Transports un loģistika

Elektroskūteru popularitāte gājējus iespiedusi stūrī - viņiem īsti nav kur pārvietoties

Monta Glumane, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Pieaugot elektrisko skrejriteņu popularitātei un ar tiem saistītajiem negadījumiem, Satiksmes ministrija (SM) un iesaistītās puses ķērušās klāt grozījumu izstrādāšanai normatīvajos aktos

Vai pieļaujamais maksimālais braukšanas ātrums ar elektriskajiem skrejriteņiem būs 20 vai 25 kilometri stundā? Vai ar tiem būs atļauts pārvietoties pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru vai pa gājēju ietvēm gājēju ātrumā? Vai ar šiem braucamrīkiem varētu ļaut piedalīties ceļu satiksmē no 12 vai 14 gadu vecuma? Par šiem un citiem jautājumiem Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā šajā nedēļā diskutēja eksperti no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), Latvijas Valsts ceļiem (LVC), Valsts policijas, Valsts tiesu ekspertīžu biroja, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Rīgas domes Satiksmes departamenta un citām iesaistītajām pusēm.

«Daudzi nekritiski domājoši cilvēki izmanto elektriskos skrejriteņus, līdz ar to rodas arī negadījumi,» situāciju īsumā komentē SM Autosatiksmes departamenta direktors Visvaldis Vectirāns. Valsts policija precīzu ceļu satiksmes negadījumu uzskaiti, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, sākusi šogad. Pērn Rīgas reģionā tika konstatēti pieci līdz seši negadījumi, bet šogad augustā vien reģistrēts 21 negadījums. «Pašreizējā regulējumā nav nekādu rāmju, cilvēki uzskata, ka tas ir izklaides pārvietošanās līdzeklis, tāpēc ar to var pārvietoties alkohola vai citu apreibinošo vielu iespaidā. Šobrīd gājēji pēc būtības ir iespiesti stūrī, viņiem īsti nav kur pārvietoties,» komentēja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Viņš atzīst, ka ceļu satiksmes negadījumos, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, sekas ir diezgan smagas.

Atbalsta regulējuma ieviešanu

Šobrīd, līdzīgi kā velosipēdus, arī elektriskos skrejriteņus var reģistrēt, ja to vēlas īpašnieki, tāpēc grūti uzskaitīt, cik šādu braucamrīku ir kopumā. Pēc ekspertu domām, Rīgā kopumā tie varētu būt ap 1500. No tiem aptuveni 1000 piedāvā dažādi elektrisko skrejriteņu nomas uzņēmumi. Dienas Biznesa aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka atbalsta regulējuma ieviešanu, tomēr tam jābūt saprātīgam. «Regulējumam ir jābūt, bet tam jābūt loģiskam un ļoti pakāpeniskam, lai nenogalinātu interesi par šo pārvietošanas veidu. Manuprāt, jāregulē ātrums – 20 līdz 25 km/h ir pilnīgi pietiekami, lai efektīvi pārvietotos pilsētā. Arī braucējam ir jābūt atbildīgam par savu braukšanas stilu un negadījumiem, ja tādi rodas. Tāpat jāņem vērā infrastruktūras pieejamība, jāļauj braukt gan pa ietvi, gan veloceliņu, varbūt izņēmumu gadījumā arī pa braucamās daļas labo pusi - līdzīgi, kā to drīkst ar velosipēdi,» komentē ATOM Tech valdes priekšsēdētājs Arturs Burņins. Uz jautājumu, vai regulējums varētu ietekmēt nozares uzņēmējus, A.Burņins atzīst, ka tas atkarīgs no tā, kāds būs gala regulējums. «Šobrīd informācijas daudz, bet, kura informācija ir patiesa, nevar zināt. Protams, regulējums var arī nogalināt šo tirgu, ja ātrumu limitēs pārāk agresīvi vai iznomātājiem noteiks pārāk augstas prasības,» domā A.Burņins. Arī CityBee Latvija vadītāja Egija Gailuma piekrīt, ka ir nepieciešams regulējums, lai samazinātu bezatbildīgu braukšanu un novietošanu, kā arī identificētu lietotājus. «Līdz ar regulējumu samazinātos sūdzību skaits no sabiedrības puses par nevērīgajiem klientiem, kuri brauc neapdomīgi, neievērojot nekādus CSN noteikumus.» Viņasprāt, elektriskos skrejriteņus varētu likt vienā kategorijā ar divriteņiem un attiecīgi kontrolēt tāpat kā divriteņus. «Uzskatu, ka regulējums tieši sakārtos visu. Jo, ja visiem ir vienādi noteikumi, tad mēs zinām savu spēļu laukumu, kurā varam maksimāli veikt uzlabojumus,» norāda E.Gailuma.

Visu rakstu lasiet 11. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pirmās sezonas darbības rezultātiem elektroskrejriteņu koplietošanas platformu īpašnieki ir apmierināti; nākotne būs atkarīga no gaidāmā nozares regulējuma, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmos koplietošanas elektroskrejriteņus Rīgas ielās sāka piedāvāt Atom. Pavisam drīz tam sekoja arī Fiqsky, Bolt un CityBee. Jūlijā CityBee īstenoja vairāk nekā 15 tūkstošus braucienu. Atom vadītājs Artūrs Burņins teic, ka Atom kopumā bijuši vairāk nekā desmit tūkstoši braucienu, bet augustā uzņēmums palielināja šo braukšanas līdzekļu skaitu un paredz, ka šajā mēnesī būs aptuveni deviņi tūkstoši jauno braucienu. Fiqsy un Bolt šobrīd nepublisko statistiku par saviem rezultātiem.

Pašlaik CityBee ir 250 elektroskūteri, bet plānots, ka to skaits nākotnē pieaugs līdz 500. Atom ir 100 elektroskūteri, un A. Burņins teic, ka to skaits aug. Tikmēr Fiqsy ir 350 elektroskrejriteņi, un katru dienu pilsētas ielās tiek izvietoti 250 līdz 300 skrejriteņi. «Lai sniegtu iespēju izmēģināt šo pakalpojumu, sākotnēji piedāvājām 100 skrejriteņus, taču, sekojot pieprasījumam, to skaitu šobrīd esam palielinājuši līdz 500 elektriskajiem skrejriteņiem,» saka Kārlis Ķezberis, Bolt vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negadījumu skaita pieauguma dēļ Francija no septembra aizliegs ar elektriskajiem skūteriem pārvietoties pa ietvēm, vēsta CNN.

Elektroskūteru izmantošana Parīzē un citās pilsētās iemantojusi strauju popularitāti, tos lieto tūkstošiem cilvēku, arī vairākos uzņēmumos galvaspilsētā darbojas elektrisko motorolleru koplietošanas sistēmas.

Taču to izmantošana ir radījusi spriedzi ar iedzīvotājiem, un Francijas transporta ministre atzinusi, ka negadījumu skaits ir pieaudzis.

«Motorolleru attīstība bija ļoti ātra un nedaudz anarhiska. Mēs to neredzējām, un tas kļuva par džungļu likumu,» atzinusi ministre Elizabete Borna.

Sākot no septembra, sods par braukšanu pa ietvi ar elektroskūteri būs 135 eiro.

ASV start-up uzņēmums Lime, kas pārvalda elektrisko skūteru tīklu dažādās pilsētās un piedāvā iznomāt transportlīdzekļus, izmantojot lietotni, pērn agresīvi ienāca Eiropas tirgū, tostarp arī Parīzē. Tam sekoja arī citi uzņēmumi, tostarp Tier, Bird un Uber.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augot elektrisko skūteru pieprasījumam, vairāki autoražotāji pēdējā laikā pievērsušies elektrisko skūteru ražošanai, un šādu soli spēris arī autoražotājs BMW.

BMW elektroskūterus ražos sadarbībā ar kompāniju Micro.

«Pasaulē izplatās elektriskā mobilitāte - elektroskūteri, un, ņemot vērā, ka tas ir labs ikdienas transporta veids, arī BMW Lifestyle paplašinās šo kompakto pilsētas transportlīdzekļa veidu, kas būs pieejams, sākot no 2019.gada septembra,» teikts kompānijas paziņojumā.

BMW elektroskūtera maksimālais ātrums būs 20 km/h, un tā cena būs sākot no aptuveni 890 dolāriem. Tas bez uzlādes varēs nobraukt 12 km, bet akumulatora uzlādes laiks ir aptuveni 2 stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jaunieši rada biznesa riskus

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trakot un vēlēties mainīt pasauli ir jauno daļa – ik pa kādām desmitgadēm tas notiek demonstratīvi. Šobrīd atkal ir tāds laiks, ko varam redzēt arī daudzviet Eiropā, kad jaunieši nepacietīgi, izlēmīgi un drosmīgi ne tikai piedalās protesta akcijās, bet uzrunā arī vadošos politiķus un lielos koncernus, pārmetot, ka vecākās paaudzes nedara pietiekami klimata krīzes novēršanai.

Nē, tā nav tikai zviedru skolniece Grēta Tunberga, kura šodienas 13–19 gadus veco jauniešu vidū ir ne mazāk pazīstama kā populāras TV vai futbola zvaigznes. No 1995. līdz 2010. gadam dzimušie jaunieši ir atkal kļuvuši tik politiski un ekonomiski ieinteresēti, kā sen nav bijis – viņi intensīvi uzdod jautājumus, ir radikāli un vizionāri noskaņoti un grib lietas mainīt uz labo pusi tūlīt, te un tagad.

Pieaugošā digitālā paaudze ir arī varens patēriņa spēks, jo tā ir salīdzinoši turīga. Tikai ASV vien tā gadā patērē ap 143 miljardiem dolāru, tātad uzņēmumiem ir ko iespringt, lai šo emocionālo, nekonsekvento un hedonistisko klientu daļu piesaistītu. Šī paaudze pārliecības dēļ lielā mērā lieto vegānu uzturu, mīl braukt ar vilcienu, velosipēdu vai elektroskūteri, personīgo mašīnu uzskata par lieku greznību, toties brīvdienās labprāt aizlido atpūsties uz Jaunzēlandi. Tā sauktā Z paaudze gan zina, ka viedtelefonu ražošanā bieži tiek pārkāptas cilvēktiesības, bet pāriet uz mazāk jaudīgu «zaļo telefonu»? Laikam tomēr ne. Viņi nesaskata jēgu, lai iepirktos lielveikalos, toties neuzticas tam, ko Google dara ar viņu datiem, bet kosmētikas produktu sastāvdaļas grib zināt visai skrupulozi. Vienlaikus šī paaudze pazīst bailes no terora, ir piedzīvojusi globālās finanšu krīzes sekas, kas rada tai papildu nedrošību par nākotni un neuzticēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izstrādā elektroskūteri tieši koplietošanai

Anda Asere, 26.06.2019

Unicorn Scooters īpašnieki Igns Survila (Ignas Survila), Jevgenijs Piurko (Jevgenijus Piurko), Dans Kristanavičs (Danas Kristanavičius)

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā elektroskūteru kopbraukšanas platformu straujo attīstību, Lietuvas uzņēmums Unicorn Scooters (UAB Lizdas) izstrādā elektroskūteri, kas būtu domāts tieši koplietošanai.

«Šobrīd pasaule saskaras ar problēmu, ka elektroskūteru kopbraukšanas platformu operatori izmanto ierīces, kas izstrādātas personīgai lietošanai, nevis, lai dalītos un lietotu kopīgi. Koplietoto ierīču dzīvescikls ir īss. Jaunākie pētījumi rāda, ka ierīces kalpo vien 28 dienas un pēc tam vienkārši tiek izmestas,» apgalvo Igns Survila (Ignas Survila), Unicorn Scooters līdzdibinātājs. Uzņēmuma izpilddirektors Dans Kristanavičs (Danas Kristanavičius) piebilst, ka tie ir tik lēti, ka neviens nevēlas tos labot un vienkārši nopērk jaunus. Tas rada ekoloģijas un ilgtspējas problēmas, kā arī ietekmē biznesa rentabilitāti. Ja katru mēnesi vajag pirkt jaunus elektroskūterus, tas nevar būt rentabli. Tāpēc komanda sāka izstrādāt īpaši koplietošanai domātu transportlīdzekli. Tos plānots pārdot tikai uzņēmumiem, un tos nebūs iespējams nopirkt personīgai izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pāragri spriest, vai elektroskūteri no tirgus izspiedīs divriteņu nomas uzņēmumus; katram braucamrīkam ir savi plusi un mīnusi, turklāt patērētāju gaume un vajadzības atšķiras, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šis ir pirmais gads, kad vērojama plašāka elektroskrejriteņu pieejamība pilsētā. Protams, katrs jauns pakalpojums piesaista uzmanību, veicina pieprasījuma maiņu un tirgus pārdali.

Velosipēdu nomas SIA ABC Grupa īpašnieks Kaspars Miglāns ir pārliecināts, ka elektroskūteru bizness ir pārejoša modes tendence un dažādi kontroles pasākumi nākotnē tam būs daudz stingrāki, jo, viņaprāt, šobrīd šī pakalpojuma piedāvātāji un ceļu satiksmes regulētāji nepievērš pietiekami lielu uzmanību šī braucamrīka izmantošanai – ar to lielā ātrumā pa pilsētas ielām traucas bērni līdz 14 gadu vecumam, uz tā mēdz sastāties nevis viens, bet divi pieaugušie, pārsniedzot pieļaujamo masu. Viņš prognozē, ka šī pakalpojuma piedāvātājiem lielie ieguldījumi braucamrīku remontā vēl ir priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Evlab" ar 150 zīmola "Nextbike" velosipēdiem galvaspilsētā ir atklājis velosipēdu koplietošanas sezonu.

"Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs norāda, ka nomas velosipēdi ir pieejami lietotājiem visas vasaras un rudens sezonas garumā. Gadījumā, ja ziema būšot tikpat silta kā pērn, velosipēdi lietotājiem būs pieejami arī ziemas mēnešos.

Jau ziņots, ka SIA "Evlab" kļuva par vienu no trim 2019. gada Rīgas domes grantu programmas "Atspēriens" uzvarētājiem. Projekta ietvaros uzņēmums saņēma 25 000 eiro jaunu velosipēdu iegādei.

Trīs uzņēmumi Atspērienā tiek pie 75 000 eiro viedpilsētu risinājumiem 

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab»,...

"Plānu realizācija noteikti ir izdevusies. 150 velosipēdiem ir uzstādītas modernas rāmja slēdzenes, kas spēj precīzi parādīt savu atrašanās vietu gan klientiem pieejamības nolūkos, gan administrācijai drošības nolūkos. Ar grantu programmas "Atspēriens" palīdzību ir iegādāti arī 40 jauni velosipēdi. To piegāde Rīgā sagaidāma drīzumā - vēlākais augustā," stāsta "Nextbike" vadītājs.

"Nextbike" pilsētas ielās darbu uzsāka jūnijā, lai gan sākotnēji to bija plānots jau aprīlī. M. Blumbergs šo apstākli skaidro gan ar dažu sarežģītu birokrātisku procesu izpildes laiku, gan tehniskām pārmaiņām, bijusi jūtama arī pandēmijas ietekme.

Klientu ērtībai un velosipēdu pieejamības veicināšanai, sadarbībā ar inženieriem un pilsētplānotājiem "Grupa 93", tika izstrādāta "brīvā zona" jeb "flexzone", kur klientiem tagad ir iespēja pabeigt nomu ārpus "oficiālas" stacijas, par to piemaksājot papildu 1 eiro, norāda M.Blumbergs, kura sākotnējais mērķis jau pērn bija attīstīt koplietošanas velosipēdu infrastruktūru Rīgā.

Sixt velonomu Latvijā aizstās Nextbike 

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat...

"Brīvās zonas" ieviešana ļauj pakalpojumam kļūt daudz pieejamākam – katram klientam tiek dota iespēja aizbraukt līdz savam galamērķim un tur atstāt velosipēdu, kas tālāk ir pieejams nākamajam lietotājam daudz tuvāk kā fiksētā stacijā.

Esošo staciju izvietojums esot balstīts uz klientiem jau ierasto izvietojumu no citiem gadiem. Ir nākušas klāt arī jaunas stacijas, kur novērots potenciāls pēc pieprasījuma. "Aktīvajiem velo nomas lietotājiem būs iespēja ietekmēt brīvo zonu robežas un staciju izvietojumu," piebilst vadītājs.

Tāpat arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, apsaimniekotājiem un jebkuram uzņēmumam, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un iedzīvotāju vai darbinieku veselību, ir iespēja ar līdzmaksājuma palīdzību nodrošināt velo koplietošanas staciju gandrīz jebkurā sev vēlamā vietā.

"Nextbike" pirmā sadarbība stacijas izveidē ar citu uzņēmumu īstenota kompleksā "Business Garden" Rīgā, Pārdaugavā. Velo koplietošanas stenda pieejamība objektā tiks nodrošināta tuvākajā laikā. Šāda un citu mobilitātes pakalpojumu piedāvāšana biroju kompleksā palīdzējusi arī papildus punktu iegūšanai starptautiskā ilgtspējīgas būvniecības sertifikāta LEED augstākās - platīna kategorijas saņemšanai.

"Gan no pilsētplānošanas viedokļa, gan no pašvaldības pārvaldības viedokļa, gan arī no katra atsevišķa iedzīvotāja personīgā viedokļa, velosipēds un velosipēda pieejamība ir kā tāda "brīnumnūjiņa" - instruments dažādu situāciju efektīvai uzlabošanai," teic "Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs.

"Nextbike Latvija" pagaidām ir vienīgais šāda pakalpojuma sniedzējs valstī. "Lai arī pēdējos divos gados ir strauji paplašinājusies koplietošanas servisu daudzveidība (elektroskūteri, mopēdi un citi), tomēr no ilgtspējības, efektivitātes, vides aizsardzības, veselības un vēl daudziem citiem aspektiem – velosipēds ir galvas tiesu pārāks," teic M. Blumbergs

Arī tūristi ir ļoti nozīmīgs koplietošanas velosipēdu klientu segments. "Pandēmija, protams, ietekmē kopējo tūrismu plūsmu un paredzam, ka ceļošanas ierobežojumu dēļ ārzemju tūristi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mazāk izmantos velo nomas pakalpojumus Rīgā, taču paredzam arī to, ka velo koplietošana kļūs daudz populārāka vietējo iedzīvotāju vidū, jo ir novērojama tendence, ka iedzīvotāji meklē alternatīvas sabiedriskajam transportam," uzskata vadītājs. Viņš piebilst, ka sadarbība ar pašvaldībām ir tā, kas veicinās tieši vietējo lietotāju skaita pieaugumu.

Lai pārvietotu velosipēdus starp stacijām, kā arī lai pārbaudītu to tehnisko stāvokli, uzņēmuma tehniskais dienests veic regulāras apgaitas. Līdz ar to katrs velosipēds ne retāk kā reizi 3 dienās tiek pārbaudīts, apkopts, notīrīts un dezinficēts, norāda vadītājs. Tāpat viņš aicina lietotājus arī pašiem rūpēties par savu drošību un veselību, regulāri mazgājot rokas un ievērojot arī citas pandēmijas laikā noteiktās personīgās higiēnas prasības.

"Nextbike" ir viens no koplietošanas velosipēdu sistēmas izstrādātājiem, kas darbojas globālā tīklā vairāk nekā 200 pilsētās, vairāk nekā 26 valstīs visā pasaulē. Visā pasaulē ir 7 miljoni reģistrētu "Nextbike" lietotāju.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Atspēriens piešķirs 25 000 eiro grantus radošiem un inovatīviem uzņēmumiem 

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens"....

Komentāri

Pievienot komentāru