Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

"SIA "Venden" šā gada martā aktīvi piedalīsies un aicina uz aktīvu līdzdarbību arī savus klientus - vairāk nekā 27 000 Venden produkta saņēmējus," informē SIA "Venden" Mārketinga direktors Andris Bugnēvics, papildinot, ka Laba Servisa Dienu ietvaros visa marta garumā ikvienam ir dota iespēja uzslavēt jebkuru organizāciju, kur klientu apkalpošana ir augstā līmenī, kas klientam ļauj justies gaidītam un īpaši apkalpotam.

"Venden, kā 2006.gada Latvijas Kvalitātes asociācijas Klientu apkalpošanas Gada balvas saņēmējs, uzskata, ka biznesā šādas pozitīvisma akcijas ir nepieciešamas," skaidro A.Bugnēvics, uzsverot, ka tās, protams, palīdz izgaismot arī negatīvās iezīmes un problēmas, taču viennozīmīgi ir liels gandarījums un stimuls tālākai attīstībai tiem uzņēmumiem, kuru serviss un apkalpošana jau tagad ir augstā līmenī.

"Vadot vairāk nekā 150 cilvēku lielu kolektīvu nu jau teju 10 gadus, zinām, ka cilvēkiem ir bezgala svarīgi saņemt atzinību par labi, kvalitatīvi un ar pilnu atdevi paveiktu darbu, jo slikti padarītais jau tiek pamanīts jebkurā gadījumā," skaidro A.Bugnēvics, akcentējot, ka Venden Laba Servisa Dienu ietvaros uzmanību vērsīs ne tikai uz savu klientu apkalpošanu, bet arī uz savu darbinieku informēšanu un izglītošanu par servisa nozīmi biznesa attīstība.

SIA Venden Mineral Water četros gados sasniedz 6% tirgus daļu veikalos; turpmāko attīstību uzņēmuma īpašnieki saskata kafijas segmentā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Venden Mineral Water ir kāpinājis apgrozījumu no 132 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 1,6 milj. eiro 2015. gadā. Pērn saražoto vienību skaits sasniedza 8,5 miljonus, bet šogad prognozēts sasniegt 10 miljonus pudeļu. Uzņēmuma straujā izaugsme ir ļāvusi tam iekļūt DB un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «2015. gadā veiktais Nielsen pētījums liecina, ka Latvijā tika pārdots 100 milj. litru ūdens, un Venden Mineral Water aizņēma 6% tirgus daļas. Ambīcijas visiem tirgus dalībniekiem ir lielas, arī mums. Četros gados esam sasnieguši labu rādītāju,» teic SIA Venden un SIA Venden Mineral Water izpilddirektors Aldis Škutāns. Ambīciju ziņā tā ir starta līnija; investīcijas ļauj atsperties un ražot vairāk.

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot. Tāpat ir paradoksāla situācija, ka Latvijā kafija maksā dārgāk nekā citur Eiropā vai Baltijā tikai tāpēc, ka pie mums ir ieviests šīs preces akcīzes nodoklis, bet citur Eiropā tāda nav.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija tirgū?

Ūdens ir stratēģisks produkts, kas ir vajadzīgs ik dienu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan augiem. Situācija ūdens tirgū ir interesanta, tā nav nedz slikta, nedz laba. Venden avota un dabīgo minerālūdeņu tirgū strādā jau 25 gadus, tāpēc šajā ceturtdaļgadsimtā ir pieredzēts daudz. Savulaik, saimnieciskās darbības pirmsākumos, Latvijā nebija tādas šodien tik ikdienišķas lietas ka ūdens iekārtas, kas pašlaik atrodamas teju vai visos birojos un klientu apkalpošanas centros. Jā, ūdens bija karafēs vai kādos citos traukos, bet ne tik plaši kā šodien. Arī ūdens pudelēs bija ļoti neierasta parādība, bet šodien tā ir ikdienišķa lieta. Situāciju mainīja Covid-19 pandēmija, kuras ietekmē Venden pieauga klientu skaits un arīdzan loģistikas izmaksas, jo iepriekš vienā adresē (birojā) tika izkrauta teju visa mašīna, bet tagad vienā adresē piegādā tikai dažas pudeles, un, lai savāktu pilnu mašīnu, ir jāapmeklē 30 adreses. Ja nebūtu pandēmijas, visticamāk, nebūtu klientu skaita pieauguma privātpersonu kategorijā.

Ūdens ražotāja un tirgotāja SIA «Venden» līdz 2019.gada beigām plāno paplašināt ražotni un trīskāršot ražošanas apjomus, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma izpilddirektors Aldis Škutāns.

Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem ražotnes paplašināšanas projekta īstenošanai būs nepieciešami apmēram divi miljoni eiro. Šī projekta īstenošanai paredzēts piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem.

«Venden» ūdens ražotnes, kas atrodas Cēsīs, Cīrulīšu ielā 68, platība pēc paplašināšanas projekta īstenošanas sasniegs vismaz 2500 kvadrātmetrus. Patlaban «Venden» ražotnes platība ir apmēram 1500 kvadrātmetri.

Jau vēstīts, ka «Venden» šogad plāno sasniegt 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. Tikmēr uzņēmuma peļņa varētu saglabāties pagājušā gada līmenī. «Firmas.lv» informācija liecina, ka pērn «Venden» apgrozījums bija 10,976 miljoni eiro, bet peļņa - 653 054 eiro.

"Robotizētā ūdens pildīšanas kompleksa iegādes un uzstādīšanas kopējās izmaksas sasniedza 1 612 000 eiro, no kuriem SIA Venden investēja 927 000 eiro, bet 685 000 eiro tika saņemti no LIAA kā Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts," informē SIA Venden Tirgzinību direktors Andris Priekulis.

"Šodien, 15.oktobrī darbību uzsāk Baltijas valstīs un Skandināvijā modernākais ūdens pildīšanas komplekss, kā rezultātā SIA Venden, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstam, kļuvusi par modernāko ūdens ražotni Baltijas reģionā," atzīst A. Priekulis.

SIA Venden Komercdirektors Edgars Medvedskis uzsvēra, ka uzņēmuma izaugsme 11 gadu laikā bijusi iespējama pateicoties cilvēkiem, kuri ir izvēlējušies zaļu un dabīgu dzīvesveidu un izvēlējušies Venden ūdeni, kuru uzņēmums piegādā tieši tādu, kādu tas iegūst no avota.

"Šāda veida robotizēti kompleksi pasaules ūdens ražošanas industrijā sākuši parādīties salīdzinoši nesen, jo to sākotnējās izmaksas ir ļoti lielas un daudzās valstīs dod priekšroku dzīvajam darbaspēkam, kurš bieži vien ir lētāks," skaidro A. Priekulis, uzsverot, ka ilgtermiņa skatījumā, palielinoties darba ražīgumam, investīcijas atmaksāsies.

"SIA Venden apgrozījums 2007. gada ietvaros palielinājies par 29%, salīdzinot ar 2006.gada finanšu rādītājiem,'' informē SIA Venden Mārketinga direktors Andris Bugnēvics, papildinot, ka naudas izteiksmē uzņēmuma apgrozījums 2007. gadā bijis 4,57 miljonu Ls apmērā.

''2007. gadā kopumā esam realizējuši vairāk nekā 31,6 miljonus litrus avota ūdens,'' skaidro A.Bugnēvics, uzsverot, ka 2007. gada rezultāti ir nozīmīgs faktors, kurš uzņēmuma vairāk nekā 10 gadu darbības pieredzē norāda uz Venden un tā produkta – dabīgā avota ūdens – potenciālajām izaugsmes iespējām arī turpmākajos gados.

Savukārt 2006. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, finanšu apgrozījuma pieaugums bija 32%, kas skaidrojams ar to, ka 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, bija mazāk darba dienu.

''Nenoliedzami, ka tirgus 2007. gadā ir audzis dinamiski, bet tai pat laikā diezgan strauji,'' skaidro A.Bugnēvics, akcentējot, ka Venden paredz tirgus izaugsmes turpināšanos arī 2008.gadā, kad uzņēmums plāno palielināt produkta realizācijas apjomus par vismaz 25% (kas naudas apgrozījuma izteiksmē sastādītu 5 420 000 Ls), salīdzinot ar 2007.gadu.

No 8. līdz 12. septembrim Jūrmalā, sporta centra Concept kortos norisinājās ITF starptautiskais tenisa turnīrs (International Tennis Federation) VENDEN Cup senioriem (sievietēm un vīriešiem vairākās vecuma grupās, sākot no 35 gadiem). Viens no turnīra galvenajiem organizētājiem un atbalstītājiem SIA Venden sadarbībā ar Latvijas Tenisa Savienību (LTS) plāno organizēt šo turnīru kā tenisa vasaras sezonas noslēguma pasākumu senioriem, rīkojot to katru gadu septembrī.

Par VENDEN Cup uzvarētājiem vienspēlēs vīriešiem atsevišķās vecumu grupās kļuva Somijas tenisisti Ilka Rikonens (Ilkka Riikonen) un Tuomas Kivisto (Tuomas Kivisto), lietuvietis Sauļus Andrušaitis (Saulius Andriusaitis), Krievijas tenisists Taraši Kikališvili (Taraschi Kikalischvili), Igaunijas tenisists Oļegs Ševčuks (Oleg Sevtsuk), latvieši Guntis Bikovs un Jānis Vilks. Sieviešu vienspēlēs par uzvarētājām atsevišķās vecumu grupās kļuva spēlētājas no Latvijas Inga Pabraukle, Natālija Bogačova, Inga Brokāne un Gunta Naumova. Vīriešu dubultspēlēs uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena kāpa gan pašmāju, gan Krievijas tenisisti, bet sieviešu dubultspēlēs – tikai tenisistes no Latvijas. Kopumā turnīra uzvarētāju vidū dažādās vecumu grupās visvairāk bija pašmāju tenisistu.

„SIA Venden 2008. gada pirmā pusgada finanšu apgrozījums, salīdzinot ar 2007. gada pirmo pusgadu, palielinājies par 19%, sasniedzot LVL 2 206 171 apjomu,” informē SIA Venden Tirgzinību vadītājs Andris Priekulis.

Iepriekšējos divos gados uzņēmuma apgrozījuma vidējā gada izaugsme bija aptuveni 30% apmērā, bet šis gads ir nesis līdzi daudzu nozaru ekonomiskās problēmas un salīdzinoši vēsu klimatu šā gada pirmajā pusgadā, kas arī būtiski ir ietekmējis ūdens patēriņu.

Šā gada pirmajā pusgadā kopumā realizēti 18 125 335 litri ūdens, kas ir par 17% vairāk nekā attiecīgajā 2007. gada periodā.

Analizējot 2008.gada situāciju, Venden prognozē, ka kopējais gada finanšu apgrozījuma pieaugums būs aptuveni par 25%, salīdzinot ar 2007. gadu, kas diemžēl, būs mazāks nekā iepriekšējos gados, bet tomēr uzskatāms par labu rādītāju.

Piegādes vietu skaits 2008. gada pirmajā pusgadā sasniedzis 33 000.

„SIA Venden 2008. gada pirmā ceturkšņa finanšu apgrozījums, salīdzinot ar 2007. gada pirmo ceturksni, palielinājies par 25%, sasniedzot Ls 1 333 000 apjomu,” informē SIA Venden Tirgzinību vadītājs Andris Priekulis, papildinot, ka sākotnēji finanšu apgrozījuma apjoms tika prognozēts lielāks.

„2008.gada pirmajā pusē bija salīdzinoši mazāk darba dienu nekā 2007.gadā, dēļ kā realizācijas apjoms bijis nedaudz mazāks nekā 2007.gadā,” skaidro A. Priekulis.

Ņemot vērā ražošanas jaudu palielināšanas projektu un tirgus izaugsmes intensitāti, Venden līdz 2010.gadam prognozē, ka realizācijas apjoms sasniegs 50 milj. litru gadā.

„Venden analītiķi secinājuši, ka līdz ar ekonomikas attīstības tempu samazināšanos valstī, patērētāji daudz vairāk pievērš uzmanību pērkamā produkta kvalitātei, izcelsmei, vēloties būt pārliecināti, ka pērkamā produkta cena ir adekvāta kvalitātei. Piemēram, pērkot dzeramo ūdeni, arvien vairāk klienti pievērš uzmanību tam, vai uz etiķetes ir norādīta ieguves vieta, ūdens sastāvs, un vai ūdens ir dabīgs,” uzsver A.Priekulis, papildinot, ka būtiska ir patērētāju apziņa, ka dzeramais ūdens ir pirmās nepieciešamības prece, un pats patērētākais pārtikas produkts jebkura cilvēka dzīvē.

Par dzeramā ūdens ražotāja un tirgotāja «Venden» vienīgo īpašnieku kļuvusi SIA «Mica Tehnoloģijas», kurai iepriekš piederēja puse uzņēmuma kapitāldaļu, liecina informācija «Firmas.lv».

Iepriekš 50%«Venden» kapitāldaļu piederēja «Mica Tehnoloģijas», bet otra puse - Eduardam Magelim, kurš bija kompānijas līdzīpašnieks kopš 1997.gada 23.janvāra. Taču tagad par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuvusi «Mica Tehnoloģijas», kuras 100% īpašnieks ir Polijas pilsonis Andžejs Pavlovs.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā notikušas 6.martā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka «Venden» 2017.gadā strādāja ar 11,565 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 5,3% un bija 618 654 eiro. Kompānijas 2018.gada finanšu rezultāti vēl nav publiskoti.

«Venden» reģistrēta 1997.gadā, un tās pamatkapitāls ir 28 440 eiro.

SIA "SEB līzings" izsniedzis finansējumu minerālūdens ražotājam SIA "Venden" 916 tūkstošu eiro apmērā, lai uzņēmums varētu atjaunot savu autoparku.

"Venden" iegādāsies 17 jaunus mikroautobusus un 10 kravas automašīnas.

""Venden" ir ne tikai viens no bankas ilgtermiņa sadarbības partneriem, kas ar pārdomātu darbības stratēģiju ir izaudzis par nopietnu tirgus spēlētāju, bet arī no tiem bankas klientiem, kurš nepārtraukti domā par to, kā attīstīt savu darbību plašāk. Tā, piemēram, 2021. gadā uzņēmums jau ir ieplānojis palielināt savu auto parku vēl par 10 mikroautobusiem, izmantojot mūsu bankas finansējuma iespējas vairāk nekā 200 tūkstošu eiro apmērā. Ir patiess gandarījums sniegt atbalstu uzņēmumam, ar kuru mums saskan gan ilgtermiņa skatījums uz darbības attīstību, gan vērtības, kas saistītas ar ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstību," norāda "SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars.

Nākamo trešdien avota ūdens tirgotājs SIA Venden Cēsīs atklās modernāko ražotni Skandināvijā un Austrumeiropā.

Ražotnes izveidē ieguldīti ES līdzekļi, taču to apjoms, kā arī ražošanas jaudas un nākotnes plāni tiks publiskoti ražotnes svinīgajā atklāšanā. Db zināms vien tas, ka uzņēmums ražošanu ir robotizējis.

Iepriekš Venden tirgzinību vadītājs Andris Priekulis informēja, ka šā gada pirmo sešu mēnešu finanšu apgrozījums, salīdzinot ar 2007.gada pirmo pusgadu, palielinājies par 19%, sasniedzot Ls 2.2 milj. Ls.

Viņš norādīja, ka Venden, tāpat kā visas valsts ekonomika, izjūt ekonomisko krīzi un inflācijas straujo augumu. Ja iepriekšējos divos gados uzņēmuma apgrozījuma vidējā gada izaugsme bija aptuveni 30% apmērā, bet šis gads ir nesis līdzi daudzu nozaru ekonomiskās problēmas un salīdzinoši vēsu klimatu šā gada pirmajā pusgadā, kas arī būtiski ir ietekmējis ūdens patēriņu. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā realizēti 18.1 milj. litru ūdens, kas ir par 17% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Venden prognozē, ka kopējais gada finanšu apgrozījuma pieaugums šogad būs aptuveni par 25% lielāks, salīdzinot ar 2007.gadu, kas diemžēl, būs mazāks nekā iepriekšējos gados, bet tomēr uzskatāms par labu rādītāju. Venden piegādes vietu skaits 2008.gada pirmajā pusgadā sasniedzis 33 000. Kompānija dibināta 1997.gadā un tajā ir nodarbināti vairāk nekā 200 strādājošo.

SIA Venden, kura pamatdarbība saistīta ar avota ūdens un dabīgā minerālūdens ieguvi, ražošanu un pārdošanu, pagājušajā gadā apgrozījis 7,099 miljonus eiro, kas ir par 10,76% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Līdz ar apgrozījumu 2013.gadā palielinājusies arī SIA Venden peļņa, kas augusi vairāk nekā trīs reizes, pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 533,397 tūkstošus eiro.

SIA Venden vadība paredz, ka šogad 5 un 3 galonu ūdens ražošanas un realizācijas apjomi varētu pieaugt par 2%, taču pamata pieaugumu uzņēmumam veidos PET produkcijas realizācijas apjoma pieaugums. Šogad uzņēmums paredzējis piedāvāt tirgū jaunus produktus, kā arī palielināt esošo produkcijas sortimentu.

SIA Venden reģistrēts 1997.gadā. Lai gan uzņēmuma centrālais birojs atrodas Rīgā, bet ražotne un produkcijas ieguve izvietota Cēsīs un Valmieras rajonā, uzņēmums veiksmīgākai pārdošanai izveidojis loģistikas centrus Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Dabīgā avota ūdens tirgotāja SIA Venden apgrozījums pirmajos deviņos mēnešos samazinājies par 14 %, salīdzinot ar atbilstošo laikaposmu pērn.

Uzņēmuma apgrozījums šajā laikā sasniedzis 3.5 miljonus Ls. SIA Venden komercdirektors Edgars Medvedskis, skaidrojot samazinājuma iemeslus, atklāj, ka realizāciju ietekmējusi gan uzņēmumu darbības sašaurināšanās, gan tas, ka uzņēmums nav paaugstinājis savas produkcijas cenas.

«Daudzi uzņēmumi, arī bankas, ver ciet savas filiāles un apvieno resursus. Liels kritums ir uz štatu samazināšanas rēķina, turklāt iespaidu atstāja arī uzņēmumu bankrotu vilnis, kas bija vērojams pērnā gada nogalē un šā gada pirmajā pusē,» uzsvēra Venden komercdirektors, piebilstot, ka uzņēmuma galvenie klienti ir juridiskās personas. Salīdzinājumam – ja pērn liels klients uzņēmumam pasūtījis 150 pudeles ūdens mēnesī, tad šobrīd – 90, situāciju raksturo Medvedskis. Turklāt šobrīd daudzi uzņēmumi ir uz izdzīvošanas sliekšņa un veidojot neveiksmīgu nodokļu politiku, valdība var radīt domino efektu un tam var sekot nākamais uzņēmumu likvidācijas vilnis, brīdina Venden komercdirektors.

Valdības iecere palielināt akcīzes nodokli no 269 līdz 289 latiem par 1000 litriem benzīna ietekmēs arī dabīgā ūdens ražotāju un piegādātāju Venden.

Degvielas cenu pieaugums tieši ietekmēs uzņēmuma loģistikas izmaksas, kuras uzņēmums būs spiests ierēķināt produkta cenā, uzsver SIA Venden izpilddirektors Gatis Kamarūts.

Degvielas cenu svārstības ietekmē arī ļoti daudzas saistītās nozares, palielinot virkni Venden izmaksu, gala rezultātā līdz ar degvielas cenu pieaugumu uzņēmums visdrīzāk būs spiests palielināt arī savu produktu un pakalpojumu cenas.

«Plānotais degvielas cenu pieaugums un Latvenergo tarifu palielinājums noteikti atstās negatīvu ietekmi uz pārtikas un dzērienu nozares konkurētspēju. Diemžēl šāda valdības rīcība kārtējo reizi nonāk pretrunā ar uzstādījumu veicināt ekonomikas atveseļošanos, veidojot labvēlīgus apstākļus vietējo ražotāju attīstībai. Rodas jautājums – kas notiks tālāk? Kura būs nākamā joma, kura tiks «stimulēta» ar nodokļu palielināšanu?» neizpratni pauž G. Kamarūts.

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

«Nedaudz labāks rādītājs, salīdzinot ar ātro novērtējumu, nepārsteidz, jo ātrais novērtējums parasti ir balstīts uz ierobežotu informāciju par ražošanas un tirdzniecības apjomiem, un patēriņa cenu izmaiņām. Ņemot vērā, ka, piemēram, mazumtirdzniecības apjomu kritums otrajā ceturksnī joprojām bija dramatisks, arī IKP ātrais novērtējums uzrādīja kritumu gandrīz 20% apjomā. Taču situācija citās nozarēs, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu vai tranzīta jomā ir labāka nekā ražošanā un tirdzniecībā, kas tagad atspoguļojas pārskatītajos IKP datos, kuri uzrāda kritumu 18,7% apmērā. Līdzīga situācija nesen bija vērojama arī Lietuvā, kur IKP ātrais novērtējums uzrādīja kritumu, kas bija par vairāk nekā diviem procentpunktiem lielāks nekā pārskatītie dati.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

2025.gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 889,3 tūkstoši jeb 64,9% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem - par 1,7 procentpunktiem vairāk nekā 1. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Palielinājies arī jauniešu nodarbinātības līmenis, sasniedzot 31,9%. 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,7% - par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 1. ceturksnī, savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinājies par 2 tūkstošiem.

Salīdzinot ar 2025.gada 1. ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 21,3 tūkstošiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 6,9 tūkstošiem.

2. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi - 67,4% un 62,7%).

2025.gada 2. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15-24 gadu vecumā bija 31,9%, kas ir par 2,9 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 59,5 tūkstoši jauniešu (2024.gada 2. ceturksnī - 54,6 tūkstoši).

Ir sekmīgi noslēgusies Daugavas kreisajā krastā izvietotā Rīgas panorāmas rata sistēmu iestatīšana un pārbaude, kuru veica gan vietējie inženieri un akreditēta inspekcijas institūcija, gan ārvalstu speciālisti ar ilggadēju pieredzi līdzīgu iekārtu testēšanā.

Šis ir noslēdzošais solis panorāmas rata uzstādīšanas procesā, lai saņemtu tehniskās pārbaudes protokolu par iekārtas atbilstību visām drošības prasībām.

Rīgas panorāmas rata testu noslēdzošajā fāzē tika pārbaudīta rata svara izturība ekspluatācijā ar normālu ikdienas slodzi, un arī sasniedzot kritiskās slodzes robežas. Pārbaudes laikā tika izmantotas gandrīz 1000 Latvijas ražotāja “Venden” ūdens pudeles ar vairāk nekā 18 tonnu kopējo svaru, kas slodzes testos aizvietoja pasažierus.

“Mēs, Rīgas panorāmas rata komanda, ļoti lepojamies ar to, ka viss projekts balstīts uz vietējiem projektēšanas un ražošanas resursiem, piemēram, panorāmas rata konstrukcija un kabīnes ir ražotas Latvijā. Vēlamies teikt īpašu paldies arī “Venden” par iesaisti rata testēšanā. Ceram, ka jau drīzumā “Venden” klientiem tiks piegādāts ūdens, kas “redzējis” Rīgu no pilnīgi jauna skatu punkta! Bet mēs pēc veiksmīgi pabeigtajām pārbaudēm gaidām ekspertu atzinumus, lai jau pēc iespējas drīzāk varētu panorāmas ratā uzņemt pirmos pasažierus,” saka SIA “RPR Operators” valdes loceklis Dimitrijs Uspenskis.