Jaunākais izdevums

Valsts kase Latvijas Republikas vārdā starptautiskajos finanšu tirgos emitējusi 10 gadu obligācijas, piesaistot finansējumu 1,250 miljardu eiro apmērā ar ienesīgumu 0.105% un fiksējot kupona likmi 0.000%, informē Valsts kasē.

Tas ir vēsturiski zemākais Latvijas parāda vērtspapīru emisijās starptautiskajos tirgos jebkad sasniegtais tik gara termiņa ienesīguma un kupona līmenis.

"Valsts kases veiktajā aizņemšanās darījumā esam piesaistījuši ilgtermiņa resursus ievērojamā apjomā ar izdevīgiem nosacījumiem. Šis darījums ir pirmais solis starptautiskajos tirgos šogad nepieciešamā finansējuma piesaistē, jo ir jānodrošina resursu pieejamība gan Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanas pasākumu finansēšanai un ekonomikas atbalstam, gan arī pārējo budžeta vajadzību finansēšanai un valsts parāda saistību izpildei," komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas Republikas obligāciju emisijā sasniegts līdz šim lielākais investoru pieprasījums gan skaita, gan apjoma ziņā – kopumā interesi par ieguldījumu iespēju obligācijās izrādīja vairāk kā 100 investori, kuru kopējais pieprasījuma apjoms sasniedza 2,8 miljardus eiro.

Obligācijas iegādājās pārsvarā Eiropas valstu aktīvu pārvaldītāji un bankas no Vācijas, Francijas un Lielbritānijas.

Emisijas vadošās bankas bija Barclays, BNP Paribas un Credit Agricole CIB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas seku novēršanai kopš marta vidus Valsts kase finanšu tirgos aizņēmusies nedaudz vairāk par 2,2 miljardiem eiro, pirmdien preses konferencē sacīja Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka.

Viņa skaidroja, ka šis finansējums piesaistīts uz salīdzinoši īsiem termiņiem, bet procentu likmes ir tuvu nullei, lai mazinātu šo aizņēmumu ietekmi uz valsts budžetu.

Vienlaikus Valsts kase līdzekļu piesaistīšanai strādā arī ar starptautiskajām finanšu institūcijām, tostarp aprīlī parakstīts aizņēmuma līgums ar Ziemeļu investīciju banku par 500 miljoniem eiro. Septembrī-oktobrī saņemti 250 miljoni eiro no šī aizņēmuma, bet atlikusī daļa gaidāma nākamā gada sākumā.

Tāpat Valsts kasei pieejami līdzekļi no Eiropas Komisijas programmas bezdarba mazināšanai, tostarp 120 miljoni eiro jau ir saņemti novembrī, bet atlikušos 73 miljonus eiro plānots saņemt nākamā gada pirmajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A-" līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, ziņo Valsts kase.

Latvijas kredītreitinga saglabāšanu "A-" līmenī aģentūra pamato ar valdības īstenotās politikas ietvaru, Latvijas dalības Eiropas Savienībā un eirozonā, kā arī salīdzinājumā ar citām līdzīga kredītreitinga līmeņa valstīm zemo valsts parāda līmeni.

Valsts kase arī norāda, ka kredītreitinga stabilais nākotnes novērtējums liecina par aģentūras pārliecību, ka Latvijas ekonomika turpinās uzrādīt noturību pret Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem un valdība izvēlēsies tādu politikas virzienu, kas nodrošinās valsts finanšu ilgtspēju.

Vienlaikus kā kredītreitinga palielinājuma ierobežojošos faktorus aģentūra minējusi zemo ienākumu līmeni, iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāja svārstīgumu un relatīvi lielu ārējā parāda īpatsvaru kopējā parāda apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izsolīs iepriekš emitēto valsts obligāciju papildu laidienu 20 miljonu eiro apmērā

LETA, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kase šodien biržā "Nasdaq Riga" izsolīs iepriekš starptautiskajos tirgos emitēto valsts obligāciju papildu laidienu 20 miljonu eiro apmērā.

Biržā "Nasdaq Riga" notiks konkurējošā daudzcenu izsole, kurā piedāvās iegādāties 2016.gada oktobrī emitēto starptautisko eiroobligāciju papildu laidienu līdz 20 miljonu eiro apmērā.

Obligāciju emisijas datums ir 2020.gada 21.oktobris, bet dzēšanas datums - 2026.gada 7.oktobris. Obligāciju fiksētā procentu (kupona) likme ir 0,375%.

Jaunemitētās obligācijas tiks apvienotas un veidos vienu sēriju ar līdz šim emitētajiem attiecīgajiem vērtspapīriem kopumā 1,5 miljardu eiro apmērā. Obligācijas tiks izlaistas Globālās vidēja termiņa vērtspapīru programmas (GMTN) ietvaros.

Valsts kases sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Šmite-Krēgere norādīja, ka atšķirībā no emisijām starptautiskajā tirgū, eiroobligāciju papildu laidienu sākotnējā izvietošana ir paredzēta tikai Latvijas tirgū, vērtspapīru izplatīšanu organizējot ar primāro dīleru starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Nav skaidrības, ko darīt ar Altum līdzekļu atlikumu pēc atbalsta programmu beigām

LETA, 15.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav skaidrības par iespējamo rīcību ar "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum") piešķirto līdzekļu atlikumu pēc atbalsta programmu beigām, secinājusi Valsts kontrole, noslēdzot pārbaudi par Ekonomikas ministrijai piešķirtajiem 190 miljoniem eiro, ko no valsts budžeta plānots pārskaitīt "Altum".

Valsts kontroles revīzijas starpziņojumā minēts, ka šī naudas summa tika piešķirta, lai piecās programmās atbalstītu saimnieciskās darbības veicējus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 izplatības dēļ, taču ne viss šo līdzekļu ieguldījums "Altum" ir pamatojams. Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka nav skaidrības par iespējamo rīcību ar šo līdzekļu atlikumu pēc aizdevumu un garantiju programmu darbības beigām, kad komersanti aizdevumus būs atskaitījuši un garantiju darbības laiks būs noslēdzies.

Starpziņojumā teikts, ka līdz 2020.gada septembra beigām Covid-19 seku mazināšanas atbalsta programmu ietvaros "Altum" kopumā ir piešķīris atbalstu 493 saimnieciskās darbības veicējiem 117,5 miljonu eiro apmērā aizdevumu un garantiju veidā. Par to šajā periodā no komersantiem saņemtas arī komisijas maksas un procentu maksājumi vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdienas pensiju politika Latvijā nav sakārtota, tā neatbilst pensiju politikas būtībai un ir netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem.

Tā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aplēsusi, ka desmit gadu laikā izdienas pensijām izmaksājamā summa gandrīz dubultojusies un augusi par 32,5 miljoniem eiro.

Revidenti informēja, ka Latvijā pastāv izdienas pensiju politika, kas dod tiesības vairākās profesijās strādājošajiem, piemēram, militārpersonām, diplomātiem, prokuroriem, tiesnešiem, iekšlietu nozares darbiniekiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, saņemt izdienas pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.

"Izdienas pensiju politika ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla, un ļauj turpināt strādāt profesijā, no kuras darbaspēju mazināšanās un sociālās bīstamības dēļ darbinieks ir pensionējies. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis," uzsvēruši VK revidenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī jauno auto tirgus turpina uzrādīt kritumu 32%. Tas ir lielākais kritums kopš pandēmijas otrā viļņa, kuru veicinājusi arī klātienes tirdzniecības ierobežojumi, informē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Janvāra auto pārdošanas dati arī visai uzskatāmi ilustrē to, kā tirdzniecības ierobežojumi ir ietekmējuši mūsu ekonomiku. Ja smagais komertstransports jau kuro mēnesi piedzīvo strauju pieaugumu, janvārī uzrādot 90% pieaugumu pret iepriekšējo gadu, tad vieglā komerctransporta pārdošanas apjomi ir piedzīvojuši kritumu 16% jauno un 22% lietoto vieglo komercauto segmentā. Tas ir vērtējams kā indikators, ka tieši mazais bizness uzņem lielāko epidemioloģisko ierobežojumu triecienu, norāda Auto asociācija.

Lielāko kritumu piedzīvojis lietoto vieglo auto tirgus, tas ir samazinājies par 34% attiecībā pret 2020. gada janvāri. Visticamāk ka, gan jauno, gan lietoto vieglo auto pārdošanas apjomu līdzvērtīgo kritumu var izskaidrot ar tirdzniecības ierobežojumiem, jo automašīna ir ilgtermiņa ieguldījums, kura attālinātai iegāde ir visai sarežģīta, sevišķi privātajā sektorā, kur izvēle pamatā tiek izdarīta uz vietas, konkrētajā tirdzniecības vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojumi un to iespējamā atcelšana šobrīd ir lielākā ekonomikas aktualitāte. To atcelšana, ar jebkādiem nosacījumiem, aizvien biežāk tiek pieprasīta ne vairs lūgta.

Valsts pusē valda neliela neizpratne par nozaru neapmierinātību, jo ir taču izveidoti dažādi atbalsta mehānismi un visam vajadzētu būt kārtībā. Taču, vēlme pēc ierobežojumu atcelšanas visbiežāk balstās nozares dalībnieku iztikas līdzekļu trūkumā un vēlmē nezaudēt savu biznesu.

Kādēļ atbalsta mehānismi nespēj piepildīt abas šīs vēlmes lielai daļai uzņēmumu un uzņēmēju ir cits stāsts, par to citreiz. Taču fakts ir tāds, ka cilvēki grib strādāt, pelnīt sev iztiku un nezaudēt to, ko ir veidojuši gadiem. Otrā svaru kausā ir sabiedrības veselība. Skaidrs, ka nolīdzsvarot šos kausus ir sarežģīts uzdevums ar kura risināšanu mums diez ko labi nesokas. Mums pat ir izdevies nonākt līdz situācijai, kad abi svaru kausi ir lejā. Slikti ir ekonomikā, un arī epidemioloģiski diez ko spoži neiet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Baltijas valstu ekonomikas kļūtu stiprākas, Rīgai jākļūst par Baltijas valstu ekonomikas galvaspilsētu, piektdien Rīgas Ekonomikas augstskolas tiešsaistes diskusiju ciklā "Meklējot jaunu izaugsmi" par Baltijas ekonomikas nākotni pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Baltijas valstīm ir ciešāk jāsadarbojas, lai stiprinātu katras valsts ekonomiku, tostarp Rīgai jābūt Baltijas dzinējspēkam, lai celtu visu Baltijas valstu kopējo vērtību.

Tāpat Kazāks minēja, ka Latvija, salīdzinot ar citām pasaules ekonomikām, pagaidām salīdzinoši labi tiek galā ar Covid-19 izplatības riskiem, taču, lai arī turpmāk valdība spētu ātri reaģēt, tai ir jābūt brīvi pieejamiem līdzekļiem. Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka Latvijai pagaidām ir nauda Covid-19 radīto seku pārvarēšanai, taču nav skaidru ideju, stratēģiju.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka Latvija nedrīkst neapdomīgi tērēt Eiropas Savienības atveseļošanās fonda līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Helmes mērķtiecīgi paātrina savu izaugsmi, iegādājoties T2T

Helmes, 23.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā T2T pievienojās starptautiskajam programmatūras izstrādes uzņēmumam Helmes. T2T fokusējas uz radošu un elastīgu programmatūras risinājumu izstrādi, un 2019. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6,5 miljoni eiro.

Helmes mērķtiecīgi orientējas uz eksporta attīstību, un arī šī darījuma mērķis bija paātrināt uzņēmuma izaugsmi un piesaistīt jaunus talantus un stratēģiskos klientus.

“Mums ir svarīgi, lai mūsu darbinieki justos iedvesmoti nepārtraukti mācīties un uzlabot savas prasmes, lai viņi turpinātu savu profesionālo izaugsmi un lai viņi saņemtu labu atalgojumu par savu darbu. Helmes uzņēmums strauji aug, un plānojam, ka līdz šī gada beigām mēs jau nodarbināsim vairāk kā 1000 cilvēku,” uzsver Helmes izpilddirektors Jāns Pillesārs (Jaan Pillesaar).

T2T valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Viesturs Bulāns papildina: ”Mūsu misija ir radīt cilvēcīgas IT sistēmas, kas padara ikdienu vieglu un aizraujošu. Ikdienā cilvēki izvēlas izmantot ērtas, funkcionālas un viņu vajadzībām atbilstošas lietotnes un programmas, un šo principu mēs iedzīvinām arī darba vidē: izstrādājam un ļaujam uzņēmējiem, organizācijām un viņu darbiniekiem izmantot tādus darba instrumentus, kas atvieglo, nevis apgrūtina, pienākumu veikšanu. IT sistēmām ir jāatvieglo darba procesi, kā darbiniekiem, tā biznesam, ļaujot veikt tiem svarīgos procesus maksimāli efektīvi. Lielākajai daļai mūsu klientu neder standartizētas sistēmas. Tā ir vakardiena! Strauji mainīgajos mūsdienu apstākļos ieguvēji ir tie, kuri spēj pielāgoties, piemēram, Covid-19 izraisītajiem apstākļiem. IT sistēmām jābūt elastīgām, ātri pielāgojamām un transformējamām tāpat kā birojam un darba videi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aug spriedze Baltijas māsu konkurencē par investīcijām šo valstu starpā, izmantojot dažādus instrumentus, notiek cīņa ne tikai par jaunu potenciālo investoru piesaisti, bet pat par esošu kompāniju pārcelšanos uz konkurentvalsti, un, lai gan uzņēmēji saredz trumpjus arī Latvijai, tomēr kaimiņvalstīm to ir vairāk un tie pat esot spēcīgāki.

Par konkurētspēju Baltijas reģionā tiek diskutēts teju vai ik gadu, kad kāda valsts maina nodokļu likmes, to atlaižu sistēmu, piemērošanas kārtību, ievieš jaunus vai uzprišina jau esošos investoru piesaistes stimulus. Nenoliedzami, ka energoietilpīgu ražotņu potenciālajiem investoriem būtisks jautājums ir elektroenerģijas izmaksas, jo īpaši – obligātās iepirkuma komponentes apmērs, sadales tīkla tarifs, savukārt ieguves rūpniecības jomā svarīgi ir derīgo izrakteņu ieguves licences iegūšanas nosacījumi, licences darbības termiņš.

Pēdējo divu gadu laikā daļai potenciālo investoru (un arī jau strādājošu kompāniju) izaicinājums ir konta atvēršana bankā Latvijā, prasības attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas normatīvu prasību izpildi un pat patieso labuma guvēju apstiprinošu atbilstošu dokumentu sagādāšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nelaidiet komunistus tuvumā varai! Sagraus biznesu

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 16.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā biznesa uzmanība atkal bija pievērsta norisēm politiskajos gaiteņos. Nespējot nekā citādi ierobežot saslimšanu ar Covid-19 raisošā vīrusa izplatību, ministri bija atvēzējušies lemt vai nu par pilnīgu lokdaunu, vai vismaz regulējumu, ka klātienē varēs strādāt tikai ražojošie uzņēmumi.

Šķita pilnīgi aizmirsts, ka gan premjers, gan citi politiķi iepriekš vairāk vai mazāk publiski pauduši, ka vīruss tagad pamatā izplatās nevis publiskajā vidē, kur visi valkā sejas maskas, ietur distanci utt., bet gan privātos kontaktos, satiekoties tuviniekiem. Gan jau ne paši izdomāja šo tendenci, gan jau, ka vēstījumi par to nāca no tiem pašiem ekspertiem, kuri nu rosina par grēkāzi atkal definēt darba vidi, pamatā – biznesu.

DB karikatūra 

Ja valdība saka, ka visiem jāstrādā no mājām......

Bet tad jājautā – kurā brīdī tie eksperti melo un kurā brīdī kaut ko iesaka vien tāpēc, ka no viņiem vismaz kaut kādu padomu gaida? Un kāpēc gan politiķiem tik īsa atmiņa, ka tik elementāras zināšanas nelīmējas kopā ar jaunajām iniciatīvām?

Tiesa, ne to vien jau esam piedzīvojuši. Kaut kā vairs nav pārsteigums, ka atkal tika ignorēts fakts – īsti nav pierādījumu tam, ka cilvēku vairums saslimtu tieši darbā. Protams, atkal netika ņemts vērā, ka darba devēji ir vistiešākā veidā ieinteresēti, lai darbinieki nesaslimtu, jo tad būtu apdraudēta viņu uzņēmumu darbības nepārtrauktība.

Kurš var, tas jau strādā attālināti. Uzņēmumi jau tagad iegulda milzu resursus, rūpējoties par to, lai darbinieki būtu pasargāti no infekcijas, – aprīko darba iespējas mājās, veido starpsienas birojos, lai mazinātu tur strādājošo saskarsmi, iegādājas maskas, dezinfekcijas līdzekļus, uzstāda ķermeņa temperatūras attālinātas mērīšanas ierīces utt.

Šajā situācijā ir pilnīgi neloģiski noteikt kaut kādas jaunas formālas prasības tiem, kas jau izsargājas, vai likt strādāt no mājām tiem, kas to nekādi nevar, – tas tikai atkal novestu pie mēģinājumiem likumu apiet ar līkumu. Drīzāk tad varbūt beidzot varai būtu laiks ieklausīties akadēmiķa Kalviņa paustajā, ka nevis veselie jāizolē no slimiem, bet slimie no veselajiem.

Bet nē – vērojot pagājušajā nedēļā valdībā notiekošo, bija sajūta, ka daļu lēmumu pieņēmēju un viņu padomnieku pārņēmis kaut kāds komunistisks visa regulēšanas vīruss, – šķita, ka tie apsēsti ar domu, ka, ja nebūs ierēdņu instrukciju, uzņēmēji paši nepratīs pasargāt sevi un darbiniekus...

Tā kāre visu regulēt tiešām ir kaut kāda slimīga. Nevis pasaka, kā vislabāk var izsargāties no saslimšanas, un nevis vērtē pēc būtības uz šo mērķi vērstās, praksē jau ieviestās un pārbaudītās uzņēmēju iniciatīvas, bet gan raujas regulēt, kam būs strādāt, kam ne. Taču tirgus jau tagad daudzās jomās ir pārregulēts! Nu redzam, ka aizvien jauni regulētāji stājas rindā, lai dotu arī savas pamācības un prasības, kā biznesam būtu jāstrādā vai nebūtu jāstrādā. Šķiet, taisnība ir tiem, kas jau sen teica: valsts pārvalde ir pārblīvēta ar cilvēkiem, kuriem īsti nav, ko darīt, un kuri, lai to noslēptu, nemitīgi ražo visādas instrukcijas, noteikumus, prasības utt.

To, ka tieši bizness ir tas, kas uztur valsti, šādiem komunistu līdzskrējējiem, kas nu cenšas visu vēl vairāk saregulēt, laikam skolā nav mācījuši. Viņi, šķiet, iedomājas, ka nauda, kas dāsni nu tiek dalīta pabalstiem, atbalstiem, piemaksām utt., rodas kaut kur bankas pagrabos vai mistiskā kasē aiz šaura lodziņa kā padomju laikos. Valsts parādi? Šķiet, ka tikai uzņēmējiem rūp, ka valsts šajā brīdī teju vai kosmiskā ātrumā grimst aizvien lielākos parādos, jo laikam tikai uzņēmēji vislabāk apzinās, ko tas nozīmē, kad par katru aizņēmumu pēc tam gadu desmitiem jāmaksā gan pamatsumma, gan procenti. Un, jo vairāk aizņemas, jo lielāki tie maksājumi.

Un, ja pēc gadiem, kad varbūt procentu likmes vairs nebūs tik zemas, parādu atdošanai budžetā trūks naudas, tad skaidrs, ka pie varas esošie rausies celt nodokļus... Bet parādu atdošana ir tikai viena no blaknēm, mediķu terminoloģijā runājot.

Ne mazāk būtiska problēma – ja tā turpināsies (un izskatās, ka vīrusa pandēmija tik ātri vis nebeigsies), gan darba devēji, gan darba ņēmēji būs kļuvuši atkarīgi no visa veida helikopteru naudas devām. Pasakiet tad kādam vēlāk, ka viņam jāstrādā no mājām, – uzreiz prasīs speciālu ar nodokli neapliekamu piemaksu par to. Tāpat arī visādu citādu ārēju apstākļu gadījumos prasīs, lai no budžeta vai uzņēmuma kases sedz zaudējumus.

Un, jo būs nespējīgāki pašu spēkiem ķepuroties, jo aktīvāki būs pie atbalsta prasīšanas. Tāpēc, ka tagad pieradināti. Vai politiķiem būs spēks tādiem atteikt? Šaubos, ņemot vērā, cik bieži mums ir dažādas vēlēšanas. Kurš par šādu faktiski tirgus kropļošanu ar nepamatotām šķērssubsīdijām maksās?

Ar saviem nomaksātajiem nodokļiem – eksportētāji un citi, kas ar savu neatlaidību, gudrību, biznesa vadīšanas prasmi būs guvuši panākumus biznesā, tostarp izmantojot krīzi kā iespēju. Tad sakiet vēl, ka tas nav ceļš uz komunistisku līdzekļu pārdali!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka gandrīz gadu Latvijas tirdzniecības centru nozare atrodas spēcīgā Covid-19 pandēmijas ietekmē, t/c "Domina Shopping" vadība pauž satraukumu par turpmāko tirdzniecības nozares veiktspēju. Tirdzniecības centrs atklāj, ka nozari gandrīz paralizējošie ierobežojumi 2020. gadā ir radījuši lielus zaudējumus. Tajā pat laikā "Domina" nevēlas atkāpties no iecerēm 2021. gadā īstenot investīciju projektus gandrīz 10 miljonu eiro vērtībā.

Šogad kā nozīmīgākais "Dominas" investīciju projekts 9 miljonu eiro vērtībā ir plānots Latvijā lielākā iekštelpu atpūtas un izklaides centra būvniecība visai ģimenei ar kopējo platību 7000m2. Pagaidām pandēmija nav spējusi ietekmēt šī vērienīgā projekta attīstīšanas tempus, un pērn oktobrī tika atzīmēti atpūtas un izklaides centra spāru svētki. Šī gada pavasarī plānota jaunuzbūvētās zonas nodošana ekspluatācijā, bet atvēršanā – vasarā.

Izklaides parka izveidē Dominā ieguldīs 9 miljonus eiro 

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” kopā ar jaunajiem nomniekiem “Apollo Group Baltics”...

Vienlaikus arī 2021. gadā "Dominas" komandai ir plāns turpināt strādāt pie tirdzniecības centra pievilcības uzlabošanas. Rezultātā vēl 700 000 eiro plānots ieguldīt energoefektivitātes uzlabošanā, divu autostāvvietu un informācijas centra rekonstrukcijā, iekšējās navigācijas sistēmas uzlabojumos, fasādes apgaismojuma modernizēšanā.

2020. gads tirdzniecības centram un tā nomniekiem pagāja nemitīgas pielāgošanās zīmē. Un, jo ar stingrākiem tirdzniecības ierobežojumiem nācās sastapties, jo lielāks sekoja finanšu un darbības rādītāju kritums. Rezultātā aizvadītajā gadā "Domina Shopping" apgrozījums, plūsma un čeku skaits kopsummā samazinājās par vidēji -26%. Tas nozīmē arī to, ka par -13,3% kritās arī iemaksas valsts kasē nodokļu veidā – tie ir vairāk nekā 200 tūkstoši eiro.

Tomēr, par spīti krīzei un tirdzniecības centru biznesa stagnācijai aizvadītajā gadā, uzņēmums un tā partneri turpināja ieguldīt attīstībā. Rezultātā 2020. gadā 17 jauni nomnieki, starp kuriem ir arī globāli atpazīstami zīmoli, lēma par labu savas tirdzniecības vietas atvēršanai "Dominā". Vēl 10 esošie nomnieki tika atvērti jaunos konceptos pēc rekonstrukcijas vai jaunās vietās.

Līdztekus arī pati "Domina" pērn īstenoja daudzus investīciju projektus ar kopējo vērtību 800 000 eiro. Starp tiem nozīmīgākie – modernizēta māmiņu istaba, vienotā stilā iekštelpās rekonstruētas 52 veikalu fasādes, renovēts un labiekārtots C skvērs, gaiteņos uzstādītas atkritumu šķirošanai paredzētas tvertnes, uzlabota ārējā navigācijas sistēma. Reizē 400 000 eiro investēti arī citos tehniskos uzlabojumos, piemēram, ugunsdrošības sistēmā, infrastruktūras sistēmās, kā arī Covid-19 izplatīšanās samazinošās aktivitātēs.

"2020. gads bija izaicinošs. Nevienam nebija gatavu pareizas rīcības recepšu, un daži loģiski un neloģiski biznesa ierobežojumi cits citu papildināja neprognozējamā ātrumā. Tomēr, neskatoties uz ieilgušo situācijas nenoteiktību un pandēmijas negatīvo ietekmi, mēs nostiprinājām "Dominas" pozīcijas. Augam nākotnei – tas jau vairākus gadus ir ne tikai "Dominas" sauklis, kas simbolizē izklaides zonas būvniecību, bet arī emocionālais uzstādījums un pieeja šī brīža situācijai. Tāpēc šobrīd mūsu darbības pamatā kā vēl nekad ir saprotošas un ilgtermiņa attiecības ar nomniekiem. Cenšamies būt par labu atbalstu saviem partneriem, taču arī mūsu kapacitāte diemžēl jau tuvojas izsīkumam. Tamdēļ steidzami sagaidām vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem - gluži kā mēs plānojam ieguldīt tirdzniecības centra un pilsētvides attīstībā, radot jaunas biznesa iespējas un darba vietas, pieprasām, lai arī valsts līdzieguldās nozares atbalstīšanā un stabilizēšanā. Valstsvīri situāciju var mainīt divējādi – steidzami sniedzot atbalstu nomas segšanai slēgtajiem veikaliem vai atļaujot visu preču klātienes tirdzniecību stingrākas uzraudzības apstākļos," komentē Dina Bunce, t/c "Domina Shopping" direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājis aptuveni gads, kopš "Olainfarm" stāsts "Dienas Biznesa" slejās pārtapa par fabulu, jo tā vienkāršāk un īsāk stāstīt atkal un atkal to, kas uzņēmumā notiek divus gadus un līdzinās iesprūdušas plates darbībai uz veca atskaņotāja.

Mainās valdes, padomes, cieš zīmols un, visticamāk, arī pašas mantinieces, kuru nesaskaņas pārbaudīt nav pat mans nolūks. Tomēr vēlreiz fabulu atkārtot nāksies, kaut arī daudzi to zina no galvas.

Tātad - kādam tēvam bija trīs meitas un liels uzņēmums "Olainfarm". Tēvs nomira, un uzņēmums palika meitām. Divas bija pilngadīgas, bet viena nepilngadīga, un viņas tiesības pārstāvēt uzticēja mammai. Kad meita kļūs pilngadīga, tad mammai nekas vairs nepienāksies, izņemot to, ko viņa paspējusi nopelnīt, esot laba mamma, un tā viņa strīdas, cik spēka.

Zīmīgi, ka naktī uz svētdienu, divas dienas pirms "Olainfarm" akcionāru sapulcēm, kas notiek 22. septembrī, tika nogalināts advokāts Pavels Rebenoks, kuru viņa asi kritizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pavasarī, krīzei sākoties, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicināja valdību izstrādāt krīzes pārvarēšanas stratēģiju, un, lai pēc iespējas vispusīgāk vadītu krīzi, grupā pie šī plāna izveides strādātu gan valdības pārstāvji, gan plašs profesionāļu loks no dažādām jomām.

Pēc ilgas pārliecināšanas darba grupa tika izveidota Ekonomikas ministrijas paspārnē, taču krīzes vadības plāns tapa diemžēl tikai attiecībā uz tautsaimniecības daļu, un pat tas netiek pilnvērtīgi realizēts. Valdības nostāju varēja tulkot šādi: “Jums vajag plānu, te tas ir. Tikmēr aiz slēgtām durvīm lemsim, izejot no politiskās loģikas, nevis atbilstoši plānam.”

No valdības locekļiem, īpaši finanšu ministra varēja saprast, ka stratēģija vispār nav vajadzīga – no rīta jāpamostas un jālemj, tā būs vislabākā recepte. Vasarā vīrusa izplatība patiešām samazinājās, taču tā lielā mērā bija apstākļu sakritība, nevis mērķtiecīga darba rezultāti. Tagad, kad vīruss uzņem apgriezienus, mēs redzam, pie kā noved tas, ka nav stratēģijas. Lēnā garā to saprot arī valdības augstākais ešalons, bet savā ziņā tas ir nokavēts par nepilnu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai saglabāt viena un divu centu monētu stāstu?

Jānis Šķupelis, 19.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Viena no jomām, kurai šogad pievērsīsimies vairāk, ir viena un divu centu monētas. Tas ir ne tikai ekoloģijas un ērtības jautājums. Tas lielā mērā ir arī ilgtspējas jautājums".

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Naudas inkasācija, kalšana, vadāšana šurpu turpu ir izmaksas arī videi. Šeit mēs nerunājam par cenu apaļošanu, bet par gala rēķina apaļošanu. Mēs arī Latvijā mudināsim diskusiju par to, vai saglabāt viena un divu centu monētu stāstu. Nākamā lieta ir skaidras naudas apgāde. Šobrīd tā ir atbilstoša – iedzīvotājiem skaidra nauda ir pieejama, un mēs gribam, lai tas tā ir arī nākotnē – bez būtiskiem pārrāvumiem. Protams, strādāsim pie digitālā eiro, lai gan tas nav ne šī, ne nākamā gada jautājums," saka M.Kazāks.

Uzraut ekonomiku krietni augstākā līmenī 

Šobrīd bāzes scenārijs ir, ka gada sākums joprojām ir diezgan vārgs. Pēc...

Jautāts, ar ko uzņēmēji var rēķināties, ja ņem vērā to, ko var iespaidot Latvijas Banka, iestādes vadītājs teic: "Monetārās politikas ietvaros būsim atbalstoši. Eirozonas ietvaros centīsimies nodrošināt stabilu finansēšanas un bezstresa situāciju finanšu tirgos. Latvijā turpināsim sniegt savu analītisko skatījumu uz to, kā ekonomika attīstās, lai uzņēmēji tam var sagatavoties. Turpināsim konsultēt valdību un Saeimu attiecībā uz iespējamiem lēmumiem, kā balstīt ekonomiku un kā veidot nākotnes izaugsmes stāstu. Šeit cieši sadarbosimies arī ar uzņēmēju organizācijām. Veidosim aptverošāku maksājumu infrastruktūru. Piemēram, šogad zibmaksājumiem pieslēgsies Valsts Kase".

Runājot par ilgtspēju, M.Kazāks norāda, ka, viņaprāt, Eiropas Zaļais kurss nav vienīgi ekonomikas zaļināšana, energoefektivitāte un tādas lietas. "Es mudinātu uz to skatīties plašāk – kā uz ilgtspēju trīs jomās. Pirmkārt, protams, kas notiek ar vidi, ekoloģiju un biodaudzveidību. Nākamā lieta ir sabiedrība – veselība, izglītība, iekļaujoša sabiedrība, ienākumu nevienlīdzība. Trešais ir uzņēmējdarbības vide. Tikai visas šīs lietas saliekot kopā, Latvijas ekonomiku var padarīt tiešām ilgtspējīgu, bagātu un strauji augošu. Šīs ir lietas, ko mēs iedarbinām arī Latvijas Bankā. Sākot ar vienkāršāko – šajā gadā Rīgas filiālē plānojam pilnveidot saules parku, lai daļu no savām energoizmaksām padarītu videi draudzīgākas," teica M.Kazāks.

Visu interviju lasiet 16.februāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies iepirkums par Mežaparka Lielās estrādes noslēdzošajiem pārbūves darbiem, kurā tiesības slēgt iepirkuma līgumu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvniecības darbiem tika piešķirtas AS "LNK Industries", informē Rīgas dome.

Rīgas domes Īpašuma departaments šī gada 21.maijā izsludināja iepirkumu par Mežaparka Lielās estrādes (Ostas prospektā 11, Rīgā) noslēdzošajiem pārbūves darbiem jeb projekta B posma būvniecības kārtu B2.

Iepirkumā tika saņemti trīs piedāvājumi un tiesības slēgt iepirkuma līgumu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvniecības darbiem tika piešķirtas AS "LNK Industries", kas iesniedza konkursa nolikuma prasībām atbilstošu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ar zemāko cenu 18 456 888 eiro bez pievienotā vērtību nodokļa.

Būvniecības noslēdzošajā kārtā tiks uzbūvēta estrādes ēkas stiklotā fasāde, ieklāts estrādes kupola membrānas jumts, kā arī izbūvētas estrādes ēkas iekštelpas. Šajā būvniecības kārtā tiks izbūvētas jaunas saimniecības pagalma būves un veikta katlumājas pārbūve, kā arī demontētas līdzšinējās estrādes saimniecības ēkas. Atbilstoši B2 posma būvprojektam tiks izbūvēti lietotāja inženiertīkli, kā arī pabeigts estrādes teritorijas labiekārtojums. Ir paredzēts atjaunot vēsturisko paviljonu un estrādes ēkā izveidot Dziesmu svētku ekspozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Zīļuks" jaunā ēka nosvinējusi spāru svētkus. Projekta kopējās plānotās būvdarbu izmaksas ir 11,9 miljoni eiro, informē Mārupes novada dome.

Būvniecības darbi tika uzsākti pagājušā gada jūlijā. Jaunais bērnudārzs būs viena no energoefektīvākajām pašvaldības jaunbūvēm novadā, tā 6200 kvadrātmetru plašo telpu apsilde tiks nodrošināta ar zemes siltumsūkņiem un nākotnē tiek domāts arī par saules paneļu uzstādīšanu gan elektrības iegūšanai, gan siltā ūdens uzsildīšanai.

Uz jaunbūves jumta spārēm 16.martā tika uzlikts vainags kā apliecinājums tam, ka viens nozīmīgs posms būvniecībā ir noslēdzies, ir sasniegta ēkas augstākā virsotne - pabeigta jumta nesošā konstrukcija. Jaunais bērnudārzs būs lielākais novadā, nodrošinot iespēju pirmsskolas izglītību apgūt 384 mazajiem mārupiešiem.

Mārupes pašvaldības jaunā bērnudārza būvniecības projekta kopējās plānotās būvdarbu izmaksas ir 11,9 miljoni eiro, no tiem 4,6 miljoni eiro tiks ņemti kā aizņēmums Valsts kasē, bet 7,3 miljoni būs pašvaldības budžeta līdzfinansējums. Jaunās ēkas būvdarbus veic SIA "VELVE". Ēku projektēja SIA "Arhitekta G. Vīksnas birojs", bet būvuzraudzību īsteno SIA "Marčuks".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā valdības pieņemtos grozījumus, kas nosaka aizliegumu tirgot alkoholu nedēļas nogalēs, specializētais alkoholisko dzērienu lielveikals "Spirits&Wine" plāno palielināt darbinieku skaitu.

"Darbiniekus, kas bija ieplānoti nedēļas nogalēs, novirzīsim uz darba dienām, lai ātrāk apkalpotu pircējus un palīdzētu sapakot iepirkumu maisus. Papildus tam plānojam, ka ierobežojumu dēļ palielināsies interneta veikala pasūtījumu skaits. Arī šai struktūrvienībai palielināsim darbinieku skaitu, lai spētu laikā apkalpot visu pircēju vajadzības," komentē "Spirits&Wine" līdzīpašnieks Andris Lūkins.

Nedēļas nogalēs aizliedz alkohola tirdzniecību 

Ārkārtējās situācijas laikā nedēļas nogalēs veikalos būs aizliegta alkohola tirdzniecība,...

Viņš norāda, ka nedēļas nogaļu iztrūkums (8 dienas decembrī) teorētiski varētu samazināt mēneša apgrozījumu par 20%-25%, bet uzņēmums pieļauj varbūtību, ka darba dienās apgrozījums varētu kāpt 20-25%.

Ierobežojumi varētu veicināt alkohola patēriņu 

Valdības pieņemtie grozījumi par aizliegumu tirgot alkoholu nedēļas nogalēs varētu veicināt alkohola...

"Darbinieku skaits ierobežojumu dēļ tikai palielināsies, jo pieņemsim papildus darbiniekus, kas palīdzēs iepakot maisiņus, lai paātrinātu pircēju kustību un mazināto to uzturēšanās laiku veikalā. Kā arī palielināsim komplektētāju un kurjeru skaitu interneta veikalam, jo plānojam būtisku interneta veikalu pasūtījumu pieaugumu," komentē A.Lūkins.

Uzņēmums pozitīvi vērtē un respektē valdības lēmumu un norāda, ka ir ieinteresēti Covid-19 izplatības ierobežošanā un apturēšanā.

Savukārt zīmols "AlkOutlet" jauno ierobežojumu dēļ pārplāno darba grafikus, taču uzņēmums norāda, ka šādi īslaicīgi ierobežojumi nekādā veidā neietekmēs atalgojumu vai darba vietu skaitu veikalos. Darbinieku atalgojums tiek rēķināts, ņemot vērā stundas likmi un nostrādāto stundu skaitu.

"Ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju un Covid-19 infekcijas izplatības līmeni, valdības centieni ierobežot personu plūsmu veikalos ir saprotami. Vienlaikus gan jāteic, ka līdzšinējie pārdošanas dati un vērojumi "AlkOutlet" veikalos apliecina - dzērienu tirdzniecības vietās cilvēku masveida pulcēšanās līdz šim nav tikusi novērota. Pat vissaspringtākajos tirdzniecības brīžos esam varējuši bez problēmām nodrošināt gan vienai personai nepieciešamo telpas platību, gan ievērot citas drošās iepirkšanās prasības. Tāpat dzērienu veikali nav vietas, kur cilvēki nāk kopā ar ģimenēm un pavada daudz laika, bezmērķīgi klīstot, kā tas ir cita tipa tirdzniecības vietās. Taču, ņemot vērā, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumi parasti ir saistāmi ar zināmu devu populisma un šis ir produkts, kura tirdzniecības aizliegumi daļai sabiedrības vienmēr izraisa sajūsmu, šādu lēmumu varējām sagaidīt. Ceram, ka tirdzniecības ierobežojumi neveicinās nelegālu alkohola izplatību un esam gatavi atbildīgi strādāt atļauto normu ietvaros, lai arī šīs krīzes apstākļos nodrošinātu legālu dzērienu apriti un akcīzes nodokļa ieņēmumus valsts kasē," komentē zīmola "AlkOutlet" pārstāvis Gints Lazdiņš.

Ņemot vērā, ka lielāko daļu no "AlkOutlet" veikalu sortimenta veido tieši alkoholiskie dzērieni, uzņēmums paredz, ka "AlkOutlet" veikali brīvdienās un svētku dienās būs slēgti. Lai izkliedētu cilvēku plūsmu, daļa veikalu darbadienās tiks atvērti ātrāk, tādējādi ļaujot pircējiem brīvāk izvēlēties sev ērtāko veikala apmeklējuma laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru