Jaunākais izdevums

Nākamajā apkures sezonā var izveidoties situācija, ka daļa sabiedrības nevarēs samaksāt savus rēķinus, tomēr patlaban vēl nav zināms, cik lielā apmērā šāda situācija veidosies, pauda aptaujātie ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece pauda, ka tarifi, kas šobrīd ir noteikti mājsaimniecībām par gāzi un apkuri lielākoties vēl pilnībā neatspoguļo augstās biržu cenas. Daudzos gadījumos tas attiecas arī uz elektrības cenām. Piemēram, gāze, kas tika izmantota patēriņam un siltumenerģijas ražošanai aizgājušajā ziemā, tika iepirkta galvenokārt 2021.gada vasarā vai rudenī, kad cenas biržās bija divas līdz trīs reizes zemākas nekā šobrīd. Savukārt gāzi, kas tiks lietota nākamajā sezonā, tikai vēl tiek pirkta.

"Attiecīgi, jārēķinās, ka energoresursu cenas mājsaimniecībām vēl būtiski augs gada otrajā pusē un pirktspēja turpinās sarukt. Iedzīvotāji no savas puses var mēģināt mazināt energoresursu patēriņu, iespēju robežās palielināt savu mājokļu energoefektivitāti un pāriet uz alternatīviem energoresursiem, kā arī mazināt tēriņus par citām precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības," sacīja "Swedbank" ekonomiste.

Tomēr iedzīvotājiem ar ļoti zemiem ienākumiem manevrēšanas iespējas ir ārkārtīgi ierobežotas - piemēram, 2020.gadā nabadzības riskam bija pakļauta vairāk nekā piektā daļa sabiedrības. Pērn gandrīz puse iedzīvotāju norādīja uz lielākām vai mazākām grūtībām "savilkt galus kopā". Buceniece sagaida, ka norēķināšanās par energoresursiem būs izaicinājums būtiskai sabiedrības daļai.

"Nevar izslēgt gadījumus, kur kāda māja līdzekļu trūkuma dēļ būs spiesta, piemēram, pat ziemā atteikties no karstā ūdens. Tas gan būs atkarīgs no valsts atbalsta apmēra un veida, kā arī no tā, cik laicīgi tas tiks sniegts," skaidroja ekonomiste.

Buceniece atzīmēja, ka ideālā gadījumā valdībai būtu jādomā par iespējami mērķētu atbalstu mazāk aizsargātajām mājsaimniecībām. Tas ļauj sniegt lielāku atbalstu tiem, kam tas visvairāk ir nepieciešams. Tāpat mērķēts atbalsts atstāj ierobežotu ietekmi uz inflāciju, kamēr visaptverošs un ļoti dāsns atbalsts inflāciju ceļ.

Vienlaikus mērķēts atbalsts ir mazāks slogs budžetam, un valstij mazāk jāaizņemas. Latvijai ir iespējas aizņemties finanšu tirgos - parāda līmenis uz daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona ir diezgan mazs, un arī valsts kredītreitings ir gana augsts. Tomēr jārēķinās, ka aizņemšanās kļūst dārgāka, jo obligāciju ienesīguma likmes aug.

Reizē pastāv iespēja, ka sadārdzinājums būs tik liels, ka radīs finansiālas grūtības lielākajai daļai iedzīvotāju. Tādā gadījumā var gadīties, ka būs nepieciešami arī visaptverošāki atbalsta pasākumi, jo valsts un pašvaldību iestādēm pietrūks informācijas un kapacitātes, lai piešķirtu mērķētu atbalstu.

"Arī partiju "spalvu spodrināšana" vēlēšanu priekšvakarā, visticamāk, nozīmēs svaru nosvēršanos par labu plašākam un dāsnākam atbalstam. Šajā gadījumā, manuprāt, svarīgi ir kompensēt tikai daļu energoresursu cenu sadārdzinājuma, lai iedzīvotājiem, it īpaši turīgākiem, saglabātos motivācija mazināt dārgo energoresursu patēriņu un lai neradītu papildu spiedienu uz inflāciju," atzīmēja "Swedbank" ekonomiste.

"Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidroja, ka pie pašreizējām tirgus cenām, tikai dabasgāzes importa izmaksas Latvijā pieaugtu par aptuveni vienu miljardu eiro gadā un nākamajā apkures sezonā siltumenerģijas rēķini daļā no Latvijas pilsētām varētu pieaugt divas līdz trīs reizes. Tas kopā ar degvielas, pārtikas un citu preču, kā arī pakalpojumu cenu kāpumu ir ļoti liels slogs, it īpaši mazāk nodrošinātajiem.

Viņš pauda, ka pensiju indeksācija rudenī noteikti palīdzēs, taču pamatvajadzībām cenas šobrīd aug straujāk nekā pakalpojumiem un tādēļ bez valsts atbalsta šajā situācija nevarēs iztikt. Valsts budžetā iespējas sniegt atbalstu ir un tas noteikti tiks darīts, taču ir svarīgi izvēlēties pēc iespējas efektīvākus un, ja iespējams, mērķētākus pasākumus.

"Protams, palīdzēt visiem un pilnīgi visās situācijās var nebūt iespējams, tādēļ pilnībā nevar izslēgt, ka, piemēram, kādās situācijās cilvēki taupības nolūkos ir spiesti atslēgt silto ūdeni. Taču masveidīgi es šādas situācijas nesagaidu. Šī gada pirmajos četros mēnešos ar valsts atbalstu ne tikai izdevās kompensēt elektroenerģijas cenu kāpumu, bet pat samazināt rēķinus," norādīja ekonomists.

Viņš paskaidroja, ka valsts aizņemšanās izmaksas ir sākušas augt, tādēļ ir svarīgi "nenoslīkt subsīdijās" un ir ļoti svarīgi vienlaikus plānot investīcijas energoefektivitātē, kā arī atjaunojamo energoresursu ražošanā.

Tāpat arī "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka to, ka var nākties limitēt patēriņu, norāda arī dažāda līmeņa Eiropas Komisijas (EK) politiķi un ierēdņi. Ja īstenojas šāds scenārijs, cenas var būt nepieredzēti augstas. Un uz rudeni arī tiks pastiprināti komunicēts, respektīvi, aicināts labprātīgi taupīt enerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA,11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī un šī gada janvārī visvairāk par sava mājokļa apkuri Rīgā maksājuši pirmskara, 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie, maksai par viena kvadrātmetra dzīvojamo telpu apsildīšanu sasniedzot 3 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina ēku pārvaldnieka “Selectum Home” apkopotie dati.

Tomēr, neskatoties uz apkures rēķinu pieaugumu, iedzīvotāji ar situāciju sadzīvo un pārcelties uz mazāku un ekonomiski izdevīgāku mājokli negrasās, secināts mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktajā pētījumā*.

Saskaņā ar “Selectum Home” apkopoto informāciju visvairāk par sava mājokļa apsildīšanu šīs apkures sezonas aukstākajos mēnešos Rīgā maksājuši pirmskara, kā arī 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie.

Pirmskara ēkās decembrī un šī gada janvārī viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksāja attiecīgi 3,267 eiro un 2,809 eiro bez PVN, savukārt Hruščova laika projektos (316. un 318. sērija) – 3,105 eiro un 2,779 eiro bez PVN. Citu sēriju daudzdzīvokļu ēkās apkures izmaksas par viena dzīvojamo telpu kvadrātmetra apsildīšanu decembrī un janvārī bijušas robežās no 2,25 līdz 2,7 eiro bez PVN. Vismazāk par apkuri maksājuši jauno projektu iemītnieki, decembrī un janvārī apkures izmaksām par kvadrātmetru svārstoties no 1,22 līdz 1,43 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti no 2000. līdz 2008. gadam) un no 0,84 līdz 0,89 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti pēc 2008. gada).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes cenu kāpuma

LETA,21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, otrdien, izskatot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, vienojās valdība.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu būt 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmētu par 2,7 procentpunktiem.

LM skaidro, ka tām mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, piemēram, lieto siltumsūkņus, valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro par kilovatstundu, bet ne vairāk kā 0,10 eiro par kilovatstundu (kWh). Jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kilovatstundu būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja tarifam, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Transformējas biomasas iegādes principi

Māris Ķirsons,14.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu, jo īpaši biomasas, iepirkumos pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas; ja agrāk sevi par ieguvējiem varēja uzskatīt tie, kuri vienā darījumā iegādājās nepieciešamo resursu visai apkures sezonai, tad tagad ilgāka termiņa piegādēs iegādājas tikai daļu, bet pārējo — pērk īstermiņa tirgū.

To intervijā žurnālam “Dienas Bizness” stāsta starptautiskās biokurināmās biržas “Baltpool” tirdzniecības vadītājs Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis). Viņš norāda, ka pašlaik iepirkumiem tiek pievērsta ļoti būtiska nozīme, jo ikvienai stratēģijas kļūdai ir ļoti augsta cena, kas jāsamaksā siltumenerģijas patērētājiem.

Kādas pārmaiņas pēdējos gados piedzīvojuši biomasas, tās produktu – iepirkumi Baltijā?

Tie laiki, kad iepirkumu veicējs bija kāds cilvēks ar juridisko izglītību, kurš izsludināja vienu iepirkumu, kurā iepirka visai apkures sezonai nepieciešamo resursu, ir beigušies. Šodien ar iepirkumiem lielākoties nodarbojas savas jomas profesionāļi, kuriem ir labs analītiskais dienests, kurš seko ne tikai konkrētā energoresursu tirgus situācijai ne tikai kādā atsevišķā valsts teritorijā, bet visās valstīs - Baltijas, Skandināvijas un Eiropas līmenī. Vienlaikus šim dienestam ir ne tikai pagātnes darījumu dati un analīze par to, kas un kā notika tirgū, bet arī cik vien iespējams prognozēt par tuvāko perspektīvu. Faktiski nosacīti padomju laiki iepirkumos, kad konkrēto resursu iegādājās tikai no viena piegādātāja, ir beigušies. Savulaik, protams, nebija konkurences, nebija piedāvājumu un arī iepirkumu procedūra nebija vērsta uz konkurenci, bet gan tās fokuss bija vairāk vērsts uz iepirkuma formalizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīgs ir jauno mājokļu tirgus pašreizējās megainflācijas apstākļos?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs,31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsta inflācija, bailes par tuvojošos apkures sezonu ar astronomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām un neziņa par nākotni noteikti neveicina iedzīvotāju vēlmi tērēt uzkrājumus jauna mājokļa iegādei. Un tomēr es teiktu, ka tiem, kuriem jauna mājokļa iegāde ir aktuāla, šo lēmumu nevajadzētu atlikt.

Pirmkārt, mājokļa izmaksas neveido tikai dzīvokļa pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Otrkārt, neviens nezina, kā attīstīsies situācija otrreizējā mājokļu tirgū – vai dzīvokļi tipveida projektos kļūs lētāki, vai to cena būtiski nemainīsies, un kā tas ietekmēs pieprasījumu. Tāpat par jauno mājokļu pieejamību būtu jādomā valstiskā mērogā, veicinot atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.

Kādi pašlaik ir būvniecības nozares lielākie izaicinājumi? Kad sākās Covid-19 pandēmija, daudzi bija neziņā, jo Latviju un visu pasauli bija skāris pavisam jauns, līdz šim nepieredzēts drauds, kas īsā laikā būtiski ietekmēja gandrīz ikvienu nozari, vissmagāk skarot ražošanas, tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Uzņēmumiem un iestādēm bija jāspēj ātri pielāgoties un meklēt iespējas, kā pārstrukturēt savu darbību. Un jāsaka, ka lielai daļai tas arī veiksmīgi izdevās. Manuprāt, savu artavu tam bija devusi arī 2008. un 2009. gada krīze, kas mūs bija labi sagatavojusi un iemācījusi rīkoties tālredzīgi un gudri. Protams, kopējā ekonomikas izaugsme bija palēlinājusies, taču kopumā tikām cauri, tēlaini runājot, ar izbīli un skrambām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifi, visticamāk, varētu nebūt ievērojami augstāki kā šobrīd, taču izteikt konkrētas prognozes pagaidām vēl ir pāragri, norāda nozares eksperti.

Noslēdzoties apkures sezonai, siltumenerģijas tarifi ir samazinājušies 42% apdzīvoto vietu, 28% teritoriju tie ir augstāki, bet 30% apdzīvotu vietu - nav mainījušies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Augstākie tarifi joprojām saglabājas tajās teritorijās, kur siltumenerģiju ražo, izmantojot dabasgāzi, savukārt zemākie tarifi novērojami vietās, kur kā galvenais resurss ražošanā tiek izmantota šķelda vai granulas, atzīmē SPRK. Šobrīd viszemākie siltumenerģijas tarifi ir Krāslavā, Preiļos, kā arī Vecstropu, Lociku, Naujenes un Kalkūnes ciemos, savukārt augstākie - Ķekavā, Saulkrastos un Rēzeknē.

Bez satricinājumiem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā nākamajā apkures sezonā apmēram 60% siltumenerģijas komersantu tarifs būs robežās no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu (MWh), pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK norāda, ka, kopumā vērtējot, nākamajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi Latvijā būs zemāki. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējā apkures sezonā bija noteikti divi tarifa sliekšņi (68 eiro par MWh un 150 eiro par MWh), virs kuriem mājsaimniecībām tika piemērots valsts atbalsts, kā rezultātā bija mājsaimniecības, kurām tarifs nebija jāmaksā pilnā apmērā.

Šobrīd SPRK redz, ka aptuveni trešā daļa no SPRK regulējamiem siltuma uzņēmumiem kopš janvāra ir pārskatījuši tarifus un tos izdevies samazināt zem 150 eiro par MWh. Apmēram 60% komersantu tarifi ir robežās no 80 līdz 130 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, arī būtiskās atšķirības starp komersantu tarifiem ir sarukušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes rajonā topošajā biroju ēku projektā "Elemental Skanste" apkurei un dzesēšanai tiks izmantoti energopāļi, informē attīstītāja "Kapitel" pārstāvji.

Pāļos iebūvētie ģeotermālie siltumsūkņi spēs saražot līdz pat 72% no ēkai nepieciešamās siltumenerģijas, tādējādi samazinot apkures izmaksas līdz pat 45%, kas efektīvi samazinās ikmēneša rēķinu par enerģiju par 35 centiem par kvadrātmetru.

Energopāļi ir zemes siltumsūkņa tehnoloģijas veids, kas ļauj ietaupīt enerģiju ēku apkurei un dzesēšanai. Klimata temperatūras svārstības ietekmē tikai augšējo 1,5 metru augsnes slāni. Zem šī dziļuma augsne saglabā nemainīgu temperatūru, kas parasti ir aptuveni +12 grādu. Slēgtās zemes siltuma cilpas izmanto šo temperatūru, lai uzsildītu aukstu ūdeni vai atdzesētu karstu ūdeni, sūknējot šķidru šķīdumu pa cauruļvadiem. Tādējādi, šķidrumam cirkulējot pa pāļiem, tas dabiski atdziest vai uzsilst atkarībā no gadalaika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija, kas saistīta ar energoresursu pieejamību gaidāmajā apkures sezonā, ir tik nestabila, ka rada bažas.

To atzīmē gan Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas prezidente Ina Bērziņa-Veita, gan citi Dienas Biznesa aptaujātie siltumuzņēmumu un pašvaldību pārstāvji. Šobrīd par dabasgāzes un citu resursu krājumiem nākamajai ziemai katrs rūpējas pats, jo valsts no savas puses siltumuzņēmumiem nav devusi nekādas garantijas vai piedāvājusi palīdzību resursu iegādē, teic I. Bērziņa-Veita.

Viņa stāsta, ka, ņemot vērā augstās cenas, šobrīd siltumuzņēmumi cenšas iepirkt minimumu, kas ļautu nodrošināt sistēmas darbu, taču pilnā apmērā resursus iegādājies ir vien retais. Lai apzinātu pašvaldību gatavību un potenciālos riskus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lūgusi visām pašvaldībām līdz 16. augustam iesūtīt informāciju par pieejamajiem kurināmā resursiem. DB veiktā aptauja liecina, ka siltumuzņēmumi dara visu iespējamo, lai sagatavotos gaidāmajai ziemai, taču bažas par resursu pieejamību un nākotnes cenu joprojām ir lielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ēku pārvaldnieks: Par apkuri visvairāk maksā hruščovkās un pirmskara laika ēkās dzīvojošie

Db.lv,12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.

Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.

AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas politiķi kā iespējamos nākotnes risinājumus dabasgāzes cenu pieaugumam redz mērķētus pabalstus, kas drīzāk attiektos uz nākamo apkures sezonu, kā arī virzību uz attiekšanos no dabasgāzes izmantošanas iedzīvotāju mājokļu apkurē.

To koalīcijas pārstāvji pauda 7.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes, atbildot uz jautājumu, vai pēc dabasgāzes cenu palielinājuma aprīlim salīdzinājumā ar martu Eiropā tiks ieviesti papildu atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuri patērē dabasgāzi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība un Saeima šogad ir pieņēmusi atbalsta pakotni jau iepriekš notikušajam energocenu pieaugumam apmēram 450 miljonu eiro apmērā pašreizējai apkures sezonai, kas vēl turpinās un kas ietver arī maksājumu griestus par apkuri.

Savukārt pašlaik notiekošajam dabasgāzes cenu pieaugumam ārējā tirgū nevajadzētu daudz ietekmēt situāciju pašreizējā apkures sezonā, atzīmēja valdības vadītājs. Reizē būs jāseko līdzi, kā attīstīsies notikumi pavasarī un vasarā, lai varētu prognozēt, kāda varētu būt situācija nākamajā rudenī un ziemā, pauda Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Atbalsts augstām cenām un baseinu sildītājiem?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors,28.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministri vienojušies, ka nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma. Kaut kas tāds bija jau sen gaidīts, tiesa, ne šādā izpildījumā. Kur problēma? '

Tiklīdz tiek mehāniski noteikti cenu griesti, pilnībā vai daļēji kompensējot visu, kas virs tiem, tā attiecīgajam produktam tirgus cenas vietā parādās piesaiste maksimāli iespējamajai. Proti, konkurences mehānisms pārstāj darboties, cenas tirgū visi ir noskaņoti turēt augstas, rēķinoties, ka pieprasījums nemazināsies, jo klienti gribēs izmantot valsts budžeta atbalstu.

Spilgts piemērs varētu būt saistīts ar apkures granulām, ko jau tagad, neskatoties uz ārkārtīgi augstām cenām, bažās par nākotni iepērk vairākiem gadiem uz priekšu – valsts kompensācija šo vēlmi veidot uzkrājumus tikai veicinās. Savukārt tiem, kuri nespēs pirkt granulas par 300 eiro/tonnā, atbalsts nepienāksies, lai arī nebūt ne visi šādi cilvēki var pretendēt uz nabagu pabalstiem. Tātad ar šo faktiski atbalsts ir turīgākajiem, bet uz vidusslāņa rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī koksnes tirgū stabilitāte turpinājās, malkas cenai turpinot stabilu, bet lēnu lejupslīdi. Tuvojoties apkures sezonas noslēgumam, malkas cenas kritums ir loģisks rezultāts, un paredzams, ka nākamos mēnešus tendence turpināsies, maijā malkas cenai sasniedzot tās zemāko punktu.

Tāpat februārī skujkoku zāģbaļķu cenas saglabājās nemainīgas, taču pavasarī būvniecības sezonai atsākoties, aina varētu mainīties, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

“E-silva” eksperti skaidro, ka februārī vispamanāmākais cenas kritums novērojams tehnoloģiskajai koksnei, salīdzinot ar tās straujo kāpumu 2022. gada 2. ceturksnī. Taču kurināmās koksnes cenas lejupslīde būs aktuāla tikai līdz maijam, jo gada otrajā pusē, mājsaimniecībām un ražotājiem sākot pastiprināti gatavoties jaunajai apkures sezonai, pieprasījums pēc koksnes veida varētu mainīties. Savukārt, līdz ar būvniecības sezonas atsākšanos pavasarī, prognozējams, ka šī gada pirmajā pusē varētu būt gaidāmas cenas izmaiņas skujkoku zāģbaļķu kategorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd situācija enerģētikas tirgū ir daudz stabilāka nekā pērn, tāpēc, visticamāk, straujš cenu pieaugums vai resursu trūkums ziemā nav gaidāms.

Šādu prognozi par gaidāmo apkures sezonu DB organizētajā konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2023 izteica gan vairāki nozares eksperti, gan politikas veidotāji, vienojoties, ka šī gada ziema noteikti nebūs tik izaicinoša kā pērn. Nozares pārstāvji norādīja, ka šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu jau ir sagādājuši nepieciešamo kurināmo, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabāts pietiekams gāzes apjoms, kas nepārprotami norāda, ka ziemai esam gatavi. Līdzīgas prognozes izsaka arī ārzemju eksperti - apkures sezona Eiropā solās būt salīdzinoši mierīga.

Paveikts daudz

Pēdējie divi gadi enerģētikas nozarē ir bijuši ļoti izaicinoši, un, manuprāt, vissarežģītāk šajā gadījumā bija kontrolēt tieši emocijas, domā Tomas Jorudas, UAB Baltpool komercdirektors. “Es vienmēr esmu uzskatījis - ja mēs tiekam galā ar emocijām, mēs spējam atrast arī risinājumu. Eiropas Savienības (ES) līmenī pēdējā gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai maksimāli samazinātu ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz energoresursu cenām un enerģētikas nozari kopumā, taču tajā pašā laikā daudz darījuši arī enerģētikas uzņēmumi. Es lepojos, ka ļoti daudzas kompānijas negaidīja ES lēmumu un pašas atteicās no Krievijas gāzes, kas noteikti nebija vienkārši. Baltijas līmenī īpaši vēlos izcelt siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums, kas bija pietiekami drosmīgi un diversificēja savus piegādes līgumus. Tajā laikā, kad emocijas bija ļoti augstā līmenī un tirgū valdīja liela neskaidrība, tas tiešām bija ļoti drosmīgi. Tagad mēs redzam, ka tas ir atmaksājies gan Rīgas siltumam, gan arī citiem uzņēmumiem, kas izlēma rīkoties līdzīgi,” teic T.Jorudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vismaz uz nākamo apkures sezonu būtu jānosaka cenu griesti, šādu nostāju intervijā laikrakstam "Diena" paudis Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Krauklis atzīmējis, ka ar būtisku cenu pieaugumu saskaras pat tās pašvaldības, kurās siltuma iegūšanai izmanto šķeldu, jo arī tās cenas strauji aug. Ja siltumenerģijas cena apkures sezonā sasniedz 100 eiro par megavatstundu, tad liela daļa iedzīvotāju rēķinus samaksāt nevarēs, lēsa politiķis, uzsverot, ka tas izraisīs problēmu ķēdi.

"Domāju, ka vienīgais risinājums visai Latvijai būtu vismaz uz šo apkures sezonu noteikt cenu griestus. Citu risinājumu es nevaru iedomāties. Protams, ir mājokļa pabalsts, no kura pusi tagad ir apņēmusies segt valsts, bet uz mājokļa pabalstu var pretendēt personas ar diezgan zemiem ienākumiem, bet siltumenerģijas cena virs 100 eiro jau sitīs arī tiem iedzīvotājiem (vai nu tie ir pensionāri, vai ģimenes ar bērniem), kuriem formāli pabalsts nepienākas, bet kuri faktiski arī nespēs samaksāt. Tāpēc šeit vajadzētu būt valstiskam risinājumam," uzsvēris Valkas mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir vienādās domās par to, ka valstij jāsniedz mērķēts atbalsts iedzīvotājiem, pēc abu savstarpējās tikšanās pavēstīja Valsts kancelejā.

Amatpersonas bija vienisprātis, ka atbalsts jāsniedz tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.

Valsts kanceleja informē, ka tuvākajā laikā valdība skatīs Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto piedāvājumu mērķēta atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem, ko plānots īstenot no septembra.

Atbalsts visiem bez izņēmuma vēl vairāk palielinās plaisu starp bagātajiem un nabagiem 

Atbalsts visiem bez izņēmuma saistībā ar straujo energoresursu cenu kāpumu vēl vairāk...

Kariņš un Kazāks trešdien tikušies, lai pārrunātu tautsaimniecības aktualitātes, Krievijas īstenotā kara Ukrainā izraisīto energoresursu cenu pieaugumu un tā ietekmi uz inflāciju, atbalsta pasākumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Kā ziņots, LM iesniegtais informatīvā ziņojuma projekts paredz, ka nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem varētu kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma.

LM aplēses liecina, ka dabasgāzes cena mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būt apmēram 140 eiro par megavatstundu. Attiecīgi paredzēts, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kilovatstundas (21 kubikmetra) līdz 5269 kilovatstundām (500 kubikmetriem), tad valsts kompensēs 50% no izmaksu pieauguma - 35 eiro par megavatstundu.

Savukārt, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī pārsniedz 5269 kilovatstundas (500 kubikmetrus), valsts kompensēs 75% no pirmajai grupai noteiktā atbalsta, proti, 75% no 35 eiro par megavatstundu jeb 26 eiro par megavatstundu.

LM prognozē, ka vidējais siltumenerģijas tarifs mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būtu 150 eiro par megavatstundu robežās. Līdz ar to kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai varētu tikt noteikts 50% apmērā no starpības starp nākamās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un iepriekšējā apkure sezonā noteikto siltumenerģijas tarifa mediānu, kura ir 68 eiro par megavatstundu.

Tāpat LM rosina noteikt elektroenerģijas cenu griestus, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu daļēji kompensētas izmaksas par elektroenerģiju. Tie attiecīgi būtu nosakāmi 0,16 eiro par kilovatstundu, bet maksimālais kompensācijas apmērs tiktu noteikts 0,10 eiro par kilovatstundu.

Paredzēts, ka atbalsta instruments tiks iedarbināts tikai tajā gadījumā, ja elektroenerģijas cena konkrētajā mēnesī pārsniegs 0,16 eiro par kilovatstundu. Attiecīgi pirmās 100 kilovatstundas tiktu kompensētas 100% apmērā, nākamās 100 kilovatstundas - 50% apmērā, bet katras turpmākās 100 kilovatstundas - 25% apmērā.

Tādējādi vienai mājsaimniecībai maksimālais kompensācijas apjoms nepārsniegtu 35 eiro, ja patēriņš ir līdz vienai megavatstundai.

Tāpat LM paredz jauna atbalsta veida ieviešanu - automātiska rēķina par energoresursa lietošanu samazināšana zemu ienākumu mājsaimniecībām, kuru vienas personas ienākumi nepārsniedz 743 eiro un pārējo mājsaimniecībā esošo personu ienākumi ir līdz 520 eiro.

Paredzēts, ka atbalsts tiks piešķirts, balstoties uz valsts reģistros un valsts informācijas sistēmās esošo informāciju par vienā mājoklī dzīvojošajām personām un to ienākumiem līdz noteiktam ienākumu slieksnim.

Kā otrs jaunais atbalsta veids tiek piedāvāta uz mājsaimniecību pašdeklarēšanās principu balstīta atbalsta maksājuma veikšana mājsaimniecībām ar augstāku ienākumu slieksni nekā sociālās palīdzības ietvaros.

Savukārt, lai palīdzētu sabiedrības mazaizsargātajām grupām nomaksāt komunālos un citus rēķinus nākamajā apkures sezonā, LM piedāvā uzlabot mājokļa pabalstu, lai tam varētu kvalificēties plašāks cilvēku loks. Tiek piedāvāts arī vienreizējs pabalsts personām ar invaliditāti, senioriem un citi atbalsta veidi.

Kopējās izmaksas piedāvātajiem atbalsta pasākumiem varētu būt no 450 līdz 468 miljoniem eiro, izriet no ziņojuma projekta.

Jau rakstīts, ka Ministru prezidents bija uzdevis LM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt un iesniegt izskatīšanai valdības 14.jūnija sēdē piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu.

Premjers šādu rezolūciju izstrādājis, ņemot vērā, ka viņš "līdz šim nav saņēmis piedāvājumu pabalstu sistēmas uzlabošanai". Valdībā iesniegtajam piedāvājumam būtu nepieciešams ļaut finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.

Premjera skatījumā, sistēma būtu jāievieš līdz 1.septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

BioEx biomasas biržā pirmajā darbības gadā veikti darījumi par 4,908 miljoniem eiro un 182 980 MWh

Db.lv,03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmā biomasas tirdzniecības platforma BioEx sekmīgi noslēgusi darbības pirmo gadu, 2023. gadā īstenojot 42 tiešsaistes izsoles, kurās noslēgti darījumi par 4 908 281 eiro un 182 980 MWh.

Kopumā platformā šobrīd ir 90 reģistrēti tirgus dalībnieki un platformā iesaistās arī virkne Latvijas enerģētikas tirgus lielāko dalībnieku, piemēram, AS Rīgas Siltums, SIA Liepājas Enerģija un SIA Jūrmalas Siltums.

“BioEx dibināšanas mērķis bija veicināt Latvijas enerģētikas tirgus efektivitāti, izveidojot vienotu tirdzniecības platformu biomasai, kurā gan pārdevēji, gan pircēji var atklāti noteikt tā brīža labāko tirgus cenu, paļauties uz piedāvāto izejvielu kvalitāti un piegāžu nosacījumiem. Domāju, ka tas mums ir izdevies, jo platformā esam spējuši pulcēt teju visus galvenos tirgus dalībniekus – no biomasas ražotājiem līdz kurināmā patērētājiem. Piemēram, platformā tirdzniecību veic Latvijas lielo pilsētu siltumapgādes uzņēmumi, kas gūst būtisku labumu no tirgus caurskatāmības,” saka Gunārs Greiža, BioEx valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas augstākais punkts vēl priekšā - Latvijā tā varētu sasniegt pat 25 %

Db.lv,10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumenerģijas tarifi šā gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, bija augstāki teju visās Latvijas lielākajās pilsētās; rudenī siltums, visticamāk, maksās vēl dārgāk. Turklāt lielai daļai siltumuzņēmumu, kas siltumu ražo, izmantojot dabasgāzi, vēl aizvien nav skaidrs, kādā veidā šis resurss ziemā tiks nodrošināts.

Salīdzinot ar 2021.gada maiju, 2022. gada apkures sezonas noslēgumā 43% regulēto komersantu siltumenerģijas tarifs pieauga, 54% - nemainījās, bet 3% - samazinājās, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija. No tiem komersantiem, kuriem tarifs mainījies, aptuveni trešdaļai tarifu pieaugums nav pārsniedzis 30%, bet desmitajai daļai tarifs vairāk nekā dubultojies.

Lielākie tarifu pieaugumi, noslēdzoties 2022.gada apkures sezonai maija beigās, bija vērojami Olainē, Rēzeknē, Ozolniekos, kā arī Brankas, Ānes un Mārupes ciemā. Siltumenerģijas tarifi pieauguši arī septiņās no deviņām lielajām pilsētām, nemainīgs tarifs pagaidām saglabājies tikai Ventspilī un Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Koalīcija vienojusies par atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem

Db.lv, LETA,16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes otrdien pāvēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā. Atbalsts paredzēs uzņēmumiem atbalstu sniegt gadījumos, ja no kompānijas kopējiem izdevumiem vismaz 10% atvēlēti tieši energoresursiem.

Vienlaikus arī koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē atklāja, ka kopējās atbalsta izmaksas veidos apmēram 200 miljonus eiro. Konkrētais lēmums par OIK atcelšanu būs aktuāls līdz šā gada beigām, jo par tā atcelšanu no nākamā gada lēmums pieņemts jau iepriekš. Savukārt pārējie divi atbalsta mehānismi - līdz nākamās apkures sezonas noslēgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru