Jaunākais izdevums

Vairāk nekā ceturtā daļa Vācijas iedzīvotāju ir imigranti vai ar imigrantu saknēm, liecina otrdien izplatītie 2019.gada oficiālie dati.

21,2 miljoniem jeb 26% no kopējā iedzīvotāju skaita ir "migrantu izcelsme", liecina 2019.gada mikrotautskaites dati, pavēstīja Federālais Statistikas birojs.

Pieaugums sastāda 2,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada datiem, un tas procentu izteiksmē ir mazākais pieaugums kopš 2011.gada, norādīja birojs.

Vislielākā atsevišķā grupa jeb 13% to vidū, kam ir imigrantu izcelsme, ir Vācijas iedzīvotāji, kas ieradušies no Turcijas vai kam Turcijā ir saknes.

Nākamajās vietās ir imigranti, kuru izcelsmes valstis ir Polija un Krievija vai kam saknes ir šajās valstīs.

Kopumā 65% visu imigrantu ir Eiropas saknes.

Vācijā par "migrantu izcelsmes" iedzīvotājiem tiek uzskatīti tie, kas vai nu paši nav Vācijas pilsoņi kopš dzimšanas vai tāds nav bijis vismaz viens no vecākiem.

11,1 miljons cilvēku jeb 51% no migrantu izcelsmes iedzīvotāju kopskaita ir Vācijas pilsoņi kopš dzimšanas.

Imigrantu proporcijas ziņā joprojām pastāv liela atšķirība starp valsts rietumu un austrumu zemēm.

Tā Brēmenē iedzīvotāju skaits ar imigrantu saknēm sasniedz 36,5%, bet Tīringenē tādu ir tikai 7,8%.

Pēc Vācijas sadalīšanas Rietumvācija uzaicināja vairākus miljonus viesstrādnieku valsts ekonomikas atjaunošanas darbiem. Daudzi no viņiem palikuši uz pastāvīgu dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.

Šādu viedokli pirmdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotajā sanāksmē par pensiju sistēmas aktualitātēm pauda "KPMG Baltics" darbinieks, ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis.

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu desmitgažu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs "risināma tikai ar imigrāciju".

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vēlmju domāšana, nevis būtiskas izmaiņas darbaspēka migrācijā

Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā ir izskanējuši apgalvojumi, ka tagad daudzi emigranti atgriežas, lai paglābtos no bīstamā vīrusa uzliesmojuma savā mītnes zemē. Līdzās dzēlīgām piezīmēm, sak, atbraucāt te citus inficēt, šis apgalvojums tiek arī izmantots, lai pierādītu, ka pandēmija veicina Latvijas valstspiederīgo remigrāciju. Taču šādi pieņēmumi drīzāk liecina par vēlmju domāšanu, nevis par būtiskām izmaiņām darbaspēka migrācijā.

Pašlaik publiski pieejamie dati liecina, ka pandēmijas iespaidā kopumā ir atgriezušies 5000 cilvēku. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas apkopoto informācija marta beigās esot bijuši vēl apmēram četri tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. Taču ne visi, kurus ĀM diezgan brīvi definē kā repatriantus, ir uzskatāmi par tādiem, kas atgriezušies no pastāvīgas dzīves ārvalstīs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Lai gan "repatriācijas dati" neļauj spriest, no kādām valstīm pārsvarā atgriežas un kāda ir atgriešanās motivācija, ir skaidrs, ka šo cilvēku vidū ir gan aizkavējušies tūristi, gan tādi, kas Latvijā plāno pārlaist pandēmiju, bet ne palikt uz pastāvīgu dzīvošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru