Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Obligācijas tiek uzskatītas par vienu no stabilākajiem un paredzamākajiem ieguldījumu veidiem, tomēr tikai 8 % Latvijas iedzīvotāju ir ieguldījuši tajās vai apsvēruši to darīt, liecina iedzīvotāju aptauja*. Tā vietā daudz vairāk cilvēku dod priekšroku riskantākiem ieguldījumiem, piemēram, akcijām (18 %) vai kriptovalūtām (17 %). Artea Bank tirgus vadītāja Egle Džugīte (Eglė Džiugytė) skaidro, kāpēc investori bieži izvēlas risku, nevis stabilitāti, kāpēc lietuvieši ir aktīvāki obligāciju tirgū un kā Latvijā attieksme pret ieguldījumiem pamazām mainās.

Latvieši izvēlas vai nu drošību, vai risku – bet ignorē vidusceļu

Aptaujas dati rāda, ka Latvijas investori visbiežāk izvēlas ļoti drošus, bet maz ienesīgus risinājumus, piemēram, krājkontus un termiņnoguldījumus (tajos investē 55 % respondentu), kā arī pensiju vai ieguldījumu fondus (41 %). Savukārt citi skatās pretējā virzienā, izvēloties ieguldīt riskantos instrumentos, piemēram, akcijās vai ETF fondos (18 %) un kriptovalūtās (17 %).

Starp šīm divām galējībām ir arī retāk izmantots vidusceļš – obligācijas, kas piedāvā gan stabilitāti, gan prognozējamu un salīdzinoši lielu peļņu. Tomēr Latvijā tas ir vismazāk populārais investīciju veids – tikai 8 % aptaujāto ir ieguldījuši vai apsver iespēju ieguldīt obligācijās.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LATRAPS ir paziņojis par savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro. LATRAPS mērķis ir ne tikai tirgot graudus vietējam un ārvalstu patēriņam, bet arī attīstīt augstas pievienotās vērtības produktus ar ievērojamu biznesa potenciālu, tāpēc piesaistīto kapitālu plānots izmantot, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā modernāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, Dienas Biznesam atklāja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Ievadam pastāstiet īsumā par LATRAPS, tā tapšanu, vēsturi un attīstību.

Es atkāpšos vēsturē vēl pirms kooperatīva izveidošanas, jo tā radīšanas iemeslus var izprast, tikai saprotot kontekstu. Laukos kooperācija ir notikusi tik ilgi, cik vien mēs spējam sevi atcerēties.

Pirmkārt, zemnieks ir ierobežots ar sava konkrētā zemes gabala izmēru. Otrkārt, zemes apsaimniekošana ir naudas, ieguldāmā darba un tehnisko palīglīdzekļu ziņā intensīva, tie nepieciešami gan zemes apstrādei, gan kultūraugu kopšanai, gan ražas novākšanai. Līdz ar to katrs zemnieks agri vai vēlu nonāk pie jautājuma: vai tiešām man viss, ko lietošu vien pāris mēnešus gadā, lai apstrādātu savu zemi, ir jāiegādājas vienam pašam? Šis jautājums ir rosinājis zemniekiem skatīties pāri savai teritorijai un iedomātajam žogam uz kaimiņiem, lūkojot, vai nav iespējams izmantot kādu agregātu vai realizēt kādu ieceri kopā.

Obligācijas šobrīd ir viens no pieprasītākajiem investīciju instrumentiem Baltijas valstīs – īpaši tās, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu, piedāvājot iespēju dažādot ieguldījumu portfeli ar ko atšķirīgu no svārstīgajiem akciju tirgiem. Kamēr Latvijas iedzīvotāji joprojām tur ievērojamus līdzekļus noguldījumos ar zemu ienesīgumu – 2024. gada beigās kopējais noguldījumu apjoms Latvijas bankās pārsniedza 23 miljardus eiro –, tikmēr lietuvieši un igauņi daudz aktīvāk izmanto investīciju iespējas.

Obligāciju tirgus uzplaukums Baltijā

Šī brīža ekonomiskajos apstākļos obligācijas kļūst par vienu no populārākajiem investīciju veidiem Baltijā. Pieprasījumu veicina gan salīdzinošie augstās procentu likmes – līdz pat 10–11 % gadā, gan arī lielāka pieejamība privātajiem investoriem.

„Atbildot uz tirgus pieprasījumu un pateicoties regulējuma uzlabojumiem, aizvien vairāk uzņēmumu izvēlas piesaistīt kapitālu ar obligāciju palīdzību, nevis izmantojot tradicionālos banku aizdevumus. Līdz ar to tirgū parādās arvien vairāk uzņēmumu obligācijas, tostarp tādas, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu. It īpaši Igaunijā un Lietuvā pēdējā laikā gan valsts, gan privātās obligācijas ir ļoti pieprasītas, kas liecina par lielu investoru interesi,“ norāda “Artea” bankas tirgus daļas vadītāja Egle Džiugīte (Eglė Džiugytė).

“Lietuvos centrinė kredito unija” (LCKU), kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību tīklu Baltijas valstīs, uzsāk publisku subordinēto obligāciju emisiju. Sabiedrība ieguldītājiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā piedāvās iegādāties 10 gadu obligācijas vērtībā līdz 4 miljoniem eiro, kas tiek izlaistas saskaņā ar 8 miljonu obligāciju programmu. Procentu likme sasniegs 8–8,25 % gadā, procenti tiks izmaksāti reizi pusgadā. Obligācijas tiks izvietotas no 26. novembra līdz 12. decembrim. Emisija būs iekļauta tirdzniecībā “First North” alternatīvajā NASDAQ tirgū.

Izvietošanu organizē un veic ieguldījumu pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

Saskaņā ar LCKU valdes priekšsēdētāja un administrācijas vadītāja Mindauga Vijūna (Mindaugas Vijūnas) teikto, obligāciju emisija ir dabiska Lietuvā izveidojušās nobriedušās krājaizdevu sabiedrību sistēmas izaugsmes daļa. Piesaistītie līdzekļi tiks veltīti LCKU kapitāla stiprināšanai un tālākai grupas ilgtspējīgai attīstībai.

“Lietuvas krājaizdevu sabiedrību nozare ir pārredzama, atbildīgi regulēta finanšu sistēma, kas atbilst stingrajiem ES standartiem un pārvalda risku tikpat profesionāli, kā to dara banku nozare. Vienlaikus tā ir saglabājusi kooperatīvu darbības modeli, kas nodrošina papildu stabilitāti un ciešu saikni ar vietējām kopienām. Cenšamies nodrošināt nepārtrauktu tās ilgtspēju, vienlaikus piedāvājot iespēju ieguldīt mūsu emitētajā finanšu instrumentā,” saka M. Vijūns.

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Neskatoties uz vairākiem volatilitātes viļņiem, visas galvenās aktīvu klases šogad uzrādīja iespaidīgus rezultātus, pat ja ASV akcijas zaudēja impulsu gada beigās. Jāpasaka, ka tās septiņus mēnešus pēc kārtas baudīja reti pieredzēto ralliju, kas “Nasdaq” indeksam beidzās novembrī, bet “S&P 500” indeksam tikai decembrī.

Tādējādi “Nasdaq Composite” 2025. gadā pieauga par 20%, bet “S&P 500” indekss – par 16%, kas jau ir trešais gads pēc kārtas ar pieaugumu divciparu skaitļos. Eiropas indeksi turpināja pārspēt savus amerikāņu kolēģus, ko lielā mērā veicināja pievilcīgākas valuācijas – “STOXX 600” indekss pieauga par 2,7% decembrī un par 36,7% (dolāru izteiksmē) 2025. gadā, arī noslēdzot trešo gadu ar divciparu pieaugumu.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja procentu likmes nemainīgas, turpinot savu datu atkarīgo nostāju, neskatoties uz mērenajiem izaugsmes rādītājiem. Kā jau tika prognozēts, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) decembra sanāksmē samazināja mērķa procentu likmi līdz 3,50–3,75% robežai, izraisot baumas par kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu turpināšanu. Dārgmetāli mēneša laikā strauji pieauga un turpināja sasniegt vēsturiski nebijušus augstumus, ko turpināja veicināt dolāra vājināšanās, centrālo banku pirkumi un ģeopolitiskā nenoteiktība.

Konkurējošajā izsolē trešdien pārdotas iepriekš starptautiskajos tirgos emitētās valsts obligācijas 50 miljonu eiro apmērā, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 2,5 reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2030. gada 21. maijs, vidējā svērtā likme izsolē bija 2,811% (iepriekšējā izsolē šogad 8. oktobrī - 2,82%), un tās pieci izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 125,4 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 50 miljonu eiro apmērā.

Obligāciju emisijas datums ir 2025. gada 21. novembris.

Valsts kase trešdien Globālās vidēja termiņa vērtspapīru programmas (GMTN) ietvaros piedāvāja iegādāties 2025. gada maijā emitēto starptautisko eiroobligāciju papildu laidienu. Obligāciju fiksētā procentu (kupona) likme ir 2,875%.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien draudēja ar lieliem pretpasākumiem, ja Eiropas valstis, lai izdarītu spiedienu uz Vašingtonu, pārdotu ASV Valsts kases obligācijas.

"Ja tas notiktu, no mūsu puses būtu lieli pretpasākumi, un mums ir visas kārtis," Tramps sacīja telekanāla "Fox Business" raidījumā.

Viņš atzina, ka Eiropas valstīm ir daudz ASV valsts obligāciju.

Starp ASV un Eiropu saasinājusies spriedze saistībā ar Vašingtonas pretenzijām uz Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi, kā iemeslu minot Savienoto Valstu nacionālās drošības intereses.

Trampa draudi piemērot muitas tarifus Eiropas valstīm par to, ka tās nepiekrīt viņa prasībai iegūt Grenlandi, šonedēļ satricināja pasaules finanšu tirgus.

Taču Pasaules Ekonomikas forumā Davosā Tramps trešdien atkāpās no draudiem ar spēku atņemt Grenlandi Dānijai un paziņoja, ka tomēr nenoteiks jaunus tarifus Eiropas valstīm.

"Rīgas ūdens" pirmajā publiskā Eiropas zaļo obligāciju piedāvājumā ir veiksmīgi piesaistījis 20 miljonus eiro ar fiksētu 4% gada procentu likmi un 5 gadu termiņu, informē uzņēmums.

Institucionālo un privāto investoru pieprasījums pēc Eiropas zaļajām obligācijām sasniedza 45,5 miljonus eiro, kas ir 228% no sākotnējā emisijas mērķa.

Šī emisija iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu - SIA "Rīgas ūdens" ir pirmais pašvaldības uzņēmums Latvijā, kas piesaistījis finansējumu kapitāla tirgū, kā arī pirmais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas emitē obligācijas atbilstoši jaunajam Eiropas zaļo obligāciju (EuGB) standartam.

"Rīgas ūdens" Eiropas zaļo obligāciju piedāvājums piesaistīja ievērojamu institucionālo investoru interesi, nodrošinot stabilu un daudzveidīgu Baltijas investoru bāzi. Obligāciju piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 25 institucionālie investori, tostarp Ziemeļu Investīciju banka, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumi, bankas, apdrošināšanas kompānijas, kuru kopējais ieguldījumu apjoms sasniedza 38,5 miljonus eiro.

Viens no lielākajiem infrastruktūras projektu vadības uzņēmumiem Lietuvā “Hisk”, kas ir arī galvenais akcionārs SIA “Latgales ceļdaris”, emitējis obligācijas 8 miljonu eiro vērtībā.

Ņemot vērā lielo investoru interesi, visas obligācijas tika izplatītas ar 9% gada procentu likmi. Obligācijas bija pieejamas gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - 61% bija privātie investori un 39% - institucionālie investori. Obligāciju emisiju organizēja “Artea Banka”.

“HISK” ģenerāldirektors Roberts Ziminskis norāda: „Interese par obligācijām pārsniedza pat vislielākās cerības – investori iesniedza pieteikumus visai 8 miljonu eiro obligāciju emisijai. Tas apliecina, ka Baltijas valstu kapitāla tirgus dalībniekiem ir interese par infrastruktūras nozares uzņēmumiem ar daudzu gadu pieredzi, kas darbojas saskaņā ar mūsdienīgiem vadības principiem. Ticam, ka emisijas rezultāti iedrošinās arī citus uzņēmumus spert šo nozīmīgo soli izaugsmes vārdā, tādējādi stiprinot visu reģiona kapitāla tirgu un veicinot sabiedrībai nepieciešamās infrastruktūras attīstību.“

“HISK” uzsāk publisko obligāciju piedāvājumu ar likmi no 8% - 9%, tā tiks paziņota pēc pirmā izvietošanas posma noslēguma. Viens no lielākajiem infrastruktūras projektu vadības uzņēmumiem Lietuvā, kas ir arī galvenais akcionārs SIA “Latgales ceļdaris”, piedāvās obligācijas piecu miljonu eiro vērtībā, bet kopējais obligāciju programmas apjoms ir astoņi miljoni eiro.

Obligācijas pieejamas gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šī ir pirmā obligāciju emisija uzņēmuma sešdesmit gadus ilgajā vēsturē. Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma darbības un infrastruktūras projektu finansēšanai.

“Līdz šim esam realizējuši daudzus stratēģiski svarīgus infrastruktūras projektus Lietuvā, piemēram, darbus uz Viļņas–Utenas ceļa, turpinot tos arī jaunajos, šogad noslēgtajos, galīgajos posmos. Tāpat ir pabeigta desmit kilometru garā Via Baltica posma rekonstrukcija no Pasvales līdz Lietuvas–Latvijas robežai, paplašināta Kauņas lidostas ziemeļu perona zona, pārbūvēta lielākā daļa pievedceļu Rūdininku militārajā poligonā, izbūvēts dubultās izmantošanas ceļš pie Pabrades militārās bāzes, veikti darbi Šauļu lidostā, rekonstruēta infrastruktūra Pajuostes lidlaukā, kā arī izbūvēti pamati un infrastruktūra 42 megavatu jaudas vēja enerģijas projektam Kauņas rajonā,” norāda “HISK” ģenerāldirektors Roberts Ziminskis.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju iegādi līdz 136 miljonu eiro vērtībā, 30.aprīlī preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Valsts šīs obligācijas varētu iegādāties līdzās privātajiem investoriem, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā privātie investori, sacīja Briškens. Šāda veida obligāciju investīcijas būšot saskaņā ar tirgus noteikumiem un Eiropas Savienības (ES) valsts atbalsta nosacījumiem.

Briškens skaidroja, ka valdība lēmusi piedalīties obligāciju emisijā līdz 136 miljonu eiro vērtībā, jo esot skaidri redzams ekonomiskais pienesums no procentu maksājumiem, ko valsts saņemtu tādā pašā apmērā kā privātie investori, kā arī tas būtiski veicinātu Latvijas kapitāla tirgus attīstību.

“Valsts iesaistītos ne tikai kā investors finanšu sektorā, bet arī stratēģiski svarīgos valsts uzņēmumos,” sacīja Briškens.

Valstij nākamos četrus gadus būs jāaizņemas vismaz trīs miljardi eiro ik gadu, jo būs jāpārfinansē virkne iepriekš emitētu eiroobligāciju laidienu, kā arī jāfinansē budžeta deficīts un aizdevumi pašvaldībām, intervijā sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

"Aizņemšanās vajadzība nākamajos gados ir gana liela, jo ir jāaizņemas ne tikai, lai pārfinansētu eiroobligācijas, bet arī lai finansētu budžeta deficītu un aizdevumus pašvaldībām. Kopējie plānotie aizņemšanās apjomi nākamos četrus gadus ir vismaz trīs miljardi eiro ik gadu. Protams, tas ir atkarīgs arī no tā, kāds budžeta deficīts beigās tiks apstiprināts, kā pildīsies nodokļu ieņēmumi," teica Āboliņš.

Viņš skaidroja, ka šo naudu ir plānots piesaistīt ar dažādiem instrumentiem, bet galvenokārt tās būs obligāciju emisijas starptautiskajos finanšu tirgos eiro vai ASV dolāros, līdzīgi, kā Valsts kase to darīja šogad.

Nākamais instruments, ko Valsts kase izmantos, būs obligāciju izsoles jeb tā saucamie papildu laidieni iepriekš emitētajām obligācijām ar primāro dīleru starpniecību jeb piecām bankām Latvijā, kā arī Austrijas "Erste Bank".

Konkurējošajā izsolē trešdien pārdotas iepriekš starptautiskajos tirgos emitētās valsts obligācijas 75 miljonu eiro apmērā, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 3,6 reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2031. gada 17. marts, vidējā svērtā likme izsolē bija 2,99% (iepriekšējā izsolē 2025. gada 12. februārī - 3,01%), un tās pieci izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 267,5 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 75 miljonu eiro apmērā.

Attiecīgo obligāciju emisijas datums ir šā gada 11. februāris.

Valsts kase trešdien Globālās vidēja termiņa vērtspapīru programmas (GMTN) ietvaros piedāvāja iegādāties 2021. gada martā emitēto starptautisko eiroobligāciju papildu laidienu. Obligāciju fiksētā procentu (kupona) likme ir 0%.

Pirmajā brīdī var likties, ka ieguldījumi saules enerģijas projektos ir drīzāk simbolisks solis zaļās ideoloģijas ietvaros nekā pragmatisks lēmums. Tomēr, kā norāda Deividas Varabauskas, “Sun Investment Group” (SIG) dibinātājs — viens no vadošajiem atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājiem reģionā, kas pašlaik piedāvā obligācijas ar 10 % peļņu — lielo Eiropas investoru rīcība liecina par pavisam citu realitāti. Kapitāls no bankām un institucionālajiem aizdevējiem arvien aktīvāk nonāk Polijas zaļās enerģijas sektorā nevis ideoloģisku apsvērumu dēļ, bet gan skaidras un ilgtermiņā stabilas ekonomiskās loģikas vadīts, ko nosaka enerģētikas tendences, paredzams regulējums un tirgus apjoms.

Galvenais iemesls, kāpēc lielie fondi un bankas uzticas Polijas tirgum, nav pat tā izaugsmes temps, bet gan apziņa, ka valstij pēc būtības nav citas izvēles kā pāreja uz atjaunojamo enerģiju. Neskatoties uz to, ka Polija joprojām elektroenerģijas ražošanā lielā mērā balstās uz oglēm, ogļu nozares modelis Eiropas Savienības ietvaros ir strukturāli nonācis strupceļā. Oglekļa emisiju kvotu cenu kāpums, arvien stingrāks regulējums un novecojošā termoelektrostaciju infrastruktūra nozīmē, ka jaunu jaudu izveide uz fosilo kurināmo bāzes kļūst arvien dārgāka un politiski arvien grūtāk pieņemama.

Šis pārmaiņu process norit pēc saviem likumiem. Pieaugošais saules elektrostaciju skaits, kā tas vērojams visā Eiropā, ietekmē elektroenerģijas cenas, tāpēc attīstītāji loģiski pārorientējas uz sarežģītākiem risinājumiem — enerģijas uzkrāšanas sistēmām (BESS), hibrīdparkiem, kuros saules enerģija tiek apvienota ar vēja ģenerāciju, kā arī modernākām elektroenerģijas pārdošanas līgumu struktūrām. Saules enerģija joprojām ir visātrākais risinājums esošo jaudu nomaiņai, un, pēc Varabauska teiktā, tās pievilcība investoriem šobrīd lielā mērā ir atkarīga no tā, cik labi projekti sader ar plašāku energosistēmas struktūru.