Lietkoknes cenu kāpums ir saasinājis jautājumu par pārdotā valsts mežu resursu augošu koku apjoma un reāli iegūstamo sortimentu apjoma atšķirību. Jāatgādina, ka augošu koku uzmērīšana kalpo kā pamats darījumos starp meža (cirsmas) īpašnieku (pārdevēju) un pircēju. Pēc Latvijā izveidojušās prakses, norēķins ar augošu koku pārdevēju vairumā gadījumu notiek, pamatojoties uz augošu koku uzmērīšanas datiem un no tiem teorētiski iegūstamo sortimentu iznākumu (apjomu), un vienojoties par cenu. Augošu koku (izsoļu un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju platībās) pircēju — mežizstrādātāju — daļa uzskata, ka ir nepieciešamas steidzamas izmaiņas pašreizējā valsts mežu apsaimniekotāja pielietotā metodika un aprēķinu algoritms aprēķinu programmā, tādējādi novēršot augošu koku un cirsmu izstrādes rezultātā reāli iegūstamo sortimentu apjoma un kvalitātes atšķirības pirms pārrunu uzsākšanas par 2005.gada cirsmu fonda pārdošanu. Arī Latvijas lielākā mežizstrādātāja SIA Silva direktors rīkotājs Juris Antoņevičs uzskata, ka tā ir labākā iespēja, jo nav jēgas strīdēties par pašreizējo metodiku un aprēķina algoritmu, jo tas dod kļūdainus rezultātus. To rāda arī SIA Silva, Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte un mērīšanas kompānijas SIA VMF Latvija veiktais pētījums. Tā vienā no augošu koku cirsmām valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) uzmērītais cirsmu apjoms (m3 lietkoksnes) atšķiras no reāli sagatavotā sortimentu apjoma par 21% SIA Silva harvestera un SIA VMF Latvija veiktā mērījuma pielietojot Latvijas standartu. Īpaši liels iztrūkums tika konstatēts egles lietkoksnei, kamēr bērzam un priedei tas nepārsniedz pieļaujamās normas. Tas nozīmē, ka praktiski no LVM uzmērītā un novērtētā apjoma (konkrēti m3 un Ls) nav iespējams iegūt solīto sortimentu apjomu, par ko valsts mežu apsaimniekotājam ir maksāta nauda, secina J. Antoņevičš. Viņš norāda, ka LVM un ekspertu cirsmu (augošu koku) uzmērījumu atšķirības nepārsniedz 2%. Tas nozīmē, ka augošu koku uzmērīšanā konkrētajās cirsmās nav konstatētas nekādas novirzes no apstiprinātās metodikas — tātad LVM konkrētās cirsmas ir uzmērījis precīzi. Savukārt SIA Silva apaļo kokmateriālu sortimentu uzmērīšanas sistēmas dati un neatkarīgo uzmērītāju SIA VMF Latvija izdarīto mērījumu atšķirības ir +/- 1% robežās. «Tas pierāda ka SIA Silva harvesteru uzmērīšanas sistēmas aprēķinātie dati par sortimentu iznākumu ir ticami un atbilst faktiskajam iznākumam pielietojot Latvijas standartu,» uzsver J. Antoņevičs.

Par otru valstiski svarīgāko ieguvumu no apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības valsts mežos a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks min vietējo kokrūpnieku pieejamību koksnes resursiem valsts mežos. «Tieši pieejamība koksnes resursiem ir problēma, kas dzen izmisumā lielāko daļu Latvijas kokrūpnieku, radot resursu deficītu, tirgus izkropļojumus un superaugstās koksnes cenas, kas reizēm pārsniedz pat attīstīto Skandināvijas valstu cenu līmeni,» norāda R. Strīpnieks. Ilgtermiņa mežizstrādes līgumi (IML) nodrošina to turētājiem bezkonkurences pieeju resursiem, savukārt augošu koku izsoļu dati rāda, ka arī šajā pārdošanas veidā lielākie pircēji ir tie paši IML turētāji. Veidojās it kā noslēgts loks - fantastiskās cenas augošu koku izsolēs veidojās tāpēc, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji iegādājās augošus kokus par ievērojami zemākām cenām, nekā tās ir augošu koku izsolēs, bet ar šādi ietaupīto naudu piedalījās augošu koku izsolēs un vēl pirka koksnes papildu resursus, par tiem solot superaugstas cenas, skaidro LVM prezidents. Tiklīdz šogad ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem šādas iespējas maksāt ievērojami mazāku cenu līgumplatībās beidzās, augošu koku izsoļu vidējās cenas arī kritās, norāda R. Strīpnieks. Viņaprāt, tas tikai apstiprina iepriekš minētos pieņēmumus un daudzu uzņēmēju kritikas pamatotību par šo augošu koku izsoļu cenu veidošanas shēmu, kad lielie ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji lielākoties bija arī augošu koku pircēji izsoles. «Pārdodot apaļkoksnes sortimentus, šādu cenu pārnesi no augošu koku tirgus neesam novērojuši. Šī gada tendences norāda, ka, palielinot apaļkoksnes sortimentu apjomus tirgū, zāģbaļķu cenas stabilizējas un pat nedaudz samazinās Tieši pieejamība valsts mežu koksnei visiem ir tas iemesls, kāpēc oponenti, kuri kokrūpniekus mēģina turēt resursu badā vai tālu no koksnes piegāžu ķēdēm, to tik ļoti kritizē,» uzsver R. Strīpnieks. Viņš atzīst, ka šobrīd apaļkoku sortimentu tirdzniecība ir tas veids kā paplašināt potenciālo klientu loku apstākļos, kad notiek mežizstrādes un kokapstrādes jaudu koncentrēšanās, kas nebūt nav Latvijas valsts interesēs. «Šobrīd apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelis var visefektīvāk normalizēt konkurences nosacījumus koksnes tālākajos posmos, kā arī nodrošināt nacionālās kontroles paturēšanu pār koksnes resursiem,» uzsver LVM prezidents.

Ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos cērtamās koksnes cenas2004. gadā tiek noteiktas 80 % apmērā no augošu koku izsoļu cenām.«Šis ir kompromisa lēmums starp abām pusēm – ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (IML) turētājiem un augošu koku izsoļu dalībniekiem, jo šādam cenu noteikšanas mehānismam piekrita abas puses, uzsver zemkopības ministrs M. Roze un arī nozares uzņēmēji. Tāpēc pēc ministra domām ieguvējas būs visas iesaistītās puses, jo meža nozare un tās uzņēmēji iegūst stabilu un, galvenais, pilnībā caurskatāmu augošu koku cenošanas mehānismu, visiem būs skaidri «spēles noteikumi». Izvērtējot radušos situāciju koksnes resursu tirgū un augošu koku cenas IML platībās, kas šā gada 20. janvārī bija par 40% zemākas nekā cenas izsolēs, Zemkopības ministrija, Latvijas kokrūpniecības federācijas asociācijas un uzņēmēji vienojās par jaunu cenu veidošanas principu ilgtermiņa līgumu platībās, sākot no 22. janvāra, saglabājot noteikto pārejas periodu visam 2004. gadam. Jaunā kārtība paredz, ka IML turētājiem augošu koku cenas turpmāk balstīsies uz tirgus principiem, ņemot vērā to, ka ilgtermiņa darījumu tirgū cena ir zemāka nekā īstermiņa (jeb spot) darījumu tirgū. Ir panākts kompromiss, ka IML cenas būs 80% apmērā no vidējām janvāra augošu koku izsoļu cenām attiecīgajā reģionā, skaidro M. Roze. Cenas korekcija notiks ik mēnesi 15. datumā, par pamatu ņemot augošu koku izsoļu cenas iepriekšējos 3 mēnešos. «Tā kā uzņēmēji raksturoja 2003. gada beigu cenas kā īpaši augstas jeb ažiotāžas cenas, vienojāmies, ka ņemsim vērā tikai šī gada cenas, kuras var uzskatīt par normālām tirgus cenām,» uzsver zemkopības ministrs. Tāpēc pašlaik cenas piedāvājums IML turētājiem tiks balstīts uz janvāra faktiskajiem izsoļu rezultātiem. Db jau 15. janvārī rakstīja, ka IML šā gada janvārim — februārim tika noteikta vidējā svērtā cena, kas ir par 50 % augstāka par 2003. gada attiecīgu cenu. Taču jau martā augošu koku cenas IML bija plānots noteikt, vadoties pēc janvāra un februāra tirgus cenu monitoringa (augošu koku izsoļu, apaļkoku sortimentu un koksnes patēriņa vietās (kokzāģētavās, ostas) esošajām cenām) datiem.

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Līdz vēja gāzto un lauzto koku izciršanai valsts mežos Kurzemē, Zemgalē un Ziemeļrietumvidzemē ir apturēta augošu koku cirsmu pārdošana valsts mežos, kamēr Latgalē un Vidzemē šādi ierobežojumi netikšot piemēroti. «Augošu koku cirsmas šā gada I pusgadā ir aizstātas ar vētras lauzto/ gāzto cirsmu pārdošanu,» skaidro valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības «LVM Mežs» direktors Edvīns Zakovics. Šajos reģionos augošu koku ciršana ir pieļaujama tikai tajās vietās, kurās paredzēta meža ceļu būvniecība. «Faktiski šobrīd ir nojauktas robežas starp izsolēm un apaļkoku sortimentu sagatavošanu, jo vētras vissmagāk bojātajās platībās, kur koki sagāzti vairākos stāvos un darbs ir ļoti bīstams, strādājam ar harvesteriem, gatavojot apaļkoku sortimentus, bet tās mežu platības, kurās ir jāpiemēro izlases sanitārā cirte, tiek pārdotas izsolēs ar lejupejošu soli,» norāda E. Zakovics. Viņš arī uzsver, ka tiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem (IML), kuru platības ir skārusi vētra, vispirms ir jāizcērt šīs cirsmas un tikai tad tikšot piedāvāts cirst augošu koku cirsmas. IML turētājiem dota arī iespēja pērnā gada nogalē un šā gada sākumā pirkto augošu koku cirsmu izstrādi pagarināt līdz gada beigām, lai varētu koncentrēt spēkus uz vētras lauzto/gāzto cirsmu izstrādi. Savukārt Latgalē un Vidzemē, kur vētras postījumi ir nelieli, paralēli vētras nopostītajām cirsmām līdztekus tiek pārdotas arī augošu koku cirsmas, pie tam lielāks akcents tiek likts uz lapu koku cirsmu pārdošanu.

Apaļkoku pārdošanas modelis valsts mežu apsaimniekotājam dod lielākus ienākumus un arī peļņas masu, kaut arī visrentablākais koksnes tirdzniecības veids ir augošu koku izsoles. To rāda valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) veiktā analīze pa koksnes pārdošanas veidiem. «Lai arī apaļkoku sortimentu tirdzniecība rada papildu izmaksas 8.65 Ls/m3 – mežizstrādē, transportēšanā utt. — tomēr skaitļi rāda, ka šis modelis rada papildu peļņu 4.55 Ls par katru pārdoto koksnes m3,» skaidro LVM finanšu viceprezidents Gints Bumbieris. Viņš norāda, ka apaļkoku sortimentu pārdošanai ražošanas izmaksas ir 4.7 reizes augstākas par augošu koku pārdošanas izmaksām izsolēs un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, tomēr tīrā peļņa uz 1m3 koksnes, realizējot apaļkokus, ir 1.7 reizes augstāka nekā pārdodot augošus kokus izsolēs. Pēc G. Bumbiera teiktā, viszemāko rentabilitāti 18 % pašlaik LVM dod augošu koku pārdošana ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, 43.8 % lielu — apaļkoku sortimentu tirdzniecība, taču visrentablākā — 53.5 % ir augošu koku pārdošana izsolēs. Tomēr vislielāko tīro peļņu naudā rada tieši apaļkoku pārdošana: ja pēc šā gada I ceturkšņa iegūtajiem datiem visu valsts mežā ciršanai paredzēto apjomu 4 milj. m3 koksnes pārdotu ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, tad tīrajai peļņai vajadzētu būt ap 5.3 milj. Ls, realizējot augošu koku izsolēs — ap 27 milj. Ls, bet apaļkoku sortimentu veidā — ap 45 milj. Ls. (Tirā peļņa pērn bija 5.18 milj. Ls, bet 2001. gadā tikai — 1 milj. Ls) «Protams, tas ir tikai teorētisks aprēķins, jo minētās peļņas dati iegūti, rēķinot ienākumus no koksnes pārdošanas kailcirtēs, bet ne kopšanas un citās cirtēs, kurās arī nemaz tik maz neizcērt, taču to pārdošanas cena nav tik augsta kā kailcirtēs,» uzsver G. Bumbieris. Tomēr, viņaprāt, šie skaitļi pierāda, kurš no koksnes pārdošanas veidiem ir pats izdevīgākais gan no ienākumu, gan arī no iespējamās peļņas viedokļa. G. Bumbieris arī atgādina, ka vēl pirms dažiem gadiem vidēji ikviens koksnes m3, kas tika pārdots ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, LVM radīja 6 santīmus lielus zaudējumus. Lai nerastos nekādu spekulāciju par to, kāpēc kādam LVM koksnes pārdošanas veidam ir tādas vai citas izmaksas, visiem tika lietotas vienādas izmaksas, kas attiecas uz meža atjaunošanu, kopšanu, meža infrastruktūras izdevumi, nodokļi, valsts noteiktais fiksētais maksājums, LVM centrālā aparāta izmaksas pārrēķinātas uz 1 m3 šogad pārdošanai paredzētās koksnes. Savukārt pārdošanas veidu vidējās koksnes cenas tika noteiktas pēc šā gada I ceturksnī reāli pārdoto koksnes m3 attiecināšanas pret iegūtajiem ienākumiem, skaidro G. Bumbieris. Viņš atzīst, ka sākotnēji bija plānots no apaļkoku sortimentu tirdzniecības ieņemt tikai 6.5 milj. Ls, taču reāli izdevies noslēgt ligumus jau gandrīz par 7 milj. Ls, turklāt vēl jau visi šogad pārdošanai paredzētie 331 000 m3 vēl nemaz nav pārdoti, tādējādi reālos ienākumus jau pašlaik iespējams prognozēt vēl lielākus, atzīst G. Bumbieris. Tiesa, šo prognozi var mainīt apaļkoku pircēju līgumos ierakstītais punkts, ka tirgus situācijas dēļ apaļkoku sortimentu izsoļu cenas var tikt paaugstinātas vai arī samazinātas. Tiesa, ja šis punkts tiks darbināts, tad tas tiks attiecināts uz visiem pircējiem, nevis tikai uz kādu atsevišķu pircēju grupu. «Raugoties no īpašnieka viedokļa apaļkoku pārdošana rada lielāku peļņas masu nekā citi pašreizējie koksnes realizācijas veidi,» secina G. Bumbieris.

A/s "Latvijas valsts meži" ieņēmumi 2020. gada pirmajā ceturksnī bija 89,8 milj. eiro, kas ir teju tikpat, cik analogā laikā pērn, peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 29,4 milj. eiro un veiktas investīcijas 8,3 milj. eiro apmērā.

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija.

Šogad a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) pirmajos trijos mēnešos realizējusi 1,89 milj. m3 koksnes, tai skaitā 1,81 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,08 milj. m3 augošu koku.

No kopējiem ieņēmumiem — 89,8 milj. eiro - 86,2 milj. eiro iegūti no apļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas pārdošanas. Interesanti, ka par 9,2 milj. eiro lielāki ir bijuši LVM ienākumi no apaļkoksnes sortimentu realizācijas, ko ietekmējis gan lielāks sortimentu realizācijas apjoms, gan arī augstāka vidējā koksnes pārdošanas cena par plānoto. Bez tam 2.7 milj. eiro gūti no augošu koku realizācijas, tādējādi par 2 milj. eiro pārsniedzot sākotnēji plānoto.

Ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem Latvijas Austrumu reģionā valsts mežu apsaimniekotājs koksni pārdod, balstoties uz augošu koku izsoles cenām, savukārt Rietumu reģionā augošu koku cirsmas pārdošanas cenu noteiks, vētras postīto cirsmu cenu attiecinot pret koeficientu 2, jo šobrīd augošu koku cirsmas praktiski netiek pārdotas. «Pēc janvāra vētras pārtraucām augošu skujkoku, bet pēc maija lokālajiem viesuļiem - arī lapu koku cirsmu izsoles, jo tika realizētas vēja izpostītās audzes,» secina valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības Mežs direktors Edvīns Zakovics. Viņš norāda, ka šobrīd valsts mežu apsaimniekotājs cirsmu izsoles nosaka ik mēnesi, ievērojot Latvijas tirgus pieprasījumu. Tā jūlijā kopumā paredzētas 14 cirsmu izsoles, taču tās joprojām ir galvenokārt dabas stihijas postītās mežu audzes, nevis augoši koki. Savukārt, jūlijā tiks nolemts, cik daudz cirsmu izsoļu, kādas un kur būs augustā utt. «Janvāra vētrā cieta skujkoku audzes Kurzemē, bet radās lapu koku deficīts un augošu koku izsolēs tika realizēti tikai lapu koki, pēc maija-jūnija «pūtiena», kurā pārsvarā cieta lapu koku, it īpaši bērza, audzes Austrumu reģionā, steidzīgi bija jāuzsāk svaigi vējlauztās koksnes pārdošana. Atšķirībā no janvāra vētras, kad vējlauztā koksne strauji nebojājās, jūnija negaisa seku likvidēšanai atvēlētais laiks ir ļoti īss. Šādos —gan maza pieprasījuma un zemas cenas, gan papildus vējlauztas koksnes nonākšanas tirgū rezultātā — nav jēgas rīkot augošu koku izsoles,» uzsver E. Zakovics.

Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

2005. gadā būtiski — par 69.7 % pieaugs apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības apjoms valsts mežos, bet saruks — par 19.3 % augošas koksnes pārdošanas apjomi ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, kā arī augošu koku cirsmu pircējiem izsolēs — par 14.5 %. To paredz savulaik zemkopības ministra Mārtiņa Rozes pieņemtais lēmums, skaidro valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības «LVM Mežs» direktors Edvīns Zakovics. Viņš norāda, ka tādējādi LVM 2005. gadā 1.3 milj. m3 pārdos ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, 1.3 milj.m3 — augošu koku izsolēs un 1.29 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu veidā. 2005. gadā valsts mežos samazinās ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju skaits (no 223 šogad līdz 169 2005. gadā) un tiem pārdotās koksnes daudzums (no 1.6 milj. m3 šogad līdz 1.3 milj. m3 2005. gadā), tāpat samazinās augošu koku izsolēs pārdodamās koksnes apjoms (no 1.52 milj.m3 līdz 1.3 milj. m3), toties pieaug (no 0.76 milj. m3 šogad līdz 1.29 milj. m3 nākošgad) apaļkoku sortimentu pārdošana. Tāpat paredzēts palielināt nākošā gada decembra augošu koku izsoļu apjomu uz februārī un martā augošu koku izsoļu apjoma samazināšanas rēķina.

2014. gadā Latvija eksportēja sagatavotu un konservētu zivju produkciju par 82,7 milj. eiro (0,8% no Latvijas kopējā eksporta apjoma), kas bija par 2 milj. eiro jeb 2,4% mazāk kā 2013. gadā, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Lielākie eksporta partneri bija Krievija (32,1% no kopējā sagatavotu un konservētu zivju produkcijas eksporta apjoma), Lietuva (7,8%), Zviedrija (6,3%), Vācija (5,4%), Azerbaidžāna (5,1%) un Dānija (4,7%).

2014. gadā sagatavotu un konservētu zivju produkcijas izvedums uz Eiropas Savienības (ES) valstīm sasniedza 32,9 milj. eiro jeb 39,9% no kopējā sagatavotu un konservētu zivju produkcijas eksporta apjoma. Eksports uz NVS valstīm bija 43,3 milj. eiro jeb 52,4%, bet uz pārējām valstīm – 6,4 milj. eiro jeb 7,7%.

Pagājušajā gadā no sagatavotu un konservētu zivju produkcijas visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes par 46,6 milj. eiro (uz Krieviju – 51,9%, Ukrainu – 5,2%, Lietuvu – 4,7%), makreles par 13,6 milj. eiro (uz Zviedriju – 37,4%, Dāniju - 17,6%, Vāciju – 10,6%) un siļķes par 5,0 milj. eiro (uz Dāniju – 14,8%, Igauniju – 14,1%, Vāciju – 8,6%).

Salīdzinot Silvas harvestera iegutos datus ar manualo uzmērīšanu daļai cirsmas (ap 200 m3) atšķirības nepārsniedza 2%, auditejot sīs cirsmas augošu koku vērtejumu lielakai platībai, būtiskas atšķirības netika konsatētas, secina Lauksaimniecibas universitates Meza faktultates dekans Dagnis Dubrovskis.Viņš norāda, ka augošu koku uzmērīšana ir sortimentu iznākuma prognoze izmantojot matematiskus modeļus. Uz šo modeļu bazes nav iespējams apreķināt konkrētu iznākumu, jo cērtot var atklāties slēptas koksnes vainas, turklāt šo iznākumu var ietekmet mežizstrādātāja kvalifikācija. Salīdzinot novērtēto apaļkoku apjomu ar augošu koku vertejumu, atšķirības var veidoties ne tikai augošu koku vērtešanas problēmu dēļ, tadu kā virsmēra, celma daļas, galotnes daļas, mizas biezuma un atlikumu iekļaušanas aprēķinos, bet arī lietojot dažādas apaļkoku uzmērīšanas metodes, piemēram, izmantojot neatbilstošus raukuma koeficientus vai cilindra formulu, skaidro Dagnis Dubrovskis. Atškirības starp apaļkoksnes sortimentu iznākumu pa sortimentu grupam atsevišķās cirsmas var sasniegt pat 25 %. Pasreiz Lauksaimniecibas universitates Meža fakultāte veic LVM līgumdarbu, par esosas metodikas pilnveidosanu, lai izvērtetu vairākas nianses, kuras samazina atšķirības pa sortimentu iznakuma grupām, ka arī pilnveidotu vērtešanas metodiku, norāda Dagnis Dubrovskis.

Rīgas pilsētas būvvalde atgādina, ka no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam Rīgas pilsētas teritorijā ir aizliegta augošu koku ciršana, tāpēc iedzīvotāji aicināti savlaicīgi vērsties Būvvaldē koku ciršanas atļaujas saņemšanai.

Lai paspētu saņemt koku ciršanas atļauju pirms koku ciršanas lieguma perioda, iesniegumu par atļauju cirst ārpus meža augošus kokus Būvvaldē nepieciešams iesniegt līdz šī gada 31. martam. Savukārt pēc 1. aprīļa un lieguma periodā Būvvaldē saņemtie iedzīvotāju iesniegumi par koku ciršanu tiks izskatīti Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas sēdēs, bet izsniegtās koku ciršanas atļaujas varēs tikt realizētas tikai no 1. jūlija.

Par noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām var tikt piemērots sods līdz 700 eiro par vienu koku, bet juridiskām personām līdz pat 1400 eiro.

Koku ciršanas lieguma periods noteikts, lai saudzētu Rīgas pilsētas teritorijā esošos apstādījumus to veģetācijas perioda sākumposmā – plaukšanas laikā, kā arī aizsargātu tajos ligzdojošos putnus.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

Pirmajā augošu koku cirsmu izsolē, ko NEPCon Latvija organizēja nelielajiem privātmežu īpašniekiem, tika pārdoti 1700 m3 par cenu no 10.34 līdz 26.71 Ls/m3. «Tā ir viena no aktivitātēm Pasaules Bankas atbalstītajā projektā «Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība privāto īpašnieku mežos, organizējot koksnes izsoles,» kura īstenošanā piedalās NEPCon (Dānijas nevalstiskā organizācija —Nature, Ecology and People Consult), Valsts meža dienests un Meža īpašnieku konsultatīvais centrs,» skaidro NEPCon Latvija projekta vadītājs Mārtiņš Rēķis. Viņš norāda, ka šī augošu koku izsole bija sava veida pārbaude izstrādātajai dokumentācijai, kā arī veidota, lai novērtētu pircēju un pārdevēju interesi. Kopumā izsolē pārdošanai tika piedāvātas septiņas augošu koku cirsmas, uz kurām pretendēja un izsolē startēja septiņi pircēji, kuru vidū ir SIA Stora Enso Mežs, SIA Latsin, SIA Nelss, SIA Staļi. Cenu milzīgās atšķirības M. Rēķis skaidroja gan ar cirtes veidu, gan cirsmā esošo koku sugu sastāvu. Neapšaubāmi, ka visdārgākās bija skujkoku kailcirtes — vidēji 26.12 – 26.71 Ls/m3. Plānots, ka pusgada laikā augošu koku izsoles tiks organizētas visos Latvijas reģionos – Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē. M. Rēķis atzina, ka pircējiem — koktirgotājiem un kokrūpniekim – būtu izdevīgāk, ja šajās augošu koku cirsmās kopējais apjoms būtu ap 3000 m3. Tādējādi varētu piesaistīt vairāk potenciālo pircēju un palielināt pārdodamās koksnes cenu, maksa ir izdevīga gan meža īpašniekam, kurš attiecīgo cirsmu pieteicis izsolē, gan arī izsoles organizētājiem, jo tas ir maksas pakalpojums. Lai arī minimālā samaksa izsoles organizētājam nav noteikta, bet ir fiksēta maksimālā, tā nevar pārsniegt 2.95 % no pārdodamās koksnes cenas. «Mūsu mērķa auditorija ir nelielu mežu īpašnieki, kuri ikdienā nav saistīti ar mežu,» norāda M. Rēķis.

«Pašreizējā augošu koku pārdošanas sistēma valsts mežos sevi ir izsmēlusi par ko liecina arī novērotas tirgu kropļojošie procesi,» uzskata Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas prezidents Andrejs Domkins. Tāpēc, vinaprāt tirgus ir jāsakārto un piedāvātais apļkoksnes sortimentu tirdzniecības modelis ir viens no veidiem, kā mēģināt sakārtot šo tirgu. Tomēr šajā risinājumā ir vairāki zemūdens akmeņi, kuri var nopietni apdraudēt nelielos kokrūpniekus. Proti, reti kur pasaulē ir tādas situācija, kad viena liela zāģētava visu sev nepieciešamo apalķoksni garantēti var nopirkt. Tāpēc svarīgākais ir nepieļaut koncentrāciju, kad resursu spēj pirkt tikai daži un ka LVM strādā tikai dažu uzņēmumu interesēs. Pretējā gadījumā jau šobrīd mazais un vidējais bizness nevar pavilkt augošu koku izsoļu cenas valsts mežos, turklāt neliealjiem kokrūpniekam vajag tikai daļu no iegūtajiem apaļkoku sortimentiem, bet pārējie ir kādam jāpārdod. Tāpēc arī vidējie uzņēmumi ir ieinteresēti iespējā nopirkt konkrētas kvalitātes daudzumu apļkoku sortimentu par to maksājot atbilstošu cenu, skaidro A. Domkins.

Šā gada deviņos mēnešos valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži ienākumi sasniedza 21.7 miljonus Ls, kas salīdzinājumā ar analogu periodu pērn pieauguši par 25.7 % jeb 4.4 milj. Ls. Ienākumu kāpums ir noticis, lielākoties pateicoties realizācijas cenu pieaugumam augošu koku izsolēs par 43.7 %, kā arī lielākiem koku pārdošanas apjomiem. Par to liecina arī valsts a/s Latvijas valsts meži Komunikācijas daļas vadītāja Tomasa Kotoviča informācija, kurā norādīts, ka vidējā cena ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem 2002. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu laika periodu, pieaugusi par 11.3% (5.11 Ls/m3 — 2002. gadā un 4.59 Ls/m3 — 2001. gadā), bet izsolēs par 43.7% ( 9.53 Ls/m3 — 2002. gadā un 6.63 Ls/m3 — 2001. gadā). Kopumā deviņos mēnešos realizēti 3.11 milj. m3 augošu koku par vidējo cenu 6.74 Ls/m3. Salīdzinājumā ar 2001. gada deviņiem mēnešiem šogad koksne realizēta par 102 700 m3 vairāk. Izsolēs deviņos mēnešos realizēti 1.15 milj. m3 augošu koku jeb 36.8% no kopējā pārdotā apjoma un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem — 1.96 milj. m3 jeb 63.2% no pārdotā daudzuma. Kaut arī valsts a/s Latvijas valsts meži nenodarbojas tikai ar koksnes pārdošanu, tomēr vislielākie ienākumi — 20.97 milj.Ls — ir iegūti tieši no augošu koku realizācijas. Citi lielākie ieņēmumu posteņi ir ieņēmumi no medību platību nomas, no koku stādu un sēklu pārdošanas. Valsts mežu apsaimniekotājs nodokļos un citos maksājumos valsts un pašvaldību budžetā samaksājuši 9.0 milj Ls. Visvairāk samaksāts valsts fiksētajā maksājumā — 5.45 milj. Ls, nekustamā īpašuma nodoklī — 1.48 milj. Ls, sociālajā nodoklī — 0.75 milj. Ls, iedzīvotāju ienākuma nodoklī — 0.46 milj. Ls un uzņēmuma ienākuma nodoklī — 0.7 milj. Ls, norādīts T. Kotoviča informācijā.

«Kā elektriķi esam iesaistīti politiskās spēlēs, kas nav pieņemami,» saka Sadales tīkls valdes loceklis Raimonds Skrebs. Atbildīgās amatpersonas pilnībā noliedz jebkādu nelikumīgu darbību veikšanu, organizējot elektrības padeves līniju tīrīšanu un norāda, ka šonedēļ vērsīsies Konkurences padomē (KP), aicinot izvērtēt, kāpēc jaunajā līniju tīrīšanas iepirkumā uzņēmēji piedāvājuši līdz pat 55% augstāku cenu nekā iepriekšējā konkursā.

V.Skrebs norādīja, ka iepirkumā 16 uzņēmēji piedāvājuši cenu, kas ir par 30 līdz 50% dārgāka nekā iepriekšējā, turklāt starp uzņēmumu piedāvājumiem svārstības bijušas vien 10% līdz 20% apmērā. Ņemot šos faktus vērā, nolemts vērsties pie KP, lai tā izvērtē, vai nav notikusi savstarpēja uzņēmumu vienošanās. Izbrīnu radījis fakts, ka neviena kompānija nav piedāvājusi iepriekšējā konkursa cenu. Jaunajā konkursā ir aicinātas piedalīties pārējās mežistrādes kompānijas, lai saņemtu labāku piedāvājumu.

Kā ziņots, pamatojoties uz aizdomām par nelikumīgu savstarpēju vienošanos augstajam cenu piedāvājumam, AS "Sadales tīkls" februāra sākumā pārtrauca iepirkumu procedūru elektrolīniju trašu tīrīšanai.

Uzņēmējam un bijušajam politiķim Aināram Šleseram piederošajā īpašumā Jūrmalā, Upes ielā 1a, nokaltušajām priedēm nav konstatēti sakņu vai stumbru bojājumi, informēja Valsts meža dienesta (VMD) pārstāve Selva Šulce.

Koku vainaga augšējā daļā konstatēta agresīva priežu kaitēkļa galotņu sešzobu mizgrauža invāzija, kas šajā gadījumā izraisījis koku nokalšanu.

Kaitēkļu klātesamību vai neesamību neesot iespējams novērtēt, atrodoties uz zemes pie koku stumbra, jo dažas kaitēkļu sugas atrodamas tikai koku vainagā. Lai novērtētu kaitēkļu klātbūtni, VMD arborists apsekojis nokaltušo koku vainaga daļu un paņēmis vairākus zaru paraugus no koku vainagu augšējās daļas.

Mežaudzes apsekošanu dienests veica 28.maijā, pamatojoties uz Jūrmalas aizsardzības biedrības iesniegumu, pieaicinot arī Valsts augu aizsardzības dienesta un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes speciālistus.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2006. gadā konstatēti 1294 mežpārkāpumi*, tajā skaitā, valsts mežos – 226 gadījumi, pārējos mežos – 1068 gadījumi, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

2006. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, turpina samazināties patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaits, kas bija pavisam 469 gadījumi (valsts mežos 115, pārējos mežos – 354), bet procentuāli tas joprojām sastāda lielāko daļu no visiem mežpārkāpumiem – gandrīz 36%.

Kopējais mežpārkāpumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies par 3,3%, nozīmīgāks ir patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaita samazinājums – par gandrīz 20%. 2005. gadā tika konstatēti 1338 mežpārkāpumi, no kuriem 583 bija patvaļīgi augošu koku ciršanas gadījumi.

Valsts mežos 2006. gadā koku patvaļīgas ciršanas gadījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 30% (2005.gadā - 164 gadījumi), pārējos mežos – par 15,5% (2005.gadā 419 gadījumi).

Ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos cērtamās koksnes cenas 2004. gadā tiks pielīdzinātas tirgus cenām.Tādējādi ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju (IML) vienīgā priekšrocība valsts mežos būs tikai garantētās līgumplatībās izcērtamās koksnes garantētas iegādes tiesības bez jebkādām cenu atlaidēm. Vai šī soļa rezultātā koksnes cenas paliks esošajā līmenī, nedaudz kritīsies vai turpinās kāpt, pašreiz vēl nav iespējams viennozīmīgi atbildēt, jo valsts mežos samazinās IML turētāju skaits (no 259 pērn līdz 223 šogad) un tiem pārdotās koksnes daudzums (no 2.28 milj. m3 līdz 1.6 milj. m3), bet pieaug augošu koku izsolēs un apaļkoku sortimentu veidā pārdodamās koksnes apjoms (no 1.89 milj.m3 līdz 2.36 milj. m3). Daļa Db aptaujāto nozares uzņēmēju šo lēmumu apsveica, norādot, ka tādējādi tikšot izbeigta negodīga konkurence, jo ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji vairs nevarēs iegādāties augošus kokus par ievērojami zemākām cenām, nekā tās ir augošu koku izsolēs, bet ar šādi ietaupīto naudu startēt augošu koku izsolēs un pirkt vēl koksnes papildu resursus, par tiem solot superaugstas cenas. Tādējādi gan IML turētāji, gan tie, kuriem šādu līgumu nav, tikšot nostādīti vienādos konkurences apstākļos un tā rezultātā daudzi cer, ka augošu koku izsoļu cenas varētu kaut nedaudz, bet tomēr kristies. Savukārt citi šo jaunu kārtību kritizēja, norādot, ka tā kalpos par sava veida resursu pārdali finansiāli spēcīgāko nozares uzņēmēju interesēs, kas nebūt neveicināšot daudzu uzņēmumu izdzīvošanu, bet valsts mežu apsaimniekotājs no nozares peļnu koncentrēs savās rokās. Tāpat tika atgādināts kāpēc vispār radās IML un ko tā rezultātā ieguva valsts, strādājošie un arī paši uzņēmumi — IML.

Vislielākos apjomus no vētrā cietušas koksnes iegūtajiem apaļkokiem nopircis papīrmalkas importētājs SIA Domše Latvia — 170 000 m3 un viens no lielākajiem kokzāģētājiem SIA BSW Latvia — 60 000 m3. Tā liecina valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) apkopotie sarunu procedūras «Par vējgāzēs un vējlauzēs izstrādāto skujkoku papīrmalkas un zāģbaļķu sortimentu piegādi» rezultāti. «Sarunu procedūrā tika uzaicināti piedalīties visi skujkoku apaļkoku sortimentu pircēji, kuri bija noslēguši līgumus par šādu sortimentu iegādi, balstoties uz pērnā gada nogalē notikušā konkursa rezultātiem,» uzsver valsts a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš norāda, ka kopumā sarunu procedūras ietvaros tika pārdoti apmēram 220 000 m3 skujkoku papīrmalkas un 260 000 m3 skujkoku zāģbaļku, kas tiek izstrādāti vētrā cietušajās mežaudzēs. Turklāt pircēju vidū ir ne tikai lielie kokrūpnieki un papīrmalkas eksportētāji, bet arī nelielie meža nozares uzņēmumi. Db jau rakstīja, ka noslēgto apaļkoksnes sortimentu piegādes līgumu izpildi valsts mežu apsaimniekotājs pārcēla uz šā gada II pusgadu un izsludināja cenu aptauju par vējgāzto/vējlauzto apaļkoku sortimentu. R. Strīpnieks uzsver, ka apaļkoku sortimentu piegādes no augošu koku ciršanas tika pārorientētas uz vējlauzto/vējgāzto koku cirsmām un tikai pierāda šī koksnes pārdošanas veida priekšrocības salīdzinājumā ar koku cirsmu izsolēm un koksnes pārdošanu ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem.

Grozījumi noteikumos par koku ciršanu ārpus meža paredz, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību, Db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere.

Rīgas pilsētas būvvalde 18.aprīlī piedalījās Zemkopības ministrijas organizētā starpministriju sanāksmē par grozījumiem MK 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. Pretēji Būvvaldes priekšlikumiem, grozījumos tiek plānots paredzēt, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots noteikt, ka attiecīgā elektriskā tīkla īpašnieks vienpersoniski varēs izcirst visus kokus, kas pilsētās aug gar ielām, ja šie koki atradīsies aizsargjoslā gar elektriskajiem tīkliem.

Neskatoties uz sabiedrībā valdošo satraukumu par koku izciršanu, valstiskā līmenī tiek atvieglota kārtība koku ciršanai.

Lai novērstu cenu atšķirību dažādos augošas koksnes pārdošanas veidos, tika nolemts saīsināt termiņus brīvā tirgus cenu pārnešanai uz ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem (IML), skaidro valsts mežu apsiamniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks. Tagad IML, pērkot konkrētu koksnes apjomu, cena tika noteikta pēc iepriekšējo trīs mēnešu vidējās svērtās cenas konkrētā reģionā. Piemēram, ja IML koksni vēlēsies pirkt 2004. gada jūnijā, tad koksnes cena tiks noteikta, vadoties pēc vidējās svērtās cenas konkrētajā reģionā maijā, aprīlī un martā, skaidro R. Strīpnieks. Tomēr šāda IML cenu veidošanas shēmas ieviešana ar 2004. gada 1. janvāri būtu vērtējama kā katastrofāla, jo cenu noteikšanai tiktu izmantotas gada visbadīgāko mēnešu (oktobra, novembra un decembra) koksnes «superaugstās» cenas, tāpēc šā gada janvārī un februārī ieviests sava veida pārejas periods. Ja šo IML cenu veidošanas modeli sāktu realizēt ar 1. janvāri, R. Strīpnieks neizslēdz iespēju, ka IML pārdošanas cenas pat varētu būt augstākas par izsoļu cenām un neviens nevēlētos gada sākumā no IML to pirkt, jo pērn IML, maksājot zemākas cenas, ietaupīto naudu varēja ieguldīt augošu koku izsolē, tādējādi mākslīgi ceļot to cenas. «Tā kā koksni vairāk pārdod brīvā tirgū, tad nebija iespējams prognozēt, kas notiek ar cenām, tāpēc IML šā gada janvārim — februārim tika noteikta vidējā svērtā cena, kas ir par 50 % augstāka nekā par 2003. gada attiecīgu cenu,» skaidro R. Strīpnieks. Taču jau martā augošu koku cenas IML tiks noteiktas, vadoties pēc janvāra un februāra tirgus cenu monitoringa (augošu koku izsoļu, apaļkoku sortimentu un koksnes patēriņa vietās (kokzāģētavas, ostas) esošajām cenām) datiem. Pēc būtības 2004. gada janvārī — februārī IML pārdodamās koksnes cenas būs augstākas, nekā tās ir bijušas līdz šim, tomēr tās vēl varētu nebūt tik augstas kā augošu koku izsolēs. Diskusijās ar Latvijas Kokrūpniecības federācijā pārstāvētajām asociācijām LVM ir noteicis 10 koksnes cenu apzināšanas reģionus, pēc kuru datiem tiks noteiktas cenas (no tirgus cenas atņemot mežizstrādes un transportēšanas izmaksas) IML cērtamajai koksnei.

Apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelim ir gan savi piekritēji, gan arī noliedzēji. To rāda aptaujāto uzņēmēju viedokļi. Nav viennozīmīga vērtējuma par to, ka apaļkoku sortimentu tirdzniecības pilotprojekts valsts mežos ir veiksmīgs vai arī neveiksmīgs. Jo jāņem vērā: kas vienam uzņēmējam ir izdevīgs un labs, tas citam var būt neizdevīgs. Tādēļ arī tiek pieļauts «kariņš» starp apļkoku sortimentu tirdzniecības modeļa piekritējiem un tiem, kuri vēlas par katru cenu panākt, lai ilgtermiņa mežizstrādes līgumi tiktu ja ne slēgti no jauna, tad vismaz pagarināti tie, kuru līgumtermiņš beidzās. Apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības modeļa piekritēji norāda uz līdzšinējām ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju privilēģijām — garantētu koksnes resursu apjomu par cenām, kuras ir zemākas par tirgū esošajām, kādu neesot citiem spēles dalībniekiem. Vairāki nelielie kokrūpnieki norāda, ka koksnes resursu deficīta apstākļos uzaugušo cenu dēļ nevarot iegādāties koksnes resursus nevienā no pārdošanas veidiem — ne augošus kokus, ne arī apaļkokus. Tāpēc vismaz pagaidām koksni spējot iegādāties tikai uzņēmumi ar lielu finansiālo rocību, jo īpaši ar skandināvu kapitālu, jo mazajiem neesot iespējams pārsolīt to maksātās superaugstās cenas. Vienīgā iespēja — mazo apjomu pircējiem rīkot atsevišķu izsoli, nevis tiem piemērot lielo pircēju nosolītās cenas. Viņi brīdina, ka, nemainot kaut ko šajā sistēmā pēc vairākiem gadiem var būt situācija, kad koksnes pircēju skaits strauji samazināsies un tādējādi valsts gūs mazākus ieņēmumus no saviem mežiem nekā šobrīd. Vēl daļa norāda, ka apaļkoku sortimentu pilotprojeku varētu uzskatīt par veiksmīgu, ja vien tā ietvaros gandrīz vai visu koksni nebūtu iegādājušies lielie.