Lai mazinātu mežizstrādes jaudu deficītu Latvijā un pēc iespējas ātrāk izstrādātu vētras gāzto/lauzto koku cirsmas, uzņēmēji meklē iespējas iznomāt mežizstrādes tehniku kaimiņvalstīs.Šobrīd valsts mežu apsaimniekotājs ir piesaistījis lauvas tiesu visu Latvijas mežizstrādes jaudu, bet privātīpašniekiem lielākoties vien atliek paļauties uz agrāk noslēgtiem līgumiem ar mežizstrādātājiem vai arī pašiem sakopt vētras radītos postījumus. Turklāt, neraugoties uz milzīgo darba apjomu, peļņā uz Zviedriju ir devušies ne tikai kaimiņvalstu, bet arī Latvijas mežizstrādātāji. Līdz ar to brīvu mežizstrādes jaudu nav ne Latvijā, ne arī kaimiņvalstīs, tomēr, neraugoties uz to, viens no lielākajiem Latvijas mežizstrādātājiem SIA Silva no Igaunijas iznomājis sešus tehnikas komplektus (harvesters + forvarders) ar mātes kompānijas Metsaliitto Igaunijas meitas uzņēmuma palīdzību. «Pirmās tehnikas vienības uz Latviju atceļoja jau martā,» skaidro SIA Silva valdes loceklis Juris Antoņevičs. Viņš norāda, ka tehnika ir iznomāta līdz šā gada 1. jūlijam, taču esot iespējas šo nomas līgumu pagarināt. «Tas izmaksā dārgāk nekā tad, ja šo tehniku iznomātu no Latvijas uzņēmumiem, taču šeit brīvu jaudu nav,» sīkākos komentāros par nomas maksas apjomiem neielaižas J. Antoņevičs. Viņš atzīst, ka iznomātās tehnikas vienības galvenokārt strādās SIA Silva ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos, kuras cietušas no janvāra vētras. Uzņēmums visas jaudas koncentrēja uz ilgtermiņa līgumsaistību izpildi. «Nepiesaistot papildu mežizstrādes jaudas, Silva nevarētu likvidēt vētras postījumus ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās,» atzīst J. Antoņevičs. Viņš norāda — jo ilgāk vētrā lauztā/gāztā koksne atrodas mežā, jo tā arvien vairāk zaudē savas kvalitātes īpašības un līdz ar to arī pielietojumu un cenu tirgū. «Ņemot vērā siltos laika apstākļus, ilgi vilcināties nav laika, jo vētras gāztie koki sāk bojāties un to kvalitāte strauji pazeminās,» uzsver SIA Silva valdes loceklis. Viņš atgādina, ka, tikai sakopjot vētras postījumus, ir iespējams novērst kaitēkļu savairošanos nesakoptās mežaudzēs un ugunsbīstamības risku. Turklāt, strādājot vējgāzēs un vējlauzēs, krasi pazeminās darba ražīgums un līdz ar to arī mežizstrādes apjoms. Tāpēc arī, pēc J. Antoņeviča teiktā, pat iznomājot papildus sešus tehnikas komplektus, uzņēmuma mežizstrādes apjoms mēnesī no 55 000 m3 pieaugs līdz 75 000 m3. Šobrīd Silva mežizstrādē izmanto 10 harvesterus, kamēr janvārī uzņēmuma rīcībā bija tikai 2 harvesteri un pāri par 300 koku gāzējiem. «Faktiski līdz šim esam piesaistījuši 8 tehnikas komplektus, no kuriem 6 ir iznomāti no Igaunijas un, ja situācija to prasīs, tad varētu iznomāt vēl kādu,» uzsver J. Antoņevičs.

To, ka visiem koksnes pircējiem valsts mežos ir jābūt vienādiem koksnes cenu veidošanas principiem un mehānismam, norādīja kokapstrādes SIA Rona direktors Valdis Aunītis. Asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers norādīja, ka atlaidēm ilgāka termiņa sadarbības partneriem ir jābūt, tomēr gan esošajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, gan arī tiem ilgāka termiņa (līdz 3 gadiem) līgumpartneriem, kuri par tādiem konkursa izsoles kārtībā kļūs nākošgad, koksnes cenām un to atlaižu sistēmai ir jābūt vienotai. Šim viedoklim oponēja Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis un mežizstrādes un kokapstrādes a/s Saldus MR valdes priekšsēdētājs Jānis Bertrāns, norādot, ka pateicoties ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem pēc Latvijas neatkarības tika veikta ne tikai koksnes ciršana valsts mežos, bet arī stādīšana, un kopšana, šie līgumi glāba uzņēmumus no parādiem un bankrota. Minēt iemeslu un arī tāpēc, kā arī to, ka šie līgumi ir ievērojami garāki par jaunievedumu — trīs gadiem ilgāka termiņa sadarbības līgumiem — Latvijas mežizstrādātāju savienība aicināja M. Rozi ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem arī 2005. gadā saglabāt 20 % lielu atlaidi.

Daļa Latvijas mežizstrādes uzņēmumu būs spiesti samazināt strādājošo skaitu, kā arī, iespējams, pārtraukt savu darbību mežsaimniecībā. Tā vakar notikušajā preses konferencē atzina vairāku mežizstrādes uzņēmumu vadītāji. Šāda secinājuma pamatā ir valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži lēmums nepagarināt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, toties tirgū pārdot apaļkoksnes sortimentus. «Šobrīd uznēmumā strādā ap 150 cilvēku, taču beridzoties ilgtermina mežizstrādes līgumam, labākajā gadījumā varētu palikt kādi 25,» atzina SIA Bērzkalni direktors Māris Sīmanis. Viņš norādīja: lai atlaistu strādājošos, vajadzēs samaksāt kompensāciju — ap 100 000 Ls, taču tas sastādot piekto daļu no visa uzņēmuma īpašuma. M. Sīmanis arī atzina, ka uzņēmuma mežizstrādes apjoms no kādreizējiem 80 000 m3 esot nokrities līdz 50 000 m3. «Lai arī valsts mežu apsaimniekotājs lepojās ar apaļkoksnes sortimentu tirdzniecību, tomēr reāli tas nozīmēs vairāku tūkstošu darba vietu zaudēšanu laukos, kur vienkārši citu darba vietu nav,» uzsvēra M. Sīmanis. Savukārt SIA GRK direktors Haralds Barviks norādīja, ka nemitīgi tiek uzturēti nepatiesi mīti par «sliktajiem» ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, kuri koksni no valsts mežiem iegādājušies par smiekla naudu, jo bez samaksātās celma naudas, kas patiešām bija zemāka par reālo koksnes tirgus cenu, šie līgumturētāji no savas peļņas uzturēja meža infrastruktūru — ceļus, meliorācijas sistēmas — veica augsnes sagatavošanu, mežu stādīšanu, kopšanu. «Diemžēl šie fakti tiek aizmirsti,» secināja H. Barviks. Tagad pasūtījumus veikt šos mežsaimnieciskos darbus var saņemt izsolē ar lejupejošu soli, kā rezultātā tur jāstrādā par dempinga cenām. «Kā var būt, ka visas izmaksas valstī pieaug, bet, lai saņemtu tos pašus pasūtījumu, kāda mežsaimnieciskā darba veikšanai šogad jāsola mazāka cena nekā pērn,» brīnijās M. Sīmanis. Pēc mežizstrādātāju domām, ekonomiski daudzas nosolītās cenas ir nepamatotas un to varot izskaidrot tikai ar negodīgu konkurenci (piemēram, nodokļu nemaksāšanu). Savukārt SIA Žīguru MRS direktors Ēvalds Macāns norādīja, ka uzņēmumam valsts mežu apsaimniekotāja noteiktā cena egles zāģbaļķiem ir augstāka nekā Latvijas valsts meži to realizējot ar visu piegādi kokrūpniekiem apaļkoku sortimentu tirdzniecības modeļa ietvaros. «Tas nav pamatoti, ka mums cena ir augstāka, vēl jāpieskaita transportēšanas izdevumi un 15 % koksnes iztrūkuma,» norādīja Ē. Macāns.

2005. gadā būtiski — par 69.7 % pieaugs apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības apjoms valsts mežos, bet saruks — par 19.3 % augošas koksnes pārdošanas apjomi ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, kā arī augošu koku cirsmu pircējiem izsolēs — par 14.5 %. To paredz savulaik zemkopības ministra Mārtiņa Rozes pieņemtais lēmums, skaidro valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības «LVM Mežs» direktors Edvīns Zakovics. Viņš norāda, ka tādējādi LVM 2005. gadā 1.3 milj. m3 pārdos ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, 1.3 milj.m3 — augošu koku izsolēs un 1.29 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu veidā. 2005. gadā valsts mežos samazinās ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju skaits (no 223 šogad līdz 169 2005. gadā) un tiem pārdotās koksnes daudzums (no 1.6 milj. m3 šogad līdz 1.3 milj. m3 2005. gadā), tāpat samazinās augošu koku izsolēs pārdodamās koksnes apjoms (no 1.52 milj.m3 līdz 1.3 milj. m3), toties pieaug (no 0.76 milj. m3 šogad līdz 1.29 milj. m3 nākošgad) apaļkoku sortimentu pārdošana. Tāpat paredzēts palielināt nākošā gada decembra augošu koku izsoļu apjomu uz februārī un martā augošu koku izsoļu apjoma samazināšanas rēķina.

Par otru valstiski svarīgāko ieguvumu no apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības valsts mežos a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks min vietējo kokrūpnieku pieejamību koksnes resursiem valsts mežos. «Tieši pieejamība koksnes resursiem ir problēma, kas dzen izmisumā lielāko daļu Latvijas kokrūpnieku, radot resursu deficītu, tirgus izkropļojumus un superaugstās koksnes cenas, kas reizēm pārsniedz pat attīstīto Skandināvijas valstu cenu līmeni,» norāda R. Strīpnieks. Ilgtermiņa mežizstrādes līgumi (IML) nodrošina to turētājiem bezkonkurences pieeju resursiem, savukārt augošu koku izsoļu dati rāda, ka arī šajā pārdošanas veidā lielākie pircēji ir tie paši IML turētāji. Veidojās it kā noslēgts loks - fantastiskās cenas augošu koku izsolēs veidojās tāpēc, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji iegādājās augošus kokus par ievērojami zemākām cenām, nekā tās ir augošu koku izsolēs, bet ar šādi ietaupīto naudu piedalījās augošu koku izsolēs un vēl pirka koksnes papildu resursus, par tiem solot superaugstas cenas, skaidro LVM prezidents. Tiklīdz šogad ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem šādas iespējas maksāt ievērojami mazāku cenu līgumplatībās beidzās, augošu koku izsoļu vidējās cenas arī kritās, norāda R. Strīpnieks. Viņaprāt, tas tikai apstiprina iepriekš minētos pieņēmumus un daudzu uzņēmēju kritikas pamatotību par šo augošu koku izsoļu cenu veidošanas shēmu, kad lielie ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji lielākoties bija arī augošu koku pircēji izsoles. «Pārdodot apaļkoksnes sortimentus, šādu cenu pārnesi no augošu koku tirgus neesam novērojuši. Šī gada tendences norāda, ka, palielinot apaļkoksnes sortimentu apjomus tirgū, zāģbaļķu cenas stabilizējas un pat nedaudz samazinās Tieši pieejamība valsts mežu koksnei visiem ir tas iemesls, kāpēc oponenti, kuri kokrūpniekus mēģina turēt resursu badā vai tālu no koksnes piegāžu ķēdēm, to tik ļoti kritizē,» uzsver R. Strīpnieks. Viņš atzīst, ka šobrīd apaļkoku sortimentu tirdzniecība ir tas veids kā paplašināt potenciālo klientu loku apstākļos, kad notiek mežizstrādes un kokapstrādes jaudu koncentrēšanās, kas nebūt nav Latvijas valsts interesēs. «Šobrīd apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelis var visefektīvāk normalizēt konkurences nosacījumus koksnes tālākajos posmos, kā arī nodrošināt nacionālās kontroles paturēšanu pār koksnes resursiem,» uzsver LVM prezidents.

SugaKvalitātes prasībasDiametrsGarumsIepirkuma cena, Ls/m3Cenas izmaiņa pret iepriekšējo mēnesiBaļķi Apse - 14-22 3.8 17.00 0.00 Ls 0.00% Apse - no 23 3.8 20.00 0.00 Ls 0.00% Egle - 14-19 - 24.00 -5.67 Ls -19.10% Egle - 20-25 - 29.33 -6.67 Ls -18.52% Egle - no 26 - 34.00 -4.67 Ls -12.07% Priede - 14-19 - 24.00 -5.67 Ls -19.10% Priede - 20-25 - 28.33 -3.33 Ls -10.53% Priede - no 26 - 32.67 -2.00 Ls -5.77% Priede stabu koksne - 7.2 6.00 - - Priede stabu koksne - 8.2 7.00 - - Priede stabu koksne - 9.2 11.00 - - Priede stabu koksne - 10.2 18.00 - - Priede stabu koksne - 11.2 21.00 - - Priede stabu koksne - 12.2 25.00 - - Priede stabu koksne - 13.2 30.00 - - Papīrmalka Apse - - - 5.00 0.00 Ls 0.00% Bērzs - - - 19.00 +0.25 Ls +1.33% Skujkoks - - - 16.00 -4.63 Ls -22.42% Taras kluči Lapkoks - - 1.25;2.5;3.75;5.0 16.00 +1.00 Ls +6.67% Lapkoks k=0.54-k=0.56 12-17 1.25;2.5;3.1 16.00 - - Lapkoks k=0.56-k=0.58 no 18 1.25;2.5;3.1 18.00 - - Skujkoks - - 1.25;2.5;3.75;5.0 17.00 0.00 Ls 0.00% Skujkoks sausi, zilējuši,VT - 1.25;2.5;3.75;5.0 15.00 +1.00 Ls +7.14% Skujkoks - no 12 3.7 24.00 - - Skujkoks - no 12 1.25;2.5;3.1 18.00 - - Avots: Latvijas laikraksti, Dienas bizness

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži neto apgrozījums pērn sasniedza 65.3 milj. Ls, kas salīdzinājumā ar 2003. gadu ir par 42 % vairāk. «Lielāki ieņēmumi ir saistīti ne tikai ar vidējo augošu koku realizācijas cenu pieaugumu, bet arī ar augstākas pievienotās vērtības — gatavu apaļkoksnes sortimentu piegāžu pieaugumu,» skaidro valsts a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš norāda, ka, realizējot apaļkoksnes sortimentus to gala patērētājiem — kokrūpniekiem, tiek izskausti starpnieki un līdz ar to arī pieauga mežu apsaimniekotāja ienākumi, kuru daļa agrāk palika tieši dažādu starpnieku kabatās. Bez tam 2004. gadā ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos cērtamās koksnes cenas tika sasaistītas ar augošu koku izsoļu cenām, norāda R. Strīpnieks. Jāatgādina, ka sākotnēji bija nolemts ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos cērtamās koksnes cenas 2004. gadā pielīdzināt tirgus cenām, tomēr janvāra nogalē tika pieņemts lēmums, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem koksne maksās 80 % apmērā no augošu koku izsoļu cenām. Kā vēl viens no peļņas pieauguma iemesliem tiek minēta efektivitātes paaugstināšana, kas panākta ar mežsaimniecisko darbu izsolīšanu pakalpojumu sniedzējiem lejupejošā cenu izsolē, skaidroja R. Strīpnieks.

Ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji pašreizējās 20 % lielās cenu atlaides vietā saņems 7 % lielu atlaidi, skaidro valsts me?u apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts me?i (LVM) struktūrvienības «LVM Mežs» direktors EdvĒns Zakovics. Viņš atzīst, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju priekšrocība valsts mežos aizvien būs tikai garantētās līgumplatībās izcērtamās koksnes garantētas iegādes tiesības. Tāpat kā pašlaik arī 2005. gadā ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, pērkot konkrētu koksnes apjomu, cena tika noteikta pēc iepriekšējo trīs mēnešu vidējās svērtās izsoļu cenas konkrētā reģionā. Piemēram, ja ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji koksni vēlēsies pirkt 2005. gada janvārī, tad koksnes cena tiks noteikta, vadoties pēc vidējās svērtās izsoļu cenas konkrētajā reģionā 2004. gada oktobrī, novembrī un decembrī, skaidro E. Zakovics.

Ieviesis jaunus ilgāka termiņa līgumus valsts mežos un to turētājiem — koksnes pircējiem — valsts mežos otrajā un trešajā sadarbības gadā būs cenu atlaides. Tādu lēmumu pieņēma Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Lēmums paredz, ka ilgāka termiņa līgumpartneriem pirmajā gadā būs jāmaksā tirgus (izsoļu) cena, otrajā tiks piemērota atlaide 3.5 % no pirmā gada tirgus cenas, bet trešajā pircējs pats varēs izvēlēties starp divām iespējām — saņemt 7 % lielu atlaidi pret pirmā gada izsoļu tirgus cenu vai arī esošā gada izsoļu tirgus cenas. Turklāt šis nosacījums attieksies arī uz spēkā esošajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem. Tādējādi ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem atlaide no pašreizējiem 20 % samazināsies līdz 7 %.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

«2003. gads bija lūzuma gads, jo valdība nolēma jaunus ilgtermiņa mežizstrādes līgumus neslēgt un esošos nepagarināt, turklāt būtiski palielināt apaļkoku sortimentu tirdzniecību valsts mežos,» secina Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis. Viņš norāda, ka tādējādi mežizstrādātājs Latvijā labākajā gadījumā kļūst par pakalpojuma sniedzēju valsts mežu apsaimniekotājam, nevis uzņēmums, kurš pērk augošus koku, tos izstrādā un pārdod gatavu sortimentu. «Tieši šī iemesla dēļ, ka beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, vairāki uzņēmumi likvidēja savu mežizstrādes biznesu, bet tiem, kuriem bija savas pārstrādes jaudas, ķērās pie aktīvas koksnes izejvielu meklēšanas ārpus Latvijas,» skaidro A. Cunskis. Viņš norāda, ka šo faktoru rezultātā pieauga koksnes importa apjomi no tuvākajām ārzemēm. «Valsts ar saviem lēmumiem ir radījusi nestabilu situāciju mežizstrādē, un pat lielu, stipru un konkurētspējīgu uzņēmumu īpašnieki un vadība sāk nodrošināties pret visādām nejaušībām,» skaidro A. Cunskis. Šī iemesla dēļ mežizstrādes uzņēmumos mainās kapitāldaļu īpašnieki, jo neredzot perspektīvu izdevīk pārdot vēl strādājošu nekā jau bankrotējošu uzņēmumu, secina A. Cunskis. Viņš pieļauj, ka minēto apsvērumu dēļ pērn viena no Latvijas lielākā mežizstrādes uzņēmuma ievērojamu kapitāldaļu īpašnieks Varis Sīpols pārdeva tās otram līdzīpašniekam — Zviedrijas kompānijai Korsnas. A. Cunskis arī prognozē, ka minēto iemeslu dēļ mežizstrādes uzņēmumos turpināsies īpašnieku maiņa.

«Drīsim visu iespējamo, lai līdz 1. jūnijam visa vētrā cietusī koksne būtu izcirsta un izvesta no valsts mežiem, kaut arī katram kokam pakaļ neskriesim – kaut kas ir jāatstāj arī dabas daudzveidībai,» uzsver valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš atzīst, ka šobrīd LVM apsaimniekojamos mežos ir pārdots 59% jeb vairāk, nekā 0.97 milj. m3 vētrā cietušās koksnes, bet vēl jāpārdod 0.67 milj.m3 un līdz 1. jūnijam ir atlikušas vairs nu jau mazāk par 9 nedēļām. LVM prezidents norāda, ka vētrā cietušas koksnes pārdošana un izstrāde pagaidām vislēnāk notiek ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju platībās, kur vēl jāpārdod 51 % no kopumā vētrā nopostītā jeb 321 000 m3. Cirsmu izsolēs, kur pārdošana notiek ar lejupslīdošu soli, vēl jāpārdod 33% no kopumā vētrā nopostītā jeb 167 000 m3. R. Strīpnieks norāda, ka pēc 1. jūnija tiks veikta detalizēta analīze par vētras seku novākšanas gaitu un tad varēs izdarīt secinājumus par katra atsevišķa koksnes pārdošanas veida efektivitāti. «Skaidrs ir viens – brūkoša koksnes tirgus situācijā augošas koksnes cenas ir nokritušās daudz straujāk, nekā gatavo apaļkoksnes sortimentu cenas un pircēji, pretēji augošu koku izsolēm, aizvien saglabājuši lielu interesi par gatavo sortimentu piegādēm no LVM», secina R. Strīpnieks. Jautāts par to, ko un kā darīs LVM ar tiem ilgtermiņa mežizstrādes ilgtermiņa līgumturētājiem, kuri savās platībās nebūs izcirtuši vētras lauztos/gāztos kokus, LVM prezidents atsakās komentēt LVM iespējamo rīcību attiecībā uz katru ilgtermiņa līgumu, apstiprinot, ka LVM rīkosies individuāli, atbilstoši katra no iepriekšējās mežu apsaimniekošanas sistēmas pārņemtā līguma nosacījumiem.

Lai arī nereti koksnes resursu cenu kāpumā kā galveno ieguvēju (liels apgrozījuma un peļņas pieaugums) meža nozares uzņēmēji min tieši valsts mežu apsaimniekotāju, tomēr valsts a/s Latvijas valsts meži Mežsaimniecibas daļas vadītājs Normunds Priede uzskata, ka cenas ceļ paši uzņēmēji. «Neesam ieinteresēti, lai strauji saruktu koksnes pircēju skaits valsts mežos, jo tad, visticamāk, uzvarētāji būs daži sprinteri, bet nevis tie, kuri varētu būt sekmīgi konkurenti maratonā — tie, kuri ar savu produkciju un darbu var pierādīt savu konkurētspēju ilgākā laikā,» secina xxx. Turklāt līdz šim augsās un varbūt arī ekonomiski mazpamatotās cenas konkrētās augošu koku izsolēs varēja rasties arī tāpēc, ka tie uzņēmēji, kuriem ir ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, no šīm platībām iegūto koksni varēja iegādāties par daudz zemāku cenu, nekā tā bija tirgū. Tajā pašā laikā šie ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji šo cenu starpību varēja ieguldīt, augošu koku izsoļu iegādē solot augstākas cenas, jo tā vidējā (ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās + izsolēs) koksnes iegādes cena būs apmierinoša, skaidro N. Priede. Pašlaik LVM nevar ietekmēt ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju vēlmes, kad, ko un cik cirst. Šā gada novembrī LVM plāno pārdot 135 000 m3, bet decembrī — vēl 90 000 m3. Savukārt 9 mēnešos ir pārdoti 1.077 milj. m3.«LVM plānotais augošu koku pārdošanas apjoms nav sadalīts proporcionāli (saprotot gada apjomu dalīšanu uz 12), bet vadoties no iepriekšējo gadu pieredzes — pieprasījuma augošo koku tirgū, uzsver N. Priede. Taču gada laikā notiek korekcijas, jo divos pārdošanas veidos: ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās un apaļkoksnes pārdošanā — LVM ir pilnīgi atkarīgs no pircēju vēlmes pirkt koksni, taču tikai ar cirsmu izsoli LVM var manevrēt, lai stabilizētu gan kopējo LVM augošo koku piedāvājumu tirgū, gan savu naudas plūsmu pa mēnešiem, skaidro N.Priede.

SIA Latsin valdes loceklis un direktors Varis Sīpols tāpat kā vairāki citi mežizstrādātāji atzīst, ka pēdējā gada laikā būtiski mežizstrādātājus ietekmē valsts mežu apsaimniekotāja īstenotā politika un pieņemtie lēmumi. Proti, apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelī viņi kļūst par vienkāršu pakalpojumu mežizstrādes un mežsaimniecisko darbu veicējiem. Tā kā līdz šim mežizstrādātāji tika līgti tikai uz vienu gadu (tikai pērnā gada nogalē radās ilgāka termiņa līgumi uz 3 gadiem), tiem, kuri investēja mežizstrādes tehnikā — hārvesteros un forvarderos —, nebija garantijas par šādu pakalpojumu iegūšanu nākamajamā gadā. Tas palielināja gan šo kompāniju tālākās izaugsmes risku, gan jau ieguldīto līdzekļu (kredītu, līzingu) atpelnīšanu, kas lielākoties kā Damokla zobens karājās pār ne vienu vien uzņēmumu. Tā kā valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu konkursantiem tiek pieprasīta izziņa par to, ka nav nodokļu parādu, nevis cik ir samaksāts nodokļos, tad vairākiem mežizstrādātājiem tas liek izteikt pieņēmumu par to, ka, lai noturētos tirgū, vairāki mežizstrādātāji ir spiesti veikt mežizstrādes pakalpojumus par ekonomiski maz pamatotu cenu, kura labākajā gadījumā nodrošina izdzīvošanu, bet nevis attīstību. Pēc daļas aptaujāto domām, neuzvarot valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas konkursā, mežizstrādātājiem būs grūti izdzīvot. «SIA Latsin nevar attīstīties pie šādas valsts mežu apsaimniekotāja politikas nosacījumiem, taču kas tā par nozari, ja tā nevar ģenerēt līdzekļus attīstībai un jāmeklē kāds cits rūpals,» atzīst V. Sīpols. Viņaprāt, nav normāla situācija, kad mežizstrāde jāsāk stutēt, piemēram, ar koktirdzniecību, granulu ražošanu utt., tad tas vairs nav bizness, bet gan sociāla joma. Šobrīd daļa jaunās — kontraktoru sistēmas agrāko piekritēju jau esot «aplauzušies» un uz savas ādas izbaudījuši šīs sistēmas priekšrocības un trūkumus. V. Sīpols ir pārsteigts par to, ka par šīs spožās medalas otro negatīvo pusi liecināja arī Igaunijas pieredze, taču to Latvijā ignorējot un brīnoties, kāpēc šajā jomā ir problēmas. Labiem kadriem ir jāmaksā pienācīga alga, taču to vismaz legāli maksājot visus nodokļus nevar izdarīt, ja ir maza samaksa par mežizstrādes pakalpojumiem, tāpēc kvalificēta darabaspēka noturēšanai ir nepieciešamas subsīdijas no kādiem citiem biznesa veidiem, skaidro V. Sīpols.

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas 2018. gadā bija no 509 līdz 669 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2017. gadā izmaksas bija robežās no 438 līdz 567 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 551 līdz 600 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2018. gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos (668,7 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 23,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (508,7 eiro/ha), kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir attiecīgi par 16,2 % lielākas.

2018. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājušās pirmās un trešās meža zemes kvalitātes grupas mežos, bet otrās un ceturtās meža zemes kvalitātes grupas mežos palielinājušās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2018. gadā bija no 199 līdz 261 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos – 261,0 eiro/ha, kas ir par 14,8 % lielākas nekā 2017. gadā, un meža zemes otrās kvalitātes grupas mežos – 260,8 eiro/ha, kas ir par 5,7 % lielākas nekā gadu iepriekš.

Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.

Piegāžu jautājums

“Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) nespēj izpildīt apaļkoksnes piegāžu saistības pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ, no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā, no otras puses. AS Latvijas valsts meži brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma,” norāda A. Bukonts.

Iespējams, ka jau 2005. gadā meža nozares uzņēmējiem varēs slēgt līgumus ar valsts mežu apsaimniekotāju ilgāka (līdz 3 gadiem) termiņa līgumus par koksnes piegādēm, mežizstrādes un transporta pakalpojumu veikšanu. To liecina zemkopības ministra Mārtiņa Rozes teiktais un arī parakstītais rīkojums par darba grupas izveidi, kuras viens no uzdevumiem būs izstrādāt priekšlikumus valsts meža resursu (augošu koku, apaļo kokmateriālu) un pakalpojumu ilgtermiņa un tūlītēja tirgus struktūras un cenu veidošanas pamatprincipiem. Minētajai darba grupai arī līdz šā gada 1. maijam jāizstrādā priekšlikumi par to, kādā veidā (augošu koku un apaļo kokmateriālu) un cik daudz valsts mežu resursi tiks realizēti 2005. gadā. Pašlaik koksne valsts mežos tiek pārdota augošu un apaļkoku sortimentu izsolēs, kā arī ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem.

Saskaņā ar Rīgas domes sniegto informāciju jūnija sākumā stāsies spēkā saistošie noteikumi par jaunajiem stāvvietu tarifiem. Piemēram, teritorijā, kuru ierobežo Kr.Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, Merķeļa iela, Marijas iela, 13.Janvāra iela, par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā Ls 1,40, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 2.00 stundā.

Šā gada 20. februārī Rīgas dome pieņēma grozījumus Rīgas domes 27.09.2005. saistošajos noteikumos Nr. 18 Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi un atbilstoši likumam nosūtīja tos izvērtēšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM).

16. martā Rīgas dome no ministrijas saņēma vēstuli, kurā RAPLM lūdza pašvaldībai paskaidrot grozījumu veikšanas nepieciešamību, to atbilstību saistošo noteikumu mērķim un ekonomisko pamatojumu autostāvvietu lietošanas tarifa likmes palielināšanai, kā arī maksas noteikšanai par iedzīvotāju kartes izsniegšanu. Ministrija arī norādīja uz nepieciešamību noteikt rezervēto autostāvvietu izveidošanas kritērijus un kārtību un informēt ministriju par izteikto norādījumu izvērtēšanas rezultātiem un veiktajām darbībām situācijas sakārtošanai.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada februārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 7,5%. Savukārt preču importa apjomi pieauga mērenāk - par 2%. Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts bija ievērojami mazāks nekā pirms gada, informē Ekonomikas ministrija.

Pēc krituma 2021.gada janvārī, februārī eksporta vērtība palielinājās lielākajā daļā preču grupu. Straujāk pieauga koksnes un tās izstrādājumu, minerālo produktu, graudaugu kultūru un farmācijas produktu eksports. Savukārt gada griezumā samazinājās dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, sauszemes transportlīdzekļu, dzērienu un tabakas izstrādājumu eksports.

"Pēdējā gada laikā sāk uzlaboties arī ārējās tirdzniecības bilance, kas nozīmē, ka mēs arvien vairāk eksportējam - mūsu ražotāji kļūst arvien konkurētspējīgāki un spēj globālajā tirgū piedāvāt Latvijā ražotas preces un nišas produktus. Neraugoties uz sarežģījumiem globālajā situācijā saistībā ar Covid-19 izraisīto pandēmiju, Latvijas eksporta pieaugums mēneša laikā par 7,5% ir vērtējams kā ievērojams kāpums," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Rīdzinieki Zane un Reinis Maskavi saskata skaistumu tajā, ko citi uzskata par vecu un nevajadzīgu.

Viņi kokmateriāliem, kuri nokalpojuši savu laiku kā izejmateriāli ēku konstrukcijās, dod trešo iespēju un pārvērš tos Honey Furniture dizaina priekšmetos un mēbelēs.

Mīlestība pret seniem kokmateriāliem sākusies ar lēmumu iegādāties koka māju Bauskas pusē. Abi vēlējušies sākt ar rokām radīt lietas, jo iepriekš strādāja reklāmas nozarē, kurā, pēc viņu domām, svarīgs ir ātrums, bet rezultāts – gaistošs. «Izdegām, jo strādājām kaislīgi, ar visu sirdi, bet vienā mirklī visa bija par daudz. Nopirkām 1860. gadā celtu māju un nedēļas nogalēs braucām, lai sevi «izliktu», – rakām zemi, iztīrījām veco ābeļdārzu, gribējās plosīties. Tur bija jāiegulda liels darbs, bet tas mums deva iedvesmu,» stāsta R. Maskavs.

Pētījums rāda, ka meža nozare ir būtiski saistīta ar transporta nozari, turklāt iekšzemes pārvadājumos koksne un tās izstrādājumi aizņem 46 %. «Koksne un tās izstrādājumi ir iekšzemes pārvadājumu balsts, kā arī mazās ostas, kur 91 % no pārkrautajām kravām ir koksne un tās izstrādājumi,» uzsver Meža un saistīto nozaru nacionālās programmas vadītājs Harijs Jordāns. Viņš arī norāda, ka koksne un tās izstrādājumi ir būtiskas kravas Rīgas ostā ar 26 % un Liepājā ar 21 % no pārkrautajām kravām. Koksne Latvijā tiek ievesta pa dzelzceļu un ar autotransportu, bet eksportēta galvenokārt ar kuģiem un ar autotransportu. Diemžēl meža un ar to saistīto nozaru attīstību negatīvi ietekmē svara ierobežojumi (40 t un ar atļaujām līdz 52 t). Liedzot lielas kravnesības autovilcienu izmantošanu, pieaug 1 m3 koksnes pārvadāšanas izmaksas, kas pašreizējos konkurences apstākļos ir būtisks faktors konkurētspējas samazināšanā,skaidro Meža un saistīto nozaru nacionālās programmas vadītājs Harijs Jordāns

Lielais vairums no pērn izstrādātajiem 660 000 m3 tika iegūti, sakopjot vējgāzto/lauzto koksni valsts mežos — ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās, norāda SIA Metsaliitto Latvia (agrāk SIA Silva) valdes loceklis Juris Antoņevičs. Šogad uzņēmums plāno sagbāt esošo mežizstrādes apjomu, taču ciršanas apjoms ir atkarīgs no koksnes resursu cenām. Kā nozīmīgāko šī gada projektu mežizstrādē J. Antoņevičs min starpciršu mehanizāciju — tās cirst ar mazo harvesteri. «Jau divus gadus sadarbībā ar mežzinātnes instūta Silava speciālistiem esam strādājuši pie šī projekta,» uzsver J. Antoņevičs. uzņēmums mežizstrādes apjomu 2005. gadā salīdzinājumā ar 2004. gadu palielināja par apmēram 50 000 m3, turklāt nācies piesaistīt arī Igaunijas māsas kompānijas mežizstrādes jaudas, lai tiktu galā ar vētras sekām, skaidro J. Antoņevičs. Pērn ieguldīti 0.64 milj. Ls mežizstrādes tehnikā. Šobrīd uzņēmuma rīcībā ir divi harvesteri, bet teju jau būs trešais, norāda J. Antoņevičs.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.