Transports un loģistika

Veiktas izmaiņas brīvostu valdēs

LETA, 08.03.2016

Jaunākais izdevums

Valdība šodien nolēma veikt izmaiņas Rīgas un Ventspils brīvostu valžu sastāvā.

Ekonomikas ministra izvirzītais pārstāvis Artis Stucka atbrīvots no darba Rīgas brīvostas valdē. Viņa vietā ostas valdē iecelts Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Viņš varēs apvienot abus šos amatus un saglabās arī citus amatus, paliekot Valmieras pilsētas kapitāldaļu turētājs SIA VTU Valmiera un SIA Vidzemes slimnīca.

Stucka saglabājis vietu Rīgas brīvostas valdē, bet turpmāk tajā pārstāvēs Satiksmes ministriju. Savukārt Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš no šī amata atbrīvots.

Ozoliņš iecelts Ventspils brīvostas valdes locekļa amatā, kur viņš turpmāk pārstāvēs Satiksmes ministriju. Līdz šim Ventspils brīvostas valdē Satiksmes ministriju pārstāvēja Ozoliņa vietniece Džineta Innusa, kuru valdība no šī amata šodien atbrīvoja.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Ventspils brīvostas valdē Gatis Ābele zaudējis šo amatu, bet viņa vietā Ventspils brīvostas valdē kā Ekonomikas ministrijas pārstāvis šodien iecelts Gatis Eglītis, kuram atļauts saglabāt arī ekonomikas ministra ārštata padomnieka statusu ekonomikas jautājumos.

Amatu Ventspils brīvostas valdē zaudējusi arī Finanšu ministrijas pārstāve Sandra Bukane, un viņas vietā iecelts Finanšu ministrijas pārstāvis, bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs.

Iepriekš bija plānots, ka valdība šodien no darba Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdē atbrīvos Beinaroviču un viņa vietā kā Ekonomikas ministrijas pārstāvi iecels Māri Drobiševski. Taču par Drobiševska iecelšanu Liepājas SEZ valdē valdība lems nākamnedēļ, jo Liepājas pilsētas dome pauda vēlmi rūpīgāk izanalizēt piedāvāto kandidatūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Zeltiņš: Mainot pārvaldes modeli ostās, pietrūka plašāka situācijas skaidrojuma

LETA, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Ostu likuma grozījumiem valstij pārņemot Ventspils un Rīgas brīvostu, trūka plašāka skaidrojuma par situāciju, intervijā aģentūrai LETA atzina Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentējot 2019.gada nogalē ASV noteiktās sankcijas, kas zināmu laiku skāra arī Ventspils brīvostu, Zeltiņš skaidroja, ka "Ventspils atrodas Ventspilī", tāpēc šai lietai nekādā veidā nav un nebija saistības ar Rīgas ostu.

Tajā pašā laikā jautāts, vai tas, ka pēc sankciju noteikšanas veiktie grozījumi Ostu likumā attiecās gan uz Ventspils brīvostu, gan Rīgas brīvostu, mainot pārvaldes modeli, radīja stresu kravu īpašniekiem un stividoriem, Zeltiņš atzina, ka zināmu stresu tas radīja.

"No skaidrošanas viedokļa, informācijas prasījās vairāk. Visās diskusijās Rīga tika pievilkta klāt Ventspilij, un, protams, tas radīja zināmu stresu stividoros, viņu īpašniekos, bankās. Jautājumi tika uzdoti arī mums," teica Zeltiņš, piebilstot, ka tiktāl, cik tas skar ostu, Rīgas brīvosta situāciju arī skaidroja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Nododot brīvostu valstij, Rīgas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonus eiro

LETA, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nododot Rīgas Brīvostu valsts pārvaldībā, galvaspilsētas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonu eiro ieņēmumus, informēja Brīvostas pārstāve Liene Ozola.

Ozola norādīja, ka saskaņā ar likumu "Par ostām", 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas ik gadu tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā. Pērn šie maksājumi bijuši 3,4 miljoni eiro apmērā, bet šogad - 3,2 miljonu eiro apmērā.

Par to, vai šie maksājumi turpmāk tiks ieskaitīti valsts kasē, paliks ostas pārziņā vai tiks regulēti kā citādāk, brīvostai informācijas patlaban nav.

Ozola piebilda, ka vienīgie pašvaldības darbinieki ostā ir četri valdes locekļi, tādēļ cita veida ietekmei uz darba spēku nevajadzētu būt. Rīgas Brīvostas pārvaldes valdē strādā četri pašvaldības un četri valsts pārstāvji. No pašvaldības puses tur strādā Burovs, Sandris Bergmanis (S), Mihails Kameņeckis (S) un Oskars Putniņš ("Rīgai!"). Iepriekš pašvaldības pārstāvji Rīgas ostā saņēma 45 000 līdz 48 000 eiro gadā, bet valdība nolēma no šā gada septembra ostas valžu locekļu atalgojumu samazināt par aptuveni ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Neziņa un draudi OlainMed darbiniekiem liek vērsties pie sabiedrības

Jānis Goldbergs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmumu pieņēmējiem pašiem jāmaksā par zaudējumus radījušo lēmumu sekām, bet pārvaldei jādarbojas kā caurspīdīgam komersantam

Jūs pieņemat lēmumus – vai vismaz pret tiem neiebilstat –, kuru rezultātā tiek ja ne nelikumīgi, tad lieki izšķiesti ne desmiti, simti vai tūkstoši, bet miljoni eiro. Taču jums par to nekas nedraud. Gluži pretēji – par to jūs vēl saņemat 3800 eiro vai vairāk mēnesī vai drīzāk – par pāris dienu darbu. Skaidrs, ka runa nav par kādu privātu kompāniju. Kaut kas tāds, kā liecina Valsts kontroles un Konkurences padomes teiktais, ir iespējams vienīgi publiskajā sektorā, šajā gadījumā – Rīgas brīvostā.

Šādas bezatbildīgas visatļautības pamatā ir pilnīga pārliecība par savu neaizskaramību vai nesodāmību. Tā balstās savulaik izveidotajā sistēmā, kur brīvostu pārvaldes ir t.s. atvasinātās publiskās personas ar valdi, kurā ir pa četriem pašvaldības un četriem ministriju ieceltiem pārstāvjiem. Doma it kā laba – lai valsts un pašvaldību intereses tiktu sabalansētas. Tomēr dzīvē viss ir savādāk. Neatkarīgi no tā, vai pašvaldībā valdošā partija ir pozīcijā vai opozīcijā valsts līmenī, valdes mēdz pieņemt tādus lēmumus, ka var apšaubīt ne tikai to lietderību, bet pat likumību. Taču par 3800 eiro – zinot, ka par to nekas nebūs – cilvēki laikam ir gatavi ne uz to vien acis pievērt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Ventspils brīvostā pieciem uzņēmumiem apturētas darbības ar banku kontiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane.

Viņa norādīja, ka šie pieci uzņēmumi kopumā nodrošina ap 52% no Ventspils ostas apgrozījuma. Strautmane sacīja, ka šie uzņēmumi patlaban strādā ar bankām, lai atrisinātu situāciju.

"Kopumā varu apgalvot, ka Ventspils brīvostā patlaban krīzes nav - kuģi ienāk un kravas tiek pārkrautas," skaidroja Strautmane.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile piebilda, ka darbības ar banku kontiem ir apturētas tiem uzņēmumiem, kuru patiesais labuma guvējs ir Aivars Lembergs, bet uzņēmumus kontrolē Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

"Man ir informācija, ka šie uzņēmumi paši ir vērsušies pie ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pēc skaidrojumiem, kā viņiem rīkoties, lai izvairītos no sankcijām. Tad, kad uzņēmumi saņems OFAC skaidrojumu, būs skaidrs, kā tālāk rīkoties," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Valdes atbildība. Vai tiešām pārmērīga?

Helmuts Jauja, komerctiesību jurists, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā periodiski uzvirmo diskusijas par to, vai Latvijā uzņēmumu valdes locekļu atbildība ir samērīga. Viedokļi atšķiras diapazonā no «valdes locekļi ne par ko neatbild» līdz «valdes locekļu atbildība ir tik nesamērīgi augsta, ka mums drīz nebūs neviena, kas gribēs uzņemties risku strādāt valdē». Kā tad īsti ir?

Komerclikums lakoniski paredz, ka valdes locekļiem ir jārīkojas kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, pretējā gadījumā ir jāsedz zaudējumi, ja tādi ir radušies valdes rīcības rezultātā. Starptautiskajā praksē valdes locekļi parasti neatbild, ja zaudējumi ir iestājušies biznesa risku dēļ, ja vien valdes locekļi ir rīkojušies labā ticībā, ir rīkojušies ar rūpību, ko no viņiem attiecīgajā situācijā varēja saprātīgi sagaidīt un valdes locekļiem ir bijis pietiekams pamats uzskatīt, ka viņu rīcība ir uzņēmuma interesēs. Tas ir t.s. business judgement rule. Latvijas Komerclikumā šāds formulējums nav atrodams, taču nedz tiesību zinātnieku vidū, nedz tiesu praksē šis princips arī netiek apšaubīts. Vairāk neizpratnes ir jautājumā, vai valdes locekļiem ir jāatbild arī uzņēmuma kreditoru priekšā, t.i. par uzņēmuma nesegtajām saistībām. Latvijas likumos ir paredzēti divi izņēmumi no vispārējā principa, ka valde neatbild par uzņēmuma saistībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma vērst sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") un četrām juridiskām personām, tostarp Ventspils Brīvostas pārvaldi, valdība otrdien lēma rīt, 11.decembrī, sasaukt ārkārtas sēdi, kurā izskatīs grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt divas ostas - Ventspils un Rīgas.

Lai abas ostas nonāktu valsts pārvaldībā, Satiksmes ministrija patlaban gatavo attiecīgus likuma grozījumus, kas tiks skatīti valdības ārkārtas sēdē rīt, 11.decembrī.

Likuma izmaiņas nepieciešamas, lai pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma no Ventspils ostas darbības tiktu nodalīta persona, pret kuru vērstas sankcijas, otrdien žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Valstij pārņemot ostu, tiek pilnībā nogriezta jebkāda saistība ar sankcionēto personu," uzsvēra Kariņš, norādot, ka šādi valdība rīkojas, lai mazinātu ASV lēmuma negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BTA Insurance Company SE vadīs Lauris Boss

Žanete Hāka, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu BTA grupas uzņēmumu attīstību un nodrošinātu efektīvu uzņēmumu stratēģisko vadību, pēc uzraugošo institūciju saskaņojumu saņemšanas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas ārpus Baltijas valstīm strādājošā BTA grupas uzņēmuma – BTA Insurance Company SE valdes sastāvā, informē uzņēmums.

Darbu BTA Insurance Company valdē turpinās līdzšinējā valdes locekle Dita Daukste, savukārt no 11. aprīļa darbu uzņēmuma valdē uzsāk BTA Insurance Company Ārvalstu risku parakstīšanas departamenta direktors Kaspars Ummers un līdzšinējais BTA Insurance Company Polijas filiāles vadītājs Lauris Boss, kurš iecelts par BTA Insurance Company valdes priekšsēdētāju. Baltijas valstīs strādājošā BTA grupas uzņēmuma – apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company valdes sastāvā izmaiņas nav veiktas.

Lai veicinātu dinamiskāku biznesa attīstību Eiropā un atbilstoši biznesa stratēģiskajiem virzieniem strukturētu administratīvos resursus un procesus, 2015. gada 1. jūlijā tika pabeigta BTA Insurance Company reorganizācija, nodalot biznesu atbilstoši ģeogrāfiskajam iedalījumam: Baltija un pārējā Eiropa. Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā apdrošināšanas pakalpojumus pēc reorganizācijas piedāvā BTA Baltic, savukārt biznesa attīstību ārpus Baltijas valstīm turpina īstenot BTA Insurance Company.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valdība gatava rokādēm brīvostu valdēs

Egons Mudulis, 04.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieniem nāksies zaudēt siltās vietiņas, otrus aizrotēs uz citām ostām, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Otrdien Ministru kabinets iecerējis veikt izmaiņas Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valžu sastāvos.

Šie amati ir ļoti labi atalgoti, piemēram, satiksmes minstrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš 2014. gadā Venspils brīvostas valdē nopelnīja 48,2 tūkst. eiro, bet Rīgas brīvostas valdē – 3,8 tūkst. eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācija.

Visu rakstu Valdība gatava rokādēm brīvostu valdēs lasiet 4. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

90% Ventspils brīvostas darbinieku saglabās darbu

Jānis Goldbergs, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils un Rīgas brīvostu pāriešana valsts pārziņā uzņēmējdarbību ostās neietekmēs, tā 23. janvārī Rīgas brīvostas pārvaldes organizētās mediju brokastīs paziņoja ostu vadītāji un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis papildus izskaidroja, ka Ventspils brīvostas funkciju nodošana VAS Ventas osta notiks pakāpeniski, ilgstošā laika posmā, jo nepieciešams sakārtot dažādas līgumiskas attiecības ar pašvaldību, kas vēsturiski brīvostai izveidojušās ar Ventspils pilsētu.

“Šobrīd VAS "Ventas osta" ir daži darbinieki un viņu galvenais uzdevums ir nodarboties ar kravu plūsmu, savukārt Ventspils brīvosta ir uzņēmums, kuram ir dažādas saistības, kuras atbilstoši līgumiem ir jāturpina,” skaidroja A. Purmalis.

Viņš arī apstiprināja, ka 90% Ventspils brīvostas darbinieku saglabās darbu, jo ir augstas raudzes speciālisti, tomēr par daļu no izveidotām darba vietām A. Purmalim ir šaubas, jo tām neesot redzama pamata. Tāpat viņš uzsvēra, ka dažiem darbiniekiem būs jāiet pensijā, lai atbrīvotu vietu jauniem kadriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas un Ventspils brīvostas grib pakļaut valstij

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Zane Atlāce-Bistere, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldi bijis iegansts valdībai operatīvi aktualizēt jau tās veidošanas laikā skarto ieceri par trīs lielāko ostu pārvaldības nodošanu valstij.

Šodien, 11.decembrī plkst.12 sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai skatītu Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas ostas.

Liepāja paliek ārpusē

Kaut arī sākotnēji valdības plānā ietilpa valsts pārvaldē pārņemt visas trīs lielās ostas, Liepājai šobrīd izdevies izvairīties no varas grožu atdošanas valstij. Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis "Dienas Biznesam" skaidro, ka tas izdevies, pateicoties mērķtiecīgam darbam. Pēc J. Vilnīša teiktā, sarunās ar Satiksmes ministriju izdevies pierādīt Liepājas ostas gatavību sadarboties. Vēl kā arguments esošā statusa saglabāšanai tiek minēts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, kas teorētiski apgrūtina ātru valsts pārvaldes ieviešanu Liepājas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darba devēji veikuši mazākas sociālās iemaksas nekā lēsts

Žanete Hāka, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot darba ņēmēju individuālos datus par aprēķinātajām un faktiski veiktajām obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai, par 84,1% darbinieku obligātās iemaksas veiktas pilnā apmērā, liecina Labklājības ministrijas (LM) dati.

Par 1,2 % darbinieku aprēķinātās un faktiski veiktās obligātās iemaksas nav bijušas, jo darbinieki saņēma slimības, maternitātes vai vecāku pabalstu vai arī atradās bezalgas atvaļinājumā, par 14,3 % darbinieku obligātās iemaksas veiktas nepilnā apmērā, savukārt par 0,4% obligātās iemaksas nav veiktas.

Kopumā analizēta informācija par visiem darba ņēmējiem, kuri no 2011.gada janvāra līdz 2016.gada jūlijam reģistrēti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Visaugstākā riska grupā ir cilvēki virs 50 gadiem, ja par viņiem obligātās iemaksas veiktas nepilnā apmērā vai vispār nav veiktas.

Vidēji uz vienu cilvēku neveiktās obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai ir no 450 līdz 500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Astoņos mēnešos kopbudžetā bija 249,6 miljonu eiro pārpalikums

Zane Atlāce - Bistere, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pirmajos astoņos mēnešos kopbudžetā bija 249,6 miljonu eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu saglabājās tādā pašā līmenī. Kopbudžeta ieņēmumi un izdevumi astoņos mēnešos šogad samazinājās gandrīz vienādā apmērā par 37 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrijā (FM).

Gan ieņēmumu, gan izdevumu kritums pamatā skaidrojams ar Eiropas Savienības (ES) fondu iepriekšējā plānošanas perioda projektu pabeigšanu pērn un jaunā plānošanas perioda investīciju uzsākšanu, kā rezultātā ir zemāki kapitālie izdevumi jaunu projektu īstenošanai un Eiropas Komisijas (EK) atmaksas ieņēmumu pusē tiek saņemtas mazākā apmērā nekā iepriekšējos gados. Intensīvs projektu īstenošanas posms sāksies ar 2017. gadu.

Lielākos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos nodrošināja nodokļu ieņēmumi 4 870,3 miljonu eiro apmērā, pārsniedzot šā paša perioda ieņēmumus 2015. gadā par 238,5 miljoniem eiro jeb 5,1%. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns astoņos mēnešos izpildīts 100,2% apmērā, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par 10 miljoniem eiro. Virsplāna ieņēmumi iekasēti no akcīzes nodokļa, pārsniedzot astoņu mēnešu plānu par 20,6 miljoniem eiro jeb 3,8%, kā arī pieaugot par 41,6 miljoniem eiro jeb 8%, salīdzinot ar astoņiem mēnešiem pērn, pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājuma patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas rezultātā šajās preču grupās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maligina: Izmaiņas SIA Olmafarm valdē ir prettiesiskas un ir apstrīdētas

Db.lv, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā ir noticis prettiesisks mēģinājums atcelt Irinu Maliginu no «Olainfarm» lielākā akcionāra - SIA « Olmafarm» valdes, lomentējot reģistrētās izmaiņas AS «Olainfarm» lielākā akcionāra SIA «Olmafarm» valdē, norāda AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētāja vietniece Irina Maligina.

«Pretlikumīgās darbības ir apstrīdētas Uzņēmumu reģistrā un tiesībsargājošās institūcijas jau ir uzsākušas izmeklēšanu, vai notikušais uzņēmumu reģistrā ir atsevišķu darbinieku neprofesionālas rīcības rezultāts, vai arī tām ir koruptīvs raksturs,» teikts viņas paziņojumā.

«Veiktās izmaiņas ir pretrunā ar Olmafarm statūtiem, kas nosaka, ka izmaiņas valdē var veikt tikai ar trīs ceturtdaļu akcionāru balsojumu. Šāds balsojums nav noticis, un līdz ar to izmaiņas valdē neatbilst statūtiem. Līdz pat 2. janvārim, kad tika veiktas izmaiņas LR Uzņēmumu reģistrā, 100% Olmafarm kapitāldaļu īpašnieks bija Valērijs Maligins,» norāda I. Maligina.

«Šobrīd varam uzskatīt, ka tas ir tikai kārtējais mēģinājums gadu mijā ar netīrām metodēm ietekmēt Latvijas farmācijas uzņēmuma Olainfarm darbu. Jau iepriekš pret uzņēmumu tika izvērsta melnā komunikācijas kampaņa, bija mēģinājumi uzņēmumu pārņemt reiderisma ceļā. Pateicoties uzņēmuma komandas profesionālajam darbam, visi šie uzbrukumi tika novērsti un uzņēmums pērn spēja pat nozīmīgi kāpināt finanšu rādītājus, tādējādi veiksmīgi turpinot V.Maligina iecerēto Olainfarm attīstības vīziju,» saka I. Maligina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Irina Maligina atcelta no Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes

LETA, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada mirušā uzņēmēja Valērija Maligina vecākā meita Irina Maligina atcelta no medikamentu ražotājas AS «Olainfarm» lielākā akcionāra SIA «Olmafarm» valdes, liecina «Firmas.lv» informācija.

Valērija Maligina līdzmantinieču un meitu Nikas Saveļjevas un Annas Emīlijas Maliginas pārstāvis advokāts Haralds Velmers aģentūrai LETA skaidroja, ka atbilstoši līdzmantinieku vairākuma lēmumam, šā gada 2.janvārī veiktas izmaiņas «Olmafarm» valdē.

Par «Olmafarm» vienīgo valdes locekli Irinas Maliginas vietā iecelta Milana Beļeviča, kura iepriekš bijusi «Olainfarm» padomes locekle.

«Olmafarm» kapitāldaļas starp Valērija Maligina mantiniecēm ilgstoši netika sadalītas, bet Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka kopš 2018.gada 6.novembra akcionāri ir Nika Saveļjeva (33,33%), Anna Emīlija Maligina (33,33%) un mirušais Valērijs Maligins (33,33%).

«Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA sacīja, ka šīs izmaiņas «Olainfarm» darbību nekādā veidā neietekmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Uzņēmumu vadītājiem būs jāatbild par nepamatotiem parādiem

Valdis Kronis, zvērināts advokāts, maksātnespējas procesa administrators, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Brīvostas pārvalde: VK ziņojumā paustais viedoklis par Krievu salu nav objektīvs

Žanete Hāka, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) realizētais projekts, īpaši tā būvdarbu stadijā, ticis rūpīgi kontrolēts no uzraugošajām institūcijām, veicot septiņus auditus, un to ieteikumus RBP ir ņēmusi vērā, lai uzlabotu projekta ieviešanu un novērstu riskus, informē RBP.

«Valsts kontrole (VK) vairāk nekā gadu RBP veica projekta revīziju, piesaistot arī divus ekspertu uzņēmumu. VK, izvērtējot dažādus ar projekta ieviešanu saistītus dokumentus jau no 2006.gada, nevēlējās pievērst vērību RBP paustajam viedoklim, Valsts kontroles ziņojumā izdarītie secinājumi ir balstīti uz pieņēmumiem un no kopējā konteksta izrautu informāciju, līdz ar to tendenciozi un negatīvi atspoguļojot projekta ieviešanu sagatavotajā ziņojumā Vai Rīgas brīvostās pārvalde projektu Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra īsteno sekmīgi?» norāda brīvostas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja un tā vietnieka vēlēšanas plānotas 5. septembrī - uz abiem amatiem gatavs kandidēt Ekonomikas ministrijas pārstāvis brīvostas valdē Pāvels Rebenoks, vēstīja LNT ziņas.

Dodoties uz darbu Briselē Rīgas pašvaldības bijušais vadītājs Nils Ušakovs («Saskaņa») un domnieks Andris Ameriks (GKR) bez vadības atstājuši arī Rīgas brīvostu - kopš 1. augusta tai nav nedz valdes priekšsēdētāja, nedz arī tā vietnieka. Abas prestižās amatpersonas brīvostas valde vēlēs pēc tam, kad būs zināms Rīgas pilsētas jaunais mērs, kura vadībā tiks virzīti šobrīd trūkstošie divi pašvaldības pārstāvji. Mērs jāizvēlas līdz 20. augustam, jo citādi gaidāmas ārkārtas vēlēšanas, bet brīvostas valdes sēde paredzēta 5. septembrī, taču tā varot notikt arī ātrāk, LNT ziņām norādīja Rīgas brīvostas valdes loceklis Pāvels Rebenoks, kuru no valsts puses virzījusi Ekonomikas ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lai «noķertu» lielās strukturālās izmaiņas, Ventspilī katru gadu vajadzētu uzbūvēt divas jaunas industriālās ēkas. Tas būtu jādara arī citās pilsētās Latvijā – Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī. Valsts mērogā būtu jāizstrādā un jārealizē rūpniecības nacionālā attīstības programma, ņemot vērā Latvijai nelabvēlīgos ģeopolitiskos lēmumus», uzskata Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs

Fragments no DB intervijas:

Kā pēdējos gados ir mainījusies ekonomiskā vide Ventspilī?

Krievija 2002. gadā pieņēma Krievijas ostu attīstības programmu, kurā noteica sasniedzamo mērķi, ka 2010. gadā 90% no visām tās importa un eksporta kravām tiks pārkrautas Krievijas ostās. Mēs sapratām, ka tas ir stratēģisks ģeopolitisks lēmums, kuru ietekmēt nevarēsim. Tāpēc rosināju izstrādāt Ventspils industrializācijas politiku, kuru īstenojam apstrādājošās rūpniecības segmentā. Šajos gados Ventspils brīvostas industriālajās teritorijās ir radīti vairāk nekā 20 jauni uzņēmumi – es runāju tikai par tiem, kas izveidoti sadarbībā ar Ventspils domi un brīvostas pārvaldi, kuros pašvaldība un brīvosta ir ieguldījusi savus resursus infrastruktūras attīstībā. Tas ir izbūvējusi pievedceļus un stāvlaukumus, ūdensvadu un kanalizāciju, pievilkusi elektrību. Kopumā šajos uzņēmumos izveidots papildus 1400 jaunu darbavietu. Publiskajā infrastruktūrā investēts ap 40 milj. eiro, bet privātās investīcijas ir virs 100 milj. eiro. Šajā laikā nodarbināto skaits ostas terminālos ir samazinājies aptuveni par 1300 darbavietām. Nosacīti varam teikt, ka šis samazinājums ir kompensēts ar darbavietu palielinājumu industriālajā sektorā. Nodarbinātības struktūrā Ventspilī savu īpatsvaru būtiski ir samazinājusi transporta nozare, kas vēsturiski ir bijusi ļoti liela, taču ir palielinājies darbavietu skaits rūpniecībā. Nebijām domājuši samazināt nodarbināto skaitu paši, taču lasot lēmumus, kurus pieņem kaimiņš, mums jārēķinās ar realitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - BVKB aizliedz Prisma Deglava ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pēc veikala Prisma Deglava apsekošanas pieņēmis lēmumu nekavējoties aizliegt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai, aģentūru LETA informēja BVKB.

Iespējams, ka tirdzniecības centrs varētu būt slēgts līdz pat diviem mēnešiem.

Pārbaudot publiski izskanējušo informāciju par iespējamu bīstamību tirdzniecības centrā Prisma Deglava, Andreja Saharova ielā 30, BVKB inspektori šodien veica ēkas pārbaudi. Tās laikā konstatēta saliekamo dzelzsbetona pārseguma paneļu novirze no atbalsta sijas un izdrupumi paneļu apdarē. Būvinspektori norāda, ka, deformācijām progresējot, tiktu apdraudēta ēkas stabilitāte un drošība.

Birojs informējis ēkas īpašniekus par pārbaudes rezultātiem un plānoto lēmumu - nekavējoties aizliegt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai. Lai noteiktu bojājumu cēloņus, to apjomu un ietekmi uz ēkas noturību, nepieciešams veikt padziļinātu ēkas konstrukciju tehnisko izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā pensiju sistēma ir ilgtspējīga, bet nākotnē no tās nevarēs izdzīvot

LETA, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pensiju sistēma ir ilgtspējīga, bet nākotnē no tās nevarēs izdzīvot, atzina "SEB Life and Pension Baltic" valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns.

"Pensiju sistēma Latvijā ir izveidota ļoti ilgtspējīga, tikai problēma ir tajā, ka ilgtspēja balstās uz pensiju apmēra samazināšanu atbilstoši sociālā nodokļa ieņēmumiem," minēja Čulkstēns.

Viņš arī atzīmēja, ka atbilstoši OECD pētījumam tuvākajos 30 gados strādājošo paliks par 30-40% mazāk, turklāt cilvēki dzīvos piecus sešus gadus ilgāk. Tas nozīmē, ka strādājošo proporcija pret pensionāriem un attiecīgi arī sociālā nodokļa iemaksas mainīsies trīs četras reizes.

"Ja šobrīd valsts pensijas pirmais līmenis nodrošina 60-70% no pēdējās algas, tad pēc 30 gadiem proporcija būs 25%. Pensiju sistēma būs ilgtspējīga, bet tas, ko tā dos cilvēkam - ar to nevarēs izdzīvot. Tas nozīmē, ka cilvēki ir jāmotivē vairāk uzkrāt otrajā pensiju līmenī, maksājot sociālo nodokli, kā arī uzkrāt papildu līdzekļus pensiju trešajā līmenī," teica Čulkstēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm: Maligina atbrīvota uzņēmumu izaugsmes un konkurētspējas veicināšanai

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas SIA «Silvanols» valdē, tostarp no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvojot Elīnu Maliginu, ir uzņēmuma akcionāru lēmums un tas ir pieņemts, lai veicinātu «Silvanols» izaugsmi un konkurētspēju, informēja «Silvanols» mātesuzņēmumā AS «Olainfarm».

Šī motivācija esot attiecināma arī uz pārmaiņām vēl viena «Olainfarm» meitas uzņēmuma SIA «Longgo» valdē.

No Silvanols valdes priekšsēdētāja amata atbrīvota Elīna Maligina

Salvis Lapiņš saglabās AS Olainfarm valdes locekļa amatu

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Miris Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins

Komentāri

Pievienot komentāru