Ražošana

Veiksmes pamatā ir prasme mainīties

Armanda Vilcāne, 10.05.2018

Sergejs Viņarskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Matraču ražotājs SIA Sendeko Latvia tuvākajā nākotnē plāno piecas reizes palielināt saražoto apjomu, sasniedzot aptuveni piecus tūkstošus matraču mēnesī

Matraču ražotāja SIA Sendeko Latvia apgrozījums pēdējos piecos gados teju četrkāršojies, 2017. gadā sasniedzot vienu miljonu eiro. Tas uzņēmumam nodrošinājis vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «Uzņēmējs nevienā brīdī nedrīkst apstāties, un apgrozījums ir jāaudzē nepārtraukti, jo izdevumi palielinās, tāpēc, lai nopelnītu tikpat daudz, cik iepriekš, tas ir jāpalielina. Tur neko nevar darīt,» uzsver SIA Sendeko Latvia valdes priekšsēdētājs Sergejs Viņarskis. Straujo izaugsmi pēdējos gados viņš skaidro ar profesionālu komandu un spēju nepārtraukti transformēties, pielāgojoties tirgus apstākļiem. Šobrīd uzņēmumam ir vairākas matraču kolekcijas, taču par līdz šim veiksmīgāko tiek uzskatīta jaunākā – Dancing collection.

Audzē eksportu

Mīksto mēbeļu biznesā S. Viņarskis un viņa sieva, SIA Sendeko Latvia īpašniece Nataļja Viņarska darbojas kopš 1995. gada. «Vairāk nekā 10 gadus ražojām dīvānus, mūsu uzņēmumam bija arī vairāki veikali, tostarp Limbažos, Cēsīs, Valmierā un Olainē. Krīzes laikā, kad viss sāka brukt, diemžēl uzņēmumu nācās slēgt,» neslēpj S. Viņarskis. Lielā pieredze dīvānu ražošanā, kā arī gadu gaitā uzkrātā klientu bāze pēc pāris gadiem gan ģimenei lika atgriezties mīksto mēbeļu biznesā, sākot matraču ražošanu. «Nevajag baidīties – ja ir ideja, to vajag īstenot. Liels atbalsts man vienmēr ir bijusi mana komanda. Ir cilvēki, kas ar mani strādā jau kopš 1995. gada, un par to es esmu viņiem ļoti pateicīgs. Bez cilvēkiem neko neizdarīsi. Ja ir kolektīvs, kas gatavs tavas idejas pieņemt, tad vari strādāt,» pauž uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, norādot, ka gandrīz visas nākotnes ieceres tiek apspriestas arī ar darbiniekiem. «Gribu, lai mūsu cilvēki tic mūsu idejām un produktiem, tāpēc daudz komunicējam,» atzīst S. Viņarskis.

SIA Sendeko Latvia dibināta 2011. gadā un kopš tā laika nodarbojas ar matraču ražošanu un tirdzniecību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pēdējos gados nelielu daudzumu matraču ražotājs eksportē arī uz Poliju, bet drīzumā paredzēts ieiet arī Vācijas tirgū. Uzņēmumā atklāj, ka šogad trīs mēnešos eksporta apjoms pirmo reizi bijis lielāks nekā Latvijā pārdoto matraču apjoms. «2017. gadā eksportējām 40% no saražotā, šogad eksports ir audzis par 20%. Tas bija mūsu mērķis, jo negribējām būt atkarīgi tikai no vietējā tirgus,» atzīmē S. Viņarskis.

Visu rakstu Veiksmes pamatā ir prasme mainīties lasiet 10. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Liepājas kafejnīca un radošā telpa Ideju bode izbeidz savu darbību

Laura Mazbērziņa, 25.05.2018

Foto: facebook.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā pazīstamā kafejnīca un radošā telpa «Ideju bode» savu darbību izbeidz, reģionālajam portālam rekurzeme.lv apliecinājusi tās izveidotāja un īpašniece Krista Lapiņa.

«Tas ir dažādu iemeslu kopums un sakrīt ar to, ka gribas ko pamainīt,» viņa saka par savu lēmumu.

Iemesls esot gan finansiālā situācija, gan fakts, ka K. Lapiņa pārceļas uz dzīvi Rīgā. Uzņēmumu vadīt no attāluma nebūtu iespējams, bet to pārcelt uz galvaspilsētu viņa arī negrasās. K. Lapiņa atklāj, ka ideju jauniem izaicinājumiem galvaspilsētā viņai netrūkst, un smejas, ka situācijā, kad iedzīvotāju paliek arvien mazāk, daudzi bijušie liepājnieki atkal satiekas Rīgā.

«Ideju bode» telpās bija izvietots mākslas preču salons un kafejnīca, pēc Kristas Lapiņas iniciatīvas tika rīkotas izstādes, alternatīvas mūzikas vakari, sadarbībā ar kino «Bize» bez maksas tika demonstrētas Eiropas nekomerciālās filmas. «Ideju bodē» notika arī dažādi semināri – tostarp veselīgu ēdienu gatavošanas meistarklases, semināri jaunajiem uzņēmējiem, telpas tika izīrētas banketiem un citiem sarīkojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas digitālā izaugsme

Signe Bāliņa - Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Latvijas Universitātes profesore, Dr. oec., 20.06.2018

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) digitālās attīstības kopējā novērtējumā Latvija saglabājusi 19. vietu starp pārējām dalībvalstīm. Tā liecina Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītāji. Turklāt tādos aspektos kā «Savienojamība» un «Interneta pakalpojumu lietošana» Latvija guvusi progresu, sasniedzot 10. vietu, savukārt rādītājā «Digitālie publiskie pakalpojumi» gada laikā esam pakāpušies no 14. uz 9. vietu.

No vienas puses, varam būt gandarīti, jo izaugsme šajos rādītājos apliecina ne tikai valsts digitālo publisko pakalpojumu attīstību, bet arī visas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares ikgadējo izaugsmi un produktivitāti. No otras puses, DESI dati atklāj, ka Latvijai jāveicina progress tādos aspektos kā «Cilvēkkapitāls», kur joprojām atpaliekam no ES vidējā līmeņa, un «Digitālo tehnoloģiju integrācija», kur ierindojamies vien 23. vietā. Turklāt – DESI autori norāda, ka nedaudz vairāk kā pusei Latvijas iedzīvotāju nepiemīt vai ir minimālas digitālās prasmes. Tas negatīvi ietekmē sabiedrības konkurētspēju un pilnvērtīgu iekļaušanos darba tirgū, kur digitālas prasmes sen vairs nav nekas unikāls, bet tādas pašas pamatprasmes, kā prasme lasīt, rakstīt un rēķināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Matraču ražotājs SIA Sendeko Latvia izsludinājis desmit iepirkumus

Db.lv, 28.06.2018

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novada uzņēmums SIA Sendeko Latvia izsludinājis desmit iepirkumus, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 5500 eiro vēlas iegādāties darbgaldu porolona vertikālai griešanai, par 6000 - elektrisko palešu pārvadātāju, par 4000 - galdu auduma baķu griešanai, par 12 tūkstošiem eiro – mašīnu matrača kanšu apstrādāšanai, par 16 tūkstošiem eiro - mašīnu rāvējslēdzēja iešūšanai pārvalkā, par 60 tūkstošiem eiro - stepmašīnu un darbgaldu stepēta audekla piegriešanai, par 5000 - mehānisku darbgaldu matrača iepakošanai, par 16,5 tūkstošiem eiro – divus darbgaldus matrača apmalošanai, par 45 tūkstošiem eiro - automātisku darbgaldu matrača iepakošanai, bet par 16 tūkstošiem eiro - iepakošanas rulli, kas saloka pirms tam sapresētus un plēvē iekausētus gatavos matračus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Likuma normas interpretācija šokē investorus

Māris Ķirsons, 06.07.2018

DB 6.jūlija numura vāks

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kas vajadzīgs, lai jaunuzņēmums kļūtu veiksmīgs

, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darbiniekiem nevarēs prasīt svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos

Db.lv, 01.11.2018

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 1.novembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā.

Ja darba pienākumu veikšanai nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lietot valsts valodu, paredz jaunā Darba likuma redakcija.

Likums tagad paredz: ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai uz valodas pamata, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodas prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas – zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurētspējas matrica – rīks stratēģisku lēmumu pieņemšanai

Andžela Veselova - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 02.11.2018

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērtētu nozares vai uzņēmuma konkurētspēju, tiek izmantoti dažādi modeļi un metodes, piemēram, BCG jeb Bostonas Konsultāciju Grupas (Boston Consulting Group) produktu portfeļa matrica, kā arī GE (General Electric) daudzfaktoru analīze jeb izaugsmes un tirgus daļas matrica u.c.

Taču, raksturojot esošo konkurētspējas situāciju, bieži ar minētajiem rādītājiem ir par maz. Analīzē jāiekļauj plašāka dažādu iekšējo un ārējo faktoru analīze. Tāpēc mūsdienās katrs uzņēmums, kurš patiesi vēlas veikt noteiktus uzlabojumus uzņēmējdarbībā, pielieto Konkurētspējas profila matricu (The Competitive Profile Matrix jeb CPM).

Tas ir bezmaksas stratēģiskās plānošanas rīks, kas mūsdienās uzņēmumiem ļauj salīdzināt sevi ar konkurentiem, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu gan savas, gan konkurentu stiprās un vājās puses. Matricas izveidošana nav pārāk sarežģīts, bet vairāk gan laikietilpīgs process. Uzņēmumam arī jārēķinās, ka matricas veidošanā iesaistītiem cilvēkiem ir jāpārzina situācija uzņēmumā un jāspēj novērtēt konkurenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uz Latvenergo valdes locekļa amatu pieteicies 31 pretendents

LETA, 28.11.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz energoapgādes kompānijas Latvenergo valdes locekļa amatu pieteicies 31 pretendents, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ivita Bidere.

Viņa norādīja, ka tuvākajās dienās Latvenergo padomes Cilvēkresursu komisija sāks 31 pretendenta vērtēšanu trijās kārtās. Pēc tām vienu līdz trīs labākos kandidātus virzīs padomei gala lēmuma pieņemšanai.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka konkurss uz Latvenergo valdes locekļa amatu tika izsludināts 29.oktobrī.

Latvenergo valdes locekļa amata kandidātiem obligāti tika prasīta augstākā izglītība inženierzinātnēs vai dabaszinātnēs; valsts valodas un angļu valodas prasmes C1 līmenī; ne mazāk kā triju gadu pieredze darbā ar liela apjoma projektiem ražošanas, enerģētikas vai būvniecības uzņēmumos; zināšanas par korporatīvās pārvaldības principiem; pieredze organizācijās ar daudzpakāpju vadības struktūru; izpratne par uzņēmuma ilgtermiņa finanšu, risku un personāla vadību; vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā, kas nodrošina kompetences un zināšanas, kuras nepieciešamas, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā; kā arī pieredze komandu darbā - komandu veidošanā, vadīšanā, iekļaušanās jaunās komandās, komandas darba produktivitātes paaugstināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Piesaista vismaz 34,9 miljonus eiro

Anda Asere, 27.12.2018

Foto: Caro/Sorge/Reuters/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši vismaz 34,9 miljonus eiro, liecina Latvijas startup asociācijas Startin.LV apkopotā informācija.

Asociācijas projektu vadītāja Elīze Rubesa piebilst, ka gads vēl nav beidzies un, iespējams, dati vēl var mainīties.

Vienu no šā gada publiski zināmajām lielākajām investīcijām – piecus miljonus eiro – piesaistīja tiešsaistes savstarpējo aizdevumu platforma «Mintos». Turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt IBAN kontus un saņemt debetkartes. IBAN konts dos iespēju platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši «Mintos» kontā, savukārt debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos. Kopš uzņēmuma darbības sākuma platformā finansēti kredīti vairāk nekā miljarda eiro apmērā, padarot «Mintos» par lielāko šāda veida aizdevumu tirgu pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Latvijas pieci gadi eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi

LETA, 02.01.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Inovē vai gatavojies aiziet no biznesa

Anda Asere, 02.01.2019

Nikolauss Franke (Nikolaus Franke), Vīnes Ekonomikas un biznesa universitātes WU Vienna Uzņēmējdarbības un inovācijas institūta vadītājs.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākoties uzņēmējus virza vajadzība pēc neatkarības, nevis vēlme nopelnīt vēl vienu miljonu, tā uzskata profesors Nikolauss Franke (Nikolaus Franke), Vīnes Ekonomikas un biznesa universitātes WU Vienna Uzņēmējdarbības un inovācijas institūta vadītājs.

Viņa skatījumā, visa sabiedrība iegūtu, ja jau bērniem un jauniešiem viņiem piemērotā veidā mācītu par uzņēmējdarbību un mudinātu aktivizēt uzņēmējspējas. Vairāk par mītiem saistībā ar biznesu un to, kā ieviest organizācijā inovāciju, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kas ir populārākie mīti par uzņēmējdarbību?

Viens no tiem ir par uzņēmēju kā supervaroni. Medijiem patīk šie stāsti, kur viens cilvēks pārvar visus šķēršļus un kļūt par varoni. Realitātē tā gluži nav. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, parasti ir komanda, vienam ir grūti. Ļoti reti visas vajadzīgās prasmes, spējas un zināšanas ir apvienotas vienā indivīdā. Visbiežāk cilvēki ar tehnoloģiju zināšanām ir relatīvi nabadzīgi, ja runājam par biznesa prasmēm, pārdošanu, finanšu plānošanu. Otrkārt, maldīgs ir priekšstats par tūlītējiem panākumiem. Tie prasa laiku, reti notiek vienas nakts laikā. Varbūt ir tādi priekpilni brīži, kad tiek piesaistīts pirmais klients vai investors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Konferencēs būtisks ir «wow» faktors

Kristīne Stepiņa, 12.02.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nemainīga vērtība konferencēs ir to saturs; vērojama pasākumu tematiskā segmentācija.

Uzņēmumu vēlme iesaistīties konferenču organizēšanā pieaug. Gan organizatori, gan sarīkojumu apmeklētāji novērtē iespēju aprunāties ar dažādu nozaru līderiem, konkrētas jomas ekspertiem, dalīties pieredzē un zināšanās. Laikā, kad tehnoloģijas ir mainījušas informācijas uztveršanas paradumus, konferenču rīkotājiem ir jādomā ne tikai, kā piesaistīt, bet arī kā noturēt klausītāju uzmanību. Dažādi tehniskie risinājumi ir kļuvuši pašsaprotami, tie nenosaka toni pasākumos, bet palīdz veidot saturu un kalpo klausītāju ērtībām.

Divi vaļi

Katru pusgadu vai pat biežāk ir kaut kas modīgs, ko izmēģina konferenču rīkotāji, piemēram, jautājumi tiešsaistē, lai iesaistītu auditoriju, čipotas aproces, lai varētu izsekot, pie kuriem stendiem ir lielākais apmeklētāju skaits, vai īpaši konferencēm izstrādātas aplikācijas un daudz kas cits, taču nemainīga vērtība ir tieši konferences saturs, uzskata reputācijas vadības kompānijas Lejiņa & Šleiers vecākais partneris Juris Šleiers, citējot Koko Šaneli, kuras teiktais «mode mainās, bet stils paliek», viņaprāt, pilnībā atbilst konferenču organizēšanas tendencēm. «Pirms kāda laika tehnoloģijas bija pārdošanas rīks un veids, kā atšķirties no konkurentiem, bet šobrīd tās ir pašsaprotamas. Savā ziņā tās var pielīdzināt e-talonam,» vērtē uzņēmuma Win Partners vadītājs Valters Gražulis. «Būtisks ir «wow» (spēcīgs pārsteigums) faktors, ko sniedz saturs, proti, kādus cilvēkus pasākuma apmeklētājs dzirdēs un ko praktisku iegūs no tā apmeklēšanas,» viņš teic. Turklāt pat salīdzinoši pareizās korporatīvās konferences cenšas kļūt par piedzīvojumu, nevis tikai sadarbības partneru un darbinieku pasākumu. «Tās sāk arvien vairāk līdzināties rokkoncertam vai šovam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Strīds ar nodokļu administrāciju paralizē biznesu

Māris Ķirsons, 28.02.2019

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes.

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme.

«Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vai paspēji izlasīt? Strīds ar nodokļu administrāciju paralizē biznesu

Māris Ķirsons, 01.03.2019

Arturs Korsaks

Foto: Vitālijs Stīpnieks

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ir lūzuma punkts, kad mainās banku vide

Sandris Točs, speciāli DB, 21.03.2019

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izglītība vairs nav privilēģija

Edgars Grīnis,Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors, 26.03.2019

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms vairākām desmitgadēm karjeras uzsākšanai pietika vien ar skolas absolvēšanu, turklāt zināšanu dzīves ilgums bija mērāms desmitgadēs, tad mūsdienās šis princips ir būtiski mainījies. Zināšanu daudzums aug eksponenciāli, turklāt daudzās jomās zināšanu dzīves ilgums tagad ir mērāms mēnešos un gados. Mūsdienu pasaule prasa no cilvēkiem arvien augstāku izglītības līmeni un kvalifikāciju, un būtiskāka ir spēja ātri apgūt jauno, nevis jau iegūtās zināšanas.

Reālai dzīvei nepieciešamas zināšanas

Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, un visi cilvēces panākumi lielākoties sasniegti tieši pateicoties spējai sadarboties un komunicēt. Jau izsenis zināšanas un prasmes ir tikušas nodotas no mutes mutē, no tēva dēlam, no meistara māceklim, vērojot un atdarinot. Izglītības saturu veidoja tikai dzīvei nepieciešamās prasmes – to varētu dēvēt par pirmatnējo profesionālo izglītību. Lielas pārmaiņas ieviesa rakstības izveidošanās. Neliela daļa izredzēto spēja pierakstīt notikumus, atklāsmes un citas gudrības, vēl neliela daļa prata uzrakstīto izlasīt. Izglītības saturs kļuva daudz abstraktāks, un radās iespēja mācīties arī patstāvīgi – lasot un domājot. Protams, lai iemācītos lasīt un rakstīt, parasti bija jāiet skolā. Pamazām arvien vairāk nodalījās prasmes (amati, aroda meistari) un zināšanas (zinātnes) – profesionālā un akadēmiskā izglītība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apvienotajā Karalistē mudina ieviest pamata ienākumus ikvienam

Lelde Petrāne, 08.05.2019

Foto: PA Wire/PA Images/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram pieaugušajam Apvienotajā Karalistē jānodrošina pamata ienākumi 48 Lielbritānijas sterliņu mārciņu (aptuveni 55 eiro) apmērā nedēļā, teikts jaunā ziņojumā ietvertās rekomendācijās, ziņo BBC.

Šādu jauninājumu varētu finansēt, atceļot vairāk nekā 1000 nodokļu atvieglojumus, rosināts ziņojumā, kuru sagatavojis SOAS Londonas Universitātes profesors Gajs Stendings.

Leiboristu partija, kas iepriekš pacēlusi ideju par pamata ienākumiem, atbildējusi, ka izvērtēs ziņojumu pirms nākamā manifesta sagatavošanas.

Pamata ieņēmumi jau tiek testēti citās valstīs. Pamata ienākumu aizstāvji apgalvo, ka tas samazina nabadzību un nevienlīdzību, nodrošinot garantētus ienākumus. Savukārt, kritiķi uzskata, kas tas būs trieciens smagi strādājošajiem nodokļu maksātājiem. Tas nozīmētu pabalsta maksājumus ikvienam, pat cietumniekiem, apmaiņā pret nodokļu atvieglojumiem citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pastāvēs, kas pārvērtīsies

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 07.10.2019

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtrauciet pusaudžiem likt izvēlēties profesiju visam mūžam. Pasaule mainās ļoti strauji. Tāds bija viena no lielākajiem Lietuvas uzņēmumiem – SBA Group – finanšu direktora Igna Mačeika vēstījums Latvijas Bankas rīkotajā konferencē par darba tirgu.

Šāds uzstādījums ir vērā ņemams un pilnībā XXI gadsimta realitātei atbilstošs. Ja kādreiz skaitījās goda lieta visu mūžu nostrādāt vienā darba vietā, nereti vienā un tai pašā amatā, tad mūsdienās tas jau ir arhaisms. Ja nekas cits, tad veicamie pienākumi darba mūža laikā vienā un tai pašā amatā var mainīties vairākkārt. Galvenokārt to nosaka jauno tehnoloģiju ienākšana nozarē. Darba vietas ne tikai izzūd, tās transformējas un rodas no jauna. Tikpat fleksibliem jābūt arī strādājošajiem, īpaši tiem, kuri vēl šodien sēž skolas solā. Jo šodien skaidri zināt, kādas profesijas būs vai nebūs pieprasītas pēc 20 gadiem, gluži vienkārši nav iespējams.

Ir pilnīgi ticams, ka mēs pat iedomāties nevaram, kādas jaunas profesijas radīsies 2050. gadā, kad savos spēka gados būs šodienas skolnieki. Līdz ar to mūsu izglītības sistēmai ir pēc iespējas ātrāk jāpārorientējas uz kompetenču un prasmju attīstīšanu. Jau tuvās nākotnes darba tirgū vienas no svarīgākajām prasmēm būs spēja pielāgoties pārmaiņām un spēja nemitīgi mācīties. Nezinu, tā ir laba vai slikta ziņa, bet tie laiki ir beigušies, kad ar diploma iegūšanu mācības beidzās. Mūsdienās par normu kļūst mācīšanās visu mūžu, nemitīga savu profesionālo iemaņu papildināšana, tostarp arī pilnīgi jaunu prasmju apguve. Uzdrošinos apgalvot, ka, līdz ar aizvien plašāku jauno tehnoloģiju izmantošanu teju visās nozarēs, jau drīzumā nebūs tādas profesijas, kurā varēs nostrādāt visu mūžu un iztikt tikai ar skolas laikā iegūtām zināšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Kā aizmirst frāzi “Es neko nevaru pagūt!”

Olga Kazaka, 22.11.2019

Avots: imago/blickwinkel/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs citādi nonāk pie darba un atpūtas līdzsvara jautājumiem, bet ir svarīgi negaidīt, līdz nokļūstat slimnīcā, vai citas galējības. Pirmām kārtām ir jāsaprot, ka jūsu darba prioritātes izriet no jūsu dzīves prioritātēm. Darbs nav visa jūsu dzīve.

Precīzāk, tā būtu pareizi. Tas nozīmē, ka vispirms ir svarīgi pareizi noteikt dzīves prioritātes. Stratēģiski domājošiem cilvēkiem dienas plāni nerodas paši par sevi, bet izriet no galvenajām vērtībām dzīvē.

Biznesa portāls Db.lv sadarbībā ar autori Olgu Kazaku publicē fragmentu no nesen iznākušās “Pirmās PR grāmatas”, kas būs noderīgs visiem, kuri saskaras ar laika trūkuma problēmu.

Formulējiet dzīves galvenās prioritātes. Ne vairāk par trim. Trīs pašreizējās savas dzīves vissvarīgākās jomas, virzienus vai izpausmes. Piemēram, darbs, attiecības, attīstība. Pēc tam katram blokam formulējiet vispārīgo mērķi. Varbūt tas būs viens visiem blokiem. Tad katrā blokā ierakstiet neatliekamākos uzdevumus, ko gribat paveikt noteiktā laikposmā. Piemēram, līdz gada beigām. Tas ir ļoti svarīgi, jo bez konkrēta termiņa to vairs nevar nosaukt par plānu, tas drīzāk ir sapnis — kaut kas, par ko ir patīkami domāt, ko var bezgalīgi atlikt, bet kas nav obligāti jāīsteno.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik WhatsApp grupas ir tavā uzņēmumā?

Aija Bite-Ozere - "Tele2" personāldaļas vadītāja, 13.02.2020

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mums būtu iespēja salīdzināt vienu darba dienu teju jebkurā no profesijām šodien un pirms nieka 20 gadiem, - mēs novērotu būtiskas atšķirības.

Digitalizācija ir ietekmējusi un mainījusi gan dažādu speciālistu ikdienu un nepieciešamās kompetences, gan arī darba kultūru uzņēmumā.

Veiksmīga uzņēmuma un tā pakalpojumu digitalizācija nav tikai brutāla tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumā. Proti, ja tehnoloģiju ieviešana nav saskaņota ar uzņēmuma vērtībām un darbinieku uzvedības paradumiem, tas var radīt papildu riskus organizācijai. Tādēļ ir svarīgi veikt visaptverošus pasākumus, lai digitalizācija būtu veiksmīga un no tā iegūtu uzņēmums, tā darbinieki un galu galā arī klienti. Digitālās transformācija pamatā ir stāsts par cilvēkiem.

Darbinieku iesaistes līmenis ikvienas organizācijas darbā ir viens no nozīmīgākajiem nosacījumiem tās pastāvēšanai un sekmēm. Tikai iesaistīti un ieinteresēti darbinieki spēj paveikt to, ko ir iecerējusi organizācijas vadība. Šodienas digitalizētajā pasaulē panākt darbinieku iesaisti ir tikai šķietami vienkāršāk (ērta, ātra cilvēku sasniedzamība). Plašie komunikācijas rīki vieni paši nenodrošina tik vērtīgo emocionālo piesaisti organizācijai, jo svarīgs ir gan saturs, ko darbinieki saņem, gan arī šo vēstījumu pasniegšanas veids un organizācijas darba vide kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Labietis klusumu bāros kompensē ar piegādēm

Ilze Žaime, 27.03.2020

Viens no alus darbnīcas "Labietis" dibinātājiem - Reinis Pļaviņš

Foto: ILZE ŽAIME

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Zlaukts" jeb alus darītava "Labietis" pielāgojusies ārējiem apstākļiem. Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli uzņēmums bijis starp pirmajiem, kas uzsāka alkoholisko dzērienu piegādi mājās.

To, kā norit alus "Labietis" piegāde mājās, uzziniet, skatoties video!

Atsaucas ministra aicinājumam

Jokojot, darītavas izveidotājs Reinis Plaviņš teic, ka atsaucies premjera aicinājumam piegādāt cilvēkiem pirmās nepieciešamības preces. "Un atsaucība bija fantastiska! Pirmajā dienā saņēmām apmēram sešdesmit pasūtījumus. Lai nodrošinātu piegādi tajā dienā, iesaistīti tika visi darbaspēka resursi, pēdējo sūtījumu piegādājot apmēram desmitos vakarā," atceras R.Pļaviņš.

Tā kā "Labietis" jau līdz šim aktīvi nodarbojās ar izbraukumu tirdzniecību, kā arī gatavojās šā gada vasarā dibināt uzņēmumu Igaunijā, kur tirgot alkoholu internetā ir legāli, pārslēgties uz piegādēm bijis samērā viegli. Darbinieki jau bija pieraduši regulāri doties izbraukumos un uzņēmuma īpašumā jau bija tam nepieciešamie transportlīdzekļi. Lielākais izaicinājums bijis izveidot sistēmu, pēc kuras pieņemt pasūtījumus un plānot piegādes.

Komentāri

Pievienot komentāru