Jaunākais izdevums

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir vienādās domās par to, ka valstij jāsniedz mērķēts atbalsts iedzīvotājiem, pēc abu savstarpējās tikšanās pavēstīja Valsts kancelejā.

Amatpersonas bija vienisprātis, ka atbalsts jāsniedz tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.

Valsts kanceleja informē, ka tuvākajā laikā valdība skatīs Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto piedāvājumu mērķēta atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem, ko plānots īstenot no septembra.

Atbalsts visiem bez izņēmuma vēl vairāk palielinās plaisu starp bagātajiem un nabagiem 

Atbalsts visiem bez izņēmuma saistībā ar straujo energoresursu cenu kāpumu vēl vairāk...

Kariņš un Kazāks trešdien tikušies, lai pārrunātu tautsaimniecības aktualitātes, Krievijas īstenotā kara Ukrainā izraisīto energoresursu cenu pieaugumu un tā ietekmi uz inflāciju, atbalsta pasākumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Kā ziņots, LM iesniegtais informatīvā ziņojuma projekts paredz, ka nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem varētu kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma.

LM aplēses liecina, ka dabasgāzes cena mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būt apmēram 140 eiro par megavatstundu. Attiecīgi paredzēts, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kilovatstundas (21 kubikmetra) līdz 5269 kilovatstundām (500 kubikmetriem), tad valsts kompensēs 50% no izmaksu pieauguma - 35 eiro par megavatstundu.

Savukārt, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī pārsniedz 5269 kilovatstundas (500 kubikmetrus), valsts kompensēs 75% no pirmajai grupai noteiktā atbalsta, proti, 75% no 35 eiro par megavatstundu jeb 26 eiro par megavatstundu.

LM prognozē, ka vidējais siltumenerģijas tarifs mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būtu 150 eiro par megavatstundu robežās. Līdz ar to kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai varētu tikt noteikts 50% apmērā no starpības starp nākamās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un iepriekšējā apkure sezonā noteikto siltumenerģijas tarifa mediānu, kura ir 68 eiro par megavatstundu.

Tāpat LM rosina noteikt elektroenerģijas cenu griestus, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu daļēji kompensētas izmaksas par elektroenerģiju. Tie attiecīgi būtu nosakāmi 0,16 eiro par kilovatstundu, bet maksimālais kompensācijas apmērs tiktu noteikts 0,10 eiro par kilovatstundu.

Paredzēts, ka atbalsta instruments tiks iedarbināts tikai tajā gadījumā, ja elektroenerģijas cena konkrētajā mēnesī pārsniegs 0,16 eiro par kilovatstundu. Attiecīgi pirmās 100 kilovatstundas tiktu kompensētas 100% apmērā, nākamās 100 kilovatstundas - 50% apmērā, bet katras turpmākās 100 kilovatstundas - 25% apmērā.

Tādējādi vienai mājsaimniecībai maksimālais kompensācijas apjoms nepārsniegtu 35 eiro, ja patēriņš ir līdz vienai megavatstundai.

Tāpat LM paredz jauna atbalsta veida ieviešanu - automātiska rēķina par energoresursa lietošanu samazināšana zemu ienākumu mājsaimniecībām, kuru vienas personas ienākumi nepārsniedz 743 eiro un pārējo mājsaimniecībā esošo personu ienākumi ir līdz 520 eiro.

Paredzēts, ka atbalsts tiks piešķirts, balstoties uz valsts reģistros un valsts informācijas sistēmās esošo informāciju par vienā mājoklī dzīvojošajām personām un to ienākumiem līdz noteiktam ienākumu slieksnim.

Kā otrs jaunais atbalsta veids tiek piedāvāta uz mājsaimniecību pašdeklarēšanās principu balstīta atbalsta maksājuma veikšana mājsaimniecībām ar augstāku ienākumu slieksni nekā sociālās palīdzības ietvaros.

Savukārt, lai palīdzētu sabiedrības mazaizsargātajām grupām nomaksāt komunālos un citus rēķinus nākamajā apkures sezonā, LM piedāvā uzlabot mājokļa pabalstu, lai tam varētu kvalificēties plašāks cilvēku loks. Tiek piedāvāts arī vienreizējs pabalsts personām ar invaliditāti, senioriem un citi atbalsta veidi.

Kopējās izmaksas piedāvātajiem atbalsta pasākumiem varētu būt no 450 līdz 468 miljoniem eiro, izriet no ziņojuma projekta.

Jau rakstīts, ka Ministru prezidents bija uzdevis LM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt un iesniegt izskatīšanai valdības 14.jūnija sēdē piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu.

Premjers šādu rezolūciju izstrādājis, ņemot vērā, ka viņš "līdz šim nav saņēmis piedāvājumu pabalstu sistēmas uzlabošanai". Valdībā iesniegtajam piedāvājumam būtu nepieciešams ļaut finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.

Premjera skatījumā, sistēma būtu jāievieš līdz 1.septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš lēstā 6,1% līdz 9,5%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 3,7%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Prognozes paaugstināšana veikta globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā, teica Rutkaste. Viņš prognozēja, ka atsevišķos mēnešos 2022.gadā inflācija pārsniegs arī divciparu skaitli.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam saglabāta 2,1% apmērā. Tā atspoguļo energoresursu cenu samazināšanos, tomēr saglabāšanos augstākos līmeņos nekā iepriekšējos gados.

Rutkaste skaidroja, ka karš Ukrainā pastiprina cenu kāpumu un negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pirktspēju.

Augstāka inflācija gandrīz visiem produktiem, īpaši degvielai, gāzei, siltumam, elektrībai, pārtikai, nozīmē, ka par to pašu naudas summu ikviens var nopirkt mazāk, minēja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Inflācijas kompensēšanai LM piedāvā mainīt pabalstu apmērus un sliekšņus

LETA, 16.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas kompensēšanai Labklājības ministrija (LM) piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai, norāda LM.

Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

"Nabadzīgajā" Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, "turīgajā" Latvijā – 21%

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā apkures sezonā var izveidoties situācija, ka daļa sabiedrības nevarēs samaksāt savus rēķinus, tomēr patlaban vēl nav zināms, cik lielā apmērā šāda situācija veidosies, pauda aptaujātie ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece pauda, ka tarifi, kas šobrīd ir noteikti mājsaimniecībām par gāzi un apkuri lielākoties vēl pilnībā neatspoguļo augstās biržu cenas. Daudzos gadījumos tas attiecas arī uz elektrības cenām. Piemēram, gāze, kas tika izmantota patēriņam un siltumenerģijas ražošanai aizgājušajā ziemā, tika iepirkta galvenokārt 2021.gada vasarā vai rudenī, kad cenas biržās bija divas līdz trīs reizes zemākas nekā šobrīd. Savukārt gāzi, kas tiks lietota nākamajā sezonā, tikai vēl tiek pirkta.

"Attiecīgi, jārēķinās, ka energoresursu cenas mājsaimniecībām vēl būtiski augs gada otrajā pusē un pirktspēja turpinās sarukt. Iedzīvotāji no savas puses var mēģināt mazināt energoresursu patēriņu, iespēju robežās palielināt savu mājokļu energoefektivitāti un pāriet uz alternatīviem energoresursiem, kā arī mazināt tēriņus par citām precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības," sacīja "Swedbank" ekonomiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija ir konceptuāli vienojusies atbalstīt Labklājības ministrijas (LM) ieceri šogad agrāk indeksēt pensijas, otrdien pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, šī būs daļa no solītā mērķētā atbalsta tam pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju, kam atbalsts straujās inflācijas apstākļos "tiešām nepieciešams". Pensiju indeksācija katru gadu notiek 1.oktobrī.

Premjers pauda, ka otrdien koalīcijas sadarbības sanāksmē, kas ilga tikai stundu, ierobežotā laika dēļ nav izdevies apspriest citus plānus mērķētajam atbalstam cenu sadārdzinājuma apstākļos.

"Mēs stundas laikā izrunājām un konceptuāli esam vienojušies par šo LM piedāvājumu, pie kura ministrija turpina strādāt. Mums jāskatās uz priekšdienām, kā mēs varam izveidot mehānismu, kas būtu pieejams jebkurai valdībai, jebkuros apstākļos, kā mērķēti palīdzēt tiem, kuriem atbalsts visvairāk ir vajadzīgs," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsts visiem bez izņēmuma vēl vairāk palielinās plaisu starp bagātajiem un nabagiem

Db.lv, 15.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts visiem bez izņēmuma saistībā ar straujo energoresursu cenu kāpumu vēl vairāk palielinās plaisu starp bagātajiem un nabagiem, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Protams, ka mums visiem gribas, lai tiktu kompensēti visi cenu pieaugumi. Par to man nav šaubu. Diemžēl valsts budžets nav no gumijas un ir ierobežots. Līdz ar to pati ideja, ka tiks kompensēti 50% no cenu pieauguma, principā ir prātīgi, bet, mūsuprāt, vajadzētu, lai atbalsts netiktu sniegts pilnīgi visiem iedzīvotājiem," sacīja .Šteinbuka.

Viņasprāt, atbalstot visus bez izņēmuma, vēl vairāk palielināsies plaisa starp bagātajiem un nabagiem: "Skaidrs, ka tās mājsaimniecības, kurām ir zināma pārticība, var iztikt bez valsts atbalsta, bet trūcīgie nevar iztikt. Būtu prātīgi nabagiem sniegt vairāk un tiem, kuriem ir nauda, nesniegt neko".

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja norādīja, ka valdības nespēja sniegt atbalstu mērķēti ir neizpildīts mājasdarbs. "Ja aicinājums veidot mērķētu atbalsta sistēmu tiktu sadzirdēts, tad jau sen nepieciešamie dati tiktu izveidoti. Bija pietiekami daudz laika, ja būtu sākts strādāt pie tā jau 2020.gadā," teica I.Šteinbuka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis skepsi par iespēju šobrīd samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi noteiktām precēm, jo ir paredzams, ka šāds solis nedotu gaidīto rezultātu.

Premjers intervijā televīzijas kanālam "TV24" norādīja, ka, samazinot PVN likmi, nav garantijas, ka pircējs izjutīs cenu kritumu, ņemot vērā, ka tirgotāji, starpnieki un ražotāji mēģinās peļņu paturēt sev. Tāpat viņš minēja, ka PVN samazināšana nav mērķēts atbalsts, turklāt atbalsts neproporcionāli par labu nāktu tieši tiem sabiedrības locekļiem, kuri ikdienā izdod vairāk naudas.

"Tas ir tieši tas, ko mēs negribam. Mēs gribam palīdzēt tiem, kuriem nav naudas, ko izdot, kuriem tiešām vajag palīdzību. Es vēlreiz argumentēju, ka labāk mērķēts pabalsts nekā tāds vispārējs," sacīja Kariņš.

Ministru prezidents atzīmēja, ka, samazinot PVN likmi, valsts atņemtu naudu vajadzīgiem tēriņiem, piemēram, aizsardzības budžeta palielināšanai, kā arī iespējai pārdalīt līdzekļus mērķiem, kuriem tas šobrīd vairāk nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mērķēti atbalsti? Aizmirstiet! Nav tādas datu atlases

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pagājušajā nedēļā pavēstīja: ja iedzīvotāju atbalsta pasākumiem inflācijas kompensēšanai nepietiks ar budžeta pieauguma pārdalīšanu, valsts varētu aizņemties naudu valūtas tirgos. Te ir vairāki aspekti, kas ir plašāka izvērtējuma vērti.

Vispirms tas, ka jau krietni sen tiek spriests, ka atbalstam jābūt ļoti precīzi mērķētam, taču mehānisma, kā to nodrošināt, joprojām nav un šķiet, ka arī nebūs. Pavisam vienkārša iemesla dēļ – ir nepieciešams savākt un ātri apstrādāt milzīgu datu apjomu, lai precīzi novērtētu katra cilvēka iztikas līmeni un tad lai atlasītu un atbalstītu tos, kam klājas visgrūtāk.

Ar klasisko pieeju atbalstīt tos, kam ir vismazākie ienākumi, vien nepietiek – ir jāvērtē arī neizbēgamie izdevumi un citi faktori. Var, piemēram, būt pensionāri ar minimālām pensijām, bet dāsnu bērnu atbalstu, un var būt ģimene ar daudziem apgādājamiem, lielām komunālām un varbūt veselības aprūpes izmaksām, taču tikai ar vienu pelnītāju. Ir ģimenes, kas dzīvo mājoklī ar krāsns vai granulu katla apkuri, kas nozīmē, ka viņiem jau tagad ir jāparūpējas par kurināmo nākamajai ziemai, un ir ģimenes, kuru mājoklis ir pieslēgts centrālajai apkurei vai tiek apsildīts ar gāzi, – viņiem izmaksas par siltumu būs pēc patēriņa. Tātad, ja pabalstus sola vien rudenī/ ziemā, tas neattieksies uz visiem, kam atbalsts būtu vai jau ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biodegvielas piejaukuma prasības atcelšanas varētu nedot vēlamo dīzeļdegvielas cenu samazināšanas efektu un pastāv būtisks risks, ka degvielas cena tieši pretēji - varētu papildus pieaugt, ņemot vērā jau kopš pagājušā rudens noslēgtos biodegvielas piegādes līgumus uz visu 2022.gadu.

Tas norādīts Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā atbildes vēstules projektā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, ko otrdien, 5.aprīlī, skatīs Ministru kabinetā.

Vēstulē minēts, ka ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) veidotā Enerģētiskās drošības darba grupa jau proaktīvi martā ir vērtējusi iespējamos risinājumus degvielas cenu pieauguma ietekmes samazināšanai uz tautsaimniecību.

Darba grupā EM piedāvāja izvērtēt divus risinājumus - atteikties no biodegvielas obligātā piejaukuma 2022.gadā un samazināt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai līdz Eiropas Savienības (ES) minimālajam līmenim.

Aplūkotie risinājumi tika padziļināti izanalizēti, un darba grupa nonāca pie secinājuma, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšanas varētu nedot vēlamo cenu, jo, to samazinot, līgumu laušanas gadījumā degvielas komersantiem būtu jāmaksā līgumsods. Tāpat vērtēts fakts, ka šobrīd degvielas vairumtirgū nav brīvi pieejami papildu dīzeļdegvielas krājumi biodegvielas piejaukuma aizstāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri saskarsies ar problēmām, kuras Ukrainas kara dēļ radīsies ekonomikā, ir jāsniedz atbalsts, taču tam ir jābūt mērķētam atbalstam, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atgādināja, ka Latvijai ir pieejami finanšu resursi, un jau Covid-19 izraisītās krīzes laikā tika atbalstīti gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji. Vienlaikus bija redzams, ka daudzos gadījumos atbalsts varētu būt krietni vien mērķētāks.

"Ir nepieciešama daudz labāka reģistru un datu izmantošana, lai atbalstu saliktu kopā ar konkrētām mājsaimniecībām, konkrētiem iedzīvotājiem, kam tas ir visvairāk vajadzīgs. Tas ir uzdevums, pie kā Latvijai viennozīmīgi ir jāstrādā. Mazturīgiem iedzīvotājiem šajā brīdī noteikti ir jāpalīdz," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Vienlaikus viņš norādīja, ka palīdzēšana nevar būt tikai kā finansējums, lai nosegtu cenu kāpumu. Tam ir jāiet roku rokā gan ar iedzīvotāju prasmju uzlabošanu, lai viņi var strādāt labāk atalgotu darbu un vairāk nopelnīt, gan ar energoefektivitātes uzlabošanu, jo vislētākā enerģija ir tā, kas netiek patērēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN samazinājums pārtikai – ko iegūst vai zaudē ražotājs, patērētājs un valsts?

Vita Zariņa, Dr.oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku analītiķi norāda, ka šogad inflācija Latvijā turpinās kāpt, tās stabilizācija vai samazināšanās gaidāma vien gada nogalē. Inflācija atstāj aizvien jūtamāku ietekmi uz cenām un patērētāju iespējām iegādāties kāroto.

Kā vienu no iespējamiem risinājumiem Zemkopības ministrija minēja priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) primārajiem pārtikas produktiem. Šāds solis nav viennozīmīgs – tas radītu gan priekšrocības, gan trūkumus, taču, kopumā raugoties, tas nesniegs cerēto rezultātu tādā apjomā, kā to varētu sagaidīt daļa sabiedrības. Daudz būtiskāks efekts būtu no izmaiņām darbaspēka nodokļos, kas ļautu ražotājiem nepaaugstināt cenas, turklāt arī darba ņēmējiem būtu plašāka rocība un nauda paliktu pašmāju ekonomikā.

PVN samazinājums nenozīmē tāda paša apjoma cenu samazinājumu

Ideja par PVN samazinājumu pārtikai nav jauna. 2018. gadā jau tika realizēts eksperiments ar 5% PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Latvijas Lauksaimniecības universitātes veiktais pētījums apliecināja, ka augļu, ogu un dārzeņu cena samazinājās par 11,7%. Jāpiezīmē, ka ilgtermiņā šis samazinājums pakāpeniski izlīdzinājās. Šobrīd Zemkopības ministrija piedāvā PVN likmes samazināšanu no 21% līdz 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem. Šajā kontekstā ir svarīgi atcerēties, ka PVN samazināšana par 16% nenozīmē, ka arī minēto produktu cena samazināsies tieši šādā apjomā. Brīvā tirgus ekonomikā valsts nevar diktēt ražotājiem vai tirgotājiem, kā rīkoties pēc PVN samazinājuma, tāpēc pastāv risks, ka uz šādu izmaiņu rēķina nopelnīs starpnieki, bet patērētāji nesajutīs reālas izmaiņas savos maciņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu

Edgars Korsaks-Mills, Elektrum elektromobilitātes eksperts, 25.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā ir apstiprināta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā atbalsta programma elektroauto iegādei fiziskām personām, kas paredz par jaunu elektroauto iegādi piešķirt 4500 eiro, bet lietotu – 2250 eiro, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Par to, kas jāņem vērā, lai varētu saņemt valsts atbalstu un kā izvēlēties elektroauto, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra marta sākumā rīkotajā vebinārā "Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu".

KAM UN KĀ PIEŠĶIRS ATBALSTU?

SIA "Vides investīciju fonds" finanšu vadītājs Gints Kārkliņš skaidroja, ka ir izsludināta atbalsta programma bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei ar kopējo finansējuma apjomu 10 miljoni eiro.

Šajā programmā atbalsts paredzēts elektroauto un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Maksimālais atbalsts 5500 eiro, no kuriem 4500 eiro paredzēts tieši auto iegādei, bet 1000 eiro kā papildu atbalsts, norakstot līdz šim lietoto transportlīdzekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai tiešām Latvijas valsts pievils Ukrainas bērnus?

Ilze Bagatska, brīvprātīgā ukraiņu basketbolistu koordinatore Latvijā, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī bērniem no Ukrainas, tāpat kā visiem pārējiem Ukrainas civiliedzīvotājiem kuri izbēguši no karadarbības Ukrainā, un līdz šim Latvijā saņēmuši primāro atbalstu jau drīz var nākties pašiem nodrošināt sev pajumti un pārtiku.

Likuma par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem šā brīža redakcija nosaka, ka primārais sniedzamais atbalsts ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi 90 dienu garumā. Ņemot vēra to, ka karš sākās 24. februārī un ļoti daudzi Ukrainas civiliedzīvotāji, tai skaitā bērnu grupas, iebrauca Latvijā drīz pēc tam, tad šis 90 dienu termiņš tūlīt beigsies.

Ukraiņu bēgļu satraukumam patiešām ir pamats, jo līdz šim brīdim nav pieņemti grozījumi likumā, kas pagarinātu 90 dienu termiņu izmitināšanai un ēdināšanai. Šie cilvēki jau saņēmuši no pašvaldībām ziņas par to, ka viņiem drīzumā pašiem jāsāk maksāt gan par izmitināšanu, gan par ēdināšanu.

Valdības ministri vairākkārt publiski solījuši, ka ukraiņu bēgļi var būt pavisam droši, par to, ka primārais atbalsts tiks pagarināts, taču tas nav izpildījies, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma turpinājuma vietā tiek piedāvāts īrēt dzīvošanas vietas, kur izīrētājs var saņemt līdz 300 eiro samaksu par šo, pieaugušie tiek mudināti atrast darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palēcās par 4%, gada inflācijai sasniedzot 16.9%. Nozīmīgāko ietekmi uz inflāciju turpina veidot trīs galvenās grupas – mājoklis, pārtika un transports, kuras veidoja 13.74 procentpunktus no kopējās inflācijas. Grūdienu inflācijai deva valdības atbalsta izbeigšanās, kas aizkavēja straujo kāpumu gada sākumā.

Šāds pieaugums mēneša laikā līdz šim nav piedzīvots, savukārt izmaiņas gada laikā atpaliek par 1 procentpunktu no rekorda, kas tika sasniegts 2008. gada maijā.

Ņemot vērā sezonu, atbalsta pasākumu atcelšana situāciju kritisku vēl neveido, bet noteikti norāda uz līdzīgu pasākumu nepieciešamību rudenī, kad enerģijas un pārtikas patēriņš pieaugs. Atbalsts nokoriģēs arī inflācijas gaitu. Ir atsevišķas pozitīvas ziņas, kas signalizē par iespējamu inflācijas kāpuma augstākā punkta sasniegšanu, piemēram, ASV. Pieprasījums izlīdzinās, kas no precēm pārslēdzas uz pakalpojumiem, kas varētu turpināt mazināt cenu spiedienu. Vājas, bet parādās pazīmes par piegādes ķēžu stabilizēšanos. Tomēr turpmākās tendences trīs galvenajās inflāciju virzošajās grupās Latvijā būtiski iedragās iedzīvotāju pirktspēju. Tuvākajos mēnešos patēriņš būs samērā dzīvīgs. To uzturēs augošie ienākumi, tiks izmantoti arī uzkrājumi un aizņemšanās. Taču aktivitāte uz rudeni bremzēsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) piena pārstrādes nozares krīzē aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam un piena produktiem līdz 5%, kā arī piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, liecina LOSP Piena nozares darba grupas protokols.

LOSP pārstāvji norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Papildus strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām, situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. "Te būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību," uzsver LOSP.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri  

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu...

Tāpat padomē atzīmē, ka ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali atsaka iepirkt atsevišķas preces, un pieaudzis arī mazumtirdzniecības veikalu uzcenojums, kas vidēji sasniedzis 67%.

LOSP skaidro, ka kopumā veikalu uzcenojums svārstās no 30% līdz 80%, taču ir arī produkti, kuru uzcenojums pieaudzis divkārt.

Padomē norāda, ka piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu - ražošanas izmaksas, pēc LOSP biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu. Turklāt importētie piena produkti ar vien vairāk kļūst grūti izkonkurējami.

Pēc LOSP paustā, šīs ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos. Turklāt pieredze rāda, ka ārvalstu piena iepircēji augstās piena iepirkuma cenas saglabā vien tik ilgi, kamēr Latvijā ir nepietiekamas piena pārstrādes jaudas.

Kā ilgtermiņa risinājumu piena pārstrādes nozares problēmām LOSP saskata Latvijai piemērot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi samazināt PVN likmi līdz 5% pienam un piena produktiem.

Vienlaikus, pēc LOSP pārstāvju minētā, PVN likme būtu jāsamazina arī citiem Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām un zivīm. PVN likme būtu jāsamazina arī lopbarībai, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī veterinārmedicīnas zālēm.

Tāpat LOSP aicina piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai un Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, kas vidēji nozīmē 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Līdztekus LOSP prasa valdībai izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu noteikts, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem pieejama pārtika par adekvātu samaksu, karam Ukrainā turpinoties ilgstoši.

LOSP Piena nozares darba grupas sanāksmē, kas notika otrdien, 22.martā, pieņemtie lēmumi un aicinājumi nosūtīti Saeimai, valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicināja Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti var dzirdēt apgalvojumus, ka transportlīdzekļu skaits Latvijā ik gadu pieaug, tomēr Ceļu satiksmes un drošības direkcijas statistika pēdējos 12 gados liecina pretējo.

Kā kravas automašīnu, tā vieglo transportlīdzekļu kopš 2010. gada ir kļuvis mazāk. Tiesa, krietni pieaudzis mopēdu skaits, jaunreģistrētu automašīnu skaits, bet elektroautomašīnu skaits pēdējos piecos gados septiņkāršojies.

Auto skaits attiecībā uz iedzīvotāju skaitu atkarīgs no ekonomikas

Divas nozīmīgākās sadaļas, kuras norāda uz transportlīdzekļu skaitu, ir kravas un vieglais transports, un saprotams ir arī mīts, ka mašīnu kļūst aizvien vairāk un vairāk, kas balstās Centrālās statistikas pārvaldes datos par to, cik vidēji ir transportlīdzekļu uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā. Proti, rēķinot vidēji uz iedzīvotāju, palaikam tiešām var šķist, ka automašīnu kļūst vairāk. Tomēr arī šajā sadaļā aina nav tik viennozīmīga, lai teiktu, ka viennozīmīgi uz sabiedrības turību norāda mašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Proti, labajos gados starp krīzēm šis vidējais skaitlis tiecas uz 400 vieglajām automašīnām uz 1000 iedzīvotājiem, bet krīzes laikos samazinās. Tā, piemēram, 2008. gadā Latvijā bija 431 vieglā automašīna uz 1000 iedzīvotājiem, bet 2010. gadā vairs tikai 307 automašīnas. 2021. gadā vēl neesam sasnieguši pirmskrīzes rādītājus 2008. gadā, proti, uz 1000 iedzīvotājiem ir vien 404 mašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Arvien vairāk veicinās atkritumu šķirošanu

Māris Ķirsons, 17.06.2022

SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

VK: Latvijā ar kavēšanos veido nepārdomātu un dārgu bio atkritumu apsaimniekošanas sistēmu

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm.

VK uzskata - ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) noteiktie vides mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atprasīt izmaksātos Covid-19 atbalsta līdzekļus uzņēmumam SIA “GRB investīcijas”, kas nodrošina ““OZO” ledushalles” apsaimniekošanu, kā arī uzņēmuma un tā īpašnieku nekustāmo īpašumu aresta, dažādu liegumu un apgrūtinājumu piemērošanas, ir apdraudēta turpmāka “OZO” ledushalles pastāvēšana.

Uzņēmējs, SIA “GRB investīcijas” (GRB) valdes loceklis Dainis Liepiņš ir vērsies tiesā ar prasību atcelt šos absurdos VID lēmumus, kā arī atklātā vēstulē par šo VID rīcību informējis valdības vadītāju Arturu Krišjāni Kariņu, finanšu ministru Jāni Reiru, ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

“Diemžēl VID, manipulējot ar paša pieņemtajiem lēmumiem, cenšas iznicināt uzņēmumu, kas darbojas jau kopš 1995. gada, godprātīgi maksājot nodokļus valsts budžetā. Apdraudēts ir ne tikai uzņēmumus, bet, kas pats skumjākais, Ozolniekiem un tuvāko apkaimju iedzīvotājiem svarīgs sporta infrastruktūras objekts – “OZO” ledushalle. Covid-19 krīzes laikā mēs darījām visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu uzņēmuma un “OZO” ledushalles izdzīvošanu, diemžēl šobrīd izskatās, ka to, ko nepaveica Covid-19, pašlaik cenšas izdarīt VID,” uzsver uzņēmējs, SIA “GRB investīcijas” valdes loceklis Dainis Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valsts atbalsta mehānismos varētu noteikt maksimālās cenu robežas siltumenerģijai un dabasgāzei

LETA, 02.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidojot atbalsta programmas iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma dēļ, varētu noteikt maksimālās cenu robežas siltumenerģijai un dabasgāzei, bet ne elektrībai, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa pauda, ka elektroenerģijai atbalsta mehānismi saglabājas iepriekšējie - līdz gada beigām turpinās aizsargāto lietotāju papildu atbalsts, kas ir desmit eiro katru mēnesi daudzbērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti, kā arī trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis atbildīgajām ministrijām līdz jūnija vidum iesniegt piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu. Indriksone pauda, ka no premjera minētajām kvintilēm kā mājsaimniecības ar nepietiekamiem ienākumiem kvalificētos apmēram 60% Latvijas mājsaimniecību.

Patlaban Ekonomikas ministrija (EM) gaida datus no Labklājības ministrijas (LM) par ienākumu līmeņiem mājsaimniecībās, pēc tam tiks apjausts, cik tādu kopumā varētu būt un cik liels būs nepieciešams atbalsts. Šobrīd vēl nav skaidrs, cik mājsaimniecībām Latvijā varētu draudēt ekstremāls sadārdzinājums, jo dinamiski mainās gan tarifi, gan cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Namu siltināšanas "atslēga" – aktīva pašvaldību iesaiste

Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)1. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dezinfekcijas līdzekļu tirdzniecības uzņēmums SIA Norden Group divu gadu laikā nav saņēmis pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu par 2020. gada maiju un jūniju 0,215 milj. eiro apmērā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Norden Group īpašniece Inta Vilde.

Viņa atzīst, ka līdz 2020. gada maijam – jūnijam un arī pēc tam Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav bijis pretenziju par attiecīgajām pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu atmaksām. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, SIA Norden Group 2021. gadā nodokļos kopumā valstij samaksājusi 275,84 tūkst. eiro, bet 2020. gadā – 77,42 tūkst. eiro.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Būtībā tā ir unikāla situācija, jo pat nesaprotu, no kā tad īsti varētu prasīt atbildību par to, ka uzņēmums jau no 2020. gada jūlija cīnās par PVN pārmaksu atgūšanu vairāk nekā 215 000 eiro apmērā, kas ir izveidojusies par 2020. gada maiju un 2020. gada jūniju. Paradoksāli, ka tā paša 2020. gada 22. martā spēkā stājās Saeimā steidzamības kārtā pieņemtais likums Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību, kas visiem nodokļu maksātājiem paredzēja ātrāku pārmaksātā PVN atmaksu, nekā paredzēja līdz tam spēkā esošās Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas, taču attiecībā pret SIA Norden Group šī paātrinātā PVN pārmaksas atmaksas kārtība netika piemērota. Jāņem vērā, ka Latvijas normatīvi ļauj PVN pārmaksu pieprasījumu iesniegšanu triju gadu laikā no darījuma brīža, turklāt ir iespējas (ko SIA Norden Group arī izmantojusi) sniegt paskaidrojumus, precizējumus un arī veikt korekcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem pašlaik ir jāaizmirst par Krievijas un Baltkrievijas tirgiem, to vietā orientējoties uz Rietumiem, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, lai gan tas radīs zināmas problēmas, piemēram, lielu bezdarba kāpumu, nav pamata gaidīt.

"Galvenie atskaites punkti ir divi. Pirmais ir kara beigas vai ilgstošs pamiers. Otrais ir Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas. Tas arī noteiks dinamiku tuvākajā nākotnē. Šīm lietām būtiski nemainoties, mēs varam rēķināties tikai ar vienu - tirdzniecības saites ar Krieviju pārtrūks. Uz Latvijas austrumu robežas šādā gadījumā būs kārtīgs žogs un tirdzniecības, kā arī finanšu plūsmas pāri tam būs minimālas," sacīja Kazāks.

Kaut gan Latvijas tirdzniecības saites ar Krieviju gadu no gada ir kļuvušas mazākas, ir uzņēmumi, kas cietīs. Turklāt tie Latvijas uzņēmumi, kuri ar Krieviju tirgojas, to ir darījuši koncentrēti, nozīmīgos apmēros un liela daļa viņu apgrozījuma ir saistīta tieši ar šo tirgu, atzina Kazāks. No valsts puses galvenajam atbalstam, kas ir jāsniedz šādiem uzņēmumiem, jābūt palīdzībai atrast citus eksporta tirgus. Savukārt kompensēt pazaudēto Krievijā nav īpaši lietderīgi, jo tas nav pārejoši un šis bizness neatgriezīsies vēl ļoti ilgu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru