Atzīmējot kompānijas 15 gadu jubileju uzņēmums Balsts nolēmis mainīt pašreizējo logo, kā arī uzsāks filiāļu tīkla izveidi, Db.lv norādīja SIA Balsts Mārketinga nodaļas vadītājs Atis Blinds.

Vienlaicīgi ar jauno logo, kompānija ir uzsākusi filiāļu tīkla izveidi. Pirmās divas Balsta filiāles – Siguldā un Rīgā, Kalnciema ielā, - klientus sāk apkalpot jau šomēnes un jūnija sākumā, bet līdz gada beigām tiks atvērtas kopumā piecas filiāles. Filiālēs klienti varēs saņemt tādus pašus pakalpojumus kā centrālajā birojā. Blinds pastāstīja, ka investīcjas jauno filiāļu atklāšanā sasniegs aptuveni pusmiljonu latu.

Uzņēmuma finanšu rādītāji

Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai ar 5,4 miljoniem eiro atbalstīs valsts teātrus un koncertorganizācijas, kā arī mantojuma iestādes - valsts muzejus un Latvijas nacionālo bibliotēku (LNB), šodien lēma valdībā.

Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Dace Vizule, šim mērķim šajā gadā valsts teātriem un koncertorganizācijām, pārdalot līdzekļus, novirzīti 1 908 656 eiro, savukārt valsts muzejiem un LNB - 3 590 256 eiro no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka pandēmijas laika ierobežojumu dēļ teju visu kultūras organizāciju darbība tika apturēta. Viņš norādīja, ka šis laiks nozarē gan emocionāli, gan finansiāli ir bijis ļoti sarežģīts.

Puntulis vērsa uzmanību, ka visus atbalsta mehānismus KM ir izstrādājusi kā kopdarbu ar nozares pārstāvjiem. Arī otrdien Ministru kabinetā apstiprinātais atbalsta mehānisms tapis kopā ar iestāžu vadītājiem, izstrādājot gan pamatprincipus ar vektoru uz jaunu piedāvājumu radīšanu, nozarei atsākot darbību, gan arī veicot aprēķinus.

21.08.2007.

Šodien valdības sēdē tika izskatīti 2007. gada budžeta grozījumi.

Īstenojot valdības noteikto taupības plānu, Kultūras ministrija šā gada budžeta grozījumos ir veikusi izdevumu tehnisko pārdali, nepieprasot papildus līdzekļus KM budžetam.

Grozījumos pārdalītie līdzekļi paredzēti, lai realizētu divas galvenās prioritātes - uzlabotu kultūras iestāžu infrastruktūru, kā arī nodrošinātu nepieciešamos ugunsdrošības pasākumus kultūras iestādēs. Tāpat paredzēti līdzekļi atsevišķu nozīmīgu kultūras pasākumu atbalstam.

Mūzikas nozarē piešķirtie līdzekļi paredzēti: instrumentu iegādei Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim Ls 100 000 apmērā; instrumentu iegādei un remontam valsts kamerorķestrim Simfonietta Rīga Ls 54 000 apmērā; Latvijas Nacionālajai operai - lielās zāles skaņu pults iegādei - Ls 99 705, viesizrādēm Maskavā - Ls 38 351 un IT programmatūras biļešu un telpu noslogojuma administrēšanas nodrošināšanai - Ls 20 000; Valsts akadēmiskajam korim "Latvija" - ugunsdrošības pasākumiem, veselības apdrošināšanai un nošu iegādei - Ls 17 872; koncertorganizācijai Latvijas koncerti - Berlīnes Filharmoniķu koncerta, kas paredzēts 2008. gada pavasarī Latvijas - Vācijas kultūras dienu ietvaros, nodrošināšanai - Ls 100 000.

Pagājušajā gadā Latvijas Okupācijas muzejs strādājis ar 250 000 eiro lieliem zaudējumiem un, iespējams, pēc desmit gadiem tam var draudēt bankrots, ja netiks veikti vairāki uzlabojumi tā darbībā un vairāk piedomāts par racionālu līdzekļu piesaisti un to izmantošanu, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzina bijušais muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Viņš stāstīja, ka muzejs nav tāds, kāds bija pirms 25 gadiem, kad daži entuziasti sametās kopā. Muzejs tagad ir vidēja lieluma uzņēmums ar 60 darbiniekiem un vismaz miljons eiro apgrozījumu gadā. Tāpat tas ir atkarīgs no ziedojumiem un valsts atbalsta.

«Ir jauki nodoties «gara lidojumiem», taču esmu ļoti labi redzējis, kā uzņēmumi, kas mēģina paplašināties bez racionāla pamata, gluži vienkārši bankrotē. Kad parādu skaitļus, ka muzejam, iespējams, pēc gadiem desmit draud bankrots, tad nevienu tas neinteresē, jo ideja ir: darām, darām, gan jau nauda būs. Vai tā ir atbildība?» jautā Nāgels.

Vienlaikus viņš atzīst, ka muzejam šobrīd ir lielas līdzekļu rezerves, jo pēdējā laikā nākuši vairāki lieli testamentāri novēlējumi no Austrālijas, taču kārtējo ziedojumu apjoms pēdējos gados nav liels.

Vakar Rīgā, Daugavgrīvas mikrorajonā kāds sirmgalvis saņēma zvanu no nepazīstama vīrieša, kurš telefonsarunā pensionāram pastāstīja, ka viņa mazdēls ir nokļuvis nelaimē un, lai izvairītos no kriminālatbildības, steidzami nepieciešama nauda. Vēlāk pie sirmā kunga ieradās kāda sieviete un paņēma no viņa vairāk nekā 1000 latu, liecina policijas sniegtā informācija.

Pirmdienas pēcpusdienā Rīgā, kāds Esplanādes ielas iedzīvotājs saņēma telefona zvanu no nepazīstama vīrieša. Svešinieks sazvanītajam pensionāram pastāstīja, ka viņa mazdēls ir nokļuvis nelaimē un nepieciešama nauda, lai izvairītos no kriminālatbildības. 1927.gadā dzimušais sirmgalvis bija gatavs maksāt un vēlāk pie viņa ieradās kāda sieviete un paņēma visus pensionāra iekrājumus vairāk nekā 1000 latu.

Vēlāk sirmgalvis sazinājās ar mazdēlu un noskaidroja, ka ar viņu nelaime nav notikusi. Pensionārs saprata, ka viņš ir apkrāpts un ziņoja policijai. Par notikušo Rīgas policijā sākts kriminālprocess un turpinās izmeklēšana.

Nedēļas nogalē vairāki cilvēki guvuši smagus termiskus apdegumus, tādēļ, lai nodrošinātu visatbilstošāko ārstēšanu, lūgta Katastrofu medicīnas centra (KMC) speciālistu palīdzība, liecina KMC sniegtā informācija medijiem.

Kārtējo reizi cilvēki guvuši traumas savas neapdomīgās rīcības dēļ. Tā, piemēram, svētdien 1984. gadā dzimis vīrietis bija nokļuvis Alūksnes slimnīcā ar termisku apdegumu, kas gūts no benzīna tvaikiem – vīrietis izlējis benzīnu un pēc tam neuzmanīgi rīkojies ar sērkociņiem.

Tāpat ar 2. pakāpes ķermeņa apdegumiem Bauskas slimnīcā nokļuvis kāds 1973. gadā dzimis vīrietis. Viņš piesmēķējis gāzes balona tuvumā un balons uzsprādzis.

Abi vīrieši KMC mediķu uzraudzībā pārvesti uz Valsts apdeguma centru (VAC). Tāpat uz VAC piektdien pārvests kāds 1959. gadā dzimis pacients no Madonas slimnīcas, kurš guvis dziļus labās rokas un kājas ķīmiskus un termiskus apdegumus, jo bija aplējies ar karstu tosolu.

Šā gada 12. janvārī pēc gandrīz 70 gadu ilga pārtraukuma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā savā vēsturiskajā mājvietā atgriezīsies Jūlija Federa glezna.

Muzejs informē, ka pagājušā gada rudenī ar klasiskās mākslas galerijas Antonija starpniecību tas uzzinājis, ka kāda Zviedrijas pilsoņa īpašumā atrodas Jūlija Federa glezna, kura varētu kādreiz būt piederējusi toreizējam Pilsētas mākslas muzejam, tagadējam Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

Pārbaudot informāciju, speciālisti konstatējuši, ka šī glezna patiešām ir tā pati, kura Otrā pasaules kara gados pazuda no muzeja krājuma.

Jūlija Federa 1901. gadā gleznotā ainava Jūras krasts pie Orro Igaunijā ir vienīgā šī mākslinieka glezna, kuru muzejs ir pircis no paša tās autora 1908. gadā. Sākoties Otrajam pasaules karam, 1941. gada augustā vācu okupācijas vara šo gleznu līdz ar vairākām citām no muzeja paņēma, lai dekorētu vācu ģenerālkomisāra Latvijā darba telpas Rīgā, Raiņa bulvārī. Atpakaļ muzejs gleznu nesaņēma, un dokumentos, kā arī literatūrā, tā skaitījās pazudusi kara laikā.

Nākamgad pašvaldības SIA "Rīgas nami" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam (DMDM) prasa par telpu nomu Skārņu ielā 10 maksāt par 77 000 eiro jeb 72% vairāk nekā līdz šim, taču muzejam tādu līdzekļu nav, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks".

Ja līdz šim DMDM par katru nomāto kvadrātmetru maksāja 2,90 eiro mēnesī, tad no nākamā gada "Rīgas nami" vēlas saņemt 4,98 eiro par kvadrātmetru.

DMDM ar "Rīgas namiem" jauno īres līgumu noslēdza 2020.gadā ar "it kā nemainīgu nomas maksu", taču tagad maksas pieaugums tiek pamatots ar Ministru kabineta noteikumiem.

"Rīgas namu" valdes priekšsēdētāja Beatrise Sleže skaidrojumu par noslēgto līgumu un jauno nomas maksu nav varējusi sniegt, norādot, ka šos jautājums jāuzdod juristiem, jo bieži gadoties, ka noslēgtie nomas līgumi precīzi neiet kopā ar to, ko nosaka likums, kā nomas maksas būtu nosakāmas.

Tāpat viņa uzsver, ka uzņēmums nevar iznomāt telpas zem pašizmaksas, un apbūves uzturēšana kārtībā prasa daudz ieguldījumu. Sleže akcentē, ka tās nav standarta ēkas, un tām ir jāveic arī minimāli uzkrājumi gadījumiem, kad ēkas prasa lielākus ieguldījumus vai atjaunošanas darbus.

Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) piedāvā Rakstniecības un mūzikas muzeju (RMM) pārcelt uz plašākām telpām Mārstaļu ielā 6, informē VNĪ.

Piedāvātās ēkas platība ir 1190 kvadrātmetri, kas pēc pārbūves sasniegtu 1400 kvadrātmetrus. Lai arī šī ēka nav tik liela kā sākotnējā RMM mājvietas projektā, kas bija paredzēts ēkai Pils laukumā 2, tomēr no muzeja funkciju izpildes viedokļa tā ir pietiekami plaša un atrodas izdevīgākā novietojumā nekā ēka Pils laukumā – tālāk no transporta plūsmas, bet daudz tuvāk reālajai tūristu kustībai pilsētvidē, uzskata VNĪ.

RMM pārvietošanas izmaksas uz Mārstaļu ielu 6 nepārsniegs Pils laukuma 2 pārbūvei plānoto un neapgūto budžetu, tāpat ieceres īstenošanai ir izmantojams jau esošais projekts, kas nav jāizstrādā no jauna. Ēkas rekonstrukcijai tiks pielāgots jau gatavs, savulaik Latvijas Fotogrāfijas muzeja vajadzībām izstrādātais, projekts, kuru nolemts šajā ēkā neīstenot.

Meksikas līcī patlaban tiek testēts milzu tankkuģis, kura mērķis ir savākt un attīrīt piesārņoto ūdeni, ziņo BBC.

Taivānas kuģis ar nosaukumu A Whale (Valis) savāc piesārņoto ūdeni, atdala naftu un attīrīto ūdeni novada jūrā.

Pirms darba uzsākšanas tas tiek divas dienas testēts, informējis Krasta apsardzes pārstāvis.

Kā vēstīts, nafta no nogrimušās platformas Meksikas līcī plūst jau kopš 22. aprīļa. Saskaņā ar ASV zinātnieku aplēsēm katru dienu jūrā izplūst no 35 000 - 60 000 barelu naftas.

Meksikas līcī jau strādā divi kuģi, kuri savāc aptuveni 25 000 barelu naftas dienā, bet, pievienojot jauno kuģi, šo apjomu plānots divkāršot.

Taču šos plānus aizkavējusi tropiskā vētra Alekss.

Milzu kuģa, kas, kā norāda tā īpašnieki, var apstrādāt 21 miljonu galonu piesārņotā ūdens dienā - testēšana sākās sestdien.

AS «Sadales tīkls» Enerģētikas muzejam nodod 403 vēstures eksponātus, tajā skaitā 229 vēsturiskos elektroenerģijas skaitītājus.

«Latvenergo» koncerna un AS «Sadales tīkls» korporatīvās sociālās atbildības prioritāte ir elektroapgādes industriālā mantojuma pētniecība un saglabāšana nākamajām paaudzēm, tādēļ šonedēļ AS «Sadales tīkls» vairākus desmitus gadu uzturēto ekspozīciju ar 403 vēstures priekšmetiem nodod «Latvenergo» koncerna Enerģētikas muzejam. Kolekciju veido 229 vēsturiskie elektroenerģijas skaitītāji, vēsturiskie mērinstrumenti, elektrisko tīklu releju aizsardzības dienesta montiera instrumentu soma ar instrumentu komplektu un 20. gadsimta sākumā uzņēmuma «Clemens Riefler» izgatavotais sienas mehāniskais pulkstenis ar svārstu.

Vācu uzņēmuma «Clemens Riefler» izgatavotais sienas mehāniskais pulkstenis ir viens no vērtīgākajiem šīs kolekcijas eksponātiem. Sākotnēji uzņēmums ražoja augstas precizitātes un ergonomiskuma cirkuļus, kurus par labākajiem atzina profesionāļi visā pasaulē, un vēlāk uzņēmums uzsāka metroloģiski precīzu pulksteņu izgatavošanu, kurus augstās precizitātes dēļ uzstādīja pasaules nozīmīgākajās observatorijās un metroloģijas iestādēs. Šādi augstas precizitātes pulksteņi tika izgatavoti līdz 1965. gadam.

Luvras muzejs Parīzē lūdzis sabiedrībai palīdzēt iegūt vienu miljonu eiro, lai Francijā paturētu 16.gadsimta eļļas gleznu, vēsta BBC.

Vācieša Lūkasa Krānaha Vecākā gleznas Trīs grācijas īpašnieki piekrituši pārdot gleznu Luvras muzejam par četriem miljoniem eiro, bet muzejam līdz šim izdevies savākt vien trīs miljonus eiro.

Saskaņā ar muzeja norādīto šis ir īpašs mākslas darbs, kuram ir jābūt nacionālajā kolekcijā.

Luvras muzejam naudas savākšanai dots laiks līdz 31.janvārim. Pretējā gadījumā glezna tiks pārdota atklātā izsolē.

Muzeja pārstāve apliecinājusi, ka muzejs darīs visu iespējamo, lai iegūtu šo gleznu, kas radīta 1531.gadā.

Tajā attēlotas trīs kailas sievietes, kurām ap kaklu ir smagnējas kaklarotas.

Luvras kurators Vinsents Pomarede uzskata, ka darbs varētu kļūt par vienu no muzeja populārākajiem darbiem.

Jūrmalas dome no restaurētas ēkas Dubultos, Pils ielā 1, liek izvākties nesen izveidotajam «Zaļās atmodas» muzejam, lai gan ēkas restaurēšanai pašvaldība saņēma valsts budžeta naudu pret solījumu tajā veidot kultūrvides centru, vēstīja raidījums «TV3 Ziņas».

Zaļās atmodas muzeja un vides izglītības centra ēkā patlaban ierīkotas ekspozīcijas, kas atgādina, ka Atmoda sākās vēl pirms Tautas frontes veidošanās - organizējot talkas izdemolētās baznīcās, parkos un kapsētās un sākot runāt par dabas aizsardzību.

Kā norāda muzeja vadītāja, rakstniece Lelde Stumbre, bez pastāvīgās ekspozīcijas telpās notiek izglītojušas stundas skolēniem, darbnīcas, semināri, izstādes. Muzejs durvis vēra tikai pirms nepilna gada, tādēļ šoks esot bijis milzīgs, jūlija beigās saņemot vēstuli no Jūrmalas domes, ar paziņojumu, ka līgums par ēkas apsaimniekošanu nu tiek lauzts. Neizpratni vairojis fakts, ka tieši no Jūrmalas domes savulaik nāca iniciatīva šādu muzeju vecajā ēkā ierīkot.

Alvis Hermanis pie sev piešķirtā Triju Zvaigžņu ordeņa tā arī var netikt, ja gaidīs, kad Valdi Zatleru Rīgas pilī nomainīs jauns Valsts prezidents, no kura rokām mākslinieks būtu ar mieru to saņemt.

Ceturtdien Saeimas pieņemtie grozījumi Valsts apbalvojumu likumā noteic, ka piešķirtie Triju Zvaigžņu ordeņi, kuri dažādu iemeslu dēļ nav pasniegti, pēc Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām tiek nodoti Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš DB skaidroja, ka šīs normas piemērošana atkarīga no interpretācijas. Lai gan likums to skaidri nepasaka, viņaprāt, tas nerada šķēršļus, lai A. Hermanis saņemtu ordeni. Tad režisoram būtu vai nu jādodas pēc Triju Zvaigžņu ordeņa uz Latvijas Kara muzeju, vai jācer, ka nākamais Valsts prezidents to atprasa no muzeja un pasniedz A. Hermanim. «Bet tas atkarīgs no nākamā prezidenta,» teica G. Kusiņš. Jāatgādina, ka Triju Zvaigžņu ordenis Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskajam vadītājam Alvim Hermanim pasniegts jau pirms vairākiem gadiem, bet viņš neieradās uz tā pasniegšanas ceremoniju, protestējot pret Valda Zatlera ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, kas notika tieši togad.

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta, izvērtējot pagājušā gada novembrī Latvijas armijas pirmā virspavēlnieka pulkveža Oskara Kalpaka muzejā notikušā ugunsgrēka apstākļus un tā nodarītos zaudējumus, piešķīrusi muzejam 64 000 latu lielu zaudējumu atlīdzību, Db.lv informēja P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības pārstāve Tatjana Nazarova.

Vēsturiskās koka ēka apdrošināta 100 000 latu vērtībā. Ugunsgrēkā bojāts ēkas jumts un otrais stāvs, tā radītie zaudējumi aprēķināti vairāk kā Ls 64 000 apmērā.

Tā kā Latvijā ir daudz muzeju, kas iekārtoti līdzīgās senlaicīgās koka ēkās, AAS Balta Atlīdzību direktore Madara Melnmate izsaka cerību, ka šis piemērs arī citu muzeju apsaimniekotājiem liks apsvērt iespējamos riskus, ko var radīt ugunsgrēks.

"Gan koka, gan arī mūra ēkas nav pasargātas no uguns riska. Vēsturisku ēku saimniekiem vajadzētu nopietni izvērtēt iespējamos finanšu riskus, ko var radīt ugunsgrēks, un zaudējumus, kas rodas, paliekot bez ekspozīcijas telpām. Pirms vairākiem gadiem šāda nelaime notika Liepupes pagastā esošajam Minhauzena muzejam, kura atjaunošana prasīja daudz ilgāku laiku un sagādāja ne mazums problēmu. Atšķirībā no Rietumeiropas valstu pieredzes, patlaban Latvijā muzeju ēku apdrošināšana pret uguns risku nav izplatīta prakse."

Pateicoties dizaina biroja H2E radošajiem risinājumiem, Eiropas mēroga arheoloģijas piemineklis - Āraišu ezerpils - ir ieguvis jaunus vaibstus, kļūstot par interesantu tūrisma galamērķi.

Arheoloģiskā parka apmeklētāju centrā ir izveidota ekspozīcija ar eksperimentālu un daudzlīmeņu dizaina pieeju, piedāvājot unikālu saturu, kas jāatklāj apmeklētājiem pašiem līdzdarbojoties.

Ekspozīcija ir vizualizēts teiksmains stāsts par vietu, par senatni, par eksperimentālo arheoloģiju, eksperimentālās un zemūdens arheoloģijas aizsācēju Latvijā Jāni Apalu, par izrakumu procesu, ezerpils rekonstrukcijas gaitu un vērtīgākajiem guvumiem ezera dzelmē, klāsta biroja H2E vadošā dizainere Ingūna Elere. Būtiska loma ir atvēlēta apmeklētāju iztēles rosināšanai, kas palīdz novērtēt nemateriālo kultūras mantojumu.

Dizaina process - ekspozīcijas dizaina stratēģijas, koncepcijas, tehniskā projekta, zīmola izveide un realizācija ilga 2,5 gadus. To finansēja Āraišu novada pašvaldība.

Maizes ceptuves Fazer maiznīcas produktā Fazer dzīvā saulespuķu maize atrastais stikla gabaliņš tajā nonācis ar saulespuķu sēklām.

Par to informē uzņēmuma pārstāve Inta Pēdiņa. Pēc incidenta izmeklēšanas Fazer maiznīcas atklājušas, ka stikla gabaliņš ir nokļuvis produktā kopā ar saulespuķu sēklām, ko izmanto maizes receptūrā.

Lai nodrošinātu produktu kvalitāti, mainīts Fazer maiznīcu sēklu piegādātājs un vienlaikus tiek veikta papildu saulespuķu sēklu kontrole.

Fazer maiznīcu tirdzniecības direktors Dinārs Ozols atvainojas pircējai par nepatīkamajiem mirkļiem un informē, ka pēc uzņēmuma rīcībā esošās informācijas, šis ir bijis vienīgais negadījums. Pēc D. Ozola teiktā, zaudējumi, kas uzņēmumam radušies pēc vairāku veidu maizes atsaukšanas, nav lieli un būtiski neietekmēs tā turpmāko darbību.

"Māris Mančinskis ir cilvēks, kas pastrādājis Krievijā, tostarp par bankas vadītāju, nokļuvis tādās krīzes situācijās, kādas šeit sapņos nerādās, krīzes menedžmentā viņam ir liela pieredze," atzīmē viņa bijušais kolēģis Druvis Mūrmanis, šodien vēsta Dienas bizness.

M. Mančinskis, kurš pirmo reizi darbu Hansabankā sāka 1999. gadā un no Swedbank grupas aizgāja pērn, Latvijas Swedbank vadītāja un Swedbank Baltijas struktūrvienības valdes locekļa amatā stāsies 12. februārī. Bankas līdzšinējais vadītājs Māris Avotiņš turpinās strādāt Swedbank Grupas līmenī. Jau vēstīts, ka 1.martā darbu Swedbank grupas vadībā sāks Maikls Volfs (Mikaels Volfs), bet M. Avotiņš darbosies viņa komandā.

Bijušais Hansabankas darbinieks D. Mūrmanis (pirms tam bijis Hansabankas Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs un valdes loceklis, Hansabank Grupas finanšu darbībām Krievijā vadītājs, Hansabank vadītājs Krievijā), kurš pēdējo pusgadu kopā ar M.Mančinski darbojās kopā nekustamo īpašumu biznesā Krievijā, Db pauda uzskatu, ka M. Mančinskis ir ļoti laba izvēle.

Valsts politika kultūras pieminekļu aizsardzības jomā nav skaidri definēta un netiek konsekventi īstenota, līdz ar to sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Uz to norāda revīzijas laikā atklātās nepilnības un nenoteiktība Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbībā.

Lai arī VKPAI ir izstrādāts pietiekami efektīvs darbības regulējums, tas netiek konsekventi ievērots, secinājusi VK. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatēja atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma. Tas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses.

New Hanza City teritorijas attīstībā starp Hanzas, Skanstes, Pulkveža Brieža un Sporta ielām nākamo piecu gadu laikā plānotās investīcijas sasniegs aptuveni 160 miljonus eiro, sacīja ABLV grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma Pillar izpilddirektore Ieva Valtere.

Jau šoruden plānots sākt inženierkomunikāciju un pagaidu ielu izbūvi, nākamgad - divu biroju ēku celtniecību. Plānots, ka līdz 2021.gadam teritorijā būs uzbūvēta 16.stāvu ABLV Bank centrālā ēka, sešstāvu biroju ēka, Laikmetīgās mākslas muzejs, pilsētas parks, ekskluzīvu «park house» tipa māju kvartāls un vidējās klases dzīvojamo māju kvartāls, informēja Pillar vadītāja.

«Ja projektu saskaņošana veiksies, tā kā plānots, tad būvdarbus plānots sākt šī gada rudenī. Ņemot vērā to, ka New Hanza City teritorijā nav nekādu inženierkomunikāciju, pirmā projekta realizācijas kārta paredz inženierkomunikāciju un pagaidu ielu izbūvi. Plānojam, ka nākamā gada pavasarī darbi būs pavirzījušies jau tik tālu, ka varēsim sākt arī ēku būvniecību,» sacīja Valtere.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Izstāde Austrijas naudas vēsture organizēta, sadarbojoties Vīnes Mākslas vēstures muzejam (Kunsthistorisches Museum), Austrijas Nacionālajai bankai (Oesterreichische Nationalbank), Austrijas Kaltuvei (Münze Oesterreich) un Austrijas Augstas drošības naudas spiestuvei (Oesterreichische Banknoten- und Sicherheitdruck GmbH), kā arī Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam un Latvijas Bankai, liecina Centrālās bankas mājaslapā ievietotā informācija.

Izstādē atspoguļota Austrijas nauda no senajiem laikiem līdz mūsdienām, arī īsa Austrijas papīra naudas zīmju vēsture, centrālās bankas vēsture un medaļu mākslas attīstība, ietverta informācija par Austrijas Kaltuvi Vīnē, sniegts ieskats naudas zīmju izgatavošanas tehnoloģijas attīstībā no rokas gravējumiem līdz datorgrafikai un dobspiedes plates sagatavošanai ar lāzeru.

Izstāde Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā apmeklētājiem atvērta no 2007. gada 16. februāra līdz 31. oktobrim (darba laiks trešdienās–svētdienās plkst. 11.00–17.00; trešdienās ieeja bez maksas).

Ir pabeigts Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vēsturiskā Tetera nama, Brīvības ielā 61, Rīgā apsekojums un saņemtais atzinums apstiprinājis - ēkas pagalma pārsegums ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un ēkas pagalma ekspluatāciju līdz drošības risku novēršanai šobrīd jāpārtrauc.

Lai strādātu pie turpmākiem reāliem ēkas attīstības scenārijiem, nepieciešams lēmums par īpašuma tālāko pielietojumu un finansējuma avotu ēkas atjaunošanai, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Kopējā ēkas stāvokļa sakārtošanai pēc provizoriskajām aplēsēm nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Par ieguldījumu nepieciešamību Tetera namā VNĪ vērsis uzmanību jau iepriekš. Tā kā no ēkas kopējās platības – 8 552,80 m2, muzejam iznomāti tikai 690 m2 – gandrīz 92% ēkas platības ir neapdzīvota, ko VNĪ ilgstoši uztur namu ar nopietniem zaudējumiem. Kopš 2014. gada veikti ieguldījumi ēkas uzturēšanā, kārtējos remontdarbos un fasādes atjaunošanā 550 044.49 eiro apmērā.

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» saņemti sešpadsmit piedāvājumi, informēja konkursa žūrijas priekšsēdētāja, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Konkursa darbu iesniegšanas termiņš noslēdzās 26. novembrī. Metus vispirms vērtēs tehniskā komisija – pieaicināti neatkarīgi eksperti, kuri sagatavos atzinumu par iesniegto metu atbilstību nolikumā un projektēšanas programmā noteiktajām tehniskajām prasībām.

Pēc tam darbu sāks konkursa žūrijas komisija, kas darbus vērtēs laikā no 3. līdz 5. decembrim, kad arī jānosaka godalgoto vietu ieguvēji.

«Saņemtais piedāvājumu skaits atbilst konkursa specifikai un nolikuma sarežģītībai. Galu galā TabFab kā teritorija ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā objekta »Rīgas vēsturiskais centrs« un daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa »Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs« tiešā tuvuma, to aizsardzības jeb t.s. bufera zonas. Turklāt būtiski ir ne tikai radoši un mūsdienīgi atrisināt kvartāla attīstību – vēl ir jāņem vērā tā nākotnes lietotāju vajadzības,» uzsvēra K. Gruškevica.