Velosipēdu noriets nav gaidāms 

Ir pāragri spriest, vai elektroskūteri no tirgus izspiedīs divriteņu nomas uzņēmumus; katram braucamrīkam ir savi plusi un mīnusi, turklāt patērētāju gaume un vajadzības atšķiras, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Linda Zalāne, speciāli DB, 14.8.2019

Foto: Zane Bitere/LETA

Šis ir pirmais gads, kad vērojama plašāka elektroskrejriteņu pieejamība pilsētā. Protams, katrs jauns pakalpojums piesaista uzmanību, veicina pieprasījuma maiņu un tirgus pārdali.

Velosipēdu nomas SIA ABC Grupa īpašnieks Kaspars Miglāns ir pārliecināts, ka elektroskūteru bizness ir pārejoša modes tendence un dažādi kontroles pasākumi nākotnē tam būs daudz stingrāki, jo, viņaprāt, šobrīd šī pakalpojuma piedāvātāji un ceļu satiksmes regulētāji nepievērš pietiekami lielu uzmanību šī braucamrīka izmantošanai – ar to lielā ātrumā pa pilsētas ielām traucas bērni līdz 14 gadu vecumam, uz tā mēdz sastāties nevis viens, bet divi pieaugušie, pārsniedzot pieļaujamo masu. Viņš prognozē, ka šī pakalpojuma piedāvātājiem lielie ieguldījumi braucamrīku remontā vēl ir priekšā.

Vai velosipēdu izkonkurēs e-pārvietošanās līdzekļi, rādīs laiks, spriež Sixt Baltijā vadītājs Arnis Jaudzems. Šobrīd ir testa periods, kad ir iespēja katram atrast sev ērtāko braucamrīku vai arī meklēt balansu starp vairākiem. Viņaprāt, elektroskūterim ir vairākas priekšrocības, bet tikpat daudz arī trūkumu – kā jebkuram mobilitātes veidam.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

«Elektroskūteriem ir mazi riteņi, un, ja nav gluds ceļš, braukšana ir apgrūtināta. Rīgā šos braucamrīkus sāka piedāvāt agrāk nekā Jūrmalā. Mēs arī līdzās 140 dažāda tipa nomas velosipēdiem izmēģinājuma kārtā pirms dažiem gadiem bijām iegādājušies elektroskrejriteņus. Tagad no tiem cenšamies atbrīvoties, jo mums nav jēgas konkurēt ar masu skūteru piedāvātājiem. Turklāt jau 20 gadus mūsu klienti ir ģimenes ar bērniem, kuriem ir svarīgi, ka var iznomāt dažādus velosipēdus – kalnu, pilsētas, tandēma, kā arī papildu aprīkojumu, piemēram, bērnu sēdeklīšus vai piekabes,» stāsta K. Miglāns. Turklāt piedāvājuma klāstu nosaka arī nomas punkta atrašanās vieta. Piemēram, Jūrmalā ir svarīgi, ka braucamrīks ir derīgs ne tikai, lai vizinātos pa gludu asfaltu, bet arī pludmali. Tieši smiltis un jūras sāļais ūdens ietekmē nomas velosipēdu tehnisko stāvokli, līdz ar to ik gadus aptuveni 20–30% no klāsta nākas mainīt.

«Jau vairākus gadus nerunājam par tiešajiem konkurentiem – drīzāk skatāmies uz izmaiņām mobilitātes tirgū kopumā. Automašīna, sabiedriskais transports, taksometrs un pat vilciens uzskatāms par velo nomas netiešo konkurentu. Elektroskūteru ieviešana ir uzskatāma par jaunu, bet ne pēdējo konkurentu. Skrejritenis ir alternatīva kājāmgājējiem, līdzīgi kā velo noma. Analizējot braucienu skaitu, jāsecina, ka elektroskrejriteņu pieejamība ir ietekmējusi lietotāju izvēli. Kādas būs tendences nākotnē, rādīs laiks. Sixt prioritāte vienmēr ir bijuši mobilitātes pakalpojumi, kas saistīti ar automašīnām. Velosipēdu koplietošana kalpojusi kā instruments sabiedrības izglītošanai par mobilitātes iespējām pilsētā, un līdz šim tas mums ir gana veiksmīgi sanācis,» atzīst A. Jaudzems.

Visu rakstu lasiet 14. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Lēnāk nekā citviet Eiropā, tomēr arī Latvijā uz ielām biežāk manāmi elektriskie...

Iespējams, jau aprīlī Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, varētu tikt ierobežota automašīnu kustība,...

Rīgas centrā apmeklētājiem durvis vaļā vēris kafejnīcas koncepts, kas zem viena zīmola...

Līdz 2020. gadam veloceliņu kopgarumam Latvijājā sasniedz 700 kilometri, aptuveni 30% valsts...

Pirmais un pagaidām vienīgais atjaunotās Latvijas velosipēdu zīmols Ērenpreiss, kurš sākotnēji...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Mazķibele var palīdzēt loģistikas nozarei attīstīties, un vēl ir vieta jauniem spēlētājiem;...

Lietuvas prāmju kompānija «Smiltynes perkela», kas no Klaipēdas pārvadā automobiļus un pasažierus...

Aviokompānija «SmartLynx Airlines» Kanādā parakstījusi līgumu par ieguldījumu piecu miljonu...

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus...

Lietuvas un Polijas speciālisti piektdien kopīgās mācībās apguvuši iemaņas likvidēt iespējamu...

Lietuvas un Krievijas ostās izaugsme; Latvijā, Igaunijā vērojama stagnācija....

Ņemot vērā aizvien pieaugošo Latvijas lidsabiedrības airBaltic pakalpojumu popularitāti Lietuvā,...

Igaunijas prāmju operators «Tallink Grupp» šā gada pirmajā pusgadā strādājis ar 10,365...

Berlīne plāno ievest stingrākus noteikumus elektrisko skrejriteņu lietotājiem, aizliedzot tos atstāt...

Reģistrēšanās sistēmas tehnisku problēmu dēļ Lielbritānijas lidsabiedrība «British Airways»...