Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

SIA Venden Mineral Water četros gados sasniedz 6% tirgus daļu veikalos; turpmāko attīstību uzņēmuma īpašnieki saskata kafijas segmentā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Venden Mineral Water ir kāpinājis apgrozījumu no 132 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 1,6 milj. eiro 2015. gadā. Pērn saražoto vienību skaits sasniedza 8,5 miljonus, bet šogad prognozēts sasniegt 10 miljonus pudeļu. Uzņēmuma straujā izaugsme ir ļāvusi tam iekļūt DB un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «2015. gadā veiktais Nielsen pētījums liecina, ka Latvijā tika pārdots 100 milj. litru ūdens, un Venden Mineral Water aizņēma 6% tirgus daļas. Ambīcijas visiem tirgus dalībniekiem ir lielas, arī mums. Četros gados esam sasnieguši labu rādītāju,» teic SIA Venden un SIA Venden Mineral Water izpilddirektors Aldis Škutāns. Ambīciju ziņā tā ir starta līnija; investīcijas ļauj atsperties un ražot vairāk.

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot. Tāpat ir paradoksāla situācija, ka Latvijā kafija maksā dārgāk nekā citur Eiropā vai Baltijā tikai tāpēc, ka pie mums ir ieviests šīs preces akcīzes nodoklis, bet citur Eiropā tāda nav.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija tirgū?

Ūdens ir stratēģisks produkts, kas ir vajadzīgs ik dienu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan augiem. Situācija ūdens tirgū ir interesanta, tā nav nedz slikta, nedz laba. Venden avota un dabīgo minerālūdeņu tirgū strādā jau 25 gadus, tāpēc šajā ceturtdaļgadsimtā ir pieredzēts daudz. Savulaik, saimnieciskās darbības pirmsākumos, Latvijā nebija tādas šodien tik ikdienišķas lietas ka ūdens iekārtas, kas pašlaik atrodamas teju vai visos birojos un klientu apkalpošanas centros. Jā, ūdens bija karafēs vai kādos citos traukos, bet ne tik plaši kā šodien. Arī ūdens pudelēs bija ļoti neierasta parādība, bet šodien tā ir ikdienišķa lieta. Situāciju mainīja Covid-19 pandēmija, kuras ietekmē Venden pieauga klientu skaits un arīdzan loģistikas izmaksas, jo iepriekš vienā adresē (birojā) tika izkrauta teju visa mašīna, bet tagad vienā adresē piegādā tikai dažas pudeles, un, lai savāktu pilnu mašīnu, ir jāapmeklē 30 adreses. Ja nebūtu pandēmijas, visticamāk, nebūtu klientu skaita pieauguma privātpersonu kategorijā.

Ūdens ražotāja un tirgotāja SIA «Venden» līdz 2019.gada beigām plāno paplašināt ražotni un trīskāršot ražošanas apjomus, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma izpilddirektors Aldis Škutāns.

Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem ražotnes paplašināšanas projekta īstenošanai būs nepieciešami apmēram divi miljoni eiro. Šī projekta īstenošanai paredzēts piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem.

«Venden» ūdens ražotnes, kas atrodas Cēsīs, Cīrulīšu ielā 68, platība pēc paplašināšanas projekta īstenošanas sasniegs vismaz 2500 kvadrātmetrus. Patlaban «Venden» ražotnes platība ir apmēram 1500 kvadrātmetri.

Jau vēstīts, ka «Venden» šogad plāno sasniegt 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. Tikmēr uzņēmuma peļņa varētu saglabāties pagājušā gada līmenī. «Firmas.lv» informācija liecina, ka pērn «Venden» apgrozījums bija 10,976 miljoni eiro, bet peļņa - 653 054 eiro.

"Robotizētā ūdens pildīšanas kompleksa iegādes un uzstādīšanas kopējās izmaksas sasniedza 1 612 000 eiro, no kuriem SIA Venden investēja 927 000 eiro, bet 685 000 eiro tika saņemti no LIAA kā Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts," informē SIA Venden Tirgzinību direktors Andris Priekulis.

"Šodien, 15.oktobrī darbību uzsāk Baltijas valstīs un Skandināvijā modernākais ūdens pildīšanas komplekss, kā rezultātā SIA Venden, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstam, kļuvusi par modernāko ūdens ražotni Baltijas reģionā," atzīst A. Priekulis.

SIA Venden Komercdirektors Edgars Medvedskis uzsvēra, ka uzņēmuma izaugsme 11 gadu laikā bijusi iespējama pateicoties cilvēkiem, kuri ir izvēlējušies zaļu un dabīgu dzīvesveidu un izvēlējušies Venden ūdeni, kuru uzņēmums piegādā tieši tādu, kādu tas iegūst no avota.

"Šāda veida robotizēti kompleksi pasaules ūdens ražošanas industrijā sākuši parādīties salīdzinoši nesen, jo to sākotnējās izmaksas ir ļoti lielas un daudzās valstīs dod priekšroku dzīvajam darbaspēkam, kurš bieži vien ir lētāks," skaidro A. Priekulis, uzsverot, ka ilgtermiņa skatījumā, palielinoties darba ražīgumam, investīcijas atmaksāsies.

„SIA Venden 2008. gada pirmā pusgada finanšu apgrozījums, salīdzinot ar 2007. gada pirmo pusgadu, palielinājies par 19%, sasniedzot LVL 2 206 171 apjomu,” informē SIA Venden Tirgzinību vadītājs Andris Priekulis.

Iepriekšējos divos gados uzņēmuma apgrozījuma vidējā gada izaugsme bija aptuveni 30% apmērā, bet šis gads ir nesis līdzi daudzu nozaru ekonomiskās problēmas un salīdzinoši vēsu klimatu šā gada pirmajā pusgadā, kas arī būtiski ir ietekmējis ūdens patēriņu.

Šā gada pirmajā pusgadā kopumā realizēti 18 125 335 litri ūdens, kas ir par 17% vairāk nekā attiecīgajā 2007. gada periodā.

Analizējot 2008.gada situāciju, Venden prognozē, ka kopējais gada finanšu apgrozījuma pieaugums būs aptuveni par 25%, salīdzinot ar 2007. gadu, kas diemžēl, būs mazāks nekā iepriekšējos gados, bet tomēr uzskatāms par labu rādītāju.

Piegādes vietu skaits 2008. gada pirmajā pusgadā sasniedzis 33 000.

"SIA Venden apgrozījums 2007. gada ietvaros palielinājies par 29%, salīdzinot ar 2006.gada finanšu rādītājiem,'' informē SIA Venden Mārketinga direktors Andris Bugnēvics, papildinot, ka naudas izteiksmē uzņēmuma apgrozījums 2007. gadā bijis 4,57 miljonu Ls apmērā.

''2007. gadā kopumā esam realizējuši vairāk nekā 31,6 miljonus litrus avota ūdens,'' skaidro A.Bugnēvics, uzsverot, ka 2007. gada rezultāti ir nozīmīgs faktors, kurš uzņēmuma vairāk nekā 10 gadu darbības pieredzē norāda uz Venden un tā produkta – dabīgā avota ūdens – potenciālajām izaugsmes iespējām arī turpmākajos gados.

Savukārt 2006. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, finanšu apgrozījuma pieaugums bija 32%, kas skaidrojams ar to, ka 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, bija mazāk darba dienu.

''Nenoliedzami, ka tirgus 2007. gadā ir audzis dinamiski, bet tai pat laikā diezgan strauji,'' skaidro A.Bugnēvics, akcentējot, ka Venden paredz tirgus izaugsmes turpināšanos arī 2008.gadā, kad uzņēmums plāno palielināt produkta realizācijas apjomus par vismaz 25% (kas naudas apgrozījuma izteiksmē sastādītu 5 420 000 Ls), salīdzinot ar 2007.gadu.

No 8. līdz 12. septembrim Jūrmalā, sporta centra Concept kortos norisinājās ITF starptautiskais tenisa turnīrs (International Tennis Federation) VENDEN Cup senioriem (sievietēm un vīriešiem vairākās vecuma grupās, sākot no 35 gadiem). Viens no turnīra galvenajiem organizētājiem un atbalstītājiem SIA Venden sadarbībā ar Latvijas Tenisa Savienību (LTS) plāno organizēt šo turnīru kā tenisa vasaras sezonas noslēguma pasākumu senioriem, rīkojot to katru gadu septembrī.

Par VENDEN Cup uzvarētājiem vienspēlēs vīriešiem atsevišķās vecumu grupās kļuva Somijas tenisisti Ilka Rikonens (Ilkka Riikonen) un Tuomas Kivisto (Tuomas Kivisto), lietuvietis Sauļus Andrušaitis (Saulius Andriusaitis), Krievijas tenisists Taraši Kikališvili (Taraschi Kikalischvili), Igaunijas tenisists Oļegs Ševčuks (Oleg Sevtsuk), latvieši Guntis Bikovs un Jānis Vilks. Sieviešu vienspēlēs par uzvarētājām atsevišķās vecumu grupās kļuva spēlētājas no Latvijas Inga Pabraukle, Natālija Bogačova, Inga Brokāne un Gunta Naumova. Vīriešu dubultspēlēs uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena kāpa gan pašmāju, gan Krievijas tenisisti, bet sieviešu dubultspēlēs – tikai tenisistes no Latvijas. Kopumā turnīra uzvarētāju vidū dažādās vecumu grupās visvairāk bija pašmāju tenisistu.

Nākamo trešdien avota ūdens tirgotājs SIA Venden Cēsīs atklās modernāko ražotni Skandināvijā un Austrumeiropā.

Ražotnes izveidē ieguldīti ES līdzekļi, taču to apjoms, kā arī ražošanas jaudas un nākotnes plāni tiks publiskoti ražotnes svinīgajā atklāšanā. Db zināms vien tas, ka uzņēmums ražošanu ir robotizējis.

Iepriekš Venden tirgzinību vadītājs Andris Priekulis informēja, ka šā gada pirmo sešu mēnešu finanšu apgrozījums, salīdzinot ar 2007.gada pirmo pusgadu, palielinājies par 19%, sasniedzot Ls 2.2 milj. Ls.

Viņš norādīja, ka Venden, tāpat kā visas valsts ekonomika, izjūt ekonomisko krīzi un inflācijas straujo augumu. Ja iepriekšējos divos gados uzņēmuma apgrozījuma vidējā gada izaugsme bija aptuveni 30% apmērā, bet šis gads ir nesis līdzi daudzu nozaru ekonomiskās problēmas un salīdzinoši vēsu klimatu šā gada pirmajā pusgadā, kas arī būtiski ir ietekmējis ūdens patēriņu. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā realizēti 18.1 milj. litru ūdens, kas ir par 17% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Venden prognozē, ka kopējais gada finanšu apgrozījuma pieaugums šogad būs aptuveni par 25% lielāks, salīdzinot ar 2007.gadu, kas diemžēl, būs mazāks nekā iepriekšējos gados, bet tomēr uzskatāms par labu rādītāju. Venden piegādes vietu skaits 2008.gada pirmajā pusgadā sasniedzis 33 000. Kompānija dibināta 1997.gadā un tajā ir nodarbināti vairāk nekā 200 strādājošo.

Par dzeramā ūdens ražotāja un tirgotāja «Venden» vienīgo īpašnieku kļuvusi SIA «Mica Tehnoloģijas», kurai iepriekš piederēja puse uzņēmuma kapitāldaļu, liecina informācija «Firmas.lv».

Iepriekš 50%«Venden» kapitāldaļu piederēja «Mica Tehnoloģijas», bet otra puse - Eduardam Magelim, kurš bija kompānijas līdzīpašnieks kopš 1997.gada 23.janvāra. Taču tagad par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuvusi «Mica Tehnoloģijas», kuras 100% īpašnieks ir Polijas pilsonis Andžejs Pavlovs.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā notikušas 6.martā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka «Venden» 2017.gadā strādāja ar 11,565 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 5,3% un bija 618 654 eiro. Kompānijas 2018.gada finanšu rezultāti vēl nav publiskoti.

«Venden» reģistrēta 1997.gadā, un tās pamatkapitāls ir 28 440 eiro.

SIA "SEB līzings" izsniedzis finansējumu minerālūdens ražotājam SIA "Venden" 916 tūkstošu eiro apmērā, lai uzņēmums varētu atjaunot savu autoparku.

"Venden" iegādāsies 17 jaunus mikroautobusus un 10 kravas automašīnas.

""Venden" ir ne tikai viens no bankas ilgtermiņa sadarbības partneriem, kas ar pārdomātu darbības stratēģiju ir izaudzis par nopietnu tirgus spēlētāju, bet arī no tiem bankas klientiem, kurš nepārtraukti domā par to, kā attīstīt savu darbību plašāk. Tā, piemēram, 2021. gadā uzņēmums jau ir ieplānojis palielināt savu auto parku vēl par 10 mikroautobusiem, izmantojot mūsu bankas finansējuma iespējas vairāk nekā 200 tūkstošu eiro apmērā. Ir patiess gandarījums sniegt atbalstu uzņēmumam, ar kuru mums saskan gan ilgtermiņa skatījums uz darbības attīstību, gan vērtības, kas saistītas ar ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstību," norāda "SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars.

AS Grindeks koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 34,8 miljoni eiro, kas ir par 2,9 miljoniem eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 3,2 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, ir samazinājusies par 1,3 milj. eiro vai par 29%. Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 55%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā ceturksnī Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 58 pasaules valstīm kopumā par 32,3 milj. eiro, kas ir par 2,6 milj. eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Inovācijas un pastāvīga produktu portfeļa attīstība, kā arī nepārtraukti ieguldījumi mārketingā un pārdošanā ir sekmējuši »Grindeks« padomes izvirzīto mērķu sasniegšanu šī gada pirmajā ceturksnī.»

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro.

"airBaltic" pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka aviokompānija 2025.gada pirmajā ceturksnī pārvadāja kopumā 1,3 miljonus pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 995 000 pasažieru tika pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā un 334 000 pasažieri pārvadāti, nodrošinot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus (ACMI).

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā ceturksnī veidoja 13 600, kas ir pieaugums par 10,4%.

Dabīgā avota ūdens tirgotāja SIA Venden apgrozījums pirmajos deviņos mēnešos samazinājies par 14 %, salīdzinot ar atbilstošo laikaposmu pērn.

Uzņēmuma apgrozījums šajā laikā sasniedzis 3.5 miljonus Ls. SIA Venden komercdirektors Edgars Medvedskis, skaidrojot samazinājuma iemeslus, atklāj, ka realizāciju ietekmējusi gan uzņēmumu darbības sašaurināšanās, gan tas, ka uzņēmums nav paaugstinājis savas produkcijas cenas.

«Daudzi uzņēmumi, arī bankas, ver ciet savas filiāles un apvieno resursus. Liels kritums ir uz štatu samazināšanas rēķina, turklāt iespaidu atstāja arī uzņēmumu bankrotu vilnis, kas bija vērojams pērnā gada nogalē un šā gada pirmajā pusē,» uzsvēra Venden komercdirektors, piebilstot, ka uzņēmuma galvenie klienti ir juridiskās personas. Salīdzinājumam – ja pērn liels klients uzņēmumam pasūtījis 150 pudeles ūdens mēnesī, tad šobrīd – 90, situāciju raksturo Medvedskis. Turklāt šobrīd daudzi uzņēmumi ir uz izdzīvošanas sliekšņa un veidojot neveiksmīgu nodokļu politiku, valdība var radīt domino efektu un tam var sekot nākamais uzņēmumu likvidācijas vilnis, brīdina Venden komercdirektors.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

SIA Venden, kura pamatdarbība saistīta ar avota ūdens un dabīgā minerālūdens ieguvi, ražošanu un pārdošanu, pagājušajā gadā apgrozījis 7,099 miljonus eiro, kas ir par 10,76% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Līdz ar apgrozījumu 2013.gadā palielinājusies arī SIA Venden peļņa, kas augusi vairāk nekā trīs reizes, pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 533,397 tūkstošus eiro.

SIA Venden vadība paredz, ka šogad 5 un 3 galonu ūdens ražošanas un realizācijas apjomi varētu pieaugt par 2%, taču pamata pieaugumu uzņēmumam veidos PET produkcijas realizācijas apjoma pieaugums. Šogad uzņēmums paredzējis piedāvāt tirgū jaunus produktus, kā arī palielināt esošo produkcijas sortimentu.

SIA Venden reģistrēts 1997.gadā. Lai gan uzņēmuma centrālais birojs atrodas Rīgā, bet ražotne un produkcijas ieguve izvietota Cēsīs un Valmieras rajonā, uzņēmums veiksmīgākai pārdošanai izveidojis loģistikas centrus Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Valdības iecere palielināt akcīzes nodokli no 269 līdz 289 latiem par 1000 litriem benzīna ietekmēs arī dabīgā ūdens ražotāju un piegādātāju Venden.

Degvielas cenu pieaugums tieši ietekmēs uzņēmuma loģistikas izmaksas, kuras uzņēmums būs spiests ierēķināt produkta cenā, uzsver SIA Venden izpilddirektors Gatis Kamarūts.

Degvielas cenu svārstības ietekmē arī ļoti daudzas saistītās nozares, palielinot virkni Venden izmaksu, gala rezultātā līdz ar degvielas cenu pieaugumu uzņēmums visdrīzāk būs spiests palielināt arī savu produktu un pakalpojumu cenas.

«Plānotais degvielas cenu pieaugums un Latvenergo tarifu palielinājums noteikti atstās negatīvu ietekmi uz pārtikas un dzērienu nozares konkurētspēju. Diemžēl šāda valdības rīcība kārtējo reizi nonāk pretrunā ar uzstādījumu veicināt ekonomikas atveseļošanos, veidojot labvēlīgus apstākļus vietējo ražotāju attīstībai. Rodas jautājums – kas notiks tālāk? Kura būs nākamā joma, kura tiks «stimulēta» ar nodokļu palielināšanu?» neizpratni pauž G. Kamarūts.

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

AS Grindeks apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 22,4 miljonus eiro, kas ir par 3,6 miljoniem eiro jeb par 19,1% vairāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2015. gada pirmajā ceturksnī bija 1,4 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2014. gada pirmo ceturksni, ir palielinājusies par 0,9 miljoniem eiro vai 183%.

Bruto peļņas rentabilitāte pirmajā ceturksnī bija 52,1%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 6,5%. 2015. gada pirmajā ceturksnī Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 44 pasaules valstīm, kopumā par 20,5 miljoniem eiro, kas ir par 2,7 miljoniem eiro vai par 15,4% vairāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī.

Grindeks gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2015. gada pirmajā ceturksnī bija 19,2 miljoni eiro un ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni par 3,1 miljoniem eiro jeb par 19,1%. Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā 2015. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 12,3 miljonus eiro, kas ir par 1,1 miljonu eiro jeb 8% mazāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī. Pateicoties sekmīgai biznesa diversifikācijai un darbības attīstībai jaunos tirgos, pārdošanas apjoms Baltijas un citās valstīs sasniedza 7 miljonus eiro, kas ir par 4,1 miljonu eiro vai 148% vairāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī. Pārdošanas apjoms Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 1,5 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, palielinājies par 0,6 miljoniem eiro vai 70%.

2016. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 10,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,1 procentpunktu. 2016. gada 1. ceturksnī 101,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1 tūkstoti vairāk nekā pirms gada (2015. gada 1. ceturksnī – 100,6 tūkstoši) un par 3,5 tūkstošiem vairāk nekā 2015. gada 4. ceturksnī.

2015. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija vienāds ar Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo rādītāju (10,2 %), bet 2015. gada 4. ceturksnī tas par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,1 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. 2016. gada 1. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,5 %, bet Lietuvā – 8,4 %.

2025.gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 889,3 tūkstoši jeb 64,9% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem - par 1,7 procentpunktiem vairāk nekā 1. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Palielinājies arī jauniešu nodarbinātības līmenis, sasniedzot 31,9%. 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,7% - par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 1. ceturksnī, savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinājies par 2 tūkstošiem.

Salīdzinot ar 2025.gada 1. ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 21,3 tūkstošiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 6,9 tūkstošiem.

2. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi - 67,4% un 62,7%).

2025.gada 2. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15-24 gadu vecumā bija 31,9%, kas ir par 2,9 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 59,5 tūkstoši jauniešu (2024.gada 2. ceturksnī - 54,6 tūkstoši).