SugaKvalitātes prasībasDiametrsGarumsIepirkuma cena, Ls/m3Cenas izmaiņa pret iepriekšējo mēnesiBaļķi Apse - 14-22 3.8 17.00 0.00 Ls 0.00% Apse - no 23 3.8 20.00 0.00 Ls 0.00% Egle - 14-19 - 24.00 -5.67 Ls -19.10% Egle - 20-25 - 29.33 -6.67 Ls -18.52% Egle - no 26 - 34.00 -4.67 Ls -12.07% Priede - 14-19 - 24.00 -5.67 Ls -19.10% Priede - 20-25 - 28.33 -3.33 Ls -10.53% Priede - no 26 - 32.67 -2.00 Ls -5.77% Priede stabu koksne - 7.2 6.00 - - Priede stabu koksne - 8.2 7.00 - - Priede stabu koksne - 9.2 11.00 - - Priede stabu koksne - 10.2 18.00 - - Priede stabu koksne - 11.2 21.00 - - Priede stabu koksne - 12.2 25.00 - - Priede stabu koksne - 13.2 30.00 - - Papīrmalka Apse - - - 5.00 0.00 Ls 0.00% Bērzs - - - 19.00 +0.25 Ls +1.33% Skujkoks - - - 16.00 -4.63 Ls -22.42% Taras kluči Lapkoks - - 1.25;2.5;3.75;5.0 16.00 +1.00 Ls +6.67% Lapkoks k=0.54-k=0.56 12-17 1.25;2.5;3.1 16.00 - - Lapkoks k=0.56-k=0.58 no 18 1.25;2.5;3.1 18.00 - - Skujkoks - - 1.25;2.5;3.75;5.0 17.00 0.00 Ls 0.00% Skujkoks sausi, zilējuši,VT - 1.25;2.5;3.75;5.0 15.00 +1.00 Ls +7.14% Skujkoks - no 12 3.7 24.00 - - Skujkoks - no 12 1.25;2.5;3.1 18.00 - - Avots: Latvijas laikraksti, Dienas bizness

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Rīdzinieki Zane un Reinis Maskavi saskata skaistumu tajā, ko citi uzskata par vecu un nevajadzīgu.

Viņi kokmateriāliem, kuri nokalpojuši savu laiku kā izejmateriāli ēku konstrukcijās, dod trešo iespēju un pārvērš tos Honey Furniture dizaina priekšmetos un mēbelēs.

Mīlestība pret seniem kokmateriāliem sākusies ar lēmumu iegādāties koka māju Bauskas pusē. Abi vēlējušies sākt ar rokām radīt lietas, jo iepriekš strādāja reklāmas nozarē, kurā, pēc viņu domām, svarīgs ir ātrums, bet rezultāts – gaistošs. «Izdegām, jo strādājām kaislīgi, ar visu sirdi, bet vienā mirklī visa bija par daudz. Nopirkām 1860. gadā celtu māju un nedēļas nogalēs braucām, lai sevi «izliktu», – rakām zemi, iztīrījām veco ābeļdārzu, gribējās plosīties. Tur bija jāiegulda liels darbs, bet tas mums deva iedvesmu,» stāsta R. Maskavs.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada februārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 7,5%. Savukārt preču importa apjomi pieauga mērenāk - par 2%. Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts bija ievērojami mazāks nekā pirms gada, informē Ekonomikas ministrija.

Pēc krituma 2021.gada janvārī, februārī eksporta vērtība palielinājās lielākajā daļā preču grupu. Straujāk pieauga koksnes un tās izstrādājumu, minerālo produktu, graudaugu kultūru un farmācijas produktu eksports. Savukārt gada griezumā samazinājās dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, sauszemes transportlīdzekļu, dzērienu un tabakas izstrādājumu eksports.

"Pēdējā gada laikā sāk uzlaboties arī ārējās tirdzniecības bilance, kas nozīmē, ka mēs arvien vairāk eksportējam - mūsu ražotāji kļūst arvien konkurētspējīgāki un spēj globālajā tirgū piedāvāt Latvijā ražotas preces un nišas produktus. Neraugoties uz sarežģījumiem globālajā situācijā saistībā ar Covid-19 izraisīto pandēmiju, Latvijas eksporta pieaugums mēneša laikā par 7,5% ir vērtējams kā ievērojams kāpums," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Pētījums rāda, ka meža nozare ir būtiski saistīta ar transporta nozari, turklāt iekšzemes pārvadājumos koksne un tās izstrādājumi aizņem 46 %. «Koksne un tās izstrādājumi ir iekšzemes pārvadājumu balsts, kā arī mazās ostas, kur 91 % no pārkrautajām kravām ir koksne un tās izstrādājumi,» uzsver Meža un saistīto nozaru nacionālās programmas vadītājs Harijs Jordāns. Viņš arī norāda, ka koksne un tās izstrādājumi ir būtiskas kravas Rīgas ostā ar 26 % un Liepājā ar 21 % no pārkrautajām kravām. Koksne Latvijā tiek ievesta pa dzelzceļu un ar autotransportu, bet eksportēta galvenokārt ar kuģiem un ar autotransportu. Diemžēl meža un ar to saistīto nozaru attīstību negatīvi ietekmē svara ierobežojumi (40 t un ar atļaujām līdz 52 t). Liedzot lielas kravnesības autovilcienu izmantošanu, pieaug 1 m3 koksnes pārvadāšanas izmaksas, kas pašreizējos konkurences apstākļos ir būtisks faktors konkurētspējas samazināšanā,skaidro Meža un saistīto nozaru nacionālās programmas vadītājs Harijs Jordāns

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

«Diskutējot par nelegālas koksnes izcelsmi, ir jānodala vairākas problēmas sadaļas — koksnes izcelsme un legāla koksne, cik par to ir vai nav samaksāti nodokļi, nelegālās koksnes ieplūdināšana pārstrādē, par to samaksātie vai nesamaksātie nodokļi un kā tas deformē tirgu,» skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Harijs Jordāns. Vismazākā daļa no nelegālās koksnes ir zagta, otra daļa ir koksne, kas «nopirkta par 1 Ls/m3 vai 1 Ls/ha» un pēc tam neparādās kā ieņēmumi privātpersonai, kura ir pārdevusi augošu mežu, atzīst H. Jordāns. Viņš norāda, ka šī koksne pārstrādē tiek ieplūdināta jau par tirgus cenām — līdz ar to starpnieks gūst nevis normālu, bet gan ekstra peļņu, kas kropļo konkurenci. Pārstrādē neuzskaitītā koksne rada situāciju, kad koksnes bilancē pārādās baltais plankums — respektīvi, saražoti koksnes izstrādājumi pārstrādājot koksni, kuras apjoms ir lielāks par Latvijā reāli izcirsto + importēto, norāda H. Jordāns. Otrkārt — tirgus tiek kropļots nemaksājot nodokļus — sākot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (efektīvā likme 12.5 %) un beidzot ar algām aploksnēs (nesamaksājot iedzīvotāju un socnodokli, kā arī, realizējot to tirgū nemaksājot 18 % lielo pievienotās vērtības nodokli), bet tādējādi kāds tirgū, var piedāvāt lētāku produktu, nekā tas ir ekonomiski pamatoti. Taču valsts šajās shēmās zaudē daudzus miljonus latu, atzīst H. Jordāns.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,1%, informē Ekonomikas ministrija.

Preču importa vērtība šogad janvārī gada griezumā bija par 15,3% mazāka kā pirms gada. Tādējādi, pirmo reizi kopš 1995.gada preču eksporta vērtība pārsniedza importu un tirdzniecības saldo janvārī attiecīgi sastādīja 1,2%. Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir saistāms ar cenu samazinājumu, kā arī bāzes efektu. Pēdējo mēnešu attīstības tendences rāda, ka eksporta krituma tempi samazinās.

Janvārī gada griezumā, jau vienpadsmito mēnesi, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība. Šis samazinājums būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī elektroierīču un iekārtu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās dzērienu, eļļas augu sēklu un mēbeļu eksports. Savukārt pieauga graudaugu kultūru, organisko ķīmisko savienojumu, farmācijas produktu, lidaparātu, to daļu un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports.

Meža nozares produkciju Latvija šogad pirmajos piecos mēnešos eksportēja 1,862 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 42,4% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2022.gada pirmajos piecos mēnešos eksportēti 1,646 miljardu eiro apmērā, kas ir par 45,6% vairāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 88,4% (pirms gada - 86,4%) no kopējā koksnes produktu eksporta.

No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 563,109 miljonus eiro, kas ir par 41,7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kurināmā koksne veidoja 201,556 miljonus eiro, kas ir kritums par 4,9%, kokskaidu plātņu eksports pieaudzis par 43,9%, sasniedzot 168,194 miljonus eiro, bet saplākšņa eksports audzis par 39,3% un bija 141,06 miljoni eiro.

Šogad pirmajos piecos mēnešos koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 6,8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu un bija 91,575 miljoni eiro jeb 4,9% (pirms gada - 6,6%) no kopējā koksnes produktu eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 71,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 30,8% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 3,8% (4,2%) no kopējā koksnes produktu eksporta daudzuma.

Ja IKEA un OTTO produkciju no Latvijas mēbeļražotājiem vairs neņems, tūkstošiem cilvēku var zaudēt darbu, ziņo Dienas Bizness.

To intervijā laikrakstam sacīja Scan Thors Baltikum/Otto International izpilddirektors mēbeļu tirdzniecībā Austrumeiropā Jens Skite Hansens. Ja Latvijas valsts meži (LVM) neatgūs FSC sertifikātu, kas apliecina, ka iegūtā koksne atbilst vides prasībām, tad Latvijas mēbeļražotāji var palikt bez miljoniem eiro vērtiem pasūtījumiem un daudziem tas var nozīmēt arī biznesa likvidāciju.

Turklāt FSC sertifikāts skar ne tikai mēbeļu ražotājus, bet visu kokrūpniecības nozari kopumā, jo daudzviet tiek pieprasīta koksne tikai un vienīgi ar FSC sertifikātu. Otto kataloga pārstāvis uzskata, ka mēbeļražotājiem tagad FSC sertificētā koksne būs jāiepērk citur, ja reiz LVM vairs nav sertificēti, tomēr tas nozīmē arvien pieaugošas izmaksas ražotājiem un viņu produkcijas konkurētspējas mazināšanos pasaules tirgos.

Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Kaut arī koksne ir resurss, kas dabiski atjaunojas un kura lietojuma veidi nosacīti ir neizsmeļami, tomēr ražotāji jau izsenis konkurē par pieejamo koksnes daudzumu. Šī konkurence ir tieši tas, kas spiež domāt par jaunām izmantošanas metodēm, jo pieprasījums pasaulē ir un tendence atgriezties pie vecā, labā koka materiāla kļūst arvien izteiktāka. Zinot ražotāju prasmes un Latvijas mežu nozares potenciālu dot vairāk izejmateriāla, būtu īstais laiks ielekt šajā attīstības un inovāciju vilcienā.

Neapšaubāmi meži Latvijā ir liela bagātība, taču tikai ar modernām tehnoloģijām, bieži pieminēto produkcijas pievienotās vērtības palielināšanu vien nepietiks. Šajā situācija ir skaidrs, ka Latvijas straujai un veiksmīgai attīstībai ir nepieciešams arī nodrošināt lielāku pieeju izejmateriālam – koksnei. Pozitīvus signālus šīs situācijas risināšanā ļauj nojaust pirms mēneša Latvijas darba devēju konfederācijas rīkotā diskusija «Mežu nozare – vadošā Latvijas tautsaimniecībā tagad un pēc 10 gadiem», kurā eksperti nonāca pie secinājuma, ka, saimniekojot ilgtspējīgi, Latvijas mežus ir vēlams izmantot intensīvāk un no tiem var droši iegūt vairāk koksnes.

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada martā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 18,8%, savukārt importa vērtība samazinājās par 17%.

Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir daļēji saistāms ar cenu samazinājumu.

Š.g. martā gada griezumā, jau divpadsmito mēnesi pēc kārtas, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība, kas būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī koksnes un tās izstrādājumu, elektroierīču un iekārtu, kā arī graudaugu kultūru eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās mehānismu un ierīču un sauszemes transportlīdzekļu eksports. Savukārt pieauga dārzeņu, dzīvnieku un augu tauku un eļļu, kā arī organisko ķīmisko savienojumu eksports.

Martā gada griezumā par 16,1% samazinājās eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Lietuvu un Somiju (uz abām - minerālie produkti), Zviedriju (mēbeles, jaukti ķīmiskie produkti), Spāniju (graudaugi) un Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, koksne). Savukārt eksports pieauga uz Ungāriju (minerālie produkti) un Beļģiju (organiskie ķīmiskie savienojumi).

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada oktobrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 1,3%, savukārt straujāk auga importa vērtība - par 5,8%. Tādējādi tirdzniecības bilance oktobrī gada griezumā nedaudz samazinājās - līdz -7,8%.

Oktobrī gada griezumā straujāk auga minerālo produktu un koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Tāpat pieauga dzīvu dzīvnieku, piena produktu, dzelzs un tērauda, kā arī optisko ierīču un aparatūras eksports. Savukārt samazinājās graudaugu produkcijas un pārējo ķīmisko produktu eksports.

Oktobrī gada griezumā nedaudz samazinājās eksports uz Latvijas galveno tirgu - ES valstīm - par 0,2%. Eksporta vērtība straujāk saruka uz Dāniju (dzīvnieku un augu tauki), Nīderlandi (graudaugi), Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti) un Spāniju (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība būtiski pieauga uz Lietuvu (minerālie produkti, transportlīdzekļi, piena produkti, koksne), mērenāk uz Beļģiju (eļļas augu sēklas).

Nelegālo Krievijas un Baltkrievijas kokmateriālu plūsma uz Eiropas Savienību (ES) ir nopietna problēma, kas ne tikai kropļo tirgu, bet arī apdraud Eiropas likumdošanas principus un starptautisko sankciju efektivitāti.

Saskaņā ar britu pētnieciskās žurnālistikas platformas “Earthsight” veikto izmeklēšanu kontrabandas kokmateriālu kopējā vērtība sasniedz 1,5 miljardus eiro, un to ienākšanas ceļi ir labi organizēti, apejot ES noteiktās sankcijas agresorvalstīm.

Sankciju apiešana un tās sekas

Lai gan pēc sankciju ieviešanas Krievijas kokmateriāliem tirdzniecība samazinājusies piecas reizes, tā nav apstājusies, bet mainījusi formu. Piemēram, Krievijas bērza saplākšņa eksports tagad bieži tiek maskēts, izmantojot trešās valstis, kur pati koksne nemaz netiek iegūta. Tādas ir Ēģipte, kur bērzi neaug, vai Kazahstāna un Uzbekistāna, kas pēc sankciju ieviešanas kļuvušas par vienu no lielākajām bērza saplākšņa “eksportētājvalstīm”. Līdztekus tam liels nelegālās koksnes apjoms nonāk ES caur Turciju, Gruziju, Ķīnu, kur šīs preces tiek pārmarķētas, lai slēptu to patieso izcelsmi.

Kāds meža nozares uzņēmējs uzskata: kamēr būs aitas, tikmēr būs cirpēji. Viņaprāt šo problēmu varot atrisināt ar kārtīgu uzskaiti, kas būtu jāveic Valsts meža dienesta amatpersonām. Respektīvi Valsts meža dienests jau šobrīd tiekot dēvēts par meža policiju, un to arī varētu pievienot Valsts ieņēmumu dienestam (ja citādi nevar), kur katra izrakstīta ciršanas biļete ar tajā norādītu kubatūru tiktu ievadīta centrālajā datorā un uz tās pamata nav iespējams realizēt vairāk koksnes nekā ir izsniegts, bet no cirsmas kokmateriālu krava nevar tikt izvesta bez attiecīgā mežziņa pavadzīmē norādītās kubatūras. «Tas ir jautājums, vai valsts vēlas izskaust kreiso koksni; ja vēlas, tad mehānismu ir pietiekami daudz,» secina uzņēmējs. Viņaprāt arī meža īpašniekus tas pats Valsts meža dienests varētu patincināt kur palikusi koksne un tiem var uzlikt kā obligātu pienākumu sniegt ziņas — atskaiti Valsts ieņēmumu dienestam vai Valsts meža dienestam, kur ir likta iegūtā koksne un kontrolieri par to varētu pārliecināties arī dabā. Pretējā gadījumā esot tā kā pašlaik, kad koksne tiek cirsta legāli, taču tiek realizēta bez dokumentiem un pēc tam atkal tiek legalizēta caur starpniekiem, bet izcirsto mežu īpašnieki neuzrāda pat ienākumus par koksnes pārdošanu.

Akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” (LVM) visas valsts teritorijā apkopo 8. un 9. janvāra orkāna postījumus. Postījumu apzināšanu joprojām aizkavē stihijas radītie sakaru traucējumi, kā arī daudzviet uz meža ceļiem sagāztie koki. Saskaņā ar pašreizējām provizoriskajām aplēsēm vienu dienu pēc stihijas valstij piederošajos mežos stiprās vētras postījumu – izgāzto un vēja lauzto koku – apjoms sasniedz aptuveni 1,6 miljonus kubikmetru, informē LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs. Joprojām daudzviet ir apgrūtināta meža speciālistu piekļūšana postījumu vietām, tāpēc pašlaik galvenais uzdevums ir meža ceļu attīrīšana. Vislielākie vētras postījumi ir skāruši valsts mežus Kurzemē un Zemgales rietumdaļā, bet citos reģionos, kur vētra nebija tik spēcīga, postījumi ir mazāki. Visvairāk postījumi skāruši skuju koku audzes. No skuju kokiem visvairāk cietušas egļu audzes, kas izgāztas ar visām saknēm. Daudz lauztas arī priedes. Likvidējot vētras radītos postījumus, LVM galvenais uzdevums ir attīrīt ceļus no gāztajiem kokiem, precīzi apzināt postījumus un operatīvi organizēt gāzto un lauzto koku novākšanu.T. Kotovičs uzsver, ka būs steidzami jāatrisina vairāki būtiski jautājumi, kas saistīti ar bojāto koku operatīvu novākšanu vējgāzēs un vējlauzēs - jāsaskaņo ciršanas apjomu izmaiņas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, bez tam LVM sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām jāatrisina jautājums par operatīvāku ciršanas apliecinājumu saņemšanu koksnes izstrādei vējlauzēs un vējgāzes. Tas saistīts ar apstākli, ka lauzto un bojāto koku koksne, ja netiek laikus novākta un apstrādāta, zaudē kvalitāti, kas var nelabvēlīgi ietekmēt šīs koksnes cenu un attiecīgi valsts ieņēmumus no šīs koksnes pārdošanas. Pastāv vēl kāda būtiska problēma, kas var rasties, ja vēja gāztie koki ilgāku laiku paliks vējgāzēs un vējlauzēs, uzsver Tomass Kotovičs. Pavasarī daļēji atmirušajā koksnē, ja tā paliks mežā, strauji savairosies vairāku kukaiņu sugu meža kaitēkļi, kas apdraudēs visas apkārtējās orkāna neskartās mežaudzes. Ņemot vērā iepriekšminētos apstākļus, nepieciešams rast steidzamu risinājumu, lai atvieglotu valsts iepirkuma procedūru vējgāzēs un vējlauzēs nogāzto, aizlauzto un citādi bojāto koku izstrādes un transportēšanas pakalpojumu iepirkumam, jo visa vētrā bojātā koksne gan ekonomisku, gan ekoloģisku apsvērumu dēļ līdz pavasarim ir jānovāc, norādīts T. Kotoviča informācijā. Pilnīgai visu meža ceļu attīrīšanai no orkāna sagāztajiem kokiem būs nepieciešams vismaz mēnesis. LVM atgādina kārtību, kā attīrāmi ceļi, uz kuriem nogāzušies koki: ja ceļu aizšķērso tam pāri nogāzies koks, tā daļas, kas aizšķērso ceļu, ir jāizzāģē un jāatstāj ceļa malā nost no brauktuves norādīts T. Kotoviča informācijā.

Kopējais atjaunīgo energoresursu patēriņš (AER) Latvijā 2013. gadā bija 68 gigadžouli (GJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinājumā ar 2012. gadu AER patēriņš samazinājās par 2,5%. Tas ir saistīts ar elektroenerģijas ražošanas apjomu samazinājumu hidroelektrostacijās. 2013. gadā saražotais elektroenerģijas apjoms hidroelektrostacijās bija 2912 gigavatstundas (GWh), kas ir par 21,9% mazāk nekā 2012. gadā.

Latvijas energobilancē AER ir nozīmīga vieta. Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne un hidroresursi, kas 2013. gadā aizņēma 34,2% no kopējā energoresursu patēriņa. Mazākā mērā tiek izmantota vēja enerģija, biogāze, biodegviela, salmi un cita biomasa. Saules enerģija šobrīd tiek izmantota tikai ļoti nelielos apjomos.

Kurināmās koksnes īpatsvars Latvijas energoresursu izmantošanā tradicionāli ir bijis ievērojams, pateicoties tās pieejamībai, līdz ar to kurināmā koksne ir visizplatītākais atjaunīgais energoresurss Latvijā. Jau vairākus gadus kurināmā koksne stabili aizņem ceturto daļu (2010. gadā – 25,6%, 2011. un 2012. gadā – 25,4%, 2013. gadā – 28%) no kopējā energoresursu patēriņa. Savukārt tās īpatsvars starp AER 2013. gadā bija 78%.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 8,2%. Būtisko eksporta kritumu jūnijā noteica mehānismu eksporta samazinājums uz ASV, kas veidoja gandrīz pusi no visa eksporta samazinājuma. Savukārt, preču imports saruka vēl straujāk – par 11,9%, norāda Ekonomikas ministrija.

Bez mehānismiem un ierīcēm jūnijā eksporta vērtība samazinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda grupās. Saruka arī graudaugu, farmācijas produktu un elektroierīču un iekārtu eksports. Savukārt pozitīvi eksportu ietekmēja eļļas augu sēklu un pārtikas rūpniecības ražojumu eksports.

2019. gada jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,9%. Eksports samazinājās uz Poliju (minerālie produkti, koksne uc. ), Zviedriju (koksne un mēbeles) un Vāciju (koksne un mehānismi), savukārt pieauga uz Igauniju (minerālie produkti un transportlīdzekļi), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (tabaka).

Jūnijā eksports samazinājās arī uz NVS valstīm – par 5,5%. Eksporta vērtība samazinājās uz Krieviju (mehānismi un farmācijas produkti) un Uzbekistānu (farmācijas produkti), savukārt būtiski pieauga uz Baltkrieviju (optiskās ierīces) un Kazahstānu (mehānismi).

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.

Kārlis Miķelsons: "Šobrīd ir CO2 kvotu tirdzniecības laiks. Daži Latvenergo pārmet, ka tas pērn nopelnīja 14 miljonus, pārdodot kvotas. Taču reti kurš atceras, ka Latvenergo ir investējis vismaz 250 miljonus eiro jaunajās tehnoloģijās, tādejādi divas reizes samazinot izmešu apjomu."

Turklāt mums ir jāinvestē vēl un vēl. Ja situācijā, kad ir ieviestas jaunas, šobrīd vislabākās tehnoloģijas, kas ir arī jāattīsta tālāk, mums vēl būs jāpērk kvotas, tad tas neizskatīsies labi. Viss ir vienkārši – ja jaunai ražotnei nepietiks kvotu, tad mums tās būs jāpērk un kāds par to maksās.

Paradokss ir tas, ka tiek uzskatīts, ka eksports var veicināt valsts konkurētspēju un nodrošināt ekonomikas pieaugumu, vienlaikus aizmirstot, ka ražošanai, kas, neapšaubāmi, ir svarīga nozare, ir nepieciešama elektroenerģija, turklāt – daudz un arvien vairāk elektroenerģijas. Šī elektroenerģija ir jāsaražo vai, ja nevar saražot, tad jānopērk. Ja mēs vēlamies ražot elektrību, tadJ jārēķinās, ka jau pavisam drīz būs nepieciešamas ievērojamas papildu bāzes jaudas. Lai tiktu pie šīm jaudām, būs nepieciešams TEC-2 otrais bloks un jauna spēkstacija Kurzemes reģionā. Visērtāk un visātrāk šobrīd ir uzbūvēt jaunu gāzes spēkstaciju, jo ogļu stacijas būvniecības izmaksas ir lielākas un tās būvniecība prasa ievērojami vairāk laika, it īpaši, ja nepieciešams izbūvēt vai būtiski uzlabot arī kurināmā piegādes infrastruktūru. Jaunajiem objektiem būs nepieciešamas kvotas, jo pilnīgi bez CO2 izmešiem pie elektrības var tikt tikai ar hidroenerģiju, vēja enerģiju vai atomenerģiju, kuras mums nav.