Krievijas baļķu plūsma varētu tuvāko pāris gadu laikā pārtrūkt, ja kaimiņvalsts pildīs iecerēto - pacels izvedmuitu līdz 50 eiro/m3. Ar Krievijas valdības 5. februāra lēmumu apstiprināti apaļkoksnes jaunie izvedmuitas tarifi, kuru pirmo ietekmi varam just jau šovasar, ziņo meža nozares portāls Latvianwood. Faktiski Krievijas lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Ķīnas kokrūpniekus.

Pēc portāla Latvianwood ziņām izvedmuitu apaļkokiem Krievija paredzējusi palielināt jau ar šā gada 1. jūliju, no pašreizējiem 4 eiro/m3 to palielinot līdz 10 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts jau 2008. gada aprīlī, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 15 eiro, bet jau ar 2009. gadu tā sasniegtu 50 eiro/m3 likmi. Latvianwood rīcībā esošais dokuments paredz ne tikai būtiski kāpināt izvedmuitas tarifu skujkoku zāģbaļķiem, bet tādu ieviest arī lapkoku apaļkoksnei un pat papīrmalkai, kurai tādas līdz šim vispār nebija.

Ražot Krievijā

Daļa uzņēmēju uzskata, ka Krievija pakāpeniski turpināšot palielināt izvedmuitas tarifus līdz brīdim, kad izdevīgāk būs pārstrādāt apaļkoksni Krievijā, nekā maksāt izvedmuitu un to pašu darīt kādā citā valstī. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai vismaz apaļkoksnes pirmapstrāde attīstītos tieši Krievijā. Pēc vairāku uzņēmēju domām, nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas - vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk - vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas.Pēc Krievijas RBC-Daily ekspertu un Latvijas uzņēmēju domām, tas varētu būtiski ietekmēt nevis tos kokrūpniekus, kuri Krievijā iegādājas procentuāli nelielu daudzumu no kopējā nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma, bet gan tos, kuri ir tiešā veidā atkarīgi no Krievijas apaļkoksnes importa un kas sasniedz 30-50%. Palielinot izvedmuitu, Krievija faktiski varētu izraisīt arī attiecīgo sortimentu zāģbaļķu cenu pieaugumu Latvijas tirgū, jo tos šeit varētu mēģināt iepirkt ne tikai vietējie kokrūpnieki, bet arī Igaunijā bāzētie, kuri šobrīd ir lieli Krievijas apaļkoksnes pārstrādātāji. Savukārt tāds Krievijas solis veicinās zāģmateriālu izvešanu, tostarp arī uz Latviju, kur tiktu pievienota vērtība - radīs koksnes izstrādājums ar augstāku pievienoto vērtību.

Krievijas baļķu plūsma varētu apsīkt, bet vairākiem apaļkoksnes sortimentiem pat pilnīgi pārtrūkt, ja tiks pacelta izvedmuita.Krievijā tiek gatavots lēmums būtiski palielināt izvedmuitu, kas sākotnēji varētu paaugstināt to izmaksas pircējiem, bet daļai to izvešanu no Krievijas pat padarītu par ekonomiski neizdevīgu.

Krievijas ekonomikas ministrija pēc prezidenta Vladimira Putina teiktā, ka nepieciešams paaugstināt apaļkoksnes izvedmuitas nodevu, ir sagatavojusi tās straujāku paaugstināšanas plānu. Proti, sākotnēji bijis iecerēts izvedmuitu palielināt ar 2007. gada 1. jūliju, taču tagad jau gribot to darīt ar nākamā gada 1. martu. Apaļkoku eksporta nodevas pieaugums plānots ik gadu līdz pat 2010. gadam, ziņo RBC - Daily. Ekonomiskās attīstības ministrijas gatavotie dokumenti paredzēja, ka nodeva sāks pieaugt, sākot ar 9 eiro/m3, bet 2010. gadā sasniegšot 24 eiro/m3 (šobrīd skujkokiem 6.5 eiro/m3, bet ne mazāk kā 4 eiro/m3). ·obrīd gan nav zināms, vai izvedmuita tiks piemērota arī lapkoku apaļoksnes sortimentiem. Turklāt pēc pašu Krievijas mežsaimnieku domām tās apmērs pārvelk krustu legālajam apaļkoksnes eksportam. Pēc Stora Enso (Krievija) menedžera Petra Kačurina teiktā, 9 eiro/m3 ir cena, kura ir augstāka par rentabilitātes slieksni. Viņaprāt, tieši tāpēc lielie uzņēmumi aizies no šā tirgus, bet apaļkoksnes eksports pāries uz pelks ekonomikas segmentu.

Ja apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības pilotprojekts 2003. gadā dos pozitīvus rezultātus, tad valsts mežos augošās koksnes ciršanas tiesību pārdošanas aizstāšana ar jau izcirstu apaļkoksnes sortimentu realizāciju notiks pakāpeniski. Valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži plāno četru gadu laikā samazināt augošu koku pārdošanu, to aizstājot ar apaļkoksnes sortimentu tirdzniecību. Tādējādi vairāk nekā divas reizes samazināt augošas koksnes pārdošanas apjomus ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem — no 2.34 milj. m3 2002. gadā līdz 1.05 milj. m3 2006. gadā. Šāds samazinājums esot saistīts ar to, ka tiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, kuriem šie līgumi beidzas, to termiņš vairs netiks pagarināts, bet koksnes pārdošana tiks veikta ar izstrādātu apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības modeļa palīdzību. Savukārt paredzēts, ka līdz 2005. gadam salīdzinājumā ar 2002. gadu augošu koku izsolēs pārdotās koksnes apjoms pat nedaudz pieaugs un tikai ar 2005. gadu šos apjomus paredzēts samazināt līdz 0,87 milj. m3 2006. gadā. Tādējādi pieaugšot koksnes piedāvājums brīvajā tirgū. Tajā pašā laikā strauji paredzēts palielināt sagatavotu apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības apjomus valsts mežos — no 6400 m3 šogad līdz 2.43 milj. m3 2006. gadā.

2004. gada sešos mēnešos konstatēti 846 patvaļīgas koku ciršanas gadījumi – valsts mežos 176, pārējo īpašnieku mežos 670 gadījumi, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Kopā tas ir par 25% mazāk kā pērn šādā pat laika posmā, kad tika konstatēts 1121 patvaļīgas koku ciršanas gadījums (valsts mežos – 164, pārējo īpašnieku mežos – 957).Salīdzinot ar 2003. gadu, kopā visos mežos samazinājies gan nelikumīgi izcirstās koksnes apjoms, gan mežam nodarīto zaudējumu apjoms: - 2004.g. 1. pusgadā patvaļīgi izcirsts 39,21 tūkst. m3, kopējie zaudējumi 1 129,6 tūkst. Ls - 2003.g. 1. pusgadā patvaļīgi izcirsts 56,86 tūkst. m3, kopējie zaudējumi 1 373,6 tūkst. Ls Neraugoties uz situācijas uzlabošanos, patvaļīgās koku ciršanas rezultātā šajā pusgadā valstij nodarīto zaudējumu apjoms ir 1 129,6 tūkst. Ls. - 2004.g. 1. pusg. zaudējumi – 1 129,6 tūkst. Ls, (valsts mežos – 375,4 tūkst. Ls, pārējo īpašnieku mežos – 754,2 tūkst. Ls). - 2003.g. 1. pusg. zaudējumi – 1 373,6 tūkst.Ls, (valsts mežos – 67,50 tūkst. Ls, pārējo īpašnieku mežos – 1 306,06 tūkst. Ls) 2004. gada sešos mēnešos tieši pārējo īpašnieku mežos situācija uzlabojusies un konstatēti 670 koku patvaļīgas ciršanas gadījumi, tajā pašā periodā 2003. gadā tika konstatēti 957 patvaļīgas koku ciršanas gadījumi. Pirmajā pusgadā 2004. gadā pārējo īpašnieku mežos patvaļīgi izcirsti 28,8 tūkst. m3 koksnes, nodarot meža videi 754,2 tūkst. Ls lielus zaudējumus, turpretī 2003. gada pirmajā pusgadā patvaļīgi izcirstās koksnes apjoms pārējo īpašnieku mežos bija 52,47 tūkst. m3 un nodarītā zaudējumu summa sastādīja 1 306,1 tūkst. Ls,norādīts Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Patvaļīgas koku ciršanas gadījumu „smaguma centrs” ir pārvietojies uz valsts mežiem, kur 2004. gada sešos mēnešos patvaļīgi izcirsts 10,4 tūkst. m3 koksnes, kopīgo zaudējumu summa sastāda 375,4 tūkst. Ls,norādīts Valsts meža dienesta apkopotā informācija.. Salīdzinot, 2003. gada pirmajā pusgadā konstatēti patvaļīgi izcirsti 4,4 tūkst. m3 koksnes un aprēķinātie zaudējumi bija 67,5 tūkst. Ls, norādīts Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

2006.gadā valstī kopā atjaunoti 29,5 tūkst. hektāri meža, tai skaitā valsts mežos 10,0 tūkst. hektāri vai 34%, pārējo īpašnieku mežos 19,5 tūkst. hektāri vai 66% - tā liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija par meža atjaunošanu valstī, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Meža atjaunošanas un kopšanas daļa.

Salīdzinot ar 2005.gadu, 2006.gadā atjaunotās meža platības valstī kopā samazinājušās par 15%. Atjaunošanas apjoma samazinājums ir izskaidrojams ar to, ka 2006.gadā tika veiktas izmaiņas Meža likumā, ar kurām atjaunošanas termiņš tika pagarināts par gadu un tas deva atelpu meža īpašniekiem un radīja zināmu atslābumu.

Atskatoties atpakaļ uz meža atjaunošanas rezultātiem ilgākā laika periodā, tomēr var secināt, ka atjaunoto meža platību apjomi valstī sāk nostabilizēties.

2006.gadā mežs mākslīgi atjaunots 11,0 tūkst. ha platībā (37%). Valsts mežos mākslīgi atjaunoti 7,3 tūkst. ha vai 73% no valsts mežos kopējās atjaunotās platības, bet pārējo īpašnieku mežos 3,7 tūkst. ha vai 27% no pārējos mežos kopējās atjaunotās meža platības 2006.gadā.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada septiņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,27 milj. kubikmetru koksnes (5,15 milj. kubikmetrs valsts mežos un 5,12 milj. kubikmetru pārējos mežos), Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada septiņos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, ir palielinājies par 590 tūkst. kubikmetriem. Valsts mežos 2007. gada septiņos mēnešos plānots cirst par 310 tūkst. kubikmetriem vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 280 tūkst. kubikmetru. 2007. gadā jūlijā plānots cirst 620 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir vairāk kā divreiz lielāks nekā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūlijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 450 tūkst. kubikmetru.

Valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži paredzējis četru gadu laikā samazināt augošu koku pārdošanu, to aizstājot ar apaļkoksnes sortimentu tirdzniecību. Plānots vairāk nekā divas reizes samazināt augošas koksnes pārdošanas apjomus ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem — no 2.34 milj. m3 2002. gadā līdz 1.05 milj. m3 2006. gadā. Šāds samzinājums ir saistīts ar to, ka tiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, kuriem šie līgumi beidzas, to termiņš vairs netiks pagarināts, bet koksnes pārdošana tiks veikta ar izstrādātu apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības modeļa palīdzību. Savukārt paredzēts, ka līdz 2005. gadam salīdzinājumā ar 2002. gadu augošu koku izsolēs pārdotās koksnes apjoms pat nedaudz pieaugs un tikai ar 2005. gadu šos apjomus paredzēts samazināt līdz 0,9 milj. m3 2006. gadā. Tajā pašā laikā strauji paredzēts palielināt sagatavotu apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības apjomus valsts mežos — no 6400 m3 šogad līdz 2.43 milj. m3 2006. gadā. Šada koksnes tirdzniecības sistēmas pakāpeniska nomaiņa valsts mežu apsaimniekotājam gan ļaušot izpildīt valdības garantētās papīrmalkas piegādes 1,2 milj. m3 apmērā Latvijā plānotai celulozes rūpnīcai, gan arī palielināt neto apgrozījumu. Par to liecina arī skujkoku zāģbaļku pārdošanas cena, kura svārstījās starp 24 – 34 Ls/m3. «Šogad ir uzsākta apaļkoksnes tirdzniecības modeļa aprobēšana, un jau pārdoti 6400 m3, taču 2003.gadā šādi paredzēts pārdot jau 367 000 m3 apaļkoksnes,» skaidro a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «Apaļkoksnes piegādes» direktors Andris Balodis. Tiesa, izstrādātā modeļa aprobācijas rezultāti vēl tiks vētīti, un to darīs ne tikai valsts mežu apsaimniekotājs, bet arī meža nozares uzņēmēji. Šobrīd, pēc A. Baloža teiktā, ir skaidrs, ka piedāvātais modelis ir dzīvotspējīgs, bet izvērtēšanas procesā varot atklāties arī kādi negatīvi momenti, kuru novēršanai būtu jāmaina atsevišķi konkursa norises nosacījumi.

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks norāda, ka, lai arī gandrīz visas Latvijas Kokrūpniecības federācijas asociācijas atbalsta apaļkoksnes ražošanas un pārdošanas modeļa turpmāko attīstību (federācija apvieno uzņēmumus, kas saražo ap 70 % no Latvijas kokrūpniecības ražošanas un eksporta vērtības), modelim ir arī oponenti, kas nevēlas zaudēt iepriekšējos gados saņemtās privilēģijas, ko nodrošināja ilgtermiņa mežizstrādes līgumi. No viņu puses pat bijuši mēģinājumi manipulēt ar skaitļiem (par it kā pazudušajiem apaļkoksnes m3, apaļkoku pārdošanas modeļa neefektivitāti un zaudējumiem valstij), izmantojot LVM labticību un dalīšanos ar iekšējām aplēsēm un prognozēm dažādās nozares darba grupās, lai tādējādi apturētu apaļkoksnes pārdošanas modeļa tālāko izvēršanu. «Diemžēl Latvijā ir intereses, kas darīs visu iespējamo, lai nepieļautu visiem vienādas pieejas tiesības valsts mežu koksnes resursiem, jo tiem nav izdevīgs spēcīgs valsts mežu apsaimniekotājs, kurš spēj ieguldīt resursu bāzē — mežā — , kas ir nacionālās kokapstrādes pamats,» secina R. Strīpnieks. Viņš atzīst, ka Latvija ir atvērta globālā tirgum un izjūt visus tā plusus un mīnusus. Igaunijas valsts mežu apsaimniekošanas pieredze rāda, ka apaļkoksnes modeļa attīstība (šogad Igaunijā 85 % no valsts mežos iegūtās koksnes tiks pārdota tieši sagatavotu apaļkoksnes sortimentu veidā) ir būtisks instruments, kas palīdz saglabāt nacionālo kontroli pār meža resursiem. Arī Igaunijā, attīstot apaļkoksnes ražošanu, nācās sastapties ar pretestību no iepriekš priviliģēto uzņēmumu puses. Latvijā diskusija ar ilgtermiņa mežizstrādes līgumu turētājiem brīžiem ir pat paradoksāla - LVM vadība ir saņēmusi kritiku gan par it kā dempinga cenām mežizstrādes un kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumos, gan arī par it kā superaugstajām, ažiotāžas koksnes realizācijas cenām (koksnes realizācijas cenas gan, kā redzams pēdējās apaļkoksnes izsolēs, palielinoties pārdodamo sortimentu apjomiem, attiecīgi ir ar tendenci samazināties), gan arī par to, ka modelis kopumā ir finansiāli neizdevīgs valstij. «Savukārt reālie fakti gan pierāda gluži pretējo – pieaug LVM apgrozījums un peļņa, attīstās arī vietējie uzņēmēji – mežizstrādes un transporta pakalpojumu sniedzēji, kas spēj atjaunot tehniku un paplašināt pakalpojumu apjomus»,» secina R. Strīpnieks.

A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2006. gadā konstatēti 1294 mežpārkāpumi*, tajā skaitā, valsts mežos – 226 gadījumi, pārējos mežos – 1068 gadījumi, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

2006. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, turpina samazināties patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaits, kas bija pavisam 469 gadījumi (valsts mežos 115, pārējos mežos – 354), bet procentuāli tas joprojām sastāda lielāko daļu no visiem mežpārkāpumiem – gandrīz 36%.

Kopējais mežpārkāpumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies par 3,3%, nozīmīgāks ir patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaita samazinājums – par gandrīz 20%. 2005. gadā tika konstatēti 1338 mežpārkāpumi, no kuriem 583 bija patvaļīgi augošu koku ciršanas gadījumi.

Valsts mežos 2006. gadā koku patvaļīgas ciršanas gadījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 30% (2005.gadā - 164 gadījumi), pārējos mežos – par 15,5% (2005.gadā 419 gadījumi).

Ar iecerētā apaļkoku sortimentu pārdošanas modeļa ieviešanu Latvijas valsts mežos tiks veikta gan mežizstrādes pakalpojumu, gan arī iegūtās apaļkoksnes pārdale, kurā zaudētāji būs mazie un vidējie uzņēmumi. Tā savā pilnsapulcē secināja Latvijas mežizstrādātāju savienības (LMS) biedri. Tāpēc arī Latvijas mežizstrādātāju savienība neuzskata par iespējamu apspriest valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) sagatavotos apaļkoksnes sortimentu pārdošanas normatīvos aktus, jo tie voluntāri no iespējām strādāt valsts mežos izslēdz mazos un vidējos uzņēmumus. To rāda mežizstrādātāju analīze par izvirzītajām prasībām mežizstrādes un sagatavotās apaļkoksnes transportēšanas pretendentiem. Piemēram, nosacījums, ka, lai konkursā pretendētu uz mežizstrādes darbu pakalpojumiem, ir jānodrošina sagatavoto sortimentu elektroniska uzmērīšana, faktiski izvirzītās prasības pieprasa koksnes ciršanai izmantot hārvesterus, nevis kokgāzējus ar motorzāģiem utt. Tādējādi ar dažādu prasību noteikšanu mākslīgi samazina konkurenci šo pakalpojumu sniedzēju vidū. «Valsts a/s Latvijas valsts meži izvirzot šādus nosacījumus, faktiski mākslīgi lobē hārvesteru tirgotājus un diskriminē pārējos,» secina a/s Talsu MR un a/s Tukuma MRS prezidents Nikolajs Iškovs. Ar šādu daļēji pat slēptu hārvesteru masveida ieviešanu valsts struktūra palielinās bezdarbu un radīs pārdali mežizstrādes pakalpojumu tirgū. N. Īškovs pieļauj, ka ar laiku izveidosies viena vai vairākas kompānijas ar lielu hārvesteru skaitu, kuras strādās valsts mežos. Savukārt pārējie harvesteru īpašnieki, maskējoties ar visdažādākajiem nosacījumiem, tiks atstumti no strādāšanas valsts mežos vai arī atstāti nelielu mežizstrādes apjomu veikšanai.

2004.gada septiņos mēnešos ir izsniegti 11 360 ciršanas apliecinājumi valsts mežos, 42 771 - pārējos mežos, 54131 - visos mežos kopā. Kopumā apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,99 milj.m3 (3,94 milj.m3 valsts mežos un 6,05 milj.m3 pārējos mežos), liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Laika posmā no 2003.gada 1.janvāra līdz 31.jūlijam ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms bija 10,16 milj.m3 ( 3,87 milj.m3 valsts mežos un 6,29 milj.m3 pārējos mežos). Kopumā šā gada septiņos mēnešos salīdzinot ar iepriekšējo gadu ciršanas apjoms ir samazinājies par 0,18 milj.m3 (valsts mežos no 2004.gada 1.janvāra līdz 31.jūlijam uzrādīts par 0,07 milj.m3 vairāk, bet pārējos mežos par 0,25 milj. m3 mazāk),liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada sešos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,65 milj. kubikmetru koksnes, Db.lv informēja Valsts meža dienesta komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada sešos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sešiem mēnešiem, ir palielinājies par 490 tūkst. kubikmetru. Valsts mežos 2007. gada sešos mēnešos plānots cirst par 280 tūkst. kubikmetru vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 0,21 milj. kubikmetru. 2007. gadā jūnijā plānots cirst 540 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir divreiz lielāks kā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūnijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 370 tūkst. kubikmetru.

Par otru valstiski svarīgāko ieguvumu no apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības valsts mežos a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks min vietējo kokrūpnieku pieejamību koksnes resursiem valsts mežos. «Tieši pieejamība koksnes resursiem ir problēma, kas dzen izmisumā lielāko daļu Latvijas kokrūpnieku, radot resursu deficītu, tirgus izkropļojumus un superaugstās koksnes cenas, kas reizēm pārsniedz pat attīstīto Skandināvijas valstu cenu līmeni,» norāda R. Strīpnieks. Ilgtermiņa mežizstrādes līgumi (IML) nodrošina to turētājiem bezkonkurences pieeju resursiem, savukārt augošu koku izsoļu dati rāda, ka arī šajā pārdošanas veidā lielākie pircēji ir tie paši IML turētāji. Veidojās it kā noslēgts loks - fantastiskās cenas augošu koku izsolēs veidojās tāpēc, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji iegādājās augošus kokus par ievērojami zemākām cenām, nekā tās ir augošu koku izsolēs, bet ar šādi ietaupīto naudu piedalījās augošu koku izsolēs un vēl pirka koksnes papildu resursus, par tiem solot superaugstas cenas, skaidro LVM prezidents. Tiklīdz šogad ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem šādas iespējas maksāt ievērojami mazāku cenu līgumplatībās beidzās, augošu koku izsoļu vidējās cenas arī kritās, norāda R. Strīpnieks. Viņaprāt, tas tikai apstiprina iepriekš minētos pieņēmumus un daudzu uzņēmēju kritikas pamatotību par šo augošu koku izsoļu cenu veidošanas shēmu, kad lielie ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji lielākoties bija arī augošu koku pircēji izsoles. «Pārdodot apaļkoksnes sortimentus, šādu cenu pārnesi no augošu koku tirgus neesam novērojuši. Šī gada tendences norāda, ka, palielinot apaļkoksnes sortimentu apjomus tirgū, zāģbaļķu cenas stabilizējas un pat nedaudz samazinās Tieši pieejamība valsts mežu koksnei visiem ir tas iemesls, kāpēc oponenti, kuri kokrūpniekus mēģina turēt resursu badā vai tālu no koksnes piegāžu ķēdēm, to tik ļoti kritizē,» uzsver R. Strīpnieks. Viņš atzīst, ka šobrīd apaļkoku sortimentu tirdzniecība ir tas veids kā paplašināt potenciālo klientu loku apstākļos, kad notiek mežizstrādes un kokapstrādes jaudu koncentrēšanās, kas nebūt nav Latvijas valsts interesēs. «Šobrīd apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelis var visefektīvāk normalizēt konkurences nosacījumus koksnes tālākajos posmos, kā arī nodrošināt nacionālās kontroles paturēšanu pār koksnes resursiem,» uzsver LVM prezidents.

A/s Latvijas valsts meži ieņēmumi 2019. gada pirmajā pusgadā bija 192,3 milj. eiro, kas ir par 35,7 milj. eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, peļņa – teju 82 milj. eiro

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija. Šogad a/s Latvijas valsts meži (LVM) pirmajos sešos mēnešos realizējusi 3,1 milj. m3 koksnes, tai skaitā 3 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,1 milj. m3 augošu koku. Salīdzinot ar analogu laiku pagājušajā gadā, apaļkoksnes sortimentu pārdošanas apjoms pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3 milj. m3. Ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas bija 176,5 milj. eiro (tā ir lauvas tiesa no visiem 192,3 milj. eiro), kas ir par 35,7 milj. eiro lielāki nekā 2018. gada anolgā laikā. Šo ienākumu pieauguma pamats ir augstāka vidējā koksnes pārdošanas cena attiecīgajā periodā. Savukārt realizētās šķeldas apjoms šogad sasniedzis 240 000 MWh, kas ir par 25 000 MWh vairāk nekā analogā laikā 2018. gadā.

Latvijas Mežizstrādātāju savienība iestājas pret apaļo kokmateriālu sortimentu palielināšanu no 0.76 milj. m3 šogad līdz 1.29 milj. m3 2005. gadā. «Nozare tā arī nav ieraudzījusi koksnes realizācijas modeļu izvērtējumu, turklāt, neraugoties uz konstatēto, ka apaļo kokmateriālu tirdzniecības pilotprojekts ekonomiski nu nepavisam nav bijis valstij izdevīgs, tiek dubultots šādā veidā pārdodamās koksnes apjoms,» uzsvēra Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis. Viņš arī atzina, ka apaļkoku sortimentu izsolēs pie šiem resursiem lielākoties piekļūst lielie kokrūpnieki, kuri var maksāt pat superaugstas cenas, kādas nespējot maksāt nelielie uzņēmumi. A. Cunskim oponēja asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers, norādot, ka apaļķoku sortimentu tirdzniecības apjomi ir jāpalielina, jo tiem, kuriem ir nepieciešams sortiments, nav jāpērk augošu koku izsolēs, jāmeklē, kas tās izstrādās un jālauza galvu kurš un par kādām cenām ir gtavas pirkt pašam uzņēmējam nevajadzīgos koksnes sortimentus. Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Krūtainis atzina, ka ikvienam mežu īpašniekam, arī valstij, ir izdevīgāk pārdot nevis augošus kokus, bet gan konkrētus apaļkoksnes sortimentus. Savukārt vienas no lielākajām koktirdzniecības SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis pieļāva iespēju, ka, palielinot apaļkoku sortimentu tirdzniecības apjomus valsts mežos, varētu arī samazināties sortimentu izsoļu cenas. Savukārt Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis oponējot A. Cunskim norāda, ka LVM 2003. gada finansiālās darbības rādītāju straujais kāpums ir saistīts apaļkoksnes sortimentu tirdzniecību, jo valsts mežu apsaimniekotājs tādējādi guvis lielākus ieņēmumus un arī vairāk nopelnījis nekā 2002. gadā. Viņs arī norādīja, ka domstarpības, it īpaši koksnes resursu deficīta apstākļos ir bijušas un būs.

Pērnā gada sākumā, prognozējot Latvijas mežu nozares attīstību 2002.gadā, teju vai visi laikraksta Db aptaujātie nozares pārstāvji pamatā minēja divus būtiskus aspektus – iespējamos «revolucionāros» pārkārtojumus valsts mežu koksnes iegādē un konkrētu lēmumu pieņemšanu par celulozes rūpnīcas izveides nosacījumiem, skaidro valsts a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks. Tiešām, abi minētie jautājumi gada laikā guvuši risinājumu. Attiecībā uz LVM pārziņā esošo koksnes tirdzniecības jautājumu risināšanu pērn formulējām skaidru un, cerams, visiem saprotamu mērķi - valsts īpašumā esošajos mežos koksnes tirdzniecību organizēt saskaņā brīvas pieejamības un vienlīdzības principiem. Šis gads uzņēmumam nenoliedzami ir svarīgs tieši jaunā apaļkoksnes tirdzniecības pilotprojekta dēļ – ir panākta konceptuāla vienošanās par 2003.gada apaļkoksnes izstrādes apjomiem 341 000 m3, norāda R. strīpnieks. Pašlaik faktiski esam soļa attālumā no reālas saimnieciskās darbības uzsākšanas pilotprojekta ietvaros un zīmīgi, ka tieši tagad uzņēmumam nākas uzklausīt kārtējās spekulācijas un šaubas par LVM stratēģiskās attīstības virzienu. Acīmredzot ir svarīgi vēlreiz atkārtot vairākas ar LVM tālāko darbību saistītus pamatprincipus. Pirmkārt, apaļkoksnes tirdzniecības modeļa izstrāde nekādi nav uzskatāma par «pirmo», «izmēģinājuma» vai kādu citu uzņēmuma koksnes tirdzniecības stratēģijas posmu. Proti, tai nesekos «nākamie», «uzlabotie», modeļi, kuriem nāksies piemēroties mežu nozares pārstāvjiem. Īstenojot meža īpašnieka funkcijas valsts meža apsaimniekošanā un aizsardzībā, LVM ir izšķīries par mūsdienīgas un pasaulē aprobētas saimniekošanas metodes ieviešanu, neplānojot nekādus eksperimentus ar valsts īpašumu un mežu nozares pārstāvju uzticību, secina R. Strīpnieks. Otrkārt, uzņēmuma aktīva un noteikta rīcība, ieviešot apaļkoksnes tirdzniecības modeli, un tiešas koksnes piegādes koksnes pārstrādes uzņērmumiem nekādi nav saistāma ar centieniem iesaistīties kokrūpniecības, mežizstrādes vai kādā citā nozares biznesa sfērā. Šādu īpašnieka – valsts – uzdevumu neesam saņēmuši un mūsu mērķi paredz virkni citu, nebūt ne mazsvarīgāku jautājumu risināšanu. LVM realizē efektīvu mežu apsaimniekošanas politiku, sekmē mežu platību saglabāšanu un paplašināšanu, nodrošina ilgtspējīgas mežsaimniecības metožu izmantošanu, kā arī ievēro valsts un sabiedrības intereses meža kā nozīmīga ekosistēmas elementa saglabāšanā un aizsardzībā. Apaļkoksnes sortimentu realizācijas rezultātā iegūtie finansu līdzekļi tiks izlietoti atbilstoši LVM prioritātēm meža infrastruktūras attīstībai un valsts meža vērtības paaugstināšanai. Treškārt, LVM uzskata par neiespējamu un arī neplāno turpmāku ilgtermiņa mežistrādes līgumu pagarināšanu. Mūsu nostāja nav mainījusies – no mežu apsaimniekošanas un biznesa viedokļa IML nenodrošina vienlīdzīgus apstākļus visiem mežu izstrādē un kokapstrādē iesaistītajiem uzņēmējiem. Turklāt šie līgumi kļuvuši par preci (vērtspapīru) un pašlaik koncentrējas salīdzinoši nelielas nozarē strādājošo uzņēmumu daļas rokās, kas savukārt to īpašniekiem garantē pieeju resursiem un stabilas (zemākas) cenas, uzsver R. Strīpnieks.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Lai arī vispārējie nosacījumi (reģistrācija Latvijā, nav maksātnespējīgs un nav nodokļu parādu) apaļkoksnes pircējiem ir tieši tādi paši kā mežizstrādes un transporta pakalpojumu veicējiem, tomēr vienīgā būtiskā atšķirība ir tā, ka 5 visaugstākās apaļkoku sortimentu cenas piedāvātāji atklātā izsolē sacentīsies par konkrētu sortimentu pirkšanas tiesībām. «Tas, kurš maksās par konkrēto sortimentu visaugstāko cenu, to arī iegūs,» norādavalsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības Apaļkoksnes piegādes direktors A. Balodis. Lai varētu piedalīties cenu izsolē kokrūpniekiem, būs jāiesniedz savā rīcībā esošo koksnes pārstrādes iekārtu raksturojumi, kurus LVM konkursa komisija vai tās pieaicināti eksperti var pārbaudīt, vai uzdotais atbilst realitātei. Vienīgi papīrmalkas pircējiem netiek prasīts apraksts par pārstrādes jaudām, jo Latvijā nevienas celulozes fabrikas nav. Maksimālais apjoms, ko var nopirkt konkrētais kokrūpnieks, ir 100 % no viņam pārstrādei nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma. «Šāds nosacījums ieviests, lai izskaustu starpniecību,» uzsver A. Balodis. Savukārt mazākais apjoms, ko pārdos vienam pircējam varētu būt ap 40 m3 jeb viena autokrava. «Tā kā ekonomiski izdevīgāk LVM ir pārdot dārgāk, tad nav pamata bažām, ka sīkbaļki (10 — 16 cm diametrā) nonāks papīrmalkas pircējiem, jo tie, kā rāda šā gada pieredze, maksā ievērojami mazāk nekā vietējie sīkbaļku pārstrādātāji,» uzsver A. Balodis. Turklāt mazajiem kokrūpniekiem LVM ir nākusi vēl vairāk pretī, nosakot, ka 20 % no katra piedāvātā cirsmu komplekta tiks piedāvāts tieši nelielajiem uzņēmējiem, 80 % no konkursā piedāvātajiem apaļkokiem varēs iegādāties tā dēvētie lielo līgumu pretendenti, norāda A. Balodis. Kam, kurā cirsmā gatavot attiecīgos apaļkoku sortimentus, tiks noteikts, ņemot vērā ne tikai konkrētajā cirsmā esošās koku sugas un iespējamos iegūstamos sortimentus, bet arī atkarībā no transportēšanas attāluma, uzsver A. Balodis. Tiek plānots tā, lai tā dēvēto tukšo braucienu LVM apaļkoksnes transportētājiem būtu pēc iespējas mazāk 2003. gadā būs pieejami tā dēvētie 8 cirsmu komplekti. Vērtējot izcērtamos apaļkoksnes sortimentus, uzņēmēji var iesniegt savus priekšlikumus par vēlmēm un piedāvātajām cenām. Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē LVM izveidos trīs iecirkņus, kurā katrā strādās trīs cilvēki, kuru uzdevums būs, atbilstoši noslēgtajiem līgumiem sagatavot darba uzdevumu mežizstrādes un transporta pakalpojumu veicējiem, kā arī kontrolēt savlaicīgas un kvaltitatīvas piegādes klientiem, atzīst A. Balodis.

«Saimnieciskās darbības aprobežojumi ne tikai tiek piešķirti, bet arī atcelti,» uzsver Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Otto Žvagiņš. Dažādu organizāciju speciālistiem veicot īpaši aizsargājamo meža iecirkņu izvērtēšanu, daudzām teritorijām šis statuss un pastāvošie saimnieciskās darbības aprobežojumi tika atcelti, jo šajās teritorijās netika konstatētas īpaši aizsargājamās sugas vai biotopi. Atsevišķām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām tika apstiprināti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Tādējādi valstī par 1700 ha samazinātas meža platības ar mežsaimnieciskās darbības aizliegumu un par nepilniem 5000 ha samazinātas platības ar galvenās cirtes aizliegumu, secina O. Žvagiņš. Viņš norāda, ka šobrīd Latvijā kopā ir 72 000 ha meža jeb 2.4 % no visas meža platības, kuros aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība.Vissmagākais režīms — mežsaimnieciskās darbības aizliegums ir noteikts Madonas rajonā — 10603.4 ha(no tiem valsts mežos – 10 283.2 ha) un Cēsu rajonā — kopā 10 289.1 ha (no tiem 9187.3 ha valsts mežos), rāda Valsts meža dienesta dati. Savukārt otrs vissmagākais galvenās un kopšanas cirtes aizliegums ir Ventspils rajonā — 9609 ha (no tiem valsts mežos — 8285.1 ha), Tukuma rajonā — 6081.3 ha (no tiem valsts mežos — 5843.9 ha), Talsu rajonā — 4616.1 ha (no tiem valsts mežos — 4216.9 ha), Jēkabpils rajonā — 3611.3 ha (no tiem valsts mežos — 3518.3 ha), Limbažu rajonā — 3330.8 ha (no tiem valsts mežos — 2240.3 ha), Liepājas rajonā — 3235.8 ha (no tiem valsts mežos — 2254.1 ha).

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada septiņos mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 101 974 koku ciršanas apliecinājumi (31 715 – valsts mežos, 70 259 – pārējos mežos). Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 11,50 milj. kubikmetri koksnes (5,03 milj. kubikmetri valsts mežos 6,47 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,52 milj. kubikmetru, valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam uzrādīts par 1,09 milj. kubikmetru vairāk, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies par 0,43 milj. kubikmetru. Turpinās vētras postījumu likvidācija mežos, līdz ar to ir izskaidrojama plānotā ciršanas apjoma palielināšanās valsts mežos, jo tur notiek intensīvāka darbība vēja gāzto un lauzto koku izstrādē, norādits Valsts meža dienesta informācijā. VMD Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks skaidro, ka, lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis līdz 11,50 milj. kubikmetriem, no tiem 5,69 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - jūlijā, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 9,98 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 5,81 milj. m3. Šie skaitļi joprojām ir apliecinājums īpašnieku vēlmei sakopt vēja postītās platības, norādits Valsts meža dienesta informācijā.

2004. gada astoņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10.53 milj.m3 (tajā skaitā, valsts mežos – 4.01 milj.m3, pārējos mežos – 6.52 milj.m3), liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. 2003. gadā tādā pašā laika posmā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms bija 10.78 milj.m3 (4.01 milj.m3 valsts mežos un 6.52 milj.m3 pārējos mežos). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šā gada astoņos mēnešos plānotais ciršanas apjoms kopumā ir samazinājies par 0.25 milj.m3 , lai gan valsts mežos no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. augustam uzrādīts par 0.02 milj.m3 vairāk, bet pārējos mežos savukārt uzrādīts par 0.27 milj.m3 mazāk plānotais ciršanas apjoms, skaidro Valsts meža dienesta Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks. Ciršanas apliecinājumos tiek uzrādīts tikai plānotais koku ciršanas daudzums, tas nenozīmē, ka tāds apjoms tiešām tiks izcirsts, jo, piemēram, var izņemt ciršanas apliecinājumu, bet ieplānoto teritoriju kādu apsvērumu dēļ var arī nenocirst. Kopumā no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. augustam ir izsniegti 57 765 ciršanas apliecinājumi, no tiem 11 746 – valsts mežos un 46 019 – pārējos mežos, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

No šā gada 1. janvāra līdz 28. februārim meža īpašnieku un tiesisko valdītāju izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms ir 3,08 miljoni kubikmetru, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Februārī izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms ir 1,23 miljoni kubikmetru, valsts mežos 0,29 miljoni kubikmetru, pārējos mežos – 0,94 miljoni kubikmetru. Pārējos mežos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms ir vairāk nekā trīs reizes lielāks nekā plānotais ciršanas apjoms valsts mežos.

Salīdzinājumam – iepriekšējā gadā februāra mēnesī izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais apjoms ir bijis tikai nedaudz lielāks – pavisam 1,3 miljoni kubikmetru, no kuriem valsts mežos tika plānots cirst 0,24 miljonus kubikmetru, bet pārējos mežos – 1,06 miljonus kubikmetru.

Valsts meža dienesta ģenerāldirektors O. Žvagiņš atzīst, ka valsts mežos pašlaik tiek cirsti 50 — 60 % no ikgadējā koksnes pieauguma un tādēļ pastāv iespēja šo apjomu valsts mežos palielināt, nenodarot kaitējumu mežam. 2000. gada nogalē meža nozare vienojās ciršanas tāmes aprēķinam izmantot Moisejeva algoritmu, kura būtība ir panākt cirtes aprites laikā (piemēram priedei— 100 gados) mežaudžu vecumstruktūras izlīdzinājumu, norāda Valsts meža dienesta ģenerāldirektors. Viņš atzīst, ka diemžēl vairāku karu, kā arī pēckara saimnieciskās darbības dēļ (bērzus neaudzēja vispār, priedes bojāja aļņi un mežkopji daudzviet priedes vietā stādīja egli ) vecumstruktūra ir izteikti nevienmērīga un pielietotais algoritms samazina ciršanas apjomu valsts mežos. «Šie secinājumi liecina, ka lai gan valsts mežos noteiktas daudzas jaunas aizsargājamas teritorijas, kurās ir saimnieciskās darbības ierobežojumi, valsts mežos joprojām var izpildīt šobrīd noteikto ciršanas tāmi,» skaidro O. Žvagiņš. Viņš norāda, ka 2005. gadā Valsts meža dienests veiks jaunu tāmes aprēķinu, lai noteiktu valsts mežos cērtamās koksnes maksimāli pieļaujamo apjomu 2006. — 2010. gadam. «Meža nozarei un valsts institūcijām kopīgu nozares un sabiedrības interešu un mērķu sasniegšanai ir jāvienojas, pēc kādiem principiem tiks veikts tāmes aprēķins valsts mežos, jo līdz šim lietotais Moisejeva algoritms nav vienīgais,» norāda O. Žvagiņš. Viņš atgādina, ka 2000. gadā, redzot lielo pāraugušo apšu audžu īpastvaru, tika nolemts uz to neattiecināt Moisejeva algoritmu ciršanas apjoma ierobežošanai. Viņš pieļauj, ka tas pats būtu jādara arī attiecībā uz bērziem, jo ir daudz pāraugušu bērza audžu, kurās pakāpeniski samazinās koksnes kvalitāte.

Šā gada janvārī — februārī ciršanai izsniegti 6.52 milj. m3, kas ir par 0.38 milj. m3 jeb 6.2 % vairāk nekā analogā laikā pērn. To liecina apkopotie Valsts meža dienesta dati. Valsts mežos ciršanai izsniegti 3.17 milj. m3, bet privātīpašnieku mežos – nedaudz vairāk — 3.35 milj. m3. Salīdzinot 2004. un 2003. gada pirmajos divos mēnešos ciršanas apliecinājumos uzrādīto izcērtamās koksnes apjomu, jāsecina, ka lielākais ciršanai izsniegtā apjoma pieaugums ir noticis galvenokārt uz valsts mežu — par 0.26 milj. m3, kā arī uz privātmežu īpašnieku rēķina — par 0.12 milj. m3. «Ciršanai izsniegtās koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto,» norāda Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Otto Žvagiņš. Viņš uzsver, ka privātīpašnieku mežos ciršanai izsniegtās koksnes apjoms ir pieaudzis tikai nedaudz, krietni lielāks tas ir valsts mežos (lielākā daļa uz valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži rēķina) ciršanas atļaujas izņemtas par 3.13 milj. m3 koksnes. Pēc O. Žvagiņa domām, šāds izsniegumu apjomu pieaugums ir saistīts ar koksnes cenu veidošanās nosacījumiem valsts mežos un ar to saistīto ažiotāžu šā gada sākumā. Valsts meža dienesta apkopotie dati rāda, ka vismaz šā gada pirmajos divos mēnešos pēc caurmērta koksne ciršanai privātmežos ir izsniegta 163 481 m3, bet valsts mežos — tikai 6885 m3 apmērā. Vairāki kokrūpnieki uzskata, ka ciršanai izsniegtās koksnes pieauguma iemesls — tas pats, kas pēdējā pusgada laikā — ir koksnes resursu, jo īpaši zāģbaļķu, samērā augstās cenas. Viņuprāt ciršanai izsniegtās koksnes apjomu kāpums nav mazinājis konkurenci par zāģbaļķu iegādi, jo pašreizējās koksnes mehāniskās pārstrādes jaudas jau pārsniedz Latvijas mežos legāli iegūstamo zāģbaļķu daudzumu.