Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Šogad nekustamā īpašuma tirgū Jūrmalā vērojamas tās pašas tendences, kas tirgū toni noteica arī 2009.gada, ziņo Arco Real Estate, norādot, ka piemēram, sērijveida dzīvokļu cenas gada laikā samazinājās par 20 – 50%, kā rezultātā saruka arī piedāvājuma skaits.

Tiesa 2010. gada pirmajā pusē vidēji sērijveida dzīvokļu cena Kauguru mikrorajonā ir nedaudz pieaugusi – par 5%. Pilsētas centrālā daļā cenas vidējais pieaugums ir bijis 7 – 11%. Kompānija norāda, ka tas skaidrojams ar dzīvokļu cenas zemākā sliekšņa paaugstināšanos.

Pērn, veicot pārbaudes par iespējamu pretlikumīgu darbību veikšanu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ieguvis pierādījumus par viltotu elektronisko kases aparātu čeku uzrādīšanu komersantu grāmatvedības reģistros par degvielas iegādi 3,2 miljonu latu apmērā (par 3352 tonnām jeb 45 cisternām degvielas).

Tāpat VID ir ieguvis pierādījumus par viltotu elektronisko kases aparātu čeku uzrādīšanu komersantu grāmatvedības reģistros par citu preču iegādi 518 tūkstošu latu apmērā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aizvadītajā gadā uzsācis 20 kriminālprocesus par viltotu čeku izmantošanu. Veikto nodokļu auditu rezultātā, 36 nodokļu maksātājiem, kuri grāmatvedībā uzrādījuši viltotus elektronisko kases aparātu čekus, VID aprēķinājis papildus samaksai valsts budžetā vairāk nekā četrus miljonus latu.

Tāpat aizvadītajā gadā 2012.gadā VID Finanšu policijas pārvaldē saistībā ar viltotu attaisnojuma dokumentu uzrādīšanu grāmatvedības reģistros uzsākti 20 kriminālprocesi, kuros iesaistīti 20 negodprātīgi komersanti. Kriminālprocesos iesaistītie komersanti pārsvarā darbojas transporta, mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarēs.

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Otrdien, 1. novembrī, Ministru kabinets atbalstīja vairākus Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra sagatavotus likumprojektus, ar kuriem paredzēts būtiski samazināt administratīvo slogu.

Turpmāk uzņēmēji varēs nepieciešamos dokumentus iesniegt jebkurā Uzņēmumu reģistra nodaļā neatkarīgi no tā, kur reģistrēta uzņēmuma juridiskā adrese, savukārt Uzņēmumu reģistrā iesniedzamās pieteikumu veidlapas vairs netiks apstiprinātas ar Ministru kabineta noteikumiem, informē ministrija.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka pilnīga dokumentu aprites un apstrādes procedūru elektronizācija Uzņēmumu reģistra darbā nodrošinās būtisku pavērsienu administratīvā sloga un birokrātijas samazināšanā uzņēmējiem. Vienlaikus ministrs ir pārliecināts, ka Uzņēmumu reģistra ieviestie modernie tehnoloģiskie risinājumi dokumentu apritē un datu apmaiņā ar uzņēmējdarbības uzsākšanas, veikšanas un izbeigšanas procesā iesaistītajām valsts institūcijām pozitīvi ietekmēs Latvijas rādītājus tiesiskās vides novērtējumos dažādos starptautiskajos reitingos.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistra reģistros reģistrēti 327 jauni subjekti. Lielākie reģistrētie komersanti pēc pamatkapitāla ir trīs SIA NIF Projekts, kam saistība ar Parex banku.

Lielākie reģistrētie komersanti pēc pamatkapitāla bija SIA NIF Projekts 9 ar 2 900 000 latu, SIA NIF Projekts 8 ar 2 250 000 latu un SIA NIF Projekts 7 ar 1 390 000 latu pamatkapitālu, kā arī SIA Investment Credit ar 221 800 latu un AS BAC 1 ar 25 000 latu pamatkapitālu.

Kā liecina Lursoft informācija, SIA NIF Projekts saistītas ar akciju sabiedrību Parex banka, un bankas pārstāve Madara Kalveite portālam db.lv apstiprināja, ka šie uzņēmumi «nodarbosies ar bankas īpašumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu».

Kopumā pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistra reģistros reģistrēti par 33 mazāk subjekti nekā pirms nedēļas. No kopējā skaita visvairāk jeb 308 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 16 – individuālie komersanti, 34 - biedrības. Pagājušajā nedēļā likvidēti 84 subjekti, kas ir par 7 vairāk nekā pirms nedēļas.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Ministru kabinets otrdien, 17. decembrī atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā", kas cita starpā paredz arī izveidot apsardzes komersantu reģistru, informē Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.

Plānots, ka līdz ar to tiks mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē, kā arī veicināta godīga konkurence.

Paredzēts izveidot elektronisko pakalpojumu "Reģistrētie apsardzes komersanti", kurā iedzīvotāji varēs pārliecināties par komersanta reģistrāciju apsardzes darbības veikšanai vai par izslēgšanu no reģistra, kā arī iegūt detalizētākus informāciju par reģistrēto apsardzes komersantu.

Likumprojekts paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja (licence) un attiecīgi iekšējās drošības dienestam - reģistrācijas apliecība. Tā vietā apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests tiks reģistrēti Reģistrā, kas vienlaicīgi būs arī atļaujas izsniegšana apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros reģistrēti 187 jauni subjekti (uzņēmējsabiedrības), kas ir par 48 mazāk nekā pagājušajā nedēļā. No kopējā skaita visvairāk jeb 124 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 34 – individuālie komersanti, u.c. subjekti.

Komercreģistrs Kopā: 161

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 124

Individuālais komersants 34

Ārvalsts komersanta filiāle 2

Pilnsabiedrība 1

Uzņēmumu reģistrs Kopā: 3

Zemnieku saimniecība 3

Biedrību un nodibinājumu reģistrs Kopā: 23

Biedrība 20

Nodibinājums 3

Likvidēti 106 subjekti, kas ir par 60 mazāk nekā pirms nedēļas.

Uzņēmumu reģistrs Kopā: 67

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 58

Zemnieku saimniecība 5

Individuālais uzņēmums 2

Paju sabiedrība 1

Komandītsabiedrība 1

Komercreģistrs Kopā: 38

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 27

Individuālais komersants 10

Ārvalsts komersanta filiāle 1

Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros reģistrēti 216 jauni subjekti (uzņēmējsabiedrības), kas ir par 11 mazāk nekā pagājušajā nedēļā. No kopējā skaita visvairāk jeb 142 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), 48 – individuālie komersanti, u.c. subjekti.

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros laika posmā no 30.06.08. līdz 07.07.08. reģistrēti 250 jauni subjekti (uzņēmējsabiedrība), kas ir par 127 vairāk nekā pagājušajā nedēļā, Db.lv informē Līga Brice, UR preses sekretāre.

No kopējā skaita visvairāk jeb 179 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 51 – individuālie komersanti, u.c. subjekti. Likvidēti 64 subjekti, kas ir par 27 vairāk nekā pirms nedēļas.

Lielākie reģistrētie komersanti pēc pamatkapitāla:

1. SIA Ungura nami– Ls 7.430.747

2. SIA Ezerparks –Ls 3.140.931

3. SIA Jumurdas nami –Ls 1.132.782

4. SIA Ķīšezera centrs –Ls 1.109.964

5. SIA Usmas alejas –Ls 947.476

Iepriekšējā nedēļā reģistrēti 30 laulāto mantisko attiecību līgumi, kas ir par 14 vairāk nekā pirms nedēļas. Visvairāk jeb 24 laulāto mantisko attiecību līgumi reģistrēti Rīgā.

UR saņēma 639 komercķīlu pieteikumus, kas ir par 369 vairāk nekā pirms nedēļas. No kopējā skaita 340 komercķīlas tika reģistrētas, 258 dzēstas, 30 atsauktas. Neizskatīto komercķīlu pieteikumu atlikumu skaits – 37.

Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros laika posmā no 22.09.08. līdz 29.09.08. (ieskaitot) reģistrēti 217 jauni subjekti (uzņēmējsabiedrība), kas ir par 4 vairāk nekā pagājušajā nedēļā. No kopējā skaita visvairāk jeb 147 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 38 – individuālie komersanti, u.c. subjekti. Likvidēti 50 subjekti, kas ir par 10 vairāk nekā pirms nedēļas.

Lielākie reģistrētie komersanti pēc pamatkapitāla:

1. SIA Servier Latvia – Ls 200 000

2. AS Primeteh – Ls 140 560

3. SIA Debiteks – Ls 50 000

4. Komandītsabiedrība Rumbulas Attīstības Sabiedrība - Ls 30 000

5. AS Ventspils Vegoil Terminal – Ls 25 000

Iepriekšējā nedēļā reģistrēti 17 laulāto mantisko attiecību līgumi, kas ir par 4 mazāk nekā pirms nedēļas. Visvairāk jeb 13 laulāto mantisko attiecību līgumi reģistrēti Rīgā.

UR saņēma 480 komercķīlu pieteikumus, kas ir par 36 mazāk nekā pirms nedēļas. No kopējā skaita 306 komercķīlas tika reģistrētas, 248 dzēstas, 22 atsauktas. Neizskatīto komercķīlu pieteikumu atlikumu skaits – 39.

Pēdējā laikā Uzņēmumu reģistrā (UR) pieaudzis to klientu skaits, kuriem nepieciešams pagarināt pilnvaras komercsabiedrības valdē. Pašlaik vairāk nekā 15 000 valdes locekļiem akciju sabiedrībās (AS) un sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (SIA) ir beidzies pilnvaru termiņš (komercsabiedrība valdes locekļus ievēl uz trim gadiem, ja statūtos nav noteikts īsāks termiņš).

Ja parasti UR valsts notāri izskatīja ap 60 lietām dienā (tās, kas attiecas uz pilnvaru termiņa pagarināšanu valdes locekļiem), tad tagad to skaits ir pieaudzis līdz 130 dienā, Db.lv informē UR Sabiedrisko attiecību vecākā eksperte Līga Brice.

UR klientu apkalpošanas daļā vēršas arī individuālie komersanti, kuriem saskaņā ar likumu valde kā izpildinstitūcija nemaz nav paredzēta. Jāatgādina, ka individuālais komersants ir fiziska persona, un tā par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Lai taupītu UR un galvenokārt klientu laiku, būtu jāatceras, ka pilnvaru termiņš jāpagarina AS, SIA un kooperatīvo sabiedrību valdēm. Turklāt pašām sabiedrībām jāseko līdzi, kad valdes locekļu pilnvaru termiņš beidzas, jo UR šogad izsūtījis jau 300 brīdinājumus par kapitālsabiedrības valdes pilnvaru termiņa izbeigšanos.

Laika posmā no 21.07.08. – 28.07.08. (ieskaitot) Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros reģistrēti 229 jauni subjekti (uzņēmējsabiedrība), kas ir par 12 mazāk nekā pagājušajā nedēļā. No kopējā skaita visvairāk jeb 163 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 41 – individuālie komersanti, u.c. subjekti.

Likvidēti 51 subjekti, kas ir tikpat cik pirms nedēļas.

Lielākie reģistrētie komersanti pēc pamatkapitāla:

1. AS G&MInvestments– LVL 983.925

2. SIA Brīvības 54 –LVL 100.000

3. SIA Vesetas 7 –LVL 100.000

4. SIA Ivabalte Agro –LVL 70.000

5. SIA B!B! Leader –LVL 40.000

Iepriekšējā nedēļā reģistrēti 19 laulāto mantisko attiecību līgumi, kas ir par 2 vairāk nekā pirms nedēļas. Visvairāk jeb 14 laulāto mantisko attiecību līgumi reģistrēti Rīgā.

UR saņēma 532 komercķīlu pieteikumus, kas ir par 88 mazāk nekā pirms nedēļas. No kopējā skaita 270 komercķīlas tika reģistrētas, 237 dzēstas, 23 atsauktas. Neizskatīto komercķīlu pieteikumu atlikumu skaits – 57.

Uzņēmumu reģistrā (UR) 20.06.2008. reģistrēta politiskās partijas Tēvzemes savienība nosaukuma maiņa. Partijas jaunais nosaukums ir Tēvzemes nacionālo spēku savienība (reģistrācijas numurs 40008058535).

Reģistrācijas dokumentos redzams, ka šajā partijā iestājušies biedri no politiskās organizācijas Nacionālo spēku savienība, kura neiesniedza dokumentus pārreģistrācijai politisko organizāciju (partiju) reformas ietvaros, Db.lv informē UR Sabiedrisko attiecību vecākā eksperte Līga Brice.

Laika posmā no 16.06.08. – 25.06.08. (ieskaitot) UR reģistros reģistrēti 222 jauni subjekti (uzņēmējsabiedrība), kas ir par 21 mazāk nekā pagājušajā nedēļā. No kopējā skaita visvairāk jeb 151 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 30 – individuālie komersanti, u.c. subjekti. Likvidēti 68 subjekti, kas ir par 2 vairāk nekā pirms nedēļas.

Lielākie reģistrētie komersanti pēc pamatkapitāla:

Akciju sabiedrībām informācija par akcionāriem jāatklāj līdz 2024.gada 30.septembrim, atgādina Uzņēmumu reģistrs.

Par minētās prasības neizpildi akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija, līdzīgi kā patieso labuma guvēju neatklāšanas gadījumā.

Pienākums akciju sabiedrībām atklāt savus akcionārus izriet no grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2023.gada 1.jūlijā. To mērķis ir akcionāru reģistra vešanas kārtību vienādot ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistra vešanas kārtību, nodrošināt AS caurspīdīgumu un drošu uzņēmējdarbības vidi, radot pieeju informācijai par AS akcionāriem.

Agrākais regulējums noteica, ka AS akcionāru reģistru ved un par to atbild valde. AS reforma, kas juridiski iestrādāta Komerclikumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un Finanšu instrumentu tirgus likumā, nosaka, ka akcionāri kļūst publiski, līdzīgi kā SIA dalībnieki.

Kredītu reģistra, kurā finanšu tirgus dalībnieki sniedz informāciju par klientu saistībām, darbības regulēšanai izstrādāts atsevišķs likums.

Ministru kabinetā apstiprināto likumprojektu iztrādājusi Finanšu ministrija (FM), kas skaidro, ka likumprojekts novērsīs pretrunas, kuras uz Kredītu reģistru attiecināmos normatīvajos aktos pastāv pašreiz, jo šobrīd Kredītu reģistra darbību reglamentē Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums un Krājaizdevu sabiedrību likums, uz šo likumu pamata izdotie Latvijas Bankas noteikumi, kā arī vairāki likumi, kas nosaka vispārējās normas attiecībā uz Kredītu reģistra jomu, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likums un Valsts informācijas sistēmu likums.

Kredītu reģistra darbība pēc likumprojekta pieņemšanas pēc būtības mainīta netiktu – tajā tiktu turpināts uzkrāt līdzšinējās ziņas par aizņēmēju un aizņēmēja galvinieku, no ar kredītrisku saistītiem darījumiem izrietošām esošām un iespējamām aizņēmēja un aizņēmēja galvinieka saistībām, sākot ar līguma spēkā stāšanās brīdi, un šādu saistību izpildi.

Uzņēmumu reģistra reģistros laika posmā no 6. līdz 13. jūlijam reģistrēti 211 jaunas uzņēmējsabiedrības, kas ir par 61 vairāk nekā pagājušajā nedēļā.

No kopējā skaita visvairāk jeb 133 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 38 – individuālie komersanti, 21 biedrība, 8 zemnieku saimniecības, 1 draudze u.c. subjekti.

Likvidēti 53 subjekti, kas ir par 23 mazāk nekā pirms nedēļas. Likvidētas 19 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 18 individuālie komersanti, 8 zemnieku saimniecības u.c. subjekti. Iepriekšējā nedēļā reģistrēti 31 laulāto mantisko attiecību līgumi, kas ir par 18 vairāk nekā pirms nedēļas. Visvairāk jeb 22 laulāto mantisko attiecību līgumi reģistrēti Rīgā.

UR saņēma 280 komercķīlu pieteikumus, kas ir par 35 vairāk nekā pirms nedēļas. No kopējā skaita 63 komercķīlas tika reģistrētas, 184 dzēstas, 17 atsauktas. Neizskatīto komercķīlu pieteikumu atlikumu skaits 22.

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 226 jauni subjekti, kas ir par 22 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 19 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 210 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 11 individuālie komersanti un 19 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 136 subjekti, kas ir par 38 mazāk nekā pirms nedēļas.

Pagājušajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums pēc pamatkapitāla bijusi SIA Nembus Invest ar 35 tūkstoši eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Baznīcas iela 20/22-40. Vienīgā uzņēmuma valdes locekle ir Baltkrievijas pilsone Tatjana Dovhalionoka.

Otrs lielākais reģistrētais uzņēmums bijusi SIA AG Building ar 10 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Saulgožu iela 21-26. Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Andrejs Graņenko.

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros reģistrēti 184 jauni subjekti (uzņēmējsabiedrība), kas ir par 75 mazāk nekā pagājušajā nedēļā, liecina Uzņēmumu reģistra informācija.

Ar vislielāko reģistrēto pamatkapitālu 0.7 milj. Ls reģistrēta a/ s Ūdens transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa, otrs reģistrētais uzņēmums ar vislielāko pamatkapitālu bija SIA AT RENT ar 55 tūkst. Ls.

No kopējā jaundibināto uzņēmumu skaita visvairāk jeb 107 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 32 –individuālie komersanti, u.c. subjekti. Pagājušajā nedēļā kopumā arī likvidēti 92 subjekti, no kuriem 3 biedrības.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;