Jaunākais izdevums

Izlietotā iepakojuma, nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekotāja AS «Latvijas Zaļais punkts» valdē un padomē reģistrētas vairākas izmaiņas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pirmdien, 19.februārī no uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amata atbrīvota Anita Saulīte, un viņas vietā šajā amatā iecelts Jānis Aizbalts, kurš kopš 2017.gada aprīļa ir valdes loceklis AS «Latvijas Zaļais punkts» meitas uzņēmumā SIA «Eko Reverss», bet kopš šī gada sākuma ir valdes priekšsēdētājs arī uzņēmumos SIA «Eko Kurzeme», SIA «Eco Teh Baltia» un SIA «Eco Baltia vide».

AS «Latvijas Zaļais punkts» valdē turpina darboties valdes locekles Kristīne Grapmane un Sigita Namatēva.

Tāpat atbrīvota uzņēmuma padome piecu cilvēku sastāvā, no amata atceļot padomes priekšsēdētāju Undīni Būdi, padomes priekšsēdētāja vietniekus Māri Simanoviču un Viesturu Tamužu, kā arī padomes locekļus Ivetu Krauju un Egilu Svaru.

Uzņēmuma jaunā padome iecelta trīs personu sastāvā. Par padomes priekšsēdētāju iecelta līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Anita Saulīte, par padomes priekšsēdētāja vietnieci - Jolanta Jēkabsone, kā arī amatā atkārtoti iecelta padomes locekle Iveta Krauja.

AS «Latvijas Zaļais punkts» organizē izlietotā iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgu preču pārstrādi uzņēmumu vietā saskaņā ar Latvijas vides aizsardzības fonda apstiprinātu vairāku gadu darbības plānu. Uzņēmums dibināts 2000.gadā.

AS «Latvijas Zaļais punkts» konsolidētais apgrozījums, kurā ņemti vērā arī tā meitas uzņēmuma SIA «Eko Reverss» darbības rezultāti, 2016.gadā bija 11,165 miljoni eiro, bet koncerna peļņa pēc nodokļiem bija 107 tūkstoši eiro.

Saskaņā ar AS «Latvijas Zaļais punkts» 2016.gada pārskatu, tā akcionāri tajā laikā bija SIA «Eco Baltia grupa» ar 88,48% akciju, SIA «Zaļā Josta» ar 6,54% akciju un biedrība Latvijas iepakojuma asociācija ar 4,98% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar Tet Rīgas maratonu pieteicis pirmo «Zaļo punktu», kurā maratona dalībnieki šogad skrējiena laikā varēs atveldzēties un spēkus atjaunot dabai draudzīgā veidā.

Tet Rīgas maratona «Zaļais punkts» ir solis pasākuma ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšanā – aicinājums skrējējiem ikdienā aktīvāk ieviest zaļo dzīvesveidu, šķirot atkritumus, gādājot par videi draudzīgāku maratona norisi, lai tuvāko gadu laikā kļūtu par vienu no ilgtspējīgākajiem lielpilsētu maratoniem starptautiskā mērogā.

Pirmais Tet Rīgas maratona «Zaļais punkts», ko nodrošinās Latvijas Zaļais punkts, tiks noformēts un iekārtots tikai no dabai draudzīgiem, atkārtoti pārstrādājamiem un vairākkārt izmantojamiem materiāliem. Aptuveni 29 000 skrējējiem jeb pilnīgi visu distanču dalībniekiem, kuri pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izvietotajā punktā atveldzēsies, ūdens un izotoniskie dzērieni tiks pasniegti glāzēs no atkārtoti pārstrādāta kartona, kas bioloģiski noārdās. Izlietotās glāzes un arī augļu pārpalikumi tiks nodoti biodegradācijas šūnās, lai iegūtu biogāzi. Šajā punktā 34 000 glāžu uzpildīšanai ūdens pudeļu vietā tiks izmantotas ūdens cisternas (4770 litri ūdens un 330 litri izotoniskā dzēriena). Savukārt glāžu starplikas, ko izmanto, lai glāzes varētu izkārtot vairākos stāvos, pēc tam tiks nogādātas pārstrādei «Nordic Plast» rūpnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijas Zaļais punkts: Pieaug uzņēmumu interese un gatavība saimniekot videi draudzīgi

Rūta Lapiņa, 13.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu interese un gatavība saimniekot videi draudzīgi pieaug, norāda AS «Latvijas Zaļais punkts» vides pārvaldības vadītāja Laura Berga.

«Esam novērojuši, ka pēdējā laikā pieaug Latvijas uzņēmumu interese un gatavība saimniekot videi draudzīgi – domājot gan par Latvijas vides saudzēšanu, gan par to, kā efektīvi izmantot resursus un līdz ar to samazināt arī biznesa darbības izmaksas,» saka Berga.

Lai Latvijā veicinātu videi draudzīgāku uzņēmējdarbību, AS «Latvijas Zaļais punkts» aicina uzņēmumus veikt izvērtējumu savas darbības ietekmei uz vidi, kā arī energoauditu. Tas ļauj uzņēmumam ieraudzīt, kas tiek darīts pareizi un ko vēl var uzlabot šajā jomā, kā arī samazināt uzņēmuma kopējās izmaksas.

Izveidojot efektīvu atkritumu un otrreiz pārstrādājamo materiālu apsaimniekošanas sistēmu, šo resursu izmaksas iespējams samazināt pat par 20-25 %

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Tekstila izstrādājumiem dod otro dzīvi

Lelde Petrāne, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijai pievienojas Latakko

Lelde Petrāne, 06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas (LRAA) biedru skaitam pievienojies auto nozares uzņēmums «Latakko». Uzraudzības padomē SIA «Latakko» pārstāvēs tās dibinātājs un īpašnieks Jevgēnijs Kopilkovs.

Šobrīd Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija apvieno četrus riepu tirgotājus – «Latakko», «Laneks riepas», «Autostarts» un «Inter Cars». Tāpat asociācijas biedru sastāvā ir arī ražotāju atbildības sistēma «Latvijas Zaļais punkts», kā arī vides apsaimniekošanas uzņēmums «Eco Baltia vide», kurš pašreiz nodrošina riepu savākšanu un nākotnē plāno atvērt riepu pārstrādes rūpnīcu.

««Latakko» ir svarīgi, lai tirgus ir sakārtots un visi riepu tirgotāji riepu apsaimniekošanu nodrošinātu pēc vienlīdzīgiem noteikumiem, kā arī atbilstoši likuma prasībām. Riepas ir bīstamie atkritumi un visām riepām, kas ievestas valstī, ir jābūt dabas resursu nodokļa sistēmā – importētājam ir jāmaksā pilns nodoklis vai arī jāslēdz līgums ar ražotāja atbildības sistēmu, lai nodrošinātu riepu savākšanu un pārstrādi. Līdz ar to mums bija svarīgi pievienoties LRAA, lai kopā strādātu tirgus sakārtošanas virzienā,» saka J. Kopilkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izvērtētu iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru un nodrošinātu to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA «Eco Baltia vide» un AS «Latvijas Zaļais punkts» uzsācis tekstila šķirošanas pilotprojektu.

Investējot 45 tūkstošus eiro, Rīgā un vairākās Pierīgas pašvaldībās kopumā tiks izvietoti 20 speciāli konteineri apģērbu, apavu un citu tekstila izstrādājumu šķirošanai. Pirmie tekstila šķirošanas konteineri tiks izvietoti vairākos Rīgas mikrorajonos, kā arī tuvākajā laikā vairākās Pierīgas pašvaldībās. Konteineru atrašanās vietas varēs noskaidrot Latvijas Zaļā punkta mājaslapā interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē.

Projekta laikā plānots veikt izpēti par to, cik, kāda veida un kādas kvalitātes tekstila izstrādājumus Latvijas iedzīvotāji nodod kā nevajadzīgos, kādas ir to tālākās pārstrādes un realizēšanas iespējas, kā arī to, cik plašs konteineru pārklājums ir nepieciešams un kādas ir sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksas. Datu vākšana notiks vismaz pusgadu - līdz 2020.gada februārim - un pēc tam tiks veikta to analīze un izpēte, lai piedāvātu reālos Latvijas iedzīvotāju paradumos un datos balstītus risinājumus visaptverošas tekstila šķirošanas sistēmas izveidei Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotājs «Latvijas Maiznieks» meklē iespējas plastmasas iepakojumu, kurā tiek pārdota maize, aizstāt ar videi draudzīgākiem materiāliem. Kamēr norisinās plastmasas aizstājēja meklējumi, uzņēmums rūpes par vidi akcentē, sadarbībā ar mākslinieci Elitu Patmalnieci ieviešot auduma somas savām mārketinga aktivitātēm.

“Ekoloģisks dzīvesveids kļūst arvien populārāks, un teju katrs vēlas piedomāt, kā var līdzdarboties tīrākas vides saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā,” biznesa portālam db.lv teic “Latvijas Maiznieks” valdes loceklis Māris Daude.

Tā, piemēram, “Latvijas Maiznieks” kā uzņēmums šķiro radītos atkritumus, sadarbojoties ar “Zaļo punktu”. “Noteikti materiāli tiek nodoti uz pārstrādi. Esam viens no lielākajiem “Zaļais punkts” sadarbības partneriem, ko apliecina iegūtais “The Greenest” sertifikāts,” paskaidro M. Daude.

Viņš piemetina, ka uzņēmums nākotnē cer uz vēl ciešāku sadarbību ar organizāciju un vienmēr esot atvērts videi draudzīgām aktivitātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Izveidota Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija

Monta Glumane, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz šobrīd pastāvošo nesakārtotību un neskaidrību riepu apsaimniekošanas nozarē, apvienojoties vadošajiem riepu realizācijas un apsaimniekošanas uzņēmumiem, ir izveidota Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija (LRAA).

LRAA biedri uzskata, ka tikai tad, ja nozares pārstāvji apvienosies un sadarbosies ar atbildīgajām institūcijām, būs iespējams panākt uzlabojumus. Par asociācijas vadītāju ievēlēta Tīna Lūse, kura ieguvusi maģistra grādu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, ieņem «Baltcom» valdes locekles amatu, ir advokāte zvērinātu advokātu birojā «Klotiņi un Serģis», kā arī valdes locekle biedrībā «Par legālu saturu».

«Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija dibināta, lai veicinātu nozares sakārtošanu. Viena no akūtākajām problēmām, ko esam apņēmušies risināt, ir neskaidrie, dažādi interpretējamie riepu apsaimniekošanas noteikumi. Lai gan saskaņā ar regulējošajiem noteikumiem riepu cenā tiek iekļauta to apsaimniekošanas maksa, realitātē netiek īstenotas sistemātiskas un rūpīgas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka apsaimniekošanas process tiešām notiek, riepas tiek savāktas un pārstrādātas atbilstoši atbildīgai attieksmei pret vidi,» skaidro LRAA vadītāja Tīna Lūse, norādot, ka rezultātā šobrīd mūsu valstī uzkrājušies jau vairāk nekā 37 tūkstoši tonnu riepu, kas rada draudus videi un cilvēkiem. Lai novērstu šādu situāciju, asociācija nolēmusi panākt skaidra un detalizēta regulējuma ieviešanu – sākot no noteikumu izstrādes līdz pat pārbaudēm un skaidri atrunātiem soda mehānismiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) Cēsīs un Jēkabpilī uzstādījis saules baterijas, kas ražos zaļo enerģiju LMT bāzes stacijām, informē LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

Uzstādīto saules paneļu bateriju maksimālā jauda optimālos apstākļos ir 6,6 kW, un šāds enerģijas daudzums nodrošina bāzes stacijas darbu. Nepieciešamības gadījumā papildu enerģijas daudzums tiks ņemts no «Sadales tīkla».

2017. gadā LMT ieguva Platīna kategoriju Latvijas Ilgtspējas indeksā par darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. Savukārt šī gada novembrī Latvijas Zaļais punkts veica auditu LMT, izvērtējot normatīvo aktu un ilgtspējas aspektu un secinot, ka LMT ir labs piemērs, kādam jābūt ilgtspējīgam uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupa AS Eco Baltia 2020. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,95 miljoniem eiro, kas, neraugoties uz pandēmijas ietekmi starptautiskajos tirgos, tostarp otrreizējo izejvielu cenu svārstībām, ir par 6% vairāk nekā 2019. gadā.

Grupas kopējā normalizētā EBITDA pērn bijusi 10,1 miljons eiro.

"Kamēr pērn sekmīgi esam turpinājuši strādāt vietējā tirgū, attīstot atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā, kā arī Latvijas novados, Covid-19 radītā dīkstāve Eiropas rūpniecībā pagājušā gada otrajā ceturksnī būtiski ietekmēja mūsu pārstrādes rūpnīcu darbību, tostarp rentabilitāti. Būtisks faktors bija straujās naftas cenu svārstības, kā arī globālie makroekonomiskie procesi, kā rezultātā Eiropas tirgos būtiski palielinājās PET izejvielu piedāvājums no Ķīnas, samazinot PET otrreizējo izejvielu cenu. Tāpat būtiski samazinājās pieprasījums pēc gatavās polimēru materiālu produkcijas. Tomēr, neskatoties uz to, ir izdevies saglabāt savas pozīcijas Baltijas mērogā, turklāt pandēmijas laiku izmantojot ilgtermiņa mērķu izvirzīšanai, kas jau tagad ļauj mums raudzīties tālākos attīstības scenārijos, vienlaikus mērķtiecīgi," teic AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot iespējas iedzīvotājiem šķirot atkritumus, sadarbībā ar vides apsaimniekotāju SIA «Eco Baltia vide» un Latvijas Zaļo punktu pie sešiem «Rimi» veikaliem uzstādīti specializētie konteineri tekstila šķirošanai.

2,2 m augstajos un 1,14 m platajos un dziļajos tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros iedzīvotāji aicināti ievietot un pārstrādei nodot nevajadzīgos apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos.

Konteineru uzstādīšanu Latvijas Zaļais punkts veic tekstila šķirošanas pilotprojekta ietvaros, kura laikā līdz 2020. gada februārim plānots praksē izvērtēt iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru un izpētīt konteineru saturu un pārstrādei derīgo tekstila atkritumu apjomu.

«Pilotprojekta ietvaros vērtēsim, kā varam efektīvi nošķirot apģērbus no atkritumu plūsmas un kādas ir to turpmākās izmantošanas iespējas, jo no 2025.gada visā Latvijā būs jānodrošina tekstila šķirošana,» skaidro Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģionā lielākais privātais investīciju fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma AS "Eco Baltia" kontrolpaketi, informē uzņēmumu pārstāvji.

"INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies 52,81% uzņēmuma akciju, tādējādi kļūstot par "Eco Baltia" vairākuma akcionāru.

30,51% akciju aizvien paliks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā, savukārt SIA "Eco Baltia grupa" vadītājam aizvien piederēs 16,68% akciju (ar "Penvi Investment Ltd." starpniecību).

Divi "INVL Baltic Sea Growth Fund" partneri – Vītauts Plunksnis un Deimante Korsakaite (Deimantė Korsakaitė) kļūs par "Eco Baltia" padomes locekļiem kopā ar neatkarīgo padomes locekli un atkritumu pārstrādes eksperti Jurgitu Petrauskieni (Jurgita Petrauskienė). ERAB pārstāvis padomē būs Pīters Hjelts (Peter Hjelt), bet Māri Simanoviču pārstāvēs Gints Pucēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmums AS "Eco Baltia" ar privātā kapitāla investoru - "INVL Baltic Sea Growth Fund" un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas - atbalstu ir panākusi vienošanos par pirkuma darījumu, kas paredz Lietuvas vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Ecoservice" vismaz 85% akciju iegādi, informē "Eco Baltia" pārstāvji.

"Ecoservice" akciju iegāde no privātā investīciju fonda "BaltCap Private Equity Fund II" tiks pabeigta tad, kad būs saņemts Lietuvas Konkurences padomes apstiprinājums.

"Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs uzsvēra, ka šis ir jauns posms "Eco Baltia" attīstībā, kas palīdz stabilākiem soļiem virzīties starptautiskajā tirgū. "Ar šo apvienošanos vērtēts, ka grupas kopējie ieņēmumi palielināsies par vairāk nekā 50%, sasniedzot vairāk nekā 100 miljonus eiro. Apvienojot savus un "Ecoservice" resursus, mēs spēsim klientiem piedāvāt jaunas produktu līnijas un pakalpojumus gan Latvijā, gan Lietuvā. Tā kā aprites ekonomika Baltijas reģionā un visā Eiropas Savienībā ieņem arvien būtiskāku lomu, "Eco Baltia" ir teicamā pozīcijā, lai spertu nākamos soļus tās veicināšanā, kā arī uzņēmumu grupas izaugsmē," skaidro M.Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vienreizlietojamās plastmasas ierobežošana dos signālu ražotājiem domāt ilgtspējīgāk

Māris Simanovičs - «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 24.oktobrī, Eiropas Parlaments lems par priekšlikumu no 2021.gada aizliegt plastmasas šķīvju, galda piederumu, vates kociņu u.c. vienreizlietojamo priekšmetu tirdzniecību.

Baltijā lielāka vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa «Eco Baltia grupa» uzskata, ka pozitīvs lēmums dos nepieciešamo stimulu iepakojuma un citu plastmasas produktu ražotājiem pāriet uz videi draudzīgāku materiālu izmantošanu, samazinot to atkritumu apjomu, kas nav derīgi pārstrādei un nonāk poligonos.

Iepakojuma industrija ļoti strauji attīstās un savās pārstrādes rūpnīcās praksē redzam visdažādāko ķīmisko savienojumu izstrādājumus, kuru patēriņš ir milzīgs, bet pārstrādes iespējas ir ierobežotas. Plastmasas pudeles tiek apvilktas ar dažādām plēvēm, iepakojumi ir nevajadzīgi daudz slāņos, tiek aplīmēti ar līmēm, kuras nevar nomazgāt pat speciālajās iekārtās, sveramos produktus ietin neskaitāmos maisiņos un plēvītēs, kas viss sagādā problēmas pārstrādātājiem. Pat gribēdami to visu nevaram šobrīd pārstrādāt, jo nav tādu tehnoloģiju. Tāpēc pozitīvs Eiropas Parlamenta lēmums būtu apsveicams solis, jo dos signālu un arī motivāciju plastmasas izstrādājumu ražotājiem domāt ilgtspējīgi un maksimāli izmantot tādus materiālus, ko var pārstrādāt un kas ir draudzīgāki arī to lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Tiešsaistes konference "Atkritumu Apsaimniekošana 2020"

Dienas Bizness, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 2020. gadā Latvijā tiks pieņemts jauns Atkritumu apsaimniekošanas plāns nākamajiem astoņiem gadiem, ko tas paredz un kam gatavoties?

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Clean R un Eco Baltia rīko ikgadējo konferenci “Atkritumu apsaimniekošana 2020”.

Tāpat drīzumā stāsies spēkā vairākas ES prasības un normas, kuras jāpārņem mūsu normatīvajos aktos, kā rezultātā paredzamas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā Latvijā un būs jāmaina iedzīvotāju domāšanas veids un paradumi. Cik gatavi esam pārmaiņām un jauniem izaicinājumiem ar ko saskaramies arī saistībā ar Covid-19 pandēmiju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Aldara" zīmols “Mežpils alus” paplašinājis sortimentu ar trīs jaunām alus garšām, kuru izveidē investēti 30 000 eiro, informē uzņēmumā.

Jauno produktu klāstu veido “Latviešu iecienītais alus”, “Apiņotais alus” un pirmais “Mežpils IPA” stila alus – “Session IPA”.

Visi trīs ali ieguvuši AS "Latvijas zaļais punkts" "Zaļi pakots" sertifikātu, kas apliecina, ka produkta iepakojums sertifikācijas procesā ir atzīts par 100% pārstrādājamu jeb videi draudzīgu.

"Aldaris" ir Dānijas alus ražotāja "Carlsberg" grupas uzņēmums. "Carlsberg" kontrolē uzņēmumu "Baltic Beverages Holding". "Aldara" produktu klāstu veido vairāk nekā 40 dzērienu, tostarp alus, sidrs, dzeramais ūdens, dažādi alkoholiskie un bezalkoholiskie kokteiļi.

"Mežpils alus" zīmola ražotājs "Aldaris" 2019.gadā "Aldaris" strādāja ar 25,882 miljonu apgrozījumu un zaudējumiem 3,303 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums «Mikrotīkls» pērn strādāja ar 251,623 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka par 34,7% un bija 43,256 miljoni eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Gada pārskatā norādīts, ka kompānijas ieņēmumi no datu komunikāciju iekārtu pārdošanas Eiropas Savienībā un trešajās valstīs bija 238,547 miljoni eiro, ieņēmumi iekšzemē bija 4,959 miljoni eiro, bet ieņēmumi no programmatūras pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas Eiropas Savienībā un trešajās valstīs bija 753 289 eiro.

Kā liecina gada pārskats, lielākie Eiropas Savienības noieta tirgi bija Polija, Čehija, Spānija, Itālija, Vācija, Ungārija un Lietuva. Savukārt trešajās valstīs lielākie noieta tirgi bija ASV, Apvienotie Arābu Emirāti, Krievija, Indija, Dienvidāfrika, Taizeme un Argentīna.

Pērn kompānija attīstīja jaunu produktu izstrādi un palielināja eksporta realizācijas apmērus. Savukārt peļņas rādītāji samazinājās valūtas kursa svārstību rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Circle K karstos dzērienus klienta termokrūzē piedāvās ar atlaidi

Zane Atlāce - Bistere, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu mazināt ikdienā radīto atkritumu daudzumu un tā nonākšanu vidē, Circle K visās tirdzniecības vietās Latvijā turpmāk piedāvās iespēju iegādāties karstos dzērienus līdzņemšanai savā krūzē, piešķirot 10% atlaidi pirkumam, informē uzņēmumā.

Uzņēmums negaida ātru rezultātu, tomēr cer, ka tuvāko divu trīs gadu laikā karsto dzērienu tirdzniecība vairākkārt lietojamajās krūzēs varētu sasniegt 10% no kopējā tirdzniecības apjoma.Videi draudzīga uzņēmējdarbības prakse Circle K Latvia tīklā līdz šim īstenota dažādos veidos – jau 2009. gadā uzņēmums atteicās no bezmaksas plastmasas maisiņiem. Lai iespējami samazinātu ietekmi uz vidi, Circle K privātās preču zīmes vienreizlietojamās krūzītes un to vāciņi sastāv no pārstrādājamiem materiāliem, savukārt sviestmaižu iepakojums veidots no materiāla, kas pilnībā sadalās vidē.

Atbalstot ilgtspējīgas lauksaimniecības principus, Circle K tīklā kopš 2017. gada tiek izmantotas UTZ sertificētas kafijas pupiņas. Sertificētie piegādātāji ievēro stingras prasības, lai cīnītos ar lietusmežu izciršanu, klimata pārmaiņām, nabadzību un sociālo nevienlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Makulatūru nelielos apjomos pārstrādā arī Latvijā

Anda Asere, 13.02.2019

Makulatūras pārstrādātājs SIA Balticfloc ražo ekovati, celulozes mulču un mulčas granulas, absorbācijas materiālu, celulozes šķiedru un granulas, kā arī polistirola granulas dobu sienu siltināšanai. Uzņēmums mēnesī vidēji pārstrādā 150 tonnas makulatūras, un šis apjoms ar katru gadu aug, teic uzņēmuma direktors Edžus Cābulis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Līgatnes papīrfabrikas slēgšanas makulatūra nereti nonāk kaimiņvalstīs, tomēr arī Latvijā nelielos apjomos tā joprojām tiek pārstrādāta.

«Popularizējot domu par šķirošanu un makulatūras efektīvu pārstrādi, aizvien vairāk cilvēki paši piedāvā nodot makulatūru, sadarboties. Tas priecē. Tātad – ejam pareizo ceļu,» saka Edžus Cābulis, SIA Balticfloc direktors. Makulatūru Latvijā vāc gan atkritumu apsaimniekotāji, uzstādot šķirošanas konteinerus iedzīvotājiem visā valstī, gan specializētie otrreizējo izejvielu savācēji, kas pārsvarā no juridiskām personām iegūst vai pat uzpērk makulatūru lielos apjomos. «Visiem šiem uzņēmumiem tas ir resurss, kura vākšana ir rentabla, ja izdodas to tālāk veiksmīgi realizēt pārstrādātājiem.

Kopš Līgatnes papīrfabrikas slēgšanas apsaimniekotāji un otrreizējo izejvielu savācēji Latvijā savāktos papīrus lielākoties realizē tuvākajās kaimiņvalstīs, jo tur pārstrādes uzņēmumi piedāvā augstāku cenu par šiem otrreizējiem materiāliem. Taču arī Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi, kas savāktos papīrus un kartonus pārstrādā efektīvos materiālos,» saka Laima Kubliņa, SIA Zaļā josta mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru