Jaunākais izdevums

Demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.

Šādu viedokli pirmdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotajā sanāksmē par pensiju sistēmas aktualitātēm pauda "KPMG Baltics" darbinieks, ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis.

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu desmitgažu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs "risināma tikai ar imigrāciju".

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.

Pēdējos gados pieredzētā iedzīvotāju izbraukšana no Latvijas darba meklējumos Eiropas robežās ir novedusi pie darbaspēka zuduma, kas tikai pastiprina demogrāfiskās situācijas radītās sekas, norādīja profesors.

Tāpēc Voļskis mudināja risināt pirmā līmeņa pensiju fonda problēmas ar migrāciju - lai veidotu papildus uzkrājumu pensiju fondā, esot jāstimulē imigrācija no trešajām pasaules valstīm, uzsvēra eksperts. "Mums ir vajadzīgi imigranti no trešajām pasaules valstīm, kas brauktu uzkrāt pensijas, tā teikt, jūsu bērniem," tikšanās laikā ar pensionāriem akcentēja profesors.

Uzrunā senioriem eksperts vairākas reizes uzsvēra, ka esošais darbaspēka apjoms nebūs spējīgs uzturēt pensiju sistēmas funkcionēšanu tālākā nākotnē. Ņemot vērā pašreizējās demogrāfiskās tendences, "pēc aptuveni 75 gadiem pensiju sistēma vairs nevarēs funkcionēt", norādīja Voļskis. Tāpēc viņš mudināja uzkrāt privātos līdzekļus vecumdienām.

Eksperts kritizēja nesen ieviesto otrā līmeņa pensijas mantošanas opciju. Viņaprāt, mantošana naudiskā izteiksmē ir kļūda, jo šie līdzekļi ir nākuši no obligātajām sociālajām iemaksām. "Tā nav privāta nauda, tā ir publiska nauda," uzsvēra Voļskis. Līdz ar to nevajadzētu būt iespējām izņemt līdzekļus, kas nav privāti līdzekļi. Ja otrā pensiju līmeņa ieguldījums nonāk sociālajā budžetā, to nevajadzētu ļaut izņemt ārā naudiskā izteiksmē, norādīja profesors.

Eksperts mudināja Labklājības ministriju (LM) meklēt balansu un rēķināt pensiju indeksāciju absolūtos skaitļos. Tāpat arī Voļskis mudināja tā vietā, lai pensionāru labklājību celtu ar pensiju paaugstināšanu, primāri domāt par dažāda veida izņēmumu sistēmām, piemēram, nosakot izņēmumus pensionāriem zāļu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā.

Tikšanās laikā ar LPF arī labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) sprieda par PVN izņēmumu piemērošanu senioriem. Viņa stāstīja, ka LM patlaban izvērtējot divreizējo pensiju indeksāciju, proti, pensiju indeksācijas veikšanu divreiz gadā līdzšinējās vienas reizes vietā.

Federācijas priekšsēdētāja Aija Barča iepriekš klāstīja, ka LPF ir sagatavoti vairāki priekšlikumi, kuri prezentēti ministriju pārstāvjiem. "Nākamās tikšanās mērķis būs vienoties par kopīgiem soļiem un pārspriest ministrijas prioritātes," sacīja Barča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Labklājības ministre: Tiks veikta lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā

Lelde Petrāne, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča komentē: «Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība.»

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iespēja mantot pensiju 2.līmeni jau no 1.janvāra – kas par to jāzina?

Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildus uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju 2. līmenī. Šī ir tā saucamā uzkrājošā pensija, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Būtiska izmaiņa, kas stājas spēkā jau pēc diviem mēnešiem (no 2020.g. 1. janvāra) – pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs mantot.

Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā, jo cilvēka uzkrātais nekur «neizgaist», bet atgriežas paša ģimenē.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2.līmeņa plānam, viņam, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2.līmenī, tad šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Piedāvā celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Satversmes tiesā ierosināto lietu, tiek piedāvāts celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā, piektdien medijiem paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Savukārt personām ar trešās grupas invaliditāti šī atbalsta mehānisma bāzi piedāvāts celt līdz 163 eiro pašreizējo 80 eiro vietā. Tikmēr personām ar otrās grupas invaliditāti paredzēts palielināt pensijas līdz 228 eiro esošo 112 eiro vietā, kamēr pirmās - 260,80 eiro tagadējo 128 eiro vietā.

Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumā ietilpst arī plāns celt personu ar trešās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas bāzi līdz 191 eiro esošo 122,69 eiro vietā, kā arī personu ar otrās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas līdz 267,40 eiro tagadējo 171,77 eiro. Tāpat paredzēts palielināt personu ar pirmās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas līdz 305,60 eiro, kas nodrošinātu 109,30 eiro pieaugumu relatīvi pret pašreizējo apmēru - 196,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Kad populisms satiekas ar nekompetenci

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nākusi klajā ar priekšlikumu diskutēt par iespēju, ka lielajām pensijām nodokļu likmi no 20% varētu paaugstināt uz 50%.

Uzņēmējs Jānis Ošlejs par to tvīto: «Es maksāju visus nodokļus, jo paļaujos, ka tāpēc saņemšu labu pensiju. Petravičas ideja sodīt nodokļu maksātājus, atņemot pensijas, grauj uzticību un veicina nodokļu nemaksāšanu!» Zīmīgi, ka to retvītojuši vairāki sociālās jomas eksperti, tādējādi tam apliecinot savu piekrišanu.

Sociālās jomas eksperte Ruta Zilvere pauž savu pārsteigumu par šādu fikso ideju, saucot to par muļķīgu runāšanu. Jo uz pensiju ir jāraugās kā uz daļu no ienākumiem, kas tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Ja pašlaik IIN augstākā likme ir 23%, tad nav saprotams, kādēļ lielākās pensijas lai apliktu ar dubultaugstu likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Skaitļi ir nežēlīgi un satraucoši

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu pratības indeksam, ko janvārī publiskoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, būtu vajadzējis daudz vairāk saviļņot sabiedrisko domu un izraisīt lielākas diskusijas, nekā tas reāli notika.

Pieredzei no iepriekšējās krīzes, kad dienas laikā daudzi cilvēki palika bez darba un ienākumiem, būtu vajadzējis radīt būtisku uzkrāšanas prasmes pieaugumu, un tomēr – nekā. Taču skaitļi ir nežēlīgi un satraucoši – Latvijā joprojām teju puse – 48% – no iedzīvotājiem neveido nekādus uzkrājumus. Turklāt laikā kopš 2014. gada šī proporcija nav mainījusies. Savus izdevumus gadījumā, ja zaudētu ienākumus, 31% iedzīvotāju nespētu segt pat mēnesi (!). Vēl 30% varētu iztikt nedaudz vairāk kā mēnesi. Un tālāk?

Šiem datiem būtu jāuztrauc ne tikai finanšu iestādes, kam reizēm tiek piedēvēta savtīga ieinteresētība, bet arī valdību. Ko kaut vai nelielas krīzes gadījumā darīs šie cilvēki bez jebkādiem uzkrājumiem? Prasīs valdībai pabalstus un jaunas "simtlatnieku" programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saņemti 29 tūkstoši iesniegumu par pensiju 2.līmeņa mantošanu

Lelde Petrāne, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 1.janvāra, kad stājās spēkā Valsts fondēto pensiju likums, kas paredz, ka ikvienam pensiju 2.līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgo), ir iespēja izdarīt izvēli, kam atstāt viņa pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, ja gadījumā viņš nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir saņēmusi 29 tūkstošus iesniegumu.

Būtiski palielinājies VSAA Kontaktu centram adresēto jautājumu apjoms. Kopš gada sākuma sniegtas 1600 konsultācijas par pensiju jautājumiem, galvenokārt jautājumi bijuši par pensiju 2.līmeņa uzkrājuma novēlēšanu.

Vairākums (63%) pensiju 2.līmeņa dalībnieku izvēlējušies uzkrāto kapitālu nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Mantinieki par mirušā uzkrāto pensiju 2.līmeņa kapitālu uzzinās pie zvērināta notāra, uzsākot kārtot mantojuma lietas. Mantinieks varēs izvēlēties viņam pienākošo daļu saņemt kā pārskaitījumu bankas kontā vai pievienot savam pensiju 2.līmeņa kapitālam.

Otra populārākā izvēle (35%) ir pievienot citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Persona, kas būs saņēmusi mirušā pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, to varēs izmantot, sasniedzot valstī noteikto pensijas vecumu un pieprasot valsts vecuma pensiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā pensiju sistēma ir ilgtspējīga, bet nākotnē no tās nevarēs izdzīvot

LETA, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pensiju sistēma ir ilgtspējīga, bet nākotnē no tās nevarēs izdzīvot, atzina "SEB Life and Pension Baltic" valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns.

"Pensiju sistēma Latvijā ir izveidota ļoti ilgtspējīga, tikai problēma ir tajā, ka ilgtspēja balstās uz pensiju apmēra samazināšanu atbilstoši sociālā nodokļa ieņēmumiem," minēja Čulkstēns.

Viņš arī atzīmēja, ka atbilstoši OECD pētījumam tuvākajos 30 gados strādājošo paliks par 30-40% mazāk, turklāt cilvēki dzīvos piecus sešus gadus ilgāk. Tas nozīmē, ka strādājošo proporcija pret pensionāriem un attiecīgi arī sociālā nodokļa iemaksas mainīsies trīs četras reizes.

"Ja šobrīd valsts pensijas pirmais līmenis nodrošina 60-70% no pēdējās algas, tad pēc 30 gadiem proporcija būs 25%. Pensiju sistēma būs ilgtspējīga, bet tas, ko tā dos cilvēkam - ar to nevarēs izdzīvot. Tas nozīmē, ka cilvēki ir jāmotivē vairāk uzkrāt otrajā pensiju līmenī, maksājot sociālo nodokli, kā arī uzkrāt papildu līdzekļus pensiju trešajā līmenī," teica Čulkstēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās pensijas Latvijā svārstās robežās no 9000 līdz 19 400 eiro, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Petraviča pastāstīja, ka «top10» lielāko pensiju apmērs Latvijā svārstās no 9000 līdz 19 400 eiro. Ja lielākā pensija Latvijā ir 19 400 eiro mēnesī, tad otrā lielākā pensija ir aptuveni 8000 eiro.

Ministre skaidroja, ka Labklājības ministrijā tiek analizēts, kādu ietekmi uz sociālo budžetu atstāja deviņdesmitajos gados atceltie sociālo iemaksu griesti. Petraviča norādīja, ka persona, kas patlaban saņemt 19 000 lielu pensiju, visticamāk, patlaban saņem ievērojami vairāk nekā iepriekš iemaksājusi.

Stāstot par galvenajām Labklājības ministrijas prioritātēm nākamā gada budžetā, Petraviča skaidroja, ka ar 2020.gada 1.janvāri paredzēts palielināt minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērus, lai uzlabotu materiālo situāciju personām ar īpaši zemiem ienākumiem. Tāpat, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu personām ar invaliditāti, paredzēts pilnveidot un uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī turpināt uzlabojumu ieviešanu tehnisko palīglīdzekļu pieejamības nodrošināšanā atbilstoši pieaugošajam pieprasījumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar gada sākumu Latvijā spēkā stājusies iespēja mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Tādēļ svarīgi zināt, kā jārīkojas, lai uzkrāto pensiju saņemtu mantinieki. Ja persona vēlas, lai viņas uzkrātais pensiju 2.līmeņa kapitāls tiktu mantots, tad tas obligāti jānorāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), veicot attiecīgo izvēli, skaidro "Luminor" Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

“Pensiju 2. līmeņa mantošanas iespēja ir nozīmīgs solis pensiju sistēmas caurskatāmībā, kas noteikti palielina iedzīvotāju uzticību un vēlmi tajā piedalīties. Uz 2019. gada beigām pensiju 2. līmenī bija vairāk nekā 1,3 miljoni dalībnieku ar vidējo uzkrājumu ap 3470 eiro. Tagad jebkurš šis cilvēks var izvēlēties, kas notiks ar viņa uzkrāto pensijas kapitālu pēc viņa nāves – kā un kurš to mantos. Tā ir būtiska daļa no personīgā kapitāla plānošanas un pārvaldīšanas, un domāju, ka šāda iespēja obligāti ir jāizmanto. Ar šo likuma papildinājumu, pensiju 2. līmeņa kapitāls kļūst daudz personalizētāks un iegūst tiešo saikni ar cilvēka reāliem naudas uzkrājumiem. Līdz ar to, pirms izdarīt izvēli – būtu svarīgi arī noskaidrot, cik liels ir jūsu uzkrātais kapitāls, kas to pārvalda un kāds ir pārvaldīšanas rezultāts,” pauž A. Dobrovoļska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Centra partijas galvenais priekšvēlēšanu solījums bija ārkārtas pensiju celšana, un gaidāms, ka jau 2020.gada valsts budžetā tiks iekļauts septiņu eiro mēnesī pensiju pieaugums, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Nākamgad ikgadējās indeksācijas dēļ vidēji pensijas Igaunijā pieaugs vēl par 38 eiro. ERR gan norādīja, ka informācijai par pensiju ārkārtas pieaugumu pagaidām oficiāla apstiprinājuma nav. Finanšu ministrija ir paziņojusi, ka pensiju indekss 2020.gadā būs 1,08. Tas nozīmē, kā vidēji pensijas pieaugums indeksācijas rezultātā būs 8%.

Igaunijas valdība pensijas indeksē reizi gada, ņemot vērā nacionālo pensiju indeksu, kurā atspoguļotas izmaiņas patēriņa cenās un pensiju apdrošināšanas ieņēmumi no sociālā nodokļa iepriekšējā gada. Abu aspektu īpatsvars indeksā ir attiecīgi 20% un 80%. Šogad aprīlī pensijas Igaunijā vidēji tika palielinātas par 8,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Igaunijas valdība atbalsta izmaiņas pensiju otrajā līmenī

LETA--BNS, 14.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien atbalstīja iecerētās izmaiņas pensiju otrajā līmenī, kas paredz, ka otrais līmenis būs brīvprātīgs.

«Mūsu nolūks ir uzlabot Igaunijas iedzīvotājiem pieejamos izvēles variantus un paaugstināt pensiju krāšanas elastīgumu,» sacīts Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes paziņojumā.

«Jauniešiem vairs nebūs obligāti jāsāk iemaksas kādā fondā, viņiem būs iespēja to darīt vēlāk. Tie, kuri ir apmierināti ar izvēlēto fondu, var vienkārši turpināt [veikt tajā iemaksas],» norādījis Helme.

«Ir svarīgi rūpīgi apdomāt savus lēmumus, lai, sasniedzot pensijas vecumu, pensija neizrādītos mazāka, nekā cerēts,» piebildis Igaunijas finanšu ministrs.

Iecerētie grozījumi paredz, ka pēc tam, kad izmaiņas stāsies spēkā, pievienošanās pensiju otrajam līmenim un izstāšanās no tā būs brīvprātīga, iesniedzot iesniegumu Pensiju centram vai bankai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bezdarbnieku pabalstu sistēmai Latvijā vajadzīgs kapitālais remonts

Māris Ķirsons, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā bezdarbnieku pabalstu sistēma Latvijā sevi ir izsmēlusi, un tai vajadzīgs kapitālais remonts, savukārt pašreizējie piedāvājumi nevienlīdzības mazināšanai to tikai vairos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņaprāt, ir jāpārstāj dzīvot ilūzijās un stāstīt pasakas, bet jārisina problēmas, tādējādi nošaujot vairākus zaķus vienlaikus – paātrinot bezdarbnieku iesaistīšanos darbā, samazinot valsts budžeta izdevumus bezdarbnieku pabalstiem un slāpējot darbaspēka deficītu.

Fragments no intervijas

Kā saprast situāciju, kad darba devēji sūdzas par darbinieku trūkumu, bet 2020. gada budžeta projektā bezdarbnieku pabalstiem ir iedalīti 138 milj. eiro?

Pieprasītā summa ir pamatota ar vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tādējādi tiek lēsts, ka arī bezdarbnieku pabalstos būs jāmaksā vairāk. Vērtējot no apdrošināšanas skatupunkta, viss it kā ir pareizi, tomēr, vērtējot no darba tirgus skatpunkta, situācija ir dīvaina, jo šobrīd Latvijā brīvas ir aptuveni 28 tūkst. darba vietas, bet vienlaikus valsts maksā pabalstu tūkstošiem bezdarbnieku. Viens no iemesliem noteikti ir darba roku piedāvājuma un pieprasījuma strukturālā (profesionālā) neatbilstība. Šo problēmu nu jau vairākus gadus arvien intensīvāk risina Nodarbinātības valsts aģentūra, tomēr tā var ietekmēt situāciju tikai tik tālu, cik cilvēki ir motivēti. Otra dīvainība ir strauji augošais viesstrādnieku pieprasījums, tostarp profesijās, kurās nav nepieciešama ilgstoša un sarežģīta apmācība. Turklāt, ņemot vērā, ka viesstrādniekiem ir jāmaksā vismaz vidējā alga, darba devēju piedāvātais atalgojums ir būtiski lielāks par vidējo bezdarbnieka pabalstu. Un tomēr darbinieki ir jāimportē. Minētais būtībā liek meklēt risinājumus. Protams, ir viedoklis, ka vajag vienkāršot darbaspēka importu no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas, vēl jo vairāk, ja minētās valsts pavalstnieki jau tik un tā strādā Latvijā, tikai noformēti kā komandējumā esošie no citas ES dalībvalsts, piemēram, Polijas. Nenoliedzami tas varētu būt ātrs risinājums akūta darbaspēka deficīta apstākļos, bet vai tiešām tas ir labākais risinājums laikā, kad tūkstošiem bezdarbnieku saņem valsts pabalstu? Trešā problēma - sezonas darbi. Protams, neviens darbspējīgais nevar visu gadu dzīvot naturālajā saimniecībā bez darba, lai aizpildītu īstermiņa darba roku pieprasījumu. Bet vai tiešām uz sezonas darbiem vieglāk ir atbraukt cilvēkiem no Ukrainas nekā no Latvijas novadiem? Manuprāt, kopumā situācija ir nepieņemama un ir vajadzīga pamatīga reforma. Tai varētu būt vairākas šķautnes, kas ļautu uz vietējo resursu rēķina mazināt darbaspēka deficītu un mazināt speciālā budžeta izdevumus, ko varētu novirzīt citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iepirkuma rezultātiem arī nākamgad valsts pensijas, pabalstus vai atlīdzības saņēmēja dzīvesvietā piegādās VAS Latvijas Pasts.

Pieaugot moderno tehnoloģiju izmantojumam, šo ekskluzīvo pakalpojumu izvēlas arvien mazāk klientu, tādējādi sadārdzinoties tā pašizmaksai, ko papildus ietekmē arī skaidras naudas inkasācijas pakalpojumu cenu kāpums, investīcijas drošības jautājumu risināšanā, nepieciešamais darba samaksas pieaugums pensiju un pabalstu piegādē iesaistītajiem darbiniekiem, kā arī paredzamā degvielas cenu palielināšanās, ko nosaka akcīzes nodokļa pieaugums no 2020.gada.

Latvijas Pasts piedalījās VSAA 2019.gada 26.jūlijā izsludinātajā iepirkumā un tika atzīts par uzvarētāju, no 2020.gada šo skaidras naudas piegādes pakalpojumu dzīvesvietā VSAA klientiem piedāvājot nodrošināt par tarifu 4,88 eiro, bet no 2021.gada – par 5,28 eiro. Minētā pakalpojuma sniegšana par zemāku tarifu uzņēmumam būtu finansiāli neizdevīga. Līdz šā gada beigām pensiju piegādes pakalpojuma cena ir 2,39 eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privāto pensiju fondu pensiju plānos deviņos mēnešos iemaksāts par 14,8% vairāk

LETA, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos 2019.gada deviņos mēnešos iemaksāti 56,853 miljoni eiro, kas ir par 14,8% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, tostarp pieaugušas pensiju plānu dalībnieku iemaksas, bet samazinājušās darba devēju iemaksas, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tāpat apkopotie dati liecina, ka samazinājies pensiju plānu aktīvo dalībnieku skaits, bet strauji pieaudzis pasīvo jeb tādu dalībnieku, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav veikuši iemaksas, bet vēl nav sasnieguši pensiju plānā noteikto pensijas vecumu, skaits.

Pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2019.gada deviņos mēnešos augušas par 10,2% salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 44,397 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas samazinājušās par 2,7% - līdz 8,524 miljoniem eiro. Vienlaikus vairākkārtīgi pieaugušas pārējās iemaksas, sasniedzot 3,932 miljonus eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla pērn deviņos mēnešos izmaksāti 28,273 miljoni eiro, kas ir par 56,2% vairāk nekā 2018.gada deviņos mēnešos, tostarp 96,2% jeb 27,209 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas nozares izaugsme šogad visdrīzāk apsteigs ekonomikas vidējo pieaugumu

Žanete Hāka, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka šajā gadā tiek prognozēta Latvijas ekonomikas izaugsmes sabremzēšanās, tas, protams, skars arī apdrošināšanu, paredz Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.

Tomēr kopumā turpināsies mērena nozares izaugsme, kas apsteigs Latvijas ekonomikas vidējo pieaugumu, kas tiek prognozēts 2,8% apmērā.

"Pērn nozare augusi par 8% un sagaidāms, ka šāds temps varētu turpināties arī tuvākajos gados. Cerams, ka dzīvības apdrošināšanas nozare turpinās atgūties un augt pēc negatīvās nodokļu reformas ietekmes. Izaugsmes iespējas ir arī otrā “cilvēku” apdrošināšanas veidā – veselības apdrošināšanā, sagaidāms, ka šie veidi augs straujāk nekā risku apdrošināšana," paredz J. Abāšins.

Tāpat viņš prognozē, ka turpināsies tehniskais progress, informācijas sistēmu pilnveide un informācijas apmaiņa ar valsts institūcijām, attālināto un e-pakalpojumu attīstība. Sagaidāms, ka šogad beidzot tiks nodrošināta arī apdrošinātāju apmaksāto recepšu izrakstīšana e-veselības sistēmā, jo šobrīd tās jāizraksta vēl papīra formā. Tāpat beidzot būs skaidrība par Brexit un tā ietekmi uz pārvietošanos un ar to saistītajiem apdrošināšanas veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

43% Eiropas iedzīvotāju paši neveido uzkrājumus pensijai, liecina "Insurance Europe" veiktā aptauja.

Tās laikā aptaujāti 10 tūkstoši iedzīvotāju 10 Eiropas valstīs.

62% no tiem, kuri nekrāj pensijai, uzsvēruši, ka ir ieinteresēti uzkrāt, bet 42% atzinuši, ka nevar atļauties atvēlēt naudu uzkrājumiem.

Aptaujas laikā atklāts, ka cilvēkiem vissvarīgākais, veicot uzkrājumus, ir līdzekļu drošība. Tāpat viņi vēlas iespēju uzkrājumu laikā tos palielināt vai pārtraukt, atstāt naudu mantojumā, viegli pārskaitīt vai viegli tiem piekļūt.

67% iedzīvotāju vēlas informāciju par pensiju produktiem saņemt digitāli. Visvairāk iedzīvotāji ieinteresēti saņemt informāciju par garantijām, izmaksām, komisijas maksām un investīciju ienesīgumu. Vismazāk aptaujāto vēlas saņemt informāciju par investīciju stratēģiju vai tās izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētniece: Pabalstu sistēma nevienlīdzības mazināšanai ir laba, problēmas ir apjomā

LETA, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pabalstu sistēma nabadzības un nevienlīdzīgu ienākumu mazināšanai ir laba, bet problēmas rada nepietiekamais pabalstu apjoms, šādu viedokli Latvijas Bankas ekspertu diskusijā "Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību" pauda sociālās politikas pētniece Ruta Zilvere.

Zilvere uzskata, ka pašreizējie atbalsta mehānismi, kas pastāv nevienlīdzības mazināšanai, netiek pielietoti gana efektīvi. Zilvere pieminēja sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas neesot paaugstināts vairāk nekā 10 gadus.

"Ja pats pabalstu apjoms ir zems un nemainās gadu desmitiem, tad, protams, nevar cerēt, ka šāds pabalsts efektīvi varētu mazināt nabadzību vai atbalstīt nabadzīgas ģimenes," sacīja Zilvere.

Arī minimālās pensijas gadījumā pastāv tādas pašas problēmas, norādīja pētniece, pēc kuras vārdiem, vairāk nekā 10 gadus netika paaugstināts minimālās pensijas līmenis. Diskusijā iezīmējās visu ekspertu atbalsts nostājai, ka Latvijā ir zema nodokļu iekasējamība, kas rodas no ēnu ekonomikas un nodokļu sistēmas nepilnībām, piemēram, no pašreizējā mikrouzņēmumu nodokļu modeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Francija gatava atteikties no pensionēšanās vecuma paaugstināšanas pilnas pensijas saņemšanai

LETA--AFP, 11.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas premjerministrs Eduārs Filips sestdien paziņojis, ka valdība ir gatava atteikties no vispretrunīgāk vērtētā priekšlikuma prezidenta Emanuerla Makrona iecerētās pensiju sistēmas reformas īstenošanā, kas paredz pensionēšanās vecumu pilnas pensijas saņemšanai palielināt no 62 līdz 64 gadiem.

"Lai demonstrētu savu uzticību sociālajiem partneriem (..), esmu gatavs atsaukt īstermiņa pasākumu, ko esmu ierosinājis likumprojektā," kas paredz no 2027.gada ieviest 64 gadu pensionēšanās vecumu pilnas pensijas saņemšanai, teikts arodbiedrību līderiem adresētajā Filipa vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Sociālā budžeta uzkrājums pietuvojies pirmskrīzes līmenim - vienam miljardam eiro

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sociālā budžeta uzkrājums ir pietuvojies pirmskrīzes līmenim - vienam miljardam eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Viņa norādīja, ka šis uzkrājums darbojas kā buferis situācijai, ja pēkšņi iestājas krīze.

Petraviča norādīja, ka vienlaikus arī palielinās summas, kas tiek izmaksātas no Labklājības ministrijas (LM) pārraudzībā esošā speciālā budžeta. Nākamgad no šī budžeta plānots izmaksāt par 200 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, kas esot saistīts ar pensiju, slimības un citu pabalstu pieaugumu.

Ministre atgādināja, ka nākamā gada LM budžeta prioritāte ir minimālā ienākuma līmeņa sistēmas pilnveide, kurai arī tikšot atvēlēti lielākie resursi.

Jau ziņots, ka turpmākos divus gadus - 2020. un 2021.gadā - plānots veikt vairākus pasākumus, lai uzlabotu minimālo ienākumu atbalsta sistēmu Latvijā, liecina otrdien valdībā zināšanai pieņemtais LM Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmajā dienā PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 32 miljoni eiro

Žanete Hāka, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, pirmajā valsts garantēto atlīdzību izmaksu dienā, gandrīz 6600 AS «PNB Banka» klientu saņēma savus finanšu līdzekļus. Kopā no Noguldījumu garantiju fonda (NGF) izmaksāti gandrīz 32 miljoni eiro jeb 11,5% no visas izmaksājamās summas.

Pilnīgai garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem būs nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

14 bankas Citadele un 20 AS «PNB Banka» filiālēs, kurās tiek veikta garantēto atlīdzību izmaksa, neskatoties uz intensīvo cilvēku pieplūdumu, vakar bija vērojama mierīga noskaņa. Visvairāk AS «PNB Banka» klientu bija devušies uz AS «PNB Banka» filiāli Raiņa bulvārī 11, Rīgā. Savukārt no reģionu filiālēm vislielākā klientu aktivitāte bija vērojama Daugavpilī.

Izsakām pateicību visiem AS «PNB Banka» darbiniekiem, kuri ne vien demonstrēja augstu profesionalitāti, apkalpojot klientus, bet arī iespēju robežās virzīja cilvēku plūsmu un sniedza informāciju tiem, kas gaidīja savu apkalpošanas kārtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Audzis izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms

Žanete Hāka, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopējais šā gada pirmajā ceturksnī parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir pieaudzis, marta dati jau parāda būtisku Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes ietekmi, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati.

Martā samazinājušies prēmiju apjomi tādos lielajos apdrošināšanas veidos kā sauszemes transportlīdzekļu CTA (iekļaujot OCTA), KASKO un īpašuma apdrošināšana, liecina LAA apkopotie dati. Likumsakarīgi, ka lielākais prēmiju kritums un izmaksu pieaugums bijis ceļojumu apdrošināšanā.

Gada pirmajos trīs mēnešos kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms bija 156,5 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pērn. Taču kāpumu ir nodrošinājuši pamatā divi veidi – dzīvības apdrošināšana un veselības apdrošināšana. Dzīvības apdrošināšanā būtisku pieaugumu nodrošina mūža pensijas apdrošināšanas izvēle cilvēkiem, kas dodas pensijā. Taču uzkrājošo dzīvības apdrošināšanas līgumu tendence nav pozitīva – pērn noslēgto līgumu iemaksas turpina audzēt prēmiju maksājumu statistiku, bet martā no jauna noslēgto līgumu skaits samazinājies uz pusi, par 46%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Demogrāfs: Latvijā novērojams zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā

LETA, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) problēma ir iesprūdusi, kopš skolotāja Liāna Hiršsone portālā manabalss.lv ierosināja NĪN vienīgajam īpašumam atcelt vispār.

53 tūkstoši balsotāju griba valsts drukātā izdevumā tiek raksturota kā aplamība un ķecerīga iegriba, lai gan cilvēki vienkārši nevēlas pārdot savu māju tādēļ vien, ka valstī izdomātas aplamas formulas.

Šobrīd Jaunā konservatīvā partija (JKP) izvirza priekšlikumu ieviest neapliekamo minimumu īpašuma vērtībai – 100 tūkstoši eiro. Spēkā varētu stāties 2022. gadā. JKP nodarbojas arī ar īpašumu kadastrālās vērtības aprēķinu kārtības maiņu, kas atlikta uz 2021. gadu. Vēl jau nav zināms, vai skolotājai ar namu Rīgā 100 tūkstošu griesti kaut kā palīdzēs, bet laiks rit. NĪN risinājumam bija jābūt jau vakar, jo cilvēki pamet šo zemi un viens no iemesliem ir konkrētā problēma.

Komentāri

Pievienot komentāru