīgi kā iepriekš apmeklējot ostas un dzelzceļa uzņēmumus Lietuvā ‒ pie birojiem redzamais autoparks. Iespējams, ka šeit bija kādas slepenas autostāvvietas, bet katrā ziņā publiski neviens nemēģināja kompensēt kādus savus kompleksus ar superdārgiem braucamajiem. Trešā kaitinošā lieta – attieksme pret šoferiem. Ja dušas, virtuves un gaidīšanai domātās telpas ir vismaz tikpat labas kā mājās, tad konkurentiem ir grūti pārvilināt kompānijas darbiniekus, kaut arī par velti veiktās šoferu apmācības neuzliek viņiem nekādas saistības pret kompāniju. Un tas ir tikai loģiski – ja ir vēlēšanās pēc pozitīvām atsauksmēm un jauniem kontraktiem Eiropā un Skandināvijā, tad vajadzīgi šoferi ar augstu darba kultūru. Savukārt autovadītāju trūkuma apstākļos, par ko sūdzas visā Eiropas Savienībā, tādus nedabūt, ja pati kompānija saviem darbiniekiem nenodrošina cieņpilnu darba vidi un atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot apaļkoka realizācijas apjomam, Laskana–mežs būtiski kāpina apgrozījumu.

Liepājā reģistrētā SIA Laskana-mežs ar 17,41 miljona eiro lielu apgrozījumu 2017. gadā iekļuvusi Latvijas desmit lielāko mežu īpašnieku vidū. Pērn apgrozījums teju divkāršojies. Pirms diviem gadiem uzņēmums pievērsās pilna meža apsaimniekošanas cikla nodrošināšanai, sākot pārstrādāt šķeldu. Tas un labās kokmateriālu cenas arī ir iemesls, kādēļ apgrozījumu izdevies tik strauji kāpināt, skaidro uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs Dainis Ozols.

Laskana-mežs ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Laskana meitasuzņēmums. Tas nodarbojas ar mežsaimniecību – mežizstrādi, īpašumu, cirsmu pirkšanu, mežu apsaimniekošanu, kokmateriālu sagatavošanu, šķeldas ražošanu un eksportu. Augstvērtīgā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, mazvērtīgāks sortiments caur ostām Liepājā, Rīgā, Mērsragā un Rojā nonāk ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais uzsvars nebūs uz tranzīta vai infrastruktūras jautājumiem, bet uz to, kas skar cilvēkus ikdienā kā pasažierus, autobraucējus, lai uzlabotu valsts, tās uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Fragments no intervijas

Kam jums to vajag? Jums bija pietiekami labi apmaksāti amati (Starptautiskās lidostas «Rīga» padomes loceklis un VASAB sekretariāta vadītājs), jūs bijāt cienīts transporta eksperts. Kāpēc iet politikā, turklāt nepalikt Saeimā, bet par ministru jomā, kur ir viens vienīgs problēmu purvs?

(Smejas.) Trešdien gāju mājās no Satiksmes ministrijas un domāju, vai man to vajadzēja. Taču atbilde ir, ka tie bija konsultatīvi amati. Padomus jau var dot, bet vajag arī kādu, kas tos uzklausa un īsteno. Kad redzi, ka rīcībpolitika iet nepareizā virzienā, kad daudzas lietas netiek darītas, tad nav citas izejas kā iet un mēģināt pašam to izdarīt. Ilūziju man nav, jo esmu bijis gan ministra, gan premjera padomnieks, un, ilgus gadus strādājot valsts pārvaldē, esmu to visu redzējis no otras puses. Deklarācijā esam ierakstījuši pietiekami reālus uzdevumus, ko, atbildīgi un nopietni strādājot, četru gadu laikā var īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Reaģējot uz elektroskrejriteņu popularitāti, apstiprina grozījumus Ceļu satiksmes likumā

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas izstrādātos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kuru mērķis ir paredzēt kārtību elektroskrejriteņu iekļaušanai ceļu satiksmē.

Palielinoties elektroskrejriteņu skaitam, vienlaikus pieaug arī riski satiksmes drošībai, tostarp gājējiem. Tāpēc Satiksmes ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", paredzot papildināt Ceļu satiksmes likumu ar normām, kas attiecināmas uz elektroskrejriteņu iekļaušanu dalībai ceļu satiksmē.

Likumprojekts, citā starpā, paredz:

papildināt Ceļu satiksmes likumu ar elektroskrejriteņa definīciju;

precizēt Ceļu satiksmes likumā ietvertā transportlīdzekļa un mehāniskā transportlīdzekļa definīciju, kā arī mopēda, tricikla, motocikla, kvadricikla un velosipēda terminus;

noteikt, ar kādiem transportlīdzekļiem atļauts piedalīties ceļu satiksmē, paredzot, ka arī ar elektroskrejriteni ir atļauta dalība tajā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar jaunajiem ceļu satiksmes noteikumiem velosipēdisti nedrīkstēs braukt pa ietvi, to darīt varēs tikai izņēmumu gadījumos. Tomēr stingrāki sodi velosipēdistiem netiks paredzēti, aģentūrai LETA norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban velosipēdistiem ir paredzēti sodi līdz 30 eiro apmērā, taču sodi neesot risinājumi. Vairāk esot jāorientējas uz aizrādījumu un brīdinājumu izteikšanu.

Šodien velokafejnīcā Miit, atverot īpašo pop-up velo eksaminēšanas punktu, kurā, nokārtojot eksāmenu, būs iespējams saņemt velosipēdista apliecību, Lukstiņš uzsvēra, ka ietve ir paredzēta tikai un vienīgi gājējiem, līdz ar to velosipēdistiem jāizvēlas velo infrastruktūra vai brauktuves.

Lukstiņš gan atzina, ka autovadītāji negribīgi satiksmē integrē velosipēdistus. Tomēr situācija esot jārisina, jo katru gadu velosipēdistu skaits pieaug par aptuveni 17%, un šogad trīs velosipēdisti jau gājuši bojā un 43 ievainoti. Situāciju sarežģījot fakts, ka 33% velosipēdistu braucot bez tiesībām un liela daļa no tiem nepārzinot satiksmes noteikumus. Veicot velo patruļu secināts, ka 15% neievēro luksofora signālus, bet 10% brauc agresīvi. Velokafejnīcā Miit trīs dienas CSDD bez maksas piedāvās nolikt eksāmenu un iegūt velosipēda apliecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Linkaits: SM lems par KNAB aizturētā Stroda atbrīvošanu no amata

LETA, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kā VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) kapitāldaļu turētājs lems par otrdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētā LVC valdes locekļa Edgara Stroda atbrīvošanu no amata, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Kā jau iepriekš esmu teicis, Satiksmes ministrijai ir nulles tolerance pret jebkādām ar korupciju vai nesaimnieciskumu saistītām darbībām, tāpēc ministrija kā kapitāldaļu turētājs lems par Stroda atbrīvošanu no amata. Ministrija veiks pārbaudes gan LVC iepirkumu procedūrās, gan citos ar lēmumu pieņemšanu saistītos procesos, lai pārliecinātos vai šis ir bijis individuāls, vienas amatpersonas darbības veids, vai tā ir sistemātiska rīcība uzņēmumā,» pauda ministrs.

Jautāts, vai varētu pārskatīt LVC valdes darbu, Linkaits teica, ka atkarībā no pārbaužu rezultātiem, Satiksmes ministrija lems par kompānijas pārējiem valdes locekļiem.

Uz jautājumu, vai uzņēmumā ministrija jau iepriekš ir veikusi kādas pārbaudes, satiksmes ministrs skaidroja, ka šis atgadījums ir noticis tikko, tāpēc auditi vēl tiks veikti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā Ministru kabineta vadītāja Māra Kučinska (ZZS) ministriem un viņu palīgiem izmaksās kompensācijas 373 505 eiro apmērā, paredz nākamnedēļ, 5.februārī, Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma pamatojumā skaidrots, ka no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» nepieciešami 373 505 eiro, lai nodrošinātu atlaišanas pabalsta un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja un ministru konsultatīvajām amatpersonām, kā arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem, beidzot pildīt amata pienākumus.

No minētās summas 98 482 eiro plānots novirzīt Valsts kancelejai, no kuras 53 934 eiro paredzēti kā kompensācija Kučinska konsultatīvajām amatpersonām.

Tāpat 22 397 eiro kompensācijās plānots izmaksāt Aizsardzības ministrijā iepriekš strādājošajiem, 27 103 eiro - Ekonomikas ministrijā, 39 388 eiro - Finanšu ministrijā, 22 563 eiro - Iekšlietu ministrijā, 14 173 eiro - Izglītības un zinātnes ministrijā, 10 219 eiro - Zemkopības ministrijā, 30 815 eiro - Satiksmes ministrijā, 27 402 eiro - Labklājības ministrijā, 35 817 eiro - Tieslietu ministrijā, 21 323 eiro - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet Veselības ministrijā - 23 823 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atkāpusies Pasažieru vilciena valde

Nozare.lv, 07.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru vilciena (PV) valde iesniegusi atlūgumus kapitāldaļu turētājam Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniekam Dinam Merirandam, informēja uzņēmumā.

Kā ziņots, akcionāru sapulcē bija plānots lemt par Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņu, medijiem brīfingā par jauno elektrovilcienu nomu paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

PV kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Merirands gan Nozare.lv norādīja, ka vēl ir iespēja, ka valde pati varētu pieņemt lēmumu atkāpties, ņemot vērā, ka kapitāldaļu turētāju un satiksmes ministru nav apmierinājis iesniegtais jauno vilcienu nomas iepirkuma finansējuma piedāvājums

Jaunajai valdei, kuru plānots iecelt operatīvi un veidot to no nozares profesionāļiem, ātri nākšoties izvērtēt Satiksmes ministrijai iesniegtos aprēķinus. Ekspolitiķu valdē nebūšot. Vairāki pretendenti jau esot uzrunāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pilnveidos transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesu

Dienas Bizness, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu kopējo ceļu satiksmes drošību un paaugstinātu jauno autovadītāju sagatavotības līmeni, pilnveidos transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesu, papildinās esošās normas, informē Satiksmes ministrijā.

To paredz Ministru kabineta sēdē, 28.jūnijā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.358 Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām.

Par nepieciešamību uzlabot ceļu satiksmes drošību, tajā skaitā – topošo šoferu apmācības procesu un eksamināciju, arī lemts Ceļu satiksmes drošības padomē. Grozījumus par transportlīdzekļu vadītāju apmācības pilnveidi izstrādāja Satiksmes ministrija un VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Latvijas Profesionālo autoskolu federāciju, kā arī autoskolu pārstāvjiem.

Grozījumi noteikumos paredz papildināt transportlīdzekļu vadītāju teorētiskās apmācības programmas ar jauniem elementiem (piem., bīstamu situāciju prognozēšana un risku novērtēšana, mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošība), kā arī palielināt minimālo vadīšanas nodarbību skaitu (piem., B kategorijai no 14 uz 20).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts institūcijās grāmatvedība kopumā ir sakārtota; izņēmums – Gaisma pils aprīkojuma iegāde

Dienas Bizness, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzskaites un grāmatvedības jautājumi valsts institūcijās kopumā ir sakārtoti, bet ir atklāti gadījumi, kas liecina par neapdomātu un neatbilstošu valsts budžeta plānošanu un jau piešķirtās naudas neatbilstošu tērēšanu, konstatējusi Valsts kontrole (VK), pabeidzot ikgadējās finanšu revīzijas ministrijās un valsts pārvaldes iestādēs.

Visos gadījumos par finanšu pārskatiem sniegts pozitīvs atzinums, izņemot Kultūras ministriju, kur Valsts kontrole atklāja būtiskas neatbilstības Kultūras ministrijas padotības iestādē – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), kā rezultātā ministrijai ir sniegts atzinums ar iebildēm.

Iebildes ir par uzskaites jautājumiem, kurus LNB nav savedusi kārtībā, tā pārkāpjot spēkā esošo normatīvo aktu prasības. 2014. gadā notikušas vērienīgas ēkas aprīkojuma iegādes – pirktas mēbeles, plaukti grāmatām, prožektori un cits bibliotēkas funkcionēšanai nepieciešamais aprīkojums, kas mērāms tūkstošos gabalu, tomēr LNB minētajam aprīkojumam par kopējo summu gandrīz 10 milj. euro nav nodrošinājusi atbilstošu grāmatvedības uzskaiti. Revīzijā jau ir konstatēti pirmie gadījumi, kas liecina, ka iegādātie pamatlīdzekļi vairs nav atrodami bibliotēkā, piemēram, ir pazuduši 4 portatīvie datori vairāk nekā 1000 euro vērtībā katrs, par ko ir ierosināta krimināllieta.

Komentāri

Pievienot komentāru