Nekustamo īpašumu attīstītājs “Vastint Latvia” ir saņēmis pirmās būvatļaujas ar projektēšanas nosacījumiem tehniskā projekta izstrādei īpašumam “Ezerparks” Čiekurkalnā, kas paredz pirmās kārtas dzīvojamo ēku un autostāvvietas būvniecību.

Tehniskā projekta izstrādi plānots pabeigt līdz nākamā gada vidum, un kā pirmos darbus attīstītājs paredz īstenot infrastruktūras izbūvi.

Attīstības īpašums “Ezerparks” (pagaidu jeb tehniskais projekta nosaukums) atrodas starp Ķīšezera, Rusova un Talejas ielām. Saņemtās būvatļaujas paredz sešu dzīvojamo ēku būvniecību ar kopumā 546 īres dzīvokļiem, kā arī daudzstāvu autostāvvietu, kurā būs vairāk nekā 600 stāvvietas un aptuveni 1200 m² komercplatību pirmajā stāvā.

“Esam gandarīti un pateicamies Pilsētas attīstības departamentam par tik ātru būvniecības dokumentācijas izskatīšanu un būvatļauju izsniegšanu zaļā koridora ietvaros. Prieks arī par sabiedrisko organizāciju iesaisti un saņemtajām pozitīvām atsauksmēm par projektu no Čiekurkalna attīstības biedrības un apvienības "Pilsēta cilvēkiem". Atsevišķs paldies Rīgas pilsētas arhitektam Pēterim Ratas par vērtīgiem priekšlikumiem jau teritorijas lokālplānojuma izstrādes gaitā. Lielākais darbs vēl tikai priekšā, taču uzņemtais starta ātrums ļauj cerēt uz to, ka jau tuvāko divu gadu laikā, mēs varētu nonākt līdz ēku būvniecībai,” norāda Romāns Astahovs, “Vastint Latvia” rīkotājdirektors.

Šī gada maijā Magdelēnas kvartāla attīstītājs “Vastint Latvia” pabeidzis otrās kārtas būvniecību, un ēkas veiksmīgi nodotas ekspluatācijā.

Otrās kārtas būvniecības ietvaros ir uzbūvētas divas biroju ēkas Antonijas ielā 17 un Antonijas ielā 21 ar 10 000 m2 lielām A klases biroju telpām un 1200 m² komerctelpām.

Magdelēnas kvartāls šobrīd ir vienīgais jaunais projekts Rīgas klusajā centrā, kur tiek piedāvātas augstākās klases un augstākās energoefektivitātes biroju telpas. Ēkā Antonijas ielā 17 visas pieejamās biroja platības turpmāk nomās IT uzņēmums “Atea Global Services”.

Bez biroja telpām ēkā vēl pieejamas 213 m2 lielas komerctelpas. Savukārt otrajā ēkā, Antonijas 21, 550 m2 atvēlēti restorāniem, drīzumā tiks atvērts Rimi Mini veikals, un Vastint Latvia sagaida tikpat lielu interesi arī par atlikušiem biroju stāviem, kas vēl nav rezervēti.

Sadarbībā ar “DEPO”, “Lidl” un “Moller Auto” Vastint Latvia īstenoja nozīmīga satiksmes mezgla pārbūvi Kārļa Ulmaņa gatves posmā starp Lielo, Lielirbes, Upesgrīvas un Jaunmoku ielu. Pārbūve tika pabeigta 2024. gada novembrī.

Projekta rezultātā būtiski uzlaboti satiksmes risinājumi nozīmīgā mezglā, kas savieno Rīgu ar Mārupi, lidostu un Kurzemi. Pārbūves ietvaros izveidoti regulējami savienojumi starp Lielirbes un Lielo ielu, Upesgrīvas un Jaunmoku ielu, radītas papildu braukšanas joslas, atjaunots brauktuvju segums, izbūvēti regulējami šķērsojumi ar ietvēm un veloceliņiem, kā arī radīta infrastruktūra četru pieturvietu izveidei esošajos un perspektīvajos sabiedriskā transporta maršrutos.

“Mēs 15 gadus cīnījāmies vieni, lai izveidotu pilnvērtīgus satiksmes savienojumus starp Rīgu un Mārupi. Esam gandarīti, ka mūsu jauni kaimiņi bija ieinteresēti sadarboties apkārtējās teritorijas attīstībā. Apvienojot spēkus, mums kopā izdevās pārliecināt kompetentās iestādes, savukārt apvienojot finanšu resursus – arī pārbūvēt abus krustojumus, padarot satiksmi uz Rīgas un Mārupes robežas ērtāku un drošāku visiem tās dalībniekiem. Man bija vairākas sarunas ar apkārtējo māju iedzīvotājiem Mārupes un Bieriņu pusē, kuri līdz šim vispār nelaida savus bērnus pāri Ulmaņa gatvei uz “Rimi” vai “Maximu" (un nupat tur atvēries arī “Lidl”), jo tas bija pārāk bīstami. Vairs tā nav,” pauž Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Magdelēnas kvartālā marta vidū nosvinēti spāru svētki, sasniedzot otrās kārtas ēku būvniecības augstāko punktu. Vainagi rotāja uzreiz divu ēku jumtu kores Antonijas ielā 17 un 21, simbolizējot Magdelēnas kvartāla otrās kārtas apjomīgāko būvdarbu pabeigšanu.

Svinīgas uzrunas un pateicības vārdus būvniekiem pasākumā teica Magdelēnas kvartāla attīstītāja Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs, otrās kārtas ēku projektētājs, OUTOFBOX biroja vadošais arhitekts Pēteris Bajārs un galvenais būvuzraugs, Būvuzraugi LV vadītājs Sergejs Frolovs.

“Ar šīm ēkām mēs vēlamies pārdefinēt to, ko nozīmē mūsdienīga darba vide galvaspilsētas biznesa dzīves pašā epicentrā. Visaugstākie ilgtspējas un kvalitātes standarti, nevainojams darba un dzīves balanss, spilgta laikmetīga arhitektūra Rīgas klusā centra pašā sirdī – šāda ir Magdelēnas kvartāla izcilības formula, ko no jauna apliecina otrās kārtas ēkas. Pateicos visiem būvniekiem, kas veica šos darbus ar tik lielu rūpību un iesaisti. Mums visiem ir, par ko lepoties,” sacīja Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Vastint Latvia 5.septembrī nosvinēja spāru svētkus Magdelēnas kvartāla trešajā būvniecības kārtā.

Ēku Strēlnieku ielā 4C plānots nodot lietošanā 2025. gada rudenī un tajā būs 57 pilnībā aprīkoti dzīvokļi īrei, kā arī divas komerctelpas.

Īres nama būvniecība ir turpinājums 2015. gadā aizsāktajai Magdelēnas kvartāla attīstībai, kuras gaitā 2018. gadā tapušas divas pirmās kārtas ēkas ar 116 dzīvokļiem.

Pašlaik norit arī otrās kārtas – divu biroja ēku būvniecība Antonijas ielā 17 un 21. Kopumā kvartālā būs piecas kārtas, kurās atradīsies 300 dzīvokļi, kā arī vairāk nekā 20 tūkstoši kvadrātmetru plašas komerctelpas un biroji. Kvartāla pilsētbūvniecības koncepcijas autors ir arhitekts Gatis Didrihsons.

"Pabeidzot šos būvdarbus un otrās kārtas būvniecību, būsim uzcēluši tikai nedaudz vairāk par pusi no kopējā šeit iecerētā apjoma, tādēļ liels darbs vēl ir priekšā," saka Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

IT uzņēmums Atea Global Services un nekustamo īpašumu attīstītājs Vastint Latvia šī gada septembrī parakstījis līgumu, kas paredz, ka Atea Global Services turpmāk nomās visas Antonijas ielā 17 pieejamās biroja platības Magdelēnas kvartālā, tādejādi kļūstot par šī brīža lielāko kvartāla biroju nomnieku.

Plānots, ka jaunā ēka tiks nodota ekspluatācijā nākamā gada sākumā, lai jau nākamajā pavasarī, pēc telpu izbūves, vairāk nekā 550 Atea Global Services darbinieki pārvāktos uz jauno biroju klusajā centrā.

Šis kļūst ne tikai par līdz šim lielāko biroja nomas darījumu Vastint Latvia vēsturē, bet arī par šī gada lielāko biroja nomas darījumu Latvijā.

Magdelēnas kvartālā pašlaik tiek būvētas divas biroja ēkas Antonijas ielā 17 un 21, kur ēku pirmajos stāvos ir paredzētas telpas arī restorāniem un veikaliem. Pirms sešiem gadiem šajā kvartālā tika pabeigta kvartāla pirmā kārta ar 116 dzīvokļiem un komerctelpām pirmajā stāvā pret gājēju pasāžu.

Romāns Astahovs, Vastint Latvia rīkotājdirektors, komentējot sadarbību ar Atea Global Services, norāda: “Parakstot šo nomas līgumu, Magdelēniešu skaits uzreiz palielinājās apmēram 3 reizes – mirklis, ko esam ilgi gaidījuši, un kas notiks pat ātrāk nekā esam plānojuši.”

Šovasar “Vastint Latvia” ir pārdevis pēdējo iegādei pieejamo dzīvokli Lindenholmā, tādējādi noslēdzot dzīvokļu pārdošanas posmu šajā projekta kārtā.

“Ir noslēdzies pēdējais pārdošanas darījums Lindenholmas kvartāla pirmajā kārtā. Ņemot vērā, ka globālā “Vastint” grupa pašlaik fokusējas uz īres dzīvokļu portfeļa attīstību, būs patiesi interesanti vērot, vai šis kļūs arī par pēdējo pārdošanas darījumu ne vien šajā projekta kārtā un visā projektā, bet vispār “Vastint Latvia” darbības vēsturē,” stāsta Romāns Astahovs, “Vastint Latvia” rīkotājdirektors.

Šobrīd Lindenholmas dzīvojamā kvartāla pirmajā kārtā uzbūvēti 209 dažādas platības dzīvokļi, tostarp 23 dzīvokļi ar izeju uz dārzu un 12 premium klases apartamenti divās trīsstāvu pilsētvillās. 90 no dzīvokļiem ir pārdoti, bet 119 tiek izīrēti.

Nākamajās būvniecības kārtās tiks turpināta zaļās un no auto brīvās kvartāla vides attīstība, uzceļot vēl 13 dažāda lieluma ēkas ar 457 dzīvokļiem.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Vastint Latvia” noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu ar starptautisko advokātu biroju “Sorainen”, kas pārcelsies uz Magdelēnas kvartāla otrās kārtas biroju ēku Antonijas ielā, Rīgā.

Paredzēts, ka zvērinātu advokātu birojs “Sorainen” turpmākos 10 gadus nomās divus augšējos stāvus ar kopējo biroja platību gandrīz 1900 m². Papildus biroju telpām nomnieka rīcībā būs arī trīs privātas terases 6. stāvā.

“Pārcelšanās uz Magdelēnas kvartālu ir “Sorainen” solis nākotnē. Mūsu pašreizējās biroja telpās esam veiksmīgi nostrādājuši jau 20 gadus, attīstoties no dažu cilvēku kolektīva līdz lielākajam advokātu birojam Latvijā. Vēlējāmies lielākas telpas, lai nav ierobežojumu turpmākai komandas attīstībai. Tāpat gribējām, lai jaunais birojs atspoguļo mūsu vērtības – kvalitāti, tieksmi uz izcilību, koncentrēšanos uz efektīvu palīdzību klientiem, kā arī vēlmi būt skaistā un arhitektoniski pārdomātā vidē. Meklējot jaunās telpas, pievērsām īpašu uzmanību arhitektūras un būvniecības kvalitātei, attīstītāja gatavībai iedziļināties mūsu vajadzībās, kā arī atrašanās vietai. Tādēļ priecājamies par sadarbību ar “Vastint Latvia”, kas kā attīstītājs vienmēr bijis gatavs mūs uzklausīt un ir centies saprast mūsu vajadzības, un esam gandarīti, ka jaunā biroja atrašanās vieta būs vien dažu simtu metru attālumā no pašreizējām telpām. Cieši sadarbojoties gan ar attīstītāju, gan mūsu dizaineriem no “RADADARA”, pašreiz strādājam pie telpu dizaina un iekārtojuma,” stāsta “Sorainen” biroja Latvijā vadošā partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone.

Latvija nodrošina 1,3% no kaltētu zirņu piegādēm globālajam tirgum.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tir-dzniecības organizācija) liecina, ka, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija bija pirmajā, bet 2024. gadā – trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no kaltētu zirņu eksporta.

Ar senu vēsturi

Zirņi ir viens no vissenākajiem kultūraugiem, kurš no savvaļas zirņiem tika selekcionēts aptuveni pirms 9500 gadiem mūsdienu Afganistānas un Ziemeļindijas teritorijā. Kā liecina arheoloģiskie atradumi, tad ap 5000. gadu p.m.ē. zirņus jau audzēja Senajā Ēģiptē – Nīlas ielejā. Senākie kaltētu zirņu atradumi cilvēku apmetnēs Centrālajā Eiropā un Indijā tiek datēti ar 4000. gadu p.m.ē. Savukārt ap 2000. gadu p.m.ē. zirņus audzēja praktiski visā Eiropā (Elzebroek A. T. G., Wind K. Guide to cultivated plants. Kembridža: CABI North Amer-ican Office, 2008, 238. lpp.).Zirņi bija nozīmīga lauksaimniecības kultūra Senajā Grieķijā un Senajā Romā, bet Latvijas teritorijā zirņus sāka audzēt krietni pirms Romas impērijas izveidošanās. Arheoloģiskajos izrakumos zirņi Latvijā ir atrasti senākos slāņos, nekā tie ir atrasti Zviedrijā (Rasiņš A., Tauriņa M. Pārskats par Latvijas PSR arheoloģiskajos izrakumos konstatētajām kultūraugu un nezāļu sēklām. Arheoloģija un etnogrāfija XIV. Rīga: Zinātne, 1983, 152. lpp.). Tomēr zirņi nekad nebija noteicošā lauksaimniecības kultūra Latvijas teritorijā.Līdz Pirmajam pasaules karam zirņi aizņēma aptuveni 2,2% no visas sējumu platības apriņķos, kuri vēlāk kļuva par Latvijas valsts teritoriju. Kā liecina Latvijas statistikas dati, 1923. gadā ar zirņiem tika apsēti vairāk nekā 37 tūkstoši hektāru, kas veidoja 3,4% no vi-sas sējumu platības (Bokalders J. Lauksaimniecība. Grām. Skujenieks M. Latvija. Zeme un iedzīvotāji. Rīga: A. Gulbja apgādniecība, 1927, 516. lpp.). 1935. gadā pākšaugu sējumi Lat-vijā jau sasniedza 41,8 tūkstošus hektāru, no kuriem zirņi un pupas veidoja vairāk nekā 80%. Latgales augstienes ziemeļaustrumos ar zirņiem un pupām bija apsēti 6% no sējumi-em, bet Ezernieku pagastā – pat 8% no visiem sējumiem (Rutkis J. Latvijas ģeogrāfija. Stokholma: apgāds Zemgale, 1960, 528. lpp.). 1940. gadā pākšaugus audzēja 36 tūkstošus hektāru lielā platībā.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Vastint Latvia” projekta Magdelēnas kvartāla otrās kārtas biroju ēkas Antonijas ielā 17 un 21, Rīgā pērnā gada decembrī saņēmušas Latvijā līdz šim augstāko LEED (Leadership in Energy and Environmental Design) v4 BD+C: Core and Shell sertifikācijas novērtējumu biroju ēku jaunbūvēm.

LEED Platinum sertifikāts apstiprina, ka ēkas atbilst izciliem ilgtspējas standartiem – tajās ir ieviesti risinājumi, kas būtiski samazina enerģijas un ūdens patēriņu, tiek izmantoti videi draudzīgi materiāli, nodrošināta augsta iekštelpu gaisa kvalitāte, kā arī bieži integrēti atjaunojamie energoresursi.

“Šis augstais novērtējums apliecina mūsu apņemšanos radīt augstas kvalitātes, ilgstpējīgas un apkārtējai videi draudzīgas biroju ēkas, kas pozitīvi ietekmē cilvēkus, kas tajās atrodas un strādā – viņu komfortu, veselību un produktivitāti un vienlaikus dod arī pienesumu apkārtējās pilsētas videi. Šāds sasniegums nebūtu iespējams bez iesaistītās projekta komandas, kas laicīgi paredzēja ilgstpējīgus risinājumus ēku arhitektūrā, labiekārtojumā un inženiersistēmās, pastiprinātu uzmanību tieši pievēršot ēkas energoefektivitātes risinājumiem, ventilācijas, dzesēšanas un apkures sistēmu kapacitātei, apgaismojuma līmenim, elektroenerģijas un ūdens resursu taupīšanai un kopējai darba vides kvalitātei, un papildus būvdarbu laikā sekojot līdzi šo risinājumu izpildījumam, iebūves mezgliem, izvēlētajiem materiāliem, to īpašībām un izcelsmei, kopīgi radot izcilu gala produktu,” skaidro Mārcis Jankaitis “Vastint Latvia” projektu vadītājs.

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Ņemt no turīgākā un dot trūcīgākajam – tas nestrādā īsti labi, jo beigās donors arī kļūst par plukatu.

Rīgas pašvaldības īpašumā esošā zeme un ēkas, attiecinot pret pilsētas IKP, ik gadu sarūk vērtībā, samazinās arī pilsētas ilgtermiņa saistības, toties nemainīgi aug līdzmaksājumu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā absolūtie lielumi. Pētījumā tiek izmantoti pētnieka, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera apkopotie dati par pašvaldību saistību, zemes un ēku vērtību izmaiņām atbilstoši Valsts kases informācijai, kā arī Rīgas pilsētas līdzmaksājumu dinamika Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atbilstoši pilsētas ikgadējiem konsolidētajiem budžetiem.

Puse Rīgas īpašumu pagaisuši

2009. gadā Rīgas pilsētas īpašumā bija ēkas un zeme par aptuveni 1,88 miljardiem eiro, bet 2024. gadā Rīgas nekustamo īpašumu vērtība bija 1,84 miljardi eiro. Ievērojot, ka inflācija 2009. gadā bija vien 9,7%, 2010. gadā – 2,5% un tad jau nedaudz nomierinājās, lai «trakot» atsāktu 2022. gadā. Caurmērā varam droši apgalvot, ka, absolūtajai vērtībai praktiski nemainoties, Rīgas īpašumu vērtība ir samazinājusies par aptuveni 50% vai divas reizes. CSP inflācijas kalkulators, salīdzinot 2009. gada 1. janvāri ar 2025. gada 1. janvāri, preču un pakalpojumu cenu ziņā apgalvo, ka inflācija ir 55,8%. Vienkāršībai un noapaļojot – izmantojam divas reizes, jo nekustamo īpašumu cena ir atkarīga no pārdošanas iespējas un zemi vai nekustamo īpašumu nevaram gluži vērtēt tikai pēc naudas skalas. Tajā pašā laikā vērtējums ir uzskatāms par samērā drošu, jo zemes un namu īpašumu vērtība parādās Rīgas bilancē, bet no tās pazūd atsavināto īpašumu cena. Proti, ar laiku īpašumi tiek pārdoti, bet pēc absolūtās vērtības atlikušie maksā tikpat, un no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nekas nemainās. Patiesībā Rīgas rāte, rēķinot 2009. gada cenās, ir zaudējusi vismaz pusi no īpašumu vērtības. Vai nu tie ir atsavināti, vai arī totāli zaudējuši vērtību, nonākot avārijas stāvoklī. Visticamāk, skaitot īpašumus, proporciju neiegūsim, jo atsavināti ir vērtīgie vai likvīdie īpašumi, bet palikuši tādi, kurus pārdot ir grūti. Daļa no tiem stāv un bojājas.

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas veic darījumus ar lauksaimniecības zemi ar mērķi to saglabāt un izmantot lauksaimnieciskā apritē, astoņu darbības gadu laikā iegādājies lauksaimniecības zemes īpašumus 27 300 hektāru platībā kopējam fonda īpašumu portfelim februārī sasniedzot 100 miljonus eiro.

Zemes fonda portfelī šā gada 31.janvārī bija 1386 īpašumi 27.3 tūkstošu hektāru apjomā. Aptuveni trešo daļu fonda portfelī jeb 30 miljonus eiro veido reversās nomas darījumi, kopumā reversajā nomā iegādāti 470 īpašumi. Papildus ar fonda aktīvu iesaisti ir iegādāti, sakopti un atdoti lauksaimniecībā ilgstoši nekopti īpašumi vairāk nekā 670 hektāru platībā.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informē: "Astoņu darbības gadu laikā Zemes fonds piedzīvojis stabilu izaugsmi un tādu to prognozējam arī turpmākajos gados. Efektīvs un sevi pierādījis Zemes fonda pakalpojums ir reversā noma, kad zemnieks zemi pārdod fondam ar garantētām nomas tiesībām un uzreiz arī slēdz atpakaļpirkuma līgumu. Tādējādi lauksaimnieks iegūst akūti nepieciešamos resursus, turpina apsaimniekot savu zemi, to nomājot. Redzam ļoti labu tendenci, ka praktiski visi reversajā nomā pārdotie īpašumi līgumā noteiktajā termiņā tiek atpirkti un atgriežas lauksaimnieku īpašumā, turklāt pat pirms maksimālā piecu gadu termiņa. Prognozējam, ka 2024.gadā pieprasījums pēc reversās nomas būs liels, jo 2023.gads lauksaimniekiem bija viens no pēdējā laikā grūtākajiem gan laikapstākļu, gan produkcijas iepirkuma cenu dēļ. ALTUM instrumentu kopējais portfelis sniedzas jau pāri vienam miljardam eiro un Zemes fonds ir ļoti nozīmīga tā daļa tieši lauksaimniecības segmentā, līdzās lauksaimniekiem paredzētajām kreditēšanas programmām, tai skaitā aizdevumiem līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski atvieglotām nodrošinājuma prasībām un aizdevumiem apgrozāmajiem līdzekļiem ar fiksētu likmi 3,5%".

Pēdējo sešu mēnešu laikā Latvijas meža zemju tirgū vēl izteiksmīgāk dominē vietējais kapitāls, kamēr ārvalstu investoru aktivitāte ir ievērojami sarukusi. Lai gan darījumu skaits 2025. gada 1. ceturksnī ir sarucis, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, zemes cenas uz hektāru saglabājas salīdzinoši stabilas – arvien nelielu lejupslīdi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veidotais “Lauku īpašumu tirgus indekss”.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmais ceturksnis / 2025:

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Meža īpašumi:

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padome ir izskatījusi uzņēmuma operatīvos 2023.gada darbības rezultātus. LVM aizvadīto gadu ir noslēgusi ar 261,7 miljonu eiro peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā.

LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš uzsver: "2023.gada darbības rezultāti atspoguļo netipisku situāciju - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, taču tos sekmējušas augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos. Salīdzinot ar 2023.gada sākumu, gada beigās LVM pārdotās vidējās apaļkoksnes sortimenta cenas jau bija kritušās par 12%. Ņemot vērā to, ka pasaules koksnes produktu tirgū turpinās stagnācija un arī būvniecības nozares atdzīvošanās Eiropā pagaidām nav vērojama, 2024.gadā prognozējama uzņēmuma ieņēmumu samazināšanās, kas ietekmēs arī LVM peļņas rādītājus."

2023.gadā koksnes pārstrādes uzņēmumiem piegādāti 6,94 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimentu, kā arī pārdoti 0,13 miljoni kubikmetru augošu koku. Kopumā 2023.gadā tirgum piegādātajā lietkoksnē akumulētā oglekļa apjoms, izteikts CO2 ekvivalentā, ir 6,4 miljoni tonnas.

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

2024.gadā iegūts 3,2 milj. tonnu graudu, kas ir par 436,4 tūkst. tonnu jeb 16,1% vairāk nekā 2023.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Pērn graudaugu vidējā ražība sasniedza 39,4 centnerus no hektāra jeb par 15,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kad graudaugu ražība laikapstākļu ietekmē bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā - 34,1 centners no viena hektāra. Vidējās ražības pieaugums vērojams visiem graudaugu kultūraugiem.

Ziemāju graudaugu kopraža 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu palielinājās par 321,4 tūkst. tonnu jeb 15,3%, sasniedzot 2,4 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība pieauga no 41,3 centneriem no hektāra 2023.gadā līdz 47,5 centneriem 2024.gadā.

Ziemas kvieši veidoja 69,0% no visas graudu kopražas (2023.gadā - 69,5%). Vidējai ražībai no viena hektāra pieaugot par 16,4% (no 42,7 centneriem 2023.gadā līdz 49,7 centneriem 2024.gadā), ziemas kviešu kopraža sasniedza 2,2 milj. tonnu, kas ir par 289,1 tūkst. tonnu jeb 15,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Lauksaimnieku organizācijas pagaidām vēl nav nonākušas pie vienošanās, kādam būtu jābūt Riska fondam, no kura kompensētu zaudējumus, kurus zemniekiem nesedz apdrošināšana, bet kompromiss būtu jāpanāk rudens laikā, lai fonds nākamgad varētu sākt darboties, intervijā teica Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš norādīja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) viedoklis ir, ka lauksaimniekiem pašiem ir jāspēj vienoties par to, vai šāds fonds ir nepieciešams, un kādiem būtu jābūt tā darbības principiem, jo valsts puse neko nevēlas uzspiest.

"Tomēr tas nav viegls jautājums, un es nedomāju, ka diskusija beigsies ātri. Taču šajā rudenī par to ir jātiek skaidrībā," norādīja Gūtmanis.

Viņš minēja, ka lauksaimnieki uzskata, ka Riska fondam nevajadzētu negatīvi ietekmēt jau strādājošo apdrošināšanas sistēmu attiecībā, piemēram, uz labības apdrošināšanu. Tajā pašā laikā vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka Latvijā netiek apdrošināti dārzeņu stādījumi un augļu dārzi, jo to apdrošināšana līdz šim zemniekiem ir bijusi pārāk dārga. Tāpat ir jautājums, kā rīkoties gadījumos, kad apdrošināšanas nav, bet ir radīti lieli zaudējumi.

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen no 2025. gada 1. decembra pārceļas uz jaunām biroja telpām Magdalēnas kvartālā Antonijas ielā, Rīgā, kur turpmāk nomās divus augšējos stāvus ar kopējo biroja platību gandrīz 1900 m².

Papildus biroju telpām nomnieka rīcībā būs arī trīs privātas terases 6. stāvā.Jaunās biroja telpas veidotas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju “Vastint Latvia” un dizaineriem no “RadaDara”.

Pārcelšanās uz Magdelēnas kvartālu ir Sorainen solis nākotnē, plānojot izaugsmi un turpmāku komandas attīstību.

“Mūsu pašreizējā birojā esam veiksmīgi nostrādājuši jau vairāk nekā 20 gadus, attīstoties no dažu cilvēku kolektīva līdz lielākajam advokātu birojam Latvijā. Vēlējāmies lielākas un mūsdienīgākas telpas, lai nav ierobežojumu turpmākai komandas attīstībai. Tāpat gribējām, lai jaunais birojs atspoguļo mūsu vērtības – kvalitāti, tieksmi uz izcilību, koncentrēšanos uz efektīvu palīdzību klientiem, aktīvu sadarbību kolēģu vidū, kā arī vēlmi būt skaistā un arhitektoniski pārdomātā vidē. Meklējot jaunās telpas, pievērsām īpašu uzmanību arhitektūras un būvniecības kvalitātei, attīstītāja gatavībai iedziļināties mūsu vajadzībās, kā arī atrašanās vietai,” stāsta “Sorainen” biroja Latvijā vadošā partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024. gada pirmo pusgadu, ievērojami palielinājies atsavināto būvju skaits, savukārt būtiski samazinājies šogad pārņemto vidi degradējošo ēku un īpašumu skaits.

Šobrīd kapitālsabiedrības pārraudzībā ir 138 vidi degradējošas būves 84 adresēs. 115 ēkas, kas izvietotas kopumā 65 īpašumos atrodas atsavināmajā portfelī, 15 ēkas, kas izvietotas 12 īpašumos – pamata un astoņas ēkas, kas izvietotas septiņos īpašumos – aktīvu portfelī. Lai gan iepriekšējos gados ievērojami audzis pārņemto vidi degradēto īpašumu skaits, šogad novērojams šāda veida pārņemto īpašumu skaita kritums un atsavināto īpašumu pieaugums. Tādējādi kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu portfelī vidi degradējošu būvju platība sastāda vien 1,8 % no kopējās būvju platības. Atsavināmajā portfelī šādu būvju platības īpatsvars ir vislielākais – 27,8%, savukārt aktīvu portfelī – 5,6%, taču pamata portfelī vien 3%.

Galvenā ziņa meža tirgū pēc ilgāka klusuma perioda ir IKEA ("Ingka Investments") plāni iegādāties "Sodra" Baltijas portfeli par 720 miljoniem eiro. Kā stratēģisks "ārpus tirgus" darījums, tas tūlītēju efektu uz atklātā tirgus cenām neradīs, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperi.

Darījums Latio ieskatā demonstrē divas lietas: "Sodra" iziet no investīcijām ar iespaidīgu peļņu, un IKEA būtiski palielina savu jau tā nozīmīgo īpašumu apjomu, kļūstot par lielāko privāto zemju īpašnieku. Šis notikums, kopā ar JYSK plāniem Baltijā, apliecina Latviju kā drošu un rentablu vidi lielajiem ilgtermiņa investoriem.

"Šis darījums ir spēcīgs signāls. Tā ir stratēģiska portfeļa nodošana, kas tieši tirgus cenas neietekmē, bet parāda divas lietas: "Södra" potenciāla peļņa apliecina, ka tirgus ir rentabls, savukārt IKEA investīcija – ka tas ir drošs," komentē Jānis Vēbers, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

2025. gada pirmajā pusgadā lauksaimniecības zemju tirgū saglabājās reģionālas atšķirības. Visdārgāk zeme tika pārdota Zemgalē, kur vidējā cena sasniedza 6 740 EUR par hektāru, un Pierīgā – 6 545 EUR/ha. Kurzemes reģionā cenas bija nedaudz zemākas, taču joprojām augstas – vidēji 5 570 EUR/ha, savukārt Vidzemē un Latgalē darījumi notika par ievērojami zemākām cenām – attiecīgi 4 054 EUR/ha un 2 991 EUR/ha.

Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījums, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem un arī Latvijai, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

Viņš piebilda, ka darījums ir pozitīvs signāls Latvijai, jo valsts pārāk daudz izceļ ģeopolitiskos riskus un "noraksta" Latvijas investīciju vidi. "Investori nebaidās no Latvijas. Ārvalstnieki turpina investēt un notiek milzīgi darījumi ar Latvijā esošiem aktīviem," uzsvēra Klauss.

Viņš arī sacīja, ka darījums kopumā ir vērtējams pozitīvi, jo "Ingka Investments" ir Latvijā zināms uzņēmums ar pieredzi, un tas ir "profesionālis savā jomā".

Vienlaikus Klauss atzīmēja, ka darījuma cena pamatā atbilst pieņēmumiem, kas izskanēja gada sākumā. "Tas liecina, ka bažas par to, ka Latvija varētu būt kļuvusi par toksisku investīcijām vai te būtu jārēķina milzīgas atlaides potenciāliem ģeopolitiskiem riskiem, līdz galam neatbilst patiesībai," viņš teica.