Eksperti

Vasaras mājasdarbs, lai atgrieztos skolās

Zane Ozola, privātās skolas "Patnis" dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja, 11.06.2021

Jaunākais izdevums

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece publiski paudusi, ka viena no viņas un ministrijas prioritātēm būs klātienes mācību atsākšana līdz ar jauno mācību gadu.

Tas ir sasniedzams mērķis, ja vasaras laikā izpildīsim virkni mājasdarbu. Vasaras laikā ne tikai jāsekmē vakcinācija, bet jāpielāgo skolu telpas, mācību grafiks un jārisina gaisa kvalitātes jautājums.

Drošas mācības klātienē ir iespējamas

Šobrīd gan pedagogiem, gan skolu vadītājiem ir dažādas idejas, kā panākt, lai atgriešanās pie klātienes mācībām būtu epidemioloģiski droša. Un katra ideja ir vērtīga. Pandēmija izglītības nozares pārstāvjiem ir iemācījusi elastību un spēju pielāgoties dažādām situācijām, tāpēc esmu pārliecināta, ka spēsim īstenot nepieciešamos risinājumus, lai droši mācītos klātienē. Izglītības ministrijā tam ir izveidota arī darba grupa.

Gaisa kvalitātes uzlabošana

Viens no primārajiem mājasdarbiem ir gaisa kvalitātes jautājums un ventilācijas sistēmu uzlabošana – pašvaldībām ir pieejami līdzekļi 7,2 miljonu eiro apmērā, uz kuriem var pretendēt, iesniedzot augstas gatavības projektus. Šobrīd ir iesniegti projekti par vairāk nekā 5 miljoniem, aptverot 22 izglītības iestādes, tātad visa summa vēl nav apgūta. Pieteikšanās termiņš ir beidzies, taču ir ticams, ka tas atkal tiks atvērts. Virknē skolu jau ir atbilstoša ventilācijas sistēma, vēl daļai – jāpielāgo logi, lai būtu iespējama regulāra vēdināšana. Vēl es vēlētos aicināt pašvaldības būvvaldēs izveidot nosacītu zaļo koridoru ventilācijas projektu saskaņošanai paātrinātā kārtībā.

CO2 monitori

Lai sekotu līdzi gaisa kvalitātei ikdienā, skolās būtu jāuzstāda CO2 mērīšanas ierīces, kādas ražo arī vairāki Latvijas uzņēmumi. Daudzas skolu ēkas ir vienādas, kas nozīmē – mērījumus var vispārināt, un pašvaldības, lemjot par iekārtu iegādi, var iegādāties mazāku skaitu. Testējot šāda veida iekārtu ikdienā, esmu pārliecinājusies, ka gaisa kvalitāte telpā reizēm var mainīties ārkārtīgi strauji, tāpēc monitorings ir ļoti būtisks. Tikpat svarīga ir arī regulāra un kvalitatīva telpu vēdināšana, tāpēc nepieciešams pārskatīt stundu un starpbrīžu garumu. Garāki starpbrīži ļautu pilnvērtīgi izvēdināt telpas, bet īsāku stundu laikā gaisa kvalitāte telpā nepagūtu sasniegt kritisku stāvokli.

Mācību dienas un gada robežu izmaiņas

Lai samazinātu vīrusa izplatības riskus, iespējams pārplānot arī nodarbību grafikus skolās, vecāko klašu skolēniem uzsākot stundas vēlāk. Virknē skolu vēsturiski jau bijušas mācības maiņās, tāpēc šāds plānojums pedagogiem nebūs nekas jauns. Mazākie skolēni, kurus uz skolu ved vecāki, klašu telpās būtu no rīta, bet vecākie bērni – pēcpusdienās. Tas ļautu katram bērnam atvēlēt lielāku platību, turklāt samazinātu plūsmas gaiteņos un vīrusa izplatību, ja kāds saslimtu. Patiesībā nepieciešamības gadījumā var mainīt ne tikai dienas, bet arī mācību gada robežas, sākot mācības agrāk vai beidzot vēlāk. Tādejādi vīrusa uzliesmojuma gadījumā būtu iespēja apturēt mācības uz kādu laiku, lai pēc tam atkal atgrieztos skolā. Tāpat nevajadzētu atmest šopavasar iedibinātās āra nodarbības.

Kombinētās mācības vecāko klašu skolēniem

Runājot par nepieciešamību mācīties klātienē, noteikti jāņem vērā pētījumi, kas liecina - skolēniem līdz 12 gadu vecumam attālinātā mācīšanās tiek uzskatīta par nepiemērotu, jo šajā vecuma grupā liela nozīme ir socializēšanās iespējām un pieaugušo atbalstam mācīšanās procesā, proti, būšanai skolā kopā ar skolotājiem un vienaudžiem. Ņemot vērā, ka skolēniem pēc 12 gadu vecuma attālinātā mācīšanās ir vairāk atbilstoša, 7.-12.klašu posmā iespējams ieviest kombinētās mācības, kad vienu vai divas dienas nedēļā skolēni mācās attālināti, bet pārējās dienas – skolā. Domāju, ka arī virkne vecāko klašu skolēnu atbalstītu šādu ideju, jo aizvadītā gada laikā daudzi ir pielāgojušies un atraduši sekmīgus veidus, kā mācīties arī mājās.

Roku mazgāšana un telpu dezinficēšana

Lai gan varētu šķist, ka par roku mazgāšanas un telpu dezinficēšanas nozīmi visi ir informēti, tomēr aktuāls ir jautājums par iespējām skolās mazgāt rokas. Ja tas ir iespējams, skolām jārod veidi, kā izvietot papildus izlietnes un roku dezinficēšanas iekārtas. Arī skolas telpās jāizveido atgādinājumi, kas mudinātu mazgāt rokas un ievērot citas drošības prasības, tas nāks tikai par labu. Pareizās vietās novietotas un iedvesmojošas informatīvās zīmes, kas būs pārdomātas arī no dizaina viedokļa, kalpos ne tikai racionāliem mērķiem, bet arī padarīs vidi radošāku un krāsaināku. Es šajā situācijā saredzu lielisku iespēju, kā mūsdienīgs dizains var ienākt skolās. Tikpat būtiska ir arī temperatūras mērīšana skolēniem un skolotājiem, ierodoties skolā, jo arī pirms pandēmijas nereti bija vērojama situācija, kad uz skolu devās arī saslimuši bērni, īpaši ziemas periodā.

Mācības ne tikai skolu telpās

Ja skolām nav iespējas organizēt mācības maiņās vai sadalīt bērnus mazākās grupās atsevišķās telpās, jo to neļauj skolas platība, pašvaldības ietvaros iespējams izmantot citas telpas, kas pandēmijas ierobežojumu dēļ netiek izmantotas. Somijas kolēģu piemērs liecina, ka mācības vienlīdz veiksmīgi var notikt arī konferenču zālēs, izstāžu un citās telpās. Situācija dažādās pašvaldībās ir atšķirīga, un Rīgā vīrusa izplatības rādītāji ir augstāki nekā virknē citu pašvaldību, tāpēc būtu jādarbojas pēc drošas skolas principa, nevis droša reģiona principa.

Vakcinācija joprojām aktuāla

Elastīgi realizējot šīs un citas idejas, varam cerīgi raudzīties nākotnē, tomēr jāpiezīmē, ka arī vakcinācijas jautājums joprojām ir viena no atslēgām, kas ļaus atgriezties skolās, turklāt jāvakcinējas ne tikai pedagogiem, bet arī skolēnu vecākiem, radiem, draugiem, kaimiņiem un līdzcilvēkiem. Bērnu izglītība ir mūsu visu kopīgā atbildība. Šī nav īstā reize, kad ieņemt pozīciju – uz mani tas neattiecas. Par bērnu nākotni jādomā visiem. Tieši tāpēc ir liels gandarījums, redzot, ka nozares ministrija un izglītības profesionāļi ir vienisprātis par nepieciešamību atgriezties skolās. Lai nākotnē aizvien vairāk veiktos ar kompromisu atrašanu, valdībai un Izglītības un zinātnes ministrijas vadībai jāstrādā pie tā, lai pedagogi un skolu vadītāji uzticētos viņu lēmumiem. To var panākt ar jauna veida komunikāciju - nevis vertikālu, bet horizontālu, kā arī pieņemot izdiskutētus lēmumus un ļaujot skolām realizēt autonomiju dažādos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās ir divi ceļi, kā ilgstoši noturēt biznesu - saglabājot nelielu nišas uzņēmumu, iet dziļumā vai nemitīgi augt un paplašināties, pieaicinot komandā spēcīgus profesionāļus, atzīmē Zane Ozola, SIA Patnis dibinātāja.

Manai personībai vairāk atbilst otrais variants, atklāj Z.Ozola, piebilstot, ka uzņēmēju uzdevums ir nemitīgi rosināt pārmaiņas, inovācijas un jauninājumus. Lai to panāktu, ir svarīgi nestāvēt uz vietas un nebaidīties izaicināt sevi, kā arī meklēt jaunus risinājumus un modernas pieejas, domā Patnis dibinātāja, uzsverot, ka uzņēmējiem jādomā par izaugsmi, nepazaudējot fokusu.

Izslēgta no skolas

Es nāku no ārstu ģimenes, tāpēc bērnībā vēlējos kļūt par ārsti, atminas Z.Ozola. “Atceros, ka sapņoju būt kā mana mamma. Viņa bija zinātniece un vadīja Mikrobioloģijas katedru Medicīnas institūtā (šobrīd - Rīgas Stradiņa universitāte), pēc tam ilgstoši bija arī Latvijas Universitātes (LU) profesore, un viņas lekcijas ir klausījušies vairums Latvijas ārstu. Mans tētis savukārt bija neiroķirurgs Stradiņa slimnīcā. Bērnībā es bieži viesojos pie viena vai otra no vecākiem darbā, kur varēju iepazīt ārsta profesiju no dažādām pusēm un izjust specifisko vidi. Tomēr dzīve izvērtās tā, ka es izvēlējos pedagoģiju. Biju aktīvs bērns, ar izteiktām līdera dotībām, un deviņu gadu vecumā pat tiku izslēgta no skolas par pretī runāšanu, kas ļoti ietekmēja mani un iedragāja līdera ambīcijas,” stāsta Z.Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāta vidusskola Patnis, kas Latvijā darbojas jau 30. gadu, investējot nepilnu pusmiljonu eiro pirmajā būvniecības kārtā, paplašina savu darbību, uzsākot jaunas ēkas būvniecību.

13. jūnijā ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula. Jaunā ēka tiks veidota, integrējot ilgtspējīgus risinājumus gan komunikācijās, gan iekštelpu interjerā. Projektu realizē arhitektu birojs “ar.4”, ko vada arhitekts Andris Vītols, projekta arhitekte - Ieva Spriņģe.

Būvniecība plānota divās kārtās – pirmā kārta tiks uzsākta šajā vasarā un plānots, ka nākamā mācību gada pēdējo zvanu skolēni varēs sagaidīt jau jaunajā ēkā. Katrā no kārtām plānots izbūvēt aptuveni 300 kvadrātmetru platību. Izmantojot koka konstrukcijas, ventilāciju ar rekuperāciju, kā arī apkures sistēmu ar siltumsūkni, tiks nodrošināta gan samazināta CO2 pēda, gan iespēja skolēniem uzturēties labi ventilētās telpās visa mācību gada garumā, kas pozitīvi ietekmes koncentrēšanās spējas un samazinās vīrusu izplatības riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #9

DB, 27.02.2024

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs, intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.februāra numurā lasi:

Statistika

Attītie odometri arī no Beniluksa valstīm

Tēma

Latvija pēc zinātnes potenciāla apsteidz Japānu, bet atpaliek no Igaunijas

Aktuāli

Lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug kā sēnes pēc lietus

Nodokļi

Nodokļos ieņēmumi dažu gadu laikā pieauguši par 58%

Tautsaimniecība

Ja Latvija attīstītos kā kaimiņvalstis

Nodokļi

Nodokļu revīzija ar jautājumiem

Meža nozare

Stagnācija ārzemēs samazina ienākumus par piektdaļu

Portrets

Zane Ozola, SIA Patnis dibinātāja

Brīvdienu ceļvedis

Gints Kukainis, SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs

Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #4

DB, 25.01.2022

Dalies ar šo rakstu

Ražošanai nepieciešamo izejmateriālu cenu vairākkārtējais pieaugums, pat dažu materiālu īslaicīgs deficīts būtiski sadārdzina ražošanu, vienlaikus pandēmijas ietekmē mainījusies patērētāju uzvedība un sīvā konkurence ražotājiem liek meklēt efektivizācijas risinājumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25. janvāra numurā lasi:

Statistika. Tēriņi pandēmijā – bažu un ierobežojumu spogulis.

Tēma. Investori komercīpašumos pērn ieguldījuši vairāk nekā pusmiljardu.

Naudas pieejamība un bažas par inflāciju mudina investorus ieguldīt nekustamajā īpašumā.

Kapitāldaļu tirdzniecība pieklususi.

Tendences. Birojus Rīgā, par spīti riskiem, būvēs vairāk.

Aktuāli. Inflācijas ugunsgrēka slāpēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena šodien ieradīsies vizītē Latvijā, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas pārstāve Zane Ozola.

Viņa pavēstīja, ka vizītes laikā plānota tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) apmeklējums.

EK priekšsēdētāja apmeklēs Latviju saistībā ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānismu, iniciatīvu "Next Generation EU" un Latvijas nacionālo Atveseļošanās plānu.

Iecerēts, ka šodien EK priekšsēdētāju Ministru kabinetā uzņems Ministru prezidents. Pēc amatpersonu sarunas notiks ar ūdeņradi darbināma trolejbusa apskate pie Ministru kabineta ēkas.

Paredzēts, ka pēc tam amatpersonas dosies uz RTU Arhitektūras fakultāti Ķīpsalā, kur iecerēts sniegt paziņojumu presei, aplūkot ES līdzfinansēto fondu projektu izstādi un Dizaina fabriku, kā arī tikties ar studentiem, pētniekiem un mācībspēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un konkurētspēju, 23. martā ar tiešsaistes lekciju par biznesa izaugsmes plānošanu jau septīto reizi tiks uzsākta SEB bankas uzņēmumu Izaugsmes programma.

Tās ietvaros 13 dažādu nozaru uzņēmumi turpmāko sešu mēnešu garumā ekspertu un mentoru vadībā pilnveidos zināšanas un prasmes tādās jomās kā inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un produktu vadība, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana un ilgtspēja.

Šogad Izaugsmes programmu SEB banka īsteno sadarbībā ar inovāciju vadības uzņēmumu “Helve”. Dalība Izaugsmes programmā ir bez maksas un tā paredzēta Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ar vismaz divu gadu pieredzi uzņēmējdarbībā. Kopš 2018. gada Izaugsmes programmu absolvējuši jau vairāk nekā 70 Latvijas uzņēmumu.

SEB Inovāciju vadītāja Irēna Vercmane: “Lielai daļai uzņēmumu šobrīd jāvelta papildu resursi, lai risinātu operatīvos jautājumus, kas saistīti ar ģeopolitisko situāciju un tās izraisīto ietekmi gan uz piegādes ķēdēm, gan noieta tirgiem. Taču tas nenozīmē, ka nepieciešamība stratēģiski domāt soli uz priekšu būtu kļuvusi nebūtiska. Šajos apstākļos vēl jo svarīgāk ir attīstīt spēju izaicinājumos saskatīt jaunas iespējas, lai nodrošinātu sava biznesa ilgtspēju. Tāpēc prieks, ka mūsu uzņēmēji saglabā izaugsmes ambīcijas un vēlas gan papildināt jau esošās zināšanas, gan apgūt ko jaunu savai attīstībai.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Durvis jaunās telpās ver SEB Inovāciju centrs

Db.lv, 26.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārcelšanās uz jaunām telpām 25.aprīlī durvis vēris SEB Inovāciju centrs. Sākotnēji tas atklāts jau 2018. gadā un atradās Vecrīgā, bet nu pārcēlies uz pieejamākām telpām Rīgā, K. Barona ielā. SEB Inovāciju centrs izveidots ar mērķi radīt ērtu vidi, kur iesaistīt uzņēmējus, sadarbības partnerus un ikvienu sabiedrības locekli dažādās inovāciju aktivitātēs.

SEB Inovāciju centri visās Baltijas valstīs rada vidi uzņēmumu uzplaukumam – vietu, kur uzņēmēji var saņemt atbalstu, mācīties, sadarboties un sasniegt savus mērķus. Šī vide atvieglo eksperimentēšanu sadarbībā ar fintech, akadēmisko sektoru un uzņēmumiem, lai veidotu jaunas, inovatīvas partnerības.

“SEB Inovāciju komandas mērķis ir veicināt izpratni par inovāciju vadību un uzņēmējdarbību, sniegt atbalstu šīm ekosistēmām un veidot jaunas sadarbības, iesaistoties kopradē. Jaunās telpas ir palīgs ceļā uz šo mērķu sasniegšanu. Tās palīdz veidot radošu vidi, kur atrast nākotnes biznesa modeļus sadarbībai ar citiem uzņēmumiem. Kopumā Inovāciju centrs tika radīts visiem – gan bankas klientiem un darbiniekiem, gan arī sadarbības partneriem,” skaidro SEB bankas Inovāciju vadītāja Ance Āboliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru