Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, mežsaimniecības nozares pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa stratēģijai un uzņēmuma īpašnieka ekonomiskajām interesēm, kā arī labajai biznesa praksei vērtēs zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

LVM padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Mužnieks norādīja, ka neatkarīgā audita secinājumi varētu būt redzmi jau šā gada jūlija nogalē. LVM padome, atbilstoši saņemtajam uzdevumam, ir sniegusi skaidrojumu LVM akciju turētājam par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un virkni apgalvojumu par tievās dimensijas koksnes pārdošanas jautājumiem, kā arī informējusi akciju turētāju par padomes uzsākto audita procesu.

Uzņēmuma padome atbalsta principus, kas paredz apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanu balstīt uz konkurences principiem un līdzvērtīgu attieksmi pret klientiem. Turklāt lēmumu pieņemšanai LVM un īpašniekam izdevīgākā rezultāta sasniegšanai ir jābalstās uz dažādu faktoru vispusīgu analīzi.

Valsts sekretāru sanāksmē Zemkopības ministrija pieteica noteikumu projektu “Koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtība, Latvijas nacionālā standarta piemērošana, akreditācijas prasības organizācijām un civiltiesiskās apdrošināšanas minimālā summa un izņemto apaļo kokmateriālu realizācijā gūto ieņēmumu atmaksas kārtība”, nordīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Noteikumu projekts paredz noteikt: koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtību; uzskaiti, darījumu un personisko patēriņu apliecinošos dokumentus, to reģistrācijas kārtību un glabāšanas noteikumus; apaļo kokmateriālu uzmērīšanā obligāti piemērojamo standartu; akreditācijas prasības organizācijām, kuras darbojas koku un apaļo kokmateriālu uzmērīšanas jomā, un šo organizāciju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālo summu; kārtību, kādā personai tiek atmaksāti ieņēmumi no tai izņemto apaļo kokmateriālu realizācijas, ja persona pierāda īpašuma tiesības uz izņemtajiem un realizētajiem kokmateriāliem, nordīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās likumu «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos», kas izstrādāts, lai noteiktu vienotu uzskaites kārtību darījumiem ar kokiem un apaļajiem kokmateriāliem. Parlaments izskatīs arī Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) grozījumus, kas paredz noteikt administratīvos sodus fiziskajām un juridiskajām personām, kas neievēros likumā «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos» noteikto uzskaites kārtību. Minētā likuma pārkāpējus varēs administratīvi sodīt arī par apaļo kokmateriālu uzglabāšanas vietās konstatētu apaļo kokmateriālu iztrūkumu, kas pārsniedz noteikto pieļaujamo novirzi. Likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos» un APK grozījumi stāsies spēkā pēc to pieņemšanas Saeimā.

Latvija 2023. gadā bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā Latvija bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija ar 14,3 eiro bija 3. vietā pasaulē. Vairāk par Latviju uz vienu iedzīvotāju eksportēja Igaunija (64,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), tā bija pirmajā vietā pasaulē. Šajā grupā (preces kods pēc Kombinētās nomenklatūras 2024. gada klasifikācijas - 441899) tiek ieskaitīti kokrūpniecības ražojumi, kad koka daļas, izmantojot dažādas metodes (t.sk. presēšanu, karsēšanu u.c.), tiek savienotas kopā, parasti veidojot precīzus iegriezumus materiālā. Šajā grupā neietilpst logu un durvju rāmji, sliekšņi, stabi un sijas, samontēti grīdas paneļi, koka slēģi, salikti grīdas dēļi, betonēšanas veidņi, strukturāli kokmateriālu izstrādājumi, šūnveida koka paneļi un gatavas, bet nesaliktas mājas, kā arī izstrādājumi no bambusa.

Ministru kabineta noteikumu trūkuma dēļ likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos», kurš juridiski spēkā stājas 1. jūlijā, nedarbosies, tādējādi kavēšoties jauno ieroču pielietošana kreisās koksnes apkarošanai. To atzīst gan nozares uzņēmēji, gan arī Zemkopības ministrijas amatpersona. Jāatgādina, ka likumu Saeima pieņēma pērnā gada decembrī, kas uzdeva valdībai līdz šā gada 1. jūlijam izdot attiecīgus noteikumus. Taču līdz šim valdības sēdē attiecīgi noteikumu projekti vēl nav skatīti. Zemkopības ministrija tikai 16. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē pieteica noteikumu projektu, kas reglamentē koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtību, Latvijas nacionālā standarta piemērošanu, akreditācijas prasības organizācijām un civiltiesiskās apdrošināšanas minimālo summu un izņemto apaļo kokmateriālu realizācijā gūto ieņēmumu atmaksas kārtību. Jāatgādina, ka likums paredz, ka kokmateriālu uzmērīšana ir jāveic saskaņā ar kokmateriālu uzmērīšanas Latvijas nacionālo standartu. Apaļo kokmateriālu uzskaite darījumos būs jākārto tā, lai varētu noteikt to izcelsmi, atlikumu, saņemto un izsniegto apjomu. Pieļaujamā mērījumu kļūda ir līdz 10 %, taču par katru lieko m3 apaļkoksnes tika ierosināts noteikt soda naudu 0.1 minimālās mēnešalgas apmērā. Ja apaļkoku būs vairāk par pieļaujamajiem 10 %, tad tos konfiscēs un pārdos izsolē, bet naudu parerdzēts ieskaitīt valsts budžetā.

Kreisās koksnes apkarošanai beidzot tiks iedarbināts viens no tās apkarošanas instrumentiem koku un apaļo kokmateriālu uzskaites nosacījumus darījumos. To paredz valdībā akceptētie noteikumi, kas reglamentē koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtību, Latvijas nacionālā standarta piemērošanu, akreditācijas prasības organizācijām un civiltiesiskās apdrošināšanas minimālo summu un izņemto apaļo kokmateriālu realizācijā gūto ieņēmumu atmaksas kārtību. Jāatgādina, ka likumu Saeima pieņēma pērnā gada decembrī, kas uzdeva valdībai līdz šā gada 1. jūlijam izdot attiecīgus noteikumus. Taču tikai vakardienas — 6. septembra valdības sēdē šie noteikumi tika pieņemti. Tādējādi tie reāli varētu sākt darboties ar vairāk nekā divu mēnešu ilgu aizkavēšanos. Jāatgādina, ka likums paredz, ka kokmateriālu uzmērīšana ir jāveic saskaņā ar kokmateriālu uzmērīšanas Latvijas nacionālo standartu. Apaļo kokmateriālu uzskaite darījumos būs jākārto tā, lai varētu noteikt to izcelsmi, atlikumu, saņemto un izsniegto apjomu. Pieļaujamā mērījumu kļūda ir līdz 10 %, taču par katru lieko m3 apaļkoksnes tika ierosināts noteikt soda naudu 0.1 minimālās mēnešalgas apmērā. Ja apaļkoku būs vairāk par pieļaujamajiem 10 %, tad tos konfiscēs un pārdos izsolē, bet naudu paredzēts ieskaitīt valsts budžetā.

Ministru kabineta sēdē akceptē likumprojektu «Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā», kas ļaus diferencēt administratīvā soda apmēru par koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtības neievērošanu atkarībā no pārkāpuma rakstura fiziskajām un juridiskajām personām, kuras ieguvušas īpašumā vai tiesiskā valdījumā augošus kokus vai apaļos kokmateriālus vai veic apaļo kokmateriālu uzglabāšanu, apstrādi vai pārstrādi.Soda apmērs par administratīviem pārkāpumiem atkarībā no koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtības pārkāpuma rakstura ir noteikts no 10 Ls līdz 5000 Ls, par apaļo kokmateriālu uzglabāšanas vietās konstatētiem neuzskaitītiem vai nezināmas izcelsmes apaļajiem kokmateriāliem paredzot iespēju tos konfiscēt.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Valsts mežu apsaimniekotājs valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži» izsludina atklātu konkursu Par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādi 2006.-2008.gadā, norādīts uzņemuma informācijā. Konkursa priekšmets: apaļo kokmateriālu sortimentu piegādes ar termiņu uz 6 mēnešiem ar paredzamajām piegādēm no 2006.gada janvāra līdz 2006.gada jūnijam un uz 3 gadiem ar paredzamajām piegādēm no 2006.gada janvāra līdz 2008.gada decembrim.Apaļo kokmateriālu sortimentu apjoma (m3) sadalījums pa pārdošanas reģioniem, sortimentiem un to caurmēra grupām norādīts konkursa nolikumā. Piedāvājumi jāiesniedz līdz 21.11.2005.

Lietkoknes cenu kāpums ir saasinājis jautājumu par pārdotā valsts mežu resursu augošu koku apjoma un reāli iegūstamo sortimentu apjoma atšķirību. Jāatgādina, ka augošu koku uzmērīšana kalpo kā pamats darījumos starp meža (cirsmas) īpašnieku (pārdevēju) un pircēju. Pēc Latvijā izveidojušās prakses, norēķins ar augošu koku pārdevēju vairumā gadījumu notiek, pamatojoties uz augošu koku uzmērīšanas datiem un no tiem teorētiski iegūstamo sortimentu iznākumu (apjomu), un vienojoties par cenu. Augošu koku (izsoļu un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju platībās) pircēju — mežizstrādātāju — daļa uzskata, ka ir nepieciešamas steidzamas izmaiņas pašreizējā valsts mežu apsaimniekotāja pielietotā metodika un aprēķinu algoritms aprēķinu programmā, tādējādi novēršot augošu koku un cirsmu izstrādes rezultātā reāli iegūstamo sortimentu apjoma un kvalitātes atšķirības pirms pārrunu uzsākšanas par 2005.gada cirsmu fonda pārdošanu. Arī Latvijas lielākā mežizstrādātāja SIA Silva direktors rīkotājs Juris Antoņevičs uzskata, ka tā ir labākā iespēja, jo nav jēgas strīdēties par pašreizējo metodiku un aprēķina algoritmu, jo tas dod kļūdainus rezultātus. To rāda arī SIA Silva, Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte un mērīšanas kompānijas SIA VMF Latvija veiktais pētījums. Tā vienā no augošu koku cirsmām valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) uzmērītais cirsmu apjoms (m3 lietkoksnes) atšķiras no reāli sagatavotā sortimentu apjoma par 21% SIA Silva harvestera un SIA VMF Latvija veiktā mērījuma pielietojot Latvijas standartu. Īpaši liels iztrūkums tika konstatēts egles lietkoksnei, kamēr bērzam un priedei tas nepārsniedz pieļaujamās normas. Tas nozīmē, ka praktiski no LVM uzmērītā un novērtētā apjoma (konkrēti m3 un Ls) nav iespējams iegūt solīto sortimentu apjomu, par ko valsts mežu apsaimniekotājam ir maksāta nauda, secina J. Antoņevičš. Viņš norāda, ka LVM un ekspertu cirsmu (augošu koku) uzmērījumu atšķirības nepārsniedz 2%. Tas nozīmē, ka augošu koku uzmērīšanā konkrētajās cirsmās nav konstatētas nekādas novirzes no apstiprinātās metodikas — tātad LVM konkrētās cirsmas ir uzmērījis precīzi. Savukārt SIA Silva apaļo kokmateriālu sortimentu uzmērīšanas sistēmas dati un neatkarīgo uzmērītāju SIA VMF Latvija izdarīto mērījumu atšķirības ir +/- 1% robežās. «Tas pierāda ka SIA Silva harvesteru uzmērīšanas sistēmas aprēķinātie dati par sortimentu iznākumu ir ticami un atbilst faktiskajam iznākumam pielietojot Latvijas standartu,» uzsver J. Antoņevičs.

Ministru kabinets sēdē pieņēma jaunus noteikumus, kuri nosaka kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību. Noteikumi nosaka vienota parauga stingrās uzskaites dokumenta –kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina (pavadzīme-rēķins) – lietotājus, lietošanas kārtību un rekvizītus, pavadzīmes-rēķina noformēšanas, reģistrācijas un piemērošanas kārtību, kā arī šo noteikumu ievērošanas uzraudzības un kontroles kārtību,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā.Pavadzīmes-rēķina lietošanas kārtība attiecināma uz iekšzemē veiktajiem darījumiem ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.2 panta otrajā daļā minētajiem kokmateriāliem (kokmateriāli) vai ar darījumiem, kas saistīti ar kokmateriālu eksportu un importu.Pavadzīmes-rēķina veidlapu izgatavošanu, izplatīšanu nodokļu maksātājiem un uzskaiti vienotā datu bāzē (reģistrā) nodrošina Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos par stingrās uzskaites preču pavadzī-mēm- rēķiniem noteiktajā kārtībā. Pavadzīmi-rēķinu lieto šādiem darījumiem: kokmateriālu piegādēm iekšzemē, kuru darījumu raksturs ir kokma-teriālu pirkšana, pārdošana, kā arī eksports un imports. Kā arī šādu ar kokmateriāliem saistīto pakalpojumu sniegšanai iekšzemē: ar kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi, piemēram, ciršanas tiesību piešķiršana, augošu koku un apaļkoku uzmērīšana, vērtēšana, nozāģēšana, atzarošana un krautņu veidošana; kokmateriālu apstrādes un pārstrādes pakalpojumi, piemēram, zāģēšana, garināšana, mizošana, frēzēšana, ēvelēšana, virpošana, slīpēšana, žāvēšana, līmēšana, lakošana un šķeldošana; kokmateriālu marķēšana, brāķēšana, šķirošana, pakošana, antisep-tizēšana un cita veida ķīmiskā apstrāde; kokmateriālu transportēšana, iekraušana, izkraušana, pārkraušana un glabāšana. Kā arī kokmateriālu nodošanai citai juridiskajai vai fiziskajai personai vai kokmateriālu pārvietošanai, ja tiek izmantoti koplietošanas satiksmes ceļi,,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Pavadzīmes-rēķina veidlapas, kuras ir apritē saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumiem Nr.252 "Kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība", ir izmantojamas līdz pilnīgai to izlietošanai.

Investējot teju vienu miljonu eiro, SIA Jaunzeltiņi uzstādījuši zāģmateriālu ēvelēšanas līniju, kura jau kļuvusi par būtisku kokmateriālu apstrādes — impregnēšanas – papildinājumu; tas ļauj cerīgi raudzīties nākotnē situācijā, kad teju vai visos lielākajos noieta tirgos ir recesijas pazīmes.

„Kokmateriālu apstrāde — žāvēšana, ēvelēšana, impregnēšana, profilēšana - ir papildu pievienotās vērtības pakalpojums, ko izmanto klienti, lai savu kravu transportēšanas laikā pievienotu tai vērtību,” skaidro SIA Jaunzeltiņi valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls. Viņš norāda, ka zāģmateriālu ēvelēšana ir vienas no uzņēmuma jaunākajām investīcijām pievienotās vērtības pakalpojumos. „Ēvelēšanas līnijas izveide tika pabeigta 2023. gada sākumā, un pašlaik, strādājot vienā maiņā, varam apstrādāt 1500 m3 mēnesī. Taču pie sasniegtā neapstājamies, turpinām investēt un uzlabot ēvelēšanas un šķirošanas pakalpojumu, kā rezultātā jau 2024. gadā plānojam palielināt šīs iekārtas jaudu vēl par 30%,” izaugsmes ieceres atklāj A. Veispāls.

Ar 1. jūliju valsts mežu apsaimniekotājs atsāk noslēgto šā gada I pusgada apaļkoksnes sortimentu piegādes līgumu izpildi par tām pašām cenām, kuras uzņēmēji bija nosolījuši pērnā gada noglē. Nenoliedzami, ka daļa kokzāģētavu ir izveidojušas samērā lielus zāģbaļķu uzkrājumus, tomēr daļa kokrūpnieku lielus krājumus dažādu iemeslu dēļ nav veidojuši, un tāpēc jūlijā tiek atsākta apaļkoku sortimentu piegādes, uzsver a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības «Apaļkoksnes piegādes» direktors Andris Balodis. Papildus jūlijā arī turpināsies apaļo kokmateriālu sortimentu piegādes no vētras lauztajām/gāztajām cirsmām noslēgto līgumu ietvaros. Turklāt ar apaļkoku sortimentu pircējiem tiek saskaņots jauns piegāžu grafiks. Lai arī šobrīd tirgū esošās skujkoku apaļkoku (kuri iegūti no vētras lauzatjām/gāztajām cirsmām) cenas ir būtiski zemākas salīdzinājumā ar tām, kādas savulaik solīja apaļkoku pircēji, tomēr jāuzsver, ka cenas tika solītas par skujkoku apaļkoku sortimentiem no augošu koku cirsmām un tieši tādi apaļo kokmateriālu sortimenti tagad tiks piegādāti, norāda A. Balodis. Viņš nenoliedz, ka viena daļa kokrūpnieku, vēloties šīs apaļkoku piegādes saņemt šā gada IV ceturksnī, tomēr ņemot vērā visu pircēju intereses un arī ražošanas procesu, piegādes būšot arī III ceturksnī. «Mēs respektējam apaļkoku pircēju vēlmes lielāko daļu apjoma piegādājot IV ceturksnī, tomēr visas piegādes 1.29 milj. m3 apmērā neesot iespējamas tikai decembrī,» uzsver A. Balodis.

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija aicina Satiksmes ministriju un valdību pārskatīt lēmumu par autoceļu finansējuma samazināšanu (par 17,27 miljoniem eiro) un meklēt alternatīvus budžeta optimizācijas risinājumus, kas neapdraud infrastruktūras attīstību.

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija savā vēstulē norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā kravas transporta nozare ir saskārusies ar strauju nodokļu un nodevu pieaugumu. Lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauju izmaksas ir palielinājušās seškārt, akcīzes nodoklis degvielai pieaug ik gadu, un ceļu lietošanas nodeva (vinjete) rada papildu finansiālo spiedienu. Piemēram, kopš 2020. gada akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir audzis par aptuveni 15%, bet ieguvumi ceļu infrastruktūras uzlabošanā ir minimāli, īpaši attālākajos Latvijas reģionos. “Ar vārdiem esam lepna ziemeļvalsts, bet ar darbiem ejam pretējā virzienā,” uzsver Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija izpilddirektors Artūrs Bukonts. Viņš atgādina, ka saskaņā ar SIA "Latvijas Valsts ceļi" datiem, aptuveni 15% reģionālo autoceļu un gandrīz 50% vietējās nozīmes ceļu Latvijā ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Dažādas mežu nozares interešu grupas nav spējušas vienoties par to cik daudz koksnes kādā veidā nākamgad tiks realizēts no valsts mežu apsaimniekotāja pārziņā esošajām platībām. «Tāpēc, ka interešu grupas navarēja vienoties, cik daudz koksnes kādā veidā nākamgad tiks realizēts no valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) pārziņā esošajām platībām, lēmums jāpieņem zemkopības ministram Mārtiņam Rozem,» secina darba grupas vadītājs Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis. Domstarpības ir starp LVM un Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociāciju, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociāciju, asociāciju Latvijas koks, asociāciju Latvijas mēbeles, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociāciju, jo Latvijas Mežizstrādātāju savienība, uzskatot, ka LVM apaļkoku kokmateriālu sortimentu pilotprojekts ir ekonomiski neizdevīgs, diskusijās par koksnes realizācijas apjomiem konkrētos tirdzniecības veidos atteicās piedalīties, atzīst J. Birģelis. Atšķirību pamatā ir LVM vēlme straujāk palielināt apaļkoku sortimentu tirdzniecības apjomu ne tikai uz tās koksnes apjoma, kurš atbrīvojas no tām ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībām, kurām beidzies līguma termiņš. Savukārt kokrūpnieku asociācijas uzskata, ka LVM apaļkoksnes sortimentu tirdzniecibas apjomi ir jāpalielina pakāpeniski. J. Birģelis atzīst, ka šīs pretrunas ir attiecināmas tikai uz 2005. gada koksnes tirdzniecības apjomu veidiem, bet kokrūpnieku un LVM viedokļi par realizējamās koksnes sadalījumu pa tirdzniecības veidiem minimāli atšķiras attiecībā uz 2006. un 2007. gadu.

2007.gadā meža atjaunošanas vidējās izmaksas atkarībā no to zemes kvalitātes grupas bija no 88 līdz 105 Ls uz ha. Savukārt meža kopšanas izmaksas Latvijā vidēji svārstījās no 49 līdz 62 Ls uz ha, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vidējās viena kubikmetra koksnes izmaksas galvenajā cirtē bija 3.85 Ls, bet starpcirtē - 4.04 Ls. Galvenajā cirtē 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, kokmateriālu sagatavošanas vidējās izmaksas ir pieaugušas par 25%, kokmateriālu pievešanas no cirsmas līdz ceļam - par 24%, kokmateriālu transportēšanas uz iepirkšanas punktu - par 27%. Mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē ir palielinājušās saistībā ar vispārēju energoresursu cenu kāpumu un darbaspēka izmaksu pieaugumu.

Savukārt starpcirtē vidējās izmaksas aizvadītajā gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu kokmateriālu sagatavošanā palielinājušās par 3%, kokmateriālu pievešanā no cirsmas līdz meža malai - par 3% un kokmateriālu transportēšanā uz iepirkšanas punktu - par 10%.

SIA Latvijas Kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites vadība parakstījusi līgumu par 50 % SIA VMF Latvia kapitāldaļu iegādi no Zviedrijas kokmateriālu uzmērīšanas kompānijas VMF Qbera. Darījuma summa netiek atklāta. Šis darījums ļauj izmantot teju vai simts gadus uzkrāto Zviedrijas pieredzi kokmateriālu mērīšanā, kā arī ļauj sabanasēt kokmateriālu pārdevēju un pircēju ietekmi uz mērīšanu, uzsver SIA Latvijas Kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites vadība valdes loceklis Indulis Kovisārs. Viņš atgādina, ka Latvijā ik pa brīdim ir aktualizējies jautājums par kokmateriālu uzmērīšanu, ko vēl vairāk aktualizēja likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos», kas stājās spēkā pērn. Pilnīgi precīzi koksni nomērīt nav iespējams, tāpēc katrs darījumā iesaistītais velk «deķīti uz savu pusi» — notiek strīdi par to, cik tad ir koksnes un kā noteikt tās patieso daudzumu.

Šā gada pirmajā pusgadā turpinājies apaļo kokmateriālu iepirkuma cenu kāpums, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Tā kā Latvijas kokzāģētavās pirmapstrādes produkcija ir atguvusi konkurētspēju augoša ārēja pieprasījuma ietekmē un arī globālajos tirgos ir kāpušas cenas no lietkoksnes ražotajiem produktiem.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada otro pusgadu salīdzinājumā apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas augušas par 3-7 Ls/m3.

Priedes apaļkoku iepirkuma cenas, salīdzinot ar iepriekšējo pusgadu, kāpušas par 5-7 Ls jeb vidēji par 17%, bet egles zāģbaļķu – par 4-7 Ls jeb 18%. Pie kam straujāks kāpums bijis mazākā diametra sortimentam. Melnalkšņa un apses apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas augušas par 12-13%, taras kluču - par 19%.

Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtības neievērošanu darījumos fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu 100 Ls līdz 250 Lse apmērā, bet juridiskās personas — 150 Ls līdz 300 Ls apmērā. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie veikti atkārtoti gada laikā fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu 250 Ls līdz 500 Ls apmērā, bet juridiskās personas — ar naudas sodu 300 Ls līdz 2000 Ls apmērā. Savukārt par apaļo kokmateriālu nesaglabāšanu stāvokļi un vietā, kuru noteikusi kontroles institūcija, fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu 50 Ls līdz 250 Ls apmērā, bet juridiskās personas — 100 Ls līdz 500 Ls apmērā. Savukārt atkārtota pārkāpuma gadījumā naudas soda apmērs varēs būt attiecīgi no 250 Ls līdz 500 Ls un no 1000 Ls līdz 5000 Ls. To paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi, kurus Saeimas Juridiskā komisija otrdien atbalstīja otrajā lasījumā. Db jau vairākkārt vēstīja, ka parlamentā šobrīd norit darbs arī pie likuma «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos».

Latvijas kokapstrādes nozares uzņēmumi ir vieni no stabilākajiem darba devējiem valsts reģionos, taču ne katrs vietējais gateris, kurš pārstrādā kokmateriālus, rada produkciju ar pievienoto vērtību, turklāt ir gatavs pieskaņoties katra konkrētā klienta vajadzībām.

Ogres novada Suntažos jau vairāk kā 20 gadus darbojas kokapstrādes uzņēmums SIA Lielanteni, kas šo gadu laikā ir spējis attīstīt savu ražotni, piedāvājot klientiem plašu kokmateriālu sortimentu, to skaitā dažāda izmēra skuju un lapu koku dēļus, brusas, līstes, sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem.

“Tā kā mēs neesam liels uzņēmums ar specifiskām, standartizētām iekārtām, līdz ar to esam elastīgi un varam atkarībā no klienta vajadzības un specifikācijas nodrošināt gan populārākos kokmateriālu to skaitā dēļu izmērus, gan arī varam realizēt specifiskāku gan standarta, gan arī nestandarta izmēra dēļu pasūtījumu,” stāsta uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Āris Brants. Viņš norāda, ka lielāko daļu kokmateriālu produkcijas uzņēmums realizē ārvalstīs - koka paletes un taras dēļus, ko Lielanteni pārdod klientiem pārsvarā Eiropas Savienības valstīs. “Savukārt zāģmateriālus – dēļus, brusas, līstes, kā arī sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem – mēs pārsvarā realizējam vietējā tirgū. Galvenie mūsu klienti ir vietējie būvniecības uzņēmumi, kuri attiecīgi mūsu ražojumus izmanto dažādu ēku būvniecībā,” norāda Ā.Brants, piebilstot, ka 20 gadu darbības laikā uzņēmums ir apliecinājis savas produkcijas augsto kvalitāti, ko apstiprina arī Lielantenu klientu loks, no kuriem lielākā daļa ir ilggadēji. “Nenoliegšu, mūsu kokmateriālu produkcijas cenas nav tās zemākās. Bet mēs vadāmies pēc principa, ka biznesam ir jābūt pelnošam, kas nodrošina arī iespēju atvēlēt līdzekļus attīstībai. Vadoties no šā principa, varu viennozīmīgi apliecināt, ka – kopš darba sākšanas pirms 20 gadiem – no nulles – šajā laikā esam būtiski auguši un modernizējuši kokmateriālu ražošanu, par ko liecina arī uzņēmuma apgrozījuma ikgadējais pieaugums,” stāsta Ā.Brants. Viņš pieļauj, ka šo gadu laikā uzņēmuma klienti noteikti ir pamēģinājuši iegādāties kokmateriālus no citiem ražotājiem, kas varbūt piedāvā zemākas cenas, taču tieši pastāvīgais un stabilais klientu portfelis Ā.Brantam ļauj secināt – uzņēmuma darbības stratēģija ir pareiza – maksimāli augsta kokmateriālu kvalitāte par adekvātu cenu. “Šeit ir vēl kāda būtiska nianse – mūsu uzņēmums strādā ar labas kvalitātes apaļkokiem, no kā attiecīgi ražojam kvalitatīvus kokmateriālus. Pilnveidojot un automatizējot ražošanas procesu, esam panākuši izejmateriāla izmantošanu teju 100% apjomā, tādēļ ir ļoti neliels atgriezumu apjoms. Tāpat mūsu ražošanas process ir atbilstoši sertificēts, ko apliecina arī kvalitātes atbilstības sertifikāti, kuri ikvienam klientam redzami uzņēmuma mājas lapā. Respektīvi – tā kā mūsu ražojumi tiek izmantoti arī dažādu ēku, to skaitā dzīvojamo māju būvniecībā, gan mūsu klienti būvnieki, gan arī gala klienti var būt pilnībā pārliecināti, ka pie mums iegādātie kokmateriāli ir izgatavoti atbilstoši visām būvniecības materiālu kvalitātes prasībām,” uzsvēra Ā.Brants. Uzņēmējs atzīst, ka standarta izmēra dēļu tirgū Eiropā konkurenci rada ievestā produkcija no Krievijas un Baltkrievijas par zemākām cenām, tomēr , tajā pašā laikā citos segmentos šie produkti ar Eiropā, tajā skaitā Latvijā, ražotajiem kokmateriāliem nespēj sacensties. Lielantenu produkcijas klāstā ir arī koka mieti, šķelda un malka, no kurām malka ir nelielā apjomā. “Impregnēti koka mieti visbiežāk tiek izmantoti koku (stādījumu) atsiešanai, sētas stabiem, ganībām, ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanai, vai arī dažādiem dārza elementiem. Līdz ar to šīs produkcijas pircēji ir gan būvfirmas, gan privātie klienti. Savukārt šķelda kā blakus produkts mums rodas apaļkoku apstrādes procesā. Atceros – pašā darbības sākumā mēs nezinājām, kur likt šķeldu un zāģu skaidas – neviens tos neņēma pat par brīvu. Toties tagad šie kokmateriālu produkti arī ļauj nopelnīt. Tirgus attīstās, tāpēc uzņēmumam vienmēr jābūt gatavam attīstīties līdzi un reaģēt uz jaunām iespējām,” pauž uzņēmējs, piebilstot, ka malku gan uzņēmums tirgo pavisam nosacīti – mazos apjomos. “Tādēļ, ja kāds vietējais izsaka vēlmi nopirkt pie mums malku – nekad neatsakām. Jo diezgan bieži piedzīvots – šodien šis cilvēks nopērk steru malkas, bet varbūt pēc mēneša atbrauc un pasūta dēļu vai brusu kravu. Kā saka – labs mārketings biznesam lieti noder!” nosmej Ā.Brants. Lielantenos ir iespējams ne tikai nopirkt gatavus kokmateriālus.

Apaļkoku pārdošanas modelis valstij kā mežu īpašniekam dod lielākus ienākumus un peļņu, bet kokrūpniekiem vienlīdzīgas iespējas koksnes resursu pieejamībā. Tā uzskata valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) vadība, balstoties uz pērnā gada uzņēmuma finansiālās darbības rādītājiem kā arī sabiedrisko domu, kur pēc socioloģisko pētījumu datiem 86 % aptaujāto uzņēmēju pausto atbalstu apaļo kokmateriālu sortimentu tirdzniecībai. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas 2003. gadā ir ļāvis nopelnīt 13.69 milj. Ls, 2.6 reizes vairāk nekā 2002. gadā, bet pērnā gada neto apgrozījumu paaugstināt līdz 46.36 milj. Ls, kas ir par 18.36 milj. Ls jeb 1.66 reizes vairāk nekā 2002. gadā, ir apaļo kokmateriālu realizācija 360 000 m3 apmērā,» atzīst valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš arī norāda, ka tīrās peļņas un apaļkoku pārdošanas līknes iegūst teju vai 100 % korelāciju. Augošu koku pārdošanas izsoļu tēriņi ir mazāki, nekā apaļkoku sortimentu pārdošanā, tomēr, realizējot apaļkoksni, kas ir ar augstāku pievienoto vērtību salīdzinājumā ar augošu mežu, ieņēmumi un peļņas masa ir lielāki, atzīst R. Strīpnieks. «Uzņēmuma finansiālās darbības rādītāji liecina, ka apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības modeļa iedzīvināšana ir attaisnojusies un valstij izdevīga, tieši tāpat kā savulaik samērā sāpīgā reforma — atteikties no tobrīd valsts regulētajām fiksētajām koksnes cenām ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem,» atzīst R. Strīpnieks.

Lielākajiem mežizstrādātājiem pērn bijis sarežģīts gads, un daļa nozares uzņēmēju spējuši palielināt savus apjomus, daļai tie sarukuši.

To liecina DB pētījums par lielākajiem mežizstrādātājiem Latvijā 2011. gadā. Tiesa gan, lielāko mežizstrādātāju virsotnē pērn būtiskas pārmaiņas nav notikušas, jo lielākā Latvijas mežizstrādātāja statusu, tāpat kā pēdējos sešus gadus, saglabāja SIA Latsin, liecina DB apkopotā informācija. Nav izslēgts, ka DB sastādītajā lielāko mežizstrādātāju topā kāds uzņēmums nav iekļuvis, tomēr līderi ir redzami. Galvenie iemesli, kuri ietekmē mežizstrādi, ir klimatiskie apstākļi (īpaši sala iztrūkums - gada nogalē), apaļkoksnes (īpaši papīrmalkas pieprasījuma kritums) cenas tirgū.

Šobrīd lielākie mežizstrādātāji lielākoties ir tie, kuri gan cērt apsaimniekošanā esošajos mežos, pērk augošu koku cirsmas un arī sniedz pakalpojumus citiem mežu īpašniekiem - apsaimniekotājiem -, it īpaši lielākajam mežu apsaimniekotājam valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM). Savukārt otra daļa mežizstrādātāju ir pakalpojuma sniedzēji. Lai arī katrai no šīm uzņēmēju grupām ir nedaudz atšķirīga pozīcija, tomēr abas vienlīdz stipri ietekmē mežu apsaimniekotāju (īpašnieku) vēlmi savos mežos kaut ko darīt. «Katram biznesa modelim ir savas stiprās un vājās pozīcijas,» situāciju vērtē ilggadējais Latvijas Mežizstrādātāju savienības valdes loceklis Andrejs Cunskis. Viņš nenoliedz, ka mežizstrāde pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojusi fundamentālas pārmaiņas.

Mežizstrādātāji centīsies pārliecināt Saeimas amatpersonas, komisiju un frakciju vadītājus atbalstīt valdības noraidītos grozījumus akcīzes nodokļa likumā par atlaižu piešķiršanu meža darbu veikšanai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tā nolemts Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas sēdē. Tāpat, lai pievērstu uzmanību situācijai nozarē, tiks rīkots pikets. Mežizstrādātāji bija sašutuši un neizpratnē par to, kāpēc Ministru kabinets ir noraidījis sagatavotos grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli». Bija iecerēts, ka nodokli par dīzeļdegvielas izmantošanu atmaksās par augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai; kokmateriālu sagatavošanu cirsmā ar koku gāšanas mašīnu; cirsmā sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam. Tiesa, nodokļa atmaksāšanu tika piedāvāts limitēt, piemērojot dīzeļdegvielas patēriņa normas atkarībā no veiktā darba. Noteikti arī vairāki ierobežojumi, proti, akcīzes nodokļa atmaksa pienāksies tiem, kuri augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai veikuši vismaz 5 ha apjomā, bet kokmateriālu sagatavošana cirsmās ar koku gāšanas mašīnu vai cirsmās sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam veikuši vismaz 200 m3 apjomā.

Pēdējo divu mēnešu laikā Rīgas ostā pārkrauts vairāk nekā miljons tonnu kokmateriālu, liecina Rīgas ostas apkopotie operatīvie dati. Šis kravu segments šogad veido lielāko kravu grupu ostā, nodrošinot 24% no kopējā apgrozījuma.

Mežsaimniecības kravu segmentā ietilpst granulas, šķelda, zāģmateriāli, kā arī kokmateriālu ģenerālkravas - apaļkoki, dēļi, koka plāksnes u.c. izstrādājumi. Vairākos Rīgas ostas uzņēmumos bez kokmateriālu uzglabāšanas un pārkraušanas tiek veikta arī kokmateriālu apstrāde - sākot no kaltēšanas un impregnēšanas, līdz pat sagatavju ražošanai koka māju moduļiem. Šādi pakalpojumi palielina kokmateriālu kravu pievienoto vērtību, kā arī Rīgas ostas konkurētspēju mežsaimniecības kravu segmentā.

Stabili augošs mežsaimniecības kravu segments ir koksnes granulas (+7% 10 mēnešos) un šķelda (+ 8% 10 mēnešos). Oktobrī fiksēts gada arī augstākais šogad pārkrauto mežsaimniecības kravu apjoms - 570 tūkstoši tonnu.