Jaunākais izdevums

Valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis licis pārskatīt iepirkumu procesus, meklējot iespējas tos organizēt attālināti, novērojis elektronisko iepirkumu platformas SIA "Mercell Latvia" vadītājs Ainārs Liepa.

Attālinātais darbs no mājām un sociālās distancēšanās noteikumi radījuši grūtības vairākos iepirkuma procesa soļos tām organizācijām, kas savus iepirkumu konkursus joprojām organizē papīra formātā, viņš piebilst.

"Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas jūtam pastiprinātu interesi par iespējām iepirkumus organizēt elektroniski. Redzam, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības meklē risinājumus, lai varētu nodrošināt drošu iepirkumu procesu, bez nepieciešamības fiziski iesniegt piedāvājumus, kā arī tiek atceltas piedāvājumu atvēršanas sēdes un piegādātājiem tās vairs nav pieejamas", skaidro A. Liepa.

"Pie mums pārsvarā vēršas publiskie pasūtītāji, kam nepieciešams drošs risinājums, lai organizētu iepirkumus, kas nepārsniedz valstī noteiktos iepirkumu sliekšņus. Ir gan tādas iestādes, kas interesi izrādījušas jau iepriekš, bet dažādu iemeslu dēļ to nebija realizējušas, gan tādas, kam šis jautājums aktualizējies tikai tagad. Tā kā mūsu sistēma atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem, cenšamies palīdzēt", situāciju raksturo "Mercell" pārstāvis.

Salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, no šā gada sākuma līdz 20. aprīlim "Mercell" sistēmā organizēto iepirkumu skaits pieaudzis par 33%.

A. Liepa atzīst, ka iepirkumu organizēšana vienmēr bijis sensitīvs jautājums - īpaši publiskajā sektorā. Ņemot vērā dažādus ar iepirkumiem saistītos riskus un spekulācijas, kas vienmēr virmo ap iepirkumu jomu, iepirkumu veicēji ierasti ir samērā konservatīvi un nelabprāt maina ierasto kārtību, ja vien situācija uz to nepiespiež.

Tas, pēc eksperta domām, saistīts gan ar nepieciešamību mainīt procedūras un veikt korekcijas iekšējos normatīvos, kas sākotnēji rada papildus darbu, gan ar vēlēšanos organizācijā saglabāt veco lietu kārtību. Bieži vien ar acīmredzamajiem ieguvumiem, ātrākām procedūrām un mazāku birokrātiju nepietiek - organizācijas vadības līmenī ir nepieciešama stipra vēlme pēc caurspīdīgām, sakārtotām un godīgām iepirkumu procedūrām.

"Šobrīd palielinātu aktivitāti var novērot, jo ieguvumi, ko sniedz elektroniskais iepirkumu organizēšanas process, ir kļuvuši nozīmīgāki - šāds process ļauj ievērot valstī noteiktos ierobežojumus un rīkot iepirkumu attālināti visos tā soļos. Līdz ar to organizācijām, kas jau iepriekš lielākā vai mazākā mērā apsvēra šādu pieeju, šobrīd ir vēl viens papildus iemesls šim jautājumam pievērsties," uzskata A. Liepa.

Arī Iepirkumu uzraudzības biroja Sabiedrisko attiecību speciāliste Samanta Krieva piekrīt, ka laiks, kad iepirkuma dokumentus saņēma papīra formātā pie pasūtītāja, piedāvājumus iesniedza un atvēra klātienē pasūtītāja telpās, ir salīdzinoši sena pagātne.

Iepirkuma dokumentus saņem elektroniski, elektroniski uzdod arī jautājumus un saņem atbildes par iepirkuma dokumentiem, elektroniski iesniedz piedāvājumus un elektroniski tos atver, viss iepriekšminētais process noris Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS), viņa saka.

Savukārt iepirkuma komisijas sēžu un ieinteresēto piegādātāju sanāksmju rīkošanai ir izmantojami tie paši videokonferenču rīki, ko pasūtītāji izmanto savu ikdienas funkciju nodrošināšanai. Ņemot vērā elektronisko dokumentu apriti, ir atrisināma arī iepirkuma procedūras protokolu attālināta saskaņošana un parakstīšana.

Pasūtītājiem, kuri spējuši pielāgoties attālinātam darbam, arī iepirkumu procedūras norisi spēs nodrošināt elektroniski. Jāņem vērā, ka iepirkuma procesa digitalizācija ir uzdevums, kas iepirkuma veicējiem ir izvirzīts ar 2014. gada publisko iepirkumu direktīvām, kā rezultātā valstī izsludinātā ārkārtējā situācija tikai paātrina elektroniskās saziņas praktisko ieviešanu.

A. Liepa prognozē, ka šis periods atstās iespaidu arī uz turpmākajiem iepirkumu procesiem. "Vēl neesam sastapušies ar klientu, kurš pēc iepirkumu organizēšanas elektroniski būtu atgriezies uz iepirkumu organizēšanu papīra formātā. Kad esi sapratis ieguvumus, ko šāda pieeja sniedz organizācijai, tad šķiet neracionāli atgriezties pie vecajām procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumos problemātiskākās nozares joprojām ir būvniecība, informācijas tehnoloģiju (IT) joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, kā arī medicīnas jomas iepirkumi, sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

"Tā sauktais Top5, kas ir arī diezgan nemainīgs laika gaitā, ir būvniecība, IT joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, arī medicīnas jomas iepirkumi. Tās ir topa jomas, kurās visvairāk strīdu nonāk pie mums izskatīšanā. Tas ir arī saistīts ar šo jomu iepirkumu apmēru un šo jomu nozīmību tautsaimniecībā kopumā. Ar šīm nozarēm arī visvairāk strādājam," teica Lapiņš.

Viņš stāstīja, ka katru gadu apmēram 50% no IUB saņemtajām sūdzībām ir pamatotas. "Ja skatās kopumā, tad gadu no gada šis rādītājs ir apmēram 50 pret 50. Ir, protams, nelielas atšķirības pa gadiem. Ja 2019.gadā pamatoti bija 56% sūdzību, tad šogad līdz šim brīdim pamatotas ir 48% no izskatītajām sūdzībām. Taču jāņem vērā arī tas, ka izskatīto sūdzību skaits nav tas pats, kas saņemto sūdzību skaits. Saņemto sūdzību ir vairāk, taču apmēram 30% sūdzību jau tiek atsijātas pašā sākumā līdz izskatīšanai, piemēram, nav iemaksāts depozīts vai sūdzībai nav pat pamatojuma, vai citi aspekti, kuru dēļ saskaņā ar likumu mēs drīkstam nepieņemt sūdzību izskatīšanai. Tie ir kādi 30%, kas jau pašā sākumā tiek atsijāti," teica IUB vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būs valsts pasūtījumu gudrāka kontrole - būs godīgāks piegādātājs

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs, 15.06.2020

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Individuālos aizsardzības līdzekļos saredz augstu eksporta potenciālu

Zane Atlāce - Bistere, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā tiešsaistes seminārā par medicīnisko sejas masku un respiratoru ražošanas prasībām, 34 uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka jau ražo individuālos aizsardzības līdzekļus, bet 64 plāno uzsākt ražošanu tuvākajā laikā, informē (LIAA).

Vebināra mērķis bija Iepazīstināt potenciālus ražotājus ar iespēju piedalīties medicīnisko individuālo aizsardzības līdzekļu ražošanā, kā arī informēt uzņēmējus par prasībām šo produktu ražošanā, tostarp valsts sniegto atbalstu produktu sertifikācijai.

LIAA Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Filips Tālbergs uzsvēra, ka šobrīd tirgū ir vērojams liels pieprasījums pēc individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un LIAA regulāri saņem šādus pieprasījumus arī no ārvalstīm. "Prioritāri domājam par mūsu vietējām vajadzībām, valsts rezervēm un privātā sektora pieprasījumu, bet šai preču kategorijai ir arī augsts eksporta potenciāls," tā F.Tālbergs.

Aizsardzības ministrijas (AM) Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta direktore Kristīne Rudzīte-Stejskala vebinārā uzsvēra, ka šobrīd ministrija ir gatava iepirkt individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļus divpadsmit dažādās pozīcijās, lai nodrošinātu valsts stratēģiskās rezerves vismaz trīs mēnešu periodam. Kā galvenie kritēriji iepirkumam tiek izvirzīti preču un piegādes drošība kā arī piedāvātā cena. Ar AM valsts iepirkuma vadlīnijām var iepazīties ministrijas mājas lapā https://www.mod.gov.lv/lv/covid-19-iepirkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: IeM resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi nebija caurredzami

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrijas (IeM) resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, teikts Valsts kontroles (VK) šodien publiskotajā ziņojumā.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, IeM Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija starp iestādēm, kam Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai. Nepieciešamos finanšu līdzekļus iestādes varēja pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Revidenti norādīja, ka IeM resora iestādēs individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādes veiktas ārkārtējās situācijas sākumposmā, līdz ar Covid-19 krīzi saistīto individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un centralizēto iepirkumu veikšanu pārņēma Aizsardzības ministrija. Šim mērķim IeM resora iestādēs izlietoti 258 036 eiro no kopumā paredzētajiem 474 025 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniekiem darbs būs un valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

"Šajā būvdarbu sezonā ceļu būvniekiem darbs būs, valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, atbilstoši pieejamajam finansējumam. Pateicoties ekonomijai iepirkumos, objektu skaits, kuros šogad uzsāksies darbi, visticamāk, palielināsies. Arī gadījumā, ja krīzes pārvarēšanas plāna ietvaros valdība lems par papildu līdzekļiem ceļu būvniecībai, esam gatavi laist tirgū papildu ceļu remontdarbu projektus, kuri jau ir attiecīgajā gatavības stadijā," norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

"Būvniecība, ieguldījumi infrastruktūrā ir tradicionāls veids, kā "sildīt" ekonomiku krīzes laikā. Tāpēc no savas puses LVC kā pasūtītājs, pirmkārt, dara visu, lai iepirkumu process notiktu bez aizķeršanās, lai visi remontdarbi, kas šogad ieplānoti, tiktu arī uzsākti. Otrkārt, mēs sekosim līdzi tam, lai rēķini par paveiktajiem būvdarbiem tiktu apmaksāti iespējami īsākos termiņos. Arī līdz šim kavējumi ar apmaksu mums nav bijuši raksturīgi, taču saprotam, ka šogad būvniekiem ir īpaši būtiski saņemt maksājumus operatīvi," turpina J. Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze: Pēc izaicinājumiem gada sākumā darbības vide tirgū stabilizējusies

Žanete Hāka, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja 2019. gada pirmajā pusē siltās ziemas un krasā tirgus cenu krituma dēļ gāzes tirgotāji kā Baltijas reģionā, tā Eiropā saskārās ar būtiskiem izaicinājumiem, trešajā ceturksnī darbības vide stabilizējās, trešā ceturkšņa pārskatā norāda AS Latvijas Gāze.

Elektroenerģijas ražošanas segments un lielo klientu apjomīgie iepirkumi iesūknēšanai krātuvē nodrošināja būtisku trešā ceturkšņa dabasgāzes patēriņu Latvijā. Vienlaikus GASPOOL front month indeksa cena, kas ir viena no galvenajām salīdzināmajām cenām Baltijas reģionā, laikā no janvāra līdz jūnija beigām noslīdēja par vairāk nekā 40%, zemāko punktu sasniedzot jūlijā. Tiesa, cenām arvien bija raksturīga izteikta īstermiņa nestabilitāte, dienas ietvaros reizēm mainoties par vairāk nekā vienu eiro uz megavatstundu.

Neraugoties uz labvēlīgāku darbības vidi, trešais ceturksnis, kā jau prognozēts, pilnībā neatsvēra koncerna pieticīgos pēc 2019. gada pirmās puses ziņotos darbības rezultātus. Tiesa, gan sadales, gan pārdošanas un tirdzniecības segmentam izdevās vismaz nedaudz uzlabot finansiālo stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vairāki SIA Gaļas nams - Ādaži izsludinātie iepirkumi par iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 116 tūkstošiem eiro iegādāsies horizontālo iepakošanas iekārtu. To piegādās Lietuvas uzņēmums UAB Riela Servisas.

Par 34 tūkstošiem eiro uzņēmums iegādāsies palešu pacēlāju, ko piegādās SIA Repa.

Tāpat SIA Gaļas nams - Ādaži iegādāsies vertikālo iepakošanas iekārtu, ko par 155,3 tūkstošiem eiro piegādās SIA UB Food Tech.

Savukārt par 69 tūkstošiem eiro SIA Gaļas nams - Ādaži iegādāsies gaļas un gaļas produktu analizatoru. To piegādās SIA Parico.

SIA Gaļas nams - Ādaži divus iepirkumus nolēmis pārtraukt - fritēšanas iekārtas produkta apcepšanai eļļā iegādei, tāpat pārtraukts produkcijas šķēlīšu griezēja iegādes konkurss.

Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 8,026 miljonus eiro, bet peļņa - 634 tūkstošus eiro. Kompānijā strādāja 123 darbinieki. Uzņēmuma nodokļu parāds 26.novembrī sasniedza 123 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica projekts sadārdzinājies līdz septiņiem miljardiem eiro

LETA, 16.06.2020

"Rail Baltica" Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projekta būvniecības pamatrisinājumu vizualizācija

Avots: "BERERIX"

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem eiro.

To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Eiropas lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Tjoens.

"Eiropas Revīzijas palātas ieskatā patlaban reālās izmaksas ir nevis sākotnēji plānotie 4,648 miljardi eiro, vai patlaban projektam atvēlētie 5,8 miljardi eiro, bet gan septiņi miljardi eiro un pastāv risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt," sacīja Tjoens.

Viņš piebilda, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka nav skaidra "Rail Baltica" projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska un pārsvarā tiek izmantoti autoceļi un jūras transports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Siguldas pilsdrupu estrādē atdzīvojušies Elitas Patmalnieces darbi

Monta Glumane, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas pilsdrupu estrādē atklāts multimediālais brīvdabas uzvedums "Sapnis", kura laikā, izmantojot video projekciju, gaismu, lāzeru un skaņas sintēzi, "atdzīvojas" mākslinieces Elitas Patmalnieces darbi, informē pasākuma producenti.

E.Patmalnieces darbi vērotājam ļauj iegrimt tajos un iejusties neparastā nomoda sapņu pasaulē. Mākslinieces krāsaino un dzīvespriecīgo darbu kolekcija kļuvusi par pamatu video stāstam - to papildina gaismas, lāzeri, dūmi un dažādi speciālie efekti.

"Es esmu pārliecināta, ka cilvēkiem viss šķitīs trakoti interesanti. Gribu, lai viņi pēc uzveduma dodas projām uzlādēti, priecīgi par dzīvi un aizmirst drūmo ziemu un tumsu. Dzīve taču ir tik skaista un interesanta," par uzvedumu saka E.Patmalniece.

Viņa norāda, ka fantāzijas uzvedumā "Sapnis" nomoda dāma Franciska un sapņu pavēlnieks Augusts aicinās skatītājus doties projām no virspusējas nedzirdēšanas, neieklausīšanās, tukšu pļāpu un ikdienu apsēdušo sīkumu pasaules.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VID aizdomās par koruptīvām darbībām aiztur piecu personu grupu

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde (IDP) aizturējusi organizētu personu grupu, turot šos cilvēkus aizdomās par koruptīvām darbībām ilgstošā laika periodā saistībā ar iepirkumiem VID vajadzībām.

Runa ir par telpu nomāšanu VID vajadzībām dažādos Latvijas reģionos un to, kādā veidā šie iepirkumi ir notikuši. Kopumā aizturētas piecas personas, no kurām trim piemērots aizdomās turamā statuss, bet divas ir personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess.

Viens no aizturētajiem ir VID darbinieks - šī persona pašreiz ir atstādināta no pienākumu pildīšanas VID un atalgojumu nesaņems. Šai personai pašreiz piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, nosakot drošības naudu 25 000 eiro apmērā.

Savukārt cits no organizētās grupas dalībniekiem ir bijušais VID darbinieks, kurš jau ir aizturēts (šobrīd atrodas apcietinājumā) saistībā ar kukuļošanas gadījumu, par ko plašsaziņas līdzekļi tika informēti šā gada jūnijā, kad VID IDP, veicot apjomīgas speciālās izmeklēšanas darbības, kriminālprocesa ietvaros aizturēja organizētu personu grupu, kas pieprasīja kukuli 65 tūkstošu eiro apmērā ar mērķi to nodot VID amatpersonai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Pērn turpināja apbēdināt situācija ar valsts un pašvaldību iepirkumiem

LETA, 01.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn turpināja apbēdināt situācija ar valsts un pašvaldību iepirkumiem, sacīja mobilo sakaru operatora "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, vērtējot 2019.gada notikumus.

Kompānijas vadītāja vērtējumā 2019.gads "Tele2" bijis veiksmīgs, jo tas turpināja izaugsmi, nostiprinot tirgus pozīcijas. Šobrīd vēl pilna gada finanšu rādītāji nav apkopoti, bet Vancovičs prognozēja, ka gads tiks noslēgts, sasniedzot izvirzītos mērķus.

Tāpat viņš norādīja, ka 2019.gads mobilo sakaru nozarei tika aizvadīts 5G zīmē. Neskatoties uz 5G ienākšanu Latvijā, "Tele2" turpina attīstīt 4G tīklu - gan būvējot jaunas bāzes stacijas, gan palielinot jaudu un kapacitāti esošajām stacijām.

"Esam tikpat kā noslēguši divu gadu projektu, kur "Latvenergo" nodrošinātam maģistrālajam optiskajam tīklam pieslēdzām bāzes stacijas Latvijas reģionu lielākajās pilsētās un stratēģiskajos punktus, kā arī esam noslēguši sadarbību ar "Tet" par Rīgas bāzes staciju pieslēgšanu optiskajam tīklam," stāstīja Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais zelta pieprasījums pasaulē gan otrajā ceturksnī, gan pirmajā pusgadā samazinājies, taču pieprasījums pēc zelta kā investīcijas palielinājies līdz rekordaugstam līmenim, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotā informācija.

Kopējais zelta pieprasījums - investīcijām, juvelierizstrādājumu izgatavošanai, tehnoloģijām un centrālo banku iepirkumiem - otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, saruka par 11% līdz 1015,7 tonnām. Savukārt pirmajā pusgadā apjomi saruka par 6% līdz 2076 tonnām.

Tajā pašā laikā pirmajā pusgadā pieprasījums pēc zelta kā investīcijas sasniedza rekordaugstu līmeni - 1130,7 tonnas, sasniedzot rekordaugstu vērtību - 60 miljardus dolāru.

Šo pieaugumu veicinājuši biržā tirgotie fondi, kas investē zeltā, palielinot ieguldījumu apjomus par 734 tonnām līdz 3621 tonnai. Savukārt ieguldījumi zelta stieņos un monētās saruka līdz zemākajam līmenim 11 gadu laikā - par 17% līdz 396,7 tonnām, ko veicināja valstu ieviestie ierobežojumi otrajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

RB Rail par audita rezultātiem: Mēs esam gatavi rīkoties

Agnis Driksna, "RB Rail" AS pagaidu izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs; Ignas Degutis, "RB Rail" AS finanšu direktors, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rail Baltica" kopuzņēmums "RB Rail" AS ir rūpīgi izvērtējis vienotā audita rezultātus, kuru 2019. gadā veica trīs Baltijas valstu nacionālās audita institūcijas. Mēs pilnībā uzticamies un respektējam vienotā audita rezultātus, kurus izstrādāja neatkarīgas audita institūcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Mēs esam gatavi rīkoties un sākam īstenot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu taustāmas izmaiņas kopuzņēmuma atbildības jomās, kas izceltas audita ziņojumā.

Lai gan audita ziņojumā ir izcelti gan plānošanas, gan budžeta riski, "Rail Baltica" projekta ieviešana līdz 2026. gadam joprojām ir mūsu mērķis.

Mēs esam identificējuši galvenos priekšnoteikumus, kas nepieciešami šī mērķa sasniegšanai, ieskaitot uzlabotu lēmumu pieņemšanu projektēšanas un būvniecības posmā, kā arī savlaicīgu finansējuma pieejamību.

Ja šie priekšnosacījumi tiek efektīvi izpildīti, "Rail Baltica" projektu ir iespējams īstenot noteiktajā termiņā.

Atbildot uz audita secinājumiem par "Rail Baltica" izmaksām, jāuzsver: tā kā "Rail Baltica" globālais projekts ir sasniedzis būvprojektēšanas fāzi, projekta attīstītāju rīcībā ir aizvien detalizētāka tehniskā informācija par plānoto darbu apmēriem, kā arī parādās jaunas projektā ieinteresēto organizāciju prasības un vajadzības. Balstoties uz šo jauno informāciju, "Rail Baltica" izmaksas visās valstīs tiks atjauninātas pēc būvprojekta pabeigšanas 2021. gadā un turpmākiem pētījumiem par prognozētajām pasažieru un kravu plūsmām. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka ir arī daudz iespēju, kā samazināt projekta izmaksas, izmantojot kopīgus iepirkumus un viedus projektēšanas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valsts kontrole: Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole secinājusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

Revīzijas ziņojumā "Vai Latvijā tiek īstenota efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība?" Valsts kontrole norāda, ka ir izlietoti vien 24,2% no piecos gados "Rail Baltica" projekta īstenošanai paredzētā un piešķirtā finansējuma, kas liecina, ka aktivitātes līdz šim nav īstenotas sākotnēji plānotajā apjomā un termiņos.

Turklāt lielākajā daļā "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošanā Latvijā konstatēti iespējamie kavējumi, kas ir robežās no viena līdz četriem gadiem. Piemēram, aktivitāte "Nekustamā īpašuma atsavināšana, 1.posms" bija jāpabeidz līdz 2019.gada 31.decembrim, tomēr līdz šim nav atsavināts neviens nekustamais īpašums un aktivitāti plānots pabeigt tikai līdz 2022.gada 31.decembrim, tas ir, trīs gadus vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aicina pieteikt nejēdzīgākos šķēršļus konkurencei publiskajos iepirkumos

Db.lv, 01.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome, sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju, aicina piedalīties akcijā "Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei - 2020", kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos, informē Konkurences padome.

Akcijas mērķis ir identificēt publiskajos iepirkumos ietvertus nepamatotos šķēršļus konkurencei un rosināt to novēršanu.

Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā.

"Zināms, ka publisko iepirkumu mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvāko valsts budžeta izlietojumu, saņemot labāko piedāvājumu cenas un kvalitātes ziņā. Tomēr realitātē var novērot, ka iepirkumu pasūtītāju nezināšanas vai ļaunprātības dēļ, tiek kropļota konkurence publiskajos iepirkumos. Tāpēc aicinām ikvienu, kam rūp godprātīgi organizēti publiskie iepirkumi un godprātīgs publisko finanšu līdzekļu izlietojums, piedalīties Konkurences padomes rīkotajā akcijā, kas šajā gadā norisinās sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam veidot tādu publisko iepirkumu vidi, kas motivē godīgi strādāt," komentē Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas jauno auto tirgū nosacīti panākumi

Lelde Petrāne, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien piešķīra papildu līdzekļus 100 miljonu eiro apmērā ceļu atjaunošanai 2021. gadā, informē Satiksmes ministrijā.

Finansējums dos iespēju nākamgad sakārtot vairāk nekā 60 valsts ceļu objektu, tas ir, ap 500 kilometriem valsts autoceļu visos Latvijas reģionos.

No piešķirtajiem līdzekļiem 27 miljoni paredzēti autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Tas dos iespēju atjaunot 17 vietējo un reģionālo ceļu posmus visos Latvijas reģionos.

Gatavojas iepirkumam par autoceļu atjaunošanu 100 miljonu eiro vērtībā 

VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) jau šogad varētu sākt iepirkumu procedūru par...

Satiksmes ministra virzītā iniciatīva guva atbalstu finanšu ministra vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, ceļu saimniecībai paredzot finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

“Investīcijas ceļu infrastruktūrā gan nodrošina pasūtījumus vietējai būvniecības nozarei, gan arī pozitīvi ietekmē autoceļu lietotājus un stimulē ekonomikas attīstību kopumā,” saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits. “Būvdarbu sezona Latvijā ir īsa, tāpēc savlaicīgi pieņemts lēmums par finansējumu ceļu būvniecībai ļaus labāk sagatavoties jaunajai sezonai un efektīvi ieguldīt investīcijas, vienlaikus uzlabojot Latvijas ceļus un sildot ekonomiku.”

Ceļu posmu remonti plānoti uz galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem ceļiem – galvenais kritērijs posmu atlasē ir autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Detalizētu finansējuma sadalījumu konkrētiem projektiem būs iespējams veikt tad, kad noslēgsies iepirkumi un būs zināmas pretendentu iesniegto pieteikumu izmaksas. Tādējādi, jo lētākas būs darbu izmaksas, jo darbus būs iespējams veikt lielākā apjomā.

Papildus saņemtais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ļaus palielināt īstenojamo projektu skaitu un sakārtoto autoceļu kopgarumu. Līdz ar to ceļu nozares un saistīto nozaru uzņēmumi, tai skaitā ģeoloģiskās izpētes, projektēšanas, izmitināšanas, ēdināšanas un citi varēs nodrošināt ar darbu vairāk strādājošo.

2020. gadā kopējais finansējuma apjoms Latvijas valsts ceļu atjaunošanas un sakārtošanas darbiem bija 307 miljoni eiro. Šogad Latvijas valsts ceļu tīklā darbi notikuši 248 objektos, sakārtoti vairāk nekā 1300 kilometri ceļu, tai skaitā darbi veikti uz 50 tiltiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Circle K biznesa centrs uzsāk darbību ASV un Kanādā

Db.lv, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā uzsācis darbību Ziemeļamerikā, nodrošinot Circle K degvielas uzpildes stacijām (DUS) Kanādā un ASV klientu servisa, degvielas loģistikas un reāllaika degvielas monitoringa pakalpojumus, informē uzņēmumā.

Kopš šī gada februāra Circle K Biznesa centra klientu serviss no Rīgas apkalpo vairāk nekā 7200 DUS ASV un Kanādā, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz līdz šim apkalpoto staciju skaitu Eiropā. 130 cilvēku lielā klientu atbalsta komanda spēj nodrošināt atbalstu angļu, franču un skandināvu valodās.

Jaunajos eksporta tirgos Circle K Biznesa centra globālās loģistikas komanda, kas bāzēta Rīgā, mēnesī plāno vairāk nekā 900 miljonu degvielas litru piegādes plūsmu aptuveni 2700 DUS ASV. Tiek plānots, ka tuvākajos gados apkalpoto DUS skaits tiks palielināts. Savukārt DUS degvielas krājumu kontroles departaments atbild par reāllaika degvielas monitoringu, lai samazinātu degvielas zudumus, uzlabotu klientu pieredzi un paaugstinātu DUS efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Vastint Latvia šogad attīstības projektos plāno ieguldīt līdz 30 miljoniem eiro

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Vastint Latvia" šogad attīstības projektos plāno ieguldīt no pieciem līdz 30 miljoniem eiro, pastāstīja "Vastint Latvia" izpilddirektors Romāns Astahovs.

Viņš informēja, ka attīstītājs šogad plāno sākt divu projektu - biroju kompleksa "Business Garden" otrās kārtas un divu biroju ēku Magdelēnas kvartālā - būvniecību, tāpēc plānotais investīciju diapazons ir ļoti plašs. Ja tiks sākti abi projekti, investīcijas pietuvosies 30 miljoniem eiro, bet, ja "Vastint Latvia" neizdosies vienoties ar būvniekiem par cenām vai Covid-19 izvērtīsies nekontrolētā plašumā, investīcijas būs tuvāk pieciem miljoniem eiro.

Jautāts, vai Covid-19 ir ietekmējis "Vastint Latvia" plānus, Astahovs sacīja, ka nekustamo īpašumu attīstībā projekti ir ilgtermiņa, un, ņemot vērā projektu gaitas ilgumu, "Vastint Latvia" uzskata, ka Covid-19 tomēr ir salīdzinoši īstermiņa fenomens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC) turpina uzsāktās darbinieku atlases, aicinot darba ņēmējus izvērtēt šo laiku un atvērti skatīties uz jauniem karjeras pavērsieniem.

Šobrīd darba meklētāju vietnē CV.lv SBPC publicējuši aptuveni 200 darba sludinājumus IT, finanšu, klientu servisa, loģistikas, iepirkumu un citās administratīvajās funkcijās.

"SBPC ir globāli pārstāvētu organizāciju struktūrvienības, kas nodrošina biznesa atbalsta funkciju izpildi (tādas kā grāmatvedība, finanses, IT, klientu serviss, iepirkumi, loģistika, personāla vadība) uzņēmumu grupai vai juridiski nesaistītiem uzņēmumiem," stāsta Monta Geidāne, "ABSL Latvija" izpilddirektore.

"Ņemot vērā šīs nozares uzņēmumu specifiku, vairums uzņēmumu ne tikai šajā laikā turpinājuši darbu bez būtiskām dīkstāvēm vai darba resursu samazinājumiem, bet arī turpina meklēt papildspēkus savām komandām," viņa informē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar svaigu skatu jaunajā plānā jeb kā nepieļaut vecās kļūdas

Māris Simanovičs, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs, 09.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir liels un daudzsološs solis uz priekšu kopējā nozares attīstībā.

Plāns paredz veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, paplašināt dalītās vākšanas sistēmu, samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī sakārtot citus virzienus, kas ir būtiski posmi aprites ekonomikā un ceļā uz Eiropas Savienības (ES) normu izpildi. Lai arī plāns kopumā vērtējams kā labs, ir daži procesi, kurus būtu vērtīgi plānā iekļaut jau detalizētāk un kuri vismaz pagaidām ir nedaudz atstāti novārtā, piemēram, atkritumu pārstrāde un pārstrādātā materiāla nonākšana atkārtotā tirgus apritē.

Lai sāktu runāt par jauno plānu, vispareizāk būtu izvērtēt, kā ir izdevies īstenot iepriekšējo. Atkritumu apsaimniekošanā viena no svarīgākajām niansēm ir infrastruktūras pieejamība, un Latvijai diemžēl līdz šim nav izdevies realizēt plānveidīgu pieeju tās attīstībā. Kopumā vērtējot, no iepriekš izvirzītajiem plāniem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidošanu ir īstenoti apmēram 60 %. Tostarp ne pārāk veiksmīgi ir izdevies ieviest ES direktīvu prasības mūsu nacionālajā likumdošanā. Būtu nepareizi teikt, ka Latvija ir sēdējusi, rokas klēpī salikusi, tomēr svarīgi virzieni ir palikuši neattīstīti, “aptaustīti” tikai virspusēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru