Transports un loģistika

Ventbunkers uzaudzējis peļņu; plāno trīskāršot investīciju apjomu

Gunta Kursiša, 14.06.2012

Jaunākais izdevums

Latvijas tranzītnozares uzņēmuma a/s Ventbunkers peļņa šā gada pirmajos četros mēnešos sasniegusi 1,6 milj. Ls, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz iepriekšējā gada rezultātus attiecīgajā laika posmā. Tāpat šogad uzņēmumā paredzēts ieguldīt aptuveni trīs reizes vairāk līdzekļu nekā pēdējo gadu laikā.

Uzņēmuma vadība apkopojusi arī a/s Ventbunkers pārkraušanas rezultātus 2012. gada pirmajos piecos mēnešos. Salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo periodu, visstraujāk augusi mazuta kravu apkalpošana - par 68%. Pārkrautās dīzeļdegvielas apjoms ir tāds, kā 2011. gadā noslēgtajā līgumā - kopumā tas palielinājies par 15%. Kopumā šā gada pirmajos piecos mēnešos a/s Ventbunkers pārkrāvis 1,23 miljonus tonnu kravas, salīdzinājumā ar 1,06 miljoniem tonnu pagājušā gada pirmajos piecos mēnešos.

Šogad uzņēmuma darbībā un konkurētspējas palielināšanā paredzēts ieguldīt aptuveni divus miljonus latu, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados, informē uzņēmuma pārstāvji. 2010. un 2011. gadā kopumā uzņēmumā investīcijas tika veiktas 1,2 miljonu latu apmērā, kas nozīmē, ka investīciju apjomu tiek plānots palielināt aptuveni trīs reizes.

Tāpat pērn Ventbunkers palielināja ietekmi dzelzceļa transporta nozares uzņēmumā a/s Baltijas ekspresis līdz 62,79%, kas ļaus Ventbunkeram saņemt par 8% vairāk dividenžu no šī uzņēmuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventbunkers pārsteigts par satiksmes ministra izteikumiem

Dienas Bizness, 09.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventbunkers šodien izplatītā paziņojumā pauž pārsteigumu par satiksmes ministra Ulda Auguļa izteikumiem plašsaziņas līdzekļos, ka AS Ventbunkers kā nacionālās aviokompānijas investora kandidatūra vairs netiek izskatīta.

AS Ventbunkers neesot saņēmis nekādu oficiālu atteikumu no aviokompānijas airBaltic vai Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. AS Ventbunkers norāda, ka jau sākotnēji nezināmu iemeslu dēļ tika novilcinātas uzņēmuma iespējas iepazīties ar lidsabiedrības faktisko finansiālo stāvokli, lai varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu.

Neskatoties uz to, ka šā gada janvārī tika parakstīts informācijas neizpaušanas līgums starp AS Air Baltic Corporation un AS Ventbunkers, uzņēmums vēl joprojām neesot saņēmis pieeju finanšu un juridiskajiem dokumentiem padziļinātās izpētes veikšanai.

Eva Ciniņa, AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja, komentē: «Mēs esam nepatīkami pārsteigti par satiksmes ministra medijos pausto noraidījumu Ventbunkers kā airBaltic investora piesaistīšanai, pat neizskatot mūsu investīciju piedāvājumu, un, neskatoties uz to, ka jau vairākus mēnešus esam piedalījušies iespējamās sadarbības sarunās ar airBaltic un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Taču tajā pašā laikā tas izskaidro to, kādēļ līdz šim ir bijusi vilcināšanās saistībā ar visas nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai Ventbunkeram būtu iespēja padziļināti iepazīties ar aviokompānijas finansiālo situāciju un nepieciešamajiem juridiskajiem dokumentiem un varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DB analizē: Valsts nekontrolē Meroni rīcību

Sandris Točs, speciāli DB, 29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventbunkers un airBaltic uzsāk sarunas par investīciju piesaisti

Lelde Petrāne, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, atsaucoties uz AS Ventbunkers paziņojumu par gatavību investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā airBaltic, notikušas pirmās sarunas starp AS Ventbunkers un AS Air Baltic Corporation valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu.

Šādu informāciju sniedza Edgars Ciniņš, AS Ventbunkers valdes loceklis.

Sarunu laikā abas puses vienojušās izskatīt dažādus iespējamās sadarbības modeļus un detalizētāk iepazīties ar uzņēmuma operatīvās darbības rādītājiem, vēlāk atgriežoties pie iespējamās sadarbības sarunām un investīciju iespējām lidsabiedrības airBaltic attīstībā. Sarunu laikā konkrēta summa par investīciju iespējamo apjomu netika nosaukta.

E. Ciniņš komentē: «Mēs šobrīd piedāvājam alternatīvu iespēju, lai airBaltic būtu iespēja izvērtēt un pieņemt maksimāli izdevīgāko investora piedāvājumu.»

Skaidrojot Ventbunkers interesi par airBaltic, E. Ciniņš norāda, ka šis ir pārdomāts uzņēmuma akcionāru lēmums, kas nav pieņemts vienas dienas laikā. Lai netiktu radīta lieka ažiotāža, par Ventbunkers lēmumu un iespējamām investīcijām airBaltic netika paziņots agrāk, taču to veicinājusi valdības krišana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventbunkers trīskāršojis pārkraušanas apjomus

Gunta Kursiša, 07.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ventbunkers šā gada jūlijā pārkrāvis trīs reizes vairāk naftas produktu nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šā gada jūlijā termināls strādājis ierastā režīmā, un tā pārkraušanas apjomus kāpināt vēl ir iespējams, ko uzņēmums tuvākajā laikā arī cer panākt, norādīja a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis.

Kopumā šā gada pirmajos septiņos mēnešos uzņēmums pārkrauto naftas produktu apjomu palielinājis par 45%. Šogad pārkrauti gandrīz 1,8 milj. tonnu naftas produktu. Mazuta pārkraušanas apjomi šogad palielinājušies divas reizes. Pārkraušanas apjoma kāpums uzņēmumā vērojams kopš šā gada sākuma.

Jāatgādina, ka 2010. un 2011. gadā a/s Ventbunkers kontrolēja Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, un šajā sakarā ierosināti vairāki kriminālprocesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ventspils ostas termināļi noliedz saistību ar Krievijas dīzeļdegvielas jaukšanu

LETA, 13.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventbunkera apgrozījumu audzē naftas produkti

Vēsma Lēvalde, 09.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils ostas uzņēmums Ventbunkers šā gada 10 mēnešos pārkrāvis 2.44 miljoni tonnu kravu, kas ir ievērojami vairāk kā 2011.gadā kopā, kad uzņēmums pārkrāva 2,3 miljonus tonnu.

Šā gada 10 mēnešos, salīdzinot ar atbilstošu laika posmu pērn, uzņēmuma pārkraušanas apjomi palielinājušies par 32%.

Oktobrī uzņēmums pākrāvis gandrīz 200 tūkst. tonnu naftas produktu, un īpaši veiksmīgs mēnesis bijis tumšo naftas produktu pārkraušanā, informē a/s Ventbunkers pārstāvis Mārcis Krastiņš. Tumšo naftas produktu pārkraušana šā gada 10 mēnešos palielinājusies par 61%.

Uzņēmums šogad ievērojami uzlabojis darbības rādītājus, tomēr vēl ir liels potenciāls, atzīst a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis. Viņš norāda, ka nākas strādāt ļoti sīvas konkurences apstākļos, konkurējot gan ar kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas, gan arī Krievijas ostām. Cerības gan vieš Krievijas salīdzinoši nesenā pievienošanās Pasaules tirdzniecības organizācijai, kas varētu Latvijas ostas un visu tranzīta koridoru padarīt pievilcīgāku Krievijas partneru acīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa aizliedz Meroni ieņemt amatus a/s Ventbunkers

Egons Mudulis, 02.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudolfam Meroni un viņa pārstāvjiem aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas Ventbunkera padomes sastāvā bez komercreģistrā reģistrētās a/s Ventbunkers valdes sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, 29.jūnijā lēmusi Rīgas apgabaltiesa.

Lēmums, kas izpildāms nekavējoties un nav pārsūdzams, attiecas gan uz pašu Meroni, gan Jāni un Alvi Hāzēm, Aivaru Gobiņu, Aritu Lindi, Diānu Juknai, Mārtiņu Bunku, Mihailu Dementjevu, Deividu Gaju Anstisu, SIA IAG un IAG Industrieanlagen GmbH.

Tāpat Meroni un viņa pārstāvjiem aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas par grozījumiem Ventbunkers statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu u.tml. bez komercreģistrā reģistrētās uzņēmuma valdes sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, kas ietver informāciju par akcionāriem, kuri piedalījušies Ventbunkers akcionāru sapulcē, kurā lemts par grozījumiem statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventbunkers septembrī pārkrāvis par pusi vairāk

Vēsma Lēvalde, 08.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ventbunkers šā gada pirmajos trīs ceturkšņos kāpinājis pārkraušanas apjomus par 35%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Īpaši veiksmīgs uzņēmumam bijis septembris, kad pārkauts gandrīz 300 tūkst. tonnu un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir bijis 54% kāpums. Kopumā šogad uzņēmumā pārkrauti 2,25 miljoni tonnu naftas produktu.

Šis gads uzņēmumam bijis īpaši veiksmīgs tumšo naftas produktu pārkraušanā, norāda a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis. Gaišo naftas produktu pārkraušana šogad palielinājusies par 5%, savukārt tumšo naftas produktu pārkraušana pieaugusi pat par 66%.

Septembrī uzņēmumā notika ugunsdrošības kompleksā pārbaude, kuru veica Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki. Pārbaudē piedalījās VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes, Rūpniecisko avāriju riska un sevišķi svarīgo objektu nodaļas, Civilās aizsardzības pārvaldes un Kurzemes reģiona brigādes Ventspils daļas darbinieki. Šāda veida pārbaudes, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, periodiski tiek veiktas sevišķi svarīgos objektos. Pārbaudes laikā tika veikta a/s Ventbunkers darbības atbilstības novērtēšana ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā. Pārbaude konstatēja, ka Ventbunkers darbojas atbilstoši tiem stingrajiem ugunsdrošības kritērijiem, kas jāiztur šāda tipa objektu ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums AS Ventbunkers šorīt izplatījis paziņojumu, kurā pauž gatavību investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā airBaltic, aicinot AS Air Baltic Corporation valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu un uzņēmuma padomi, kā arī Latvijas Republikas Satiksmes ministriju pārrunāt investīciju iespējas lidsabiedrības airBaltic attīstībā.

Eva Ciniņa, AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja, paziņojumā skaidro: «Ventbunkers kā viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ar stabilu finansiālo pamatu ir ieinteresēts pārrunāt investīciju iespējas nacionālajā aviokompānijā airBaltic. Uzskatu, ka ir svarīgi atbalstīt vietējās izcelsmes uzņēmumus, lai tiem būtu iespēja augt, attīstīties un radīt jaunas darba vietas tepat Latvijā. Līdz ar to, neskatoties uz jau uzsākto Vācijas investora piesaistes procesu, mēs esam gatavi sniegt aviokompānijai nepieciešamo atbalstu un pārrunāt investīciju iespējas airBaltic attīstībai.»

2014. gadā uzņēmuma apgrozījums veidoja 54 milj. EUR, uzņēmuma tīrā peļņa bija gandrīz 17 milj. EUR. 2014. gadā uzņēmumā ir pieaudzis pašu kapitāls un stiprinājušies likviditātes rādītāji, uzsver E. Ciniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāatver "zaļais koridors" stratēģiskas nozīmes investīcijām

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

A/s Ventbunkers padomē atkal ieceļ Meroni cilvēkus

Gunta Kursiša, 04.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ventbunkers padomē atkal notikušas izmaiņas, no tās atbrīvojot līdzšinējo padomes priekšsēdētāju Olafu Berķi un pārējos padomes locekļus, bet viņu vietā ieceļot Šveices advokāta Rudolfa Meroni «nomentes» pārstāvjus, liecina Db.lv rīcībā esošā informācija.

No a/s Ventbunkers padomes atbrīvots O. Berķis, Jānis Junkers, Gatis Klimass, Aleksejs Ovods un Genadijs Ševcovs. Savukārt padomē iecelts Jānis Gobiņš, Austrijas valstspiederīgais Francs Harands (Franz Harrand), Gints Klimass, Aivis Landmanis, Igors Ļaško un Aleksejs Ovods.

Lēmums par padomes locekļu maiņu stājas spēkā piektdien, 4. janvārī.

Jau rakstīts, ka Rīgas apgabaltiesa 2012. gada jūlijā pieņēma lēmumu R. Meroni un viņa pārstāvjiem, kas iepriekš darbojās uzņēmuma padomes sastāvā, aizliegt pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas Ventbunkera padomes sastāvā. Lēmums, kas nav pārsūdzams, attiecās gan uz pašu R. Meroni, gan Jāni un Alvi Hāzēm, Aivaru Gobiņu, Aritu Lindi, Diānu Juknai, Mārtiņu Bunku, Mihailu Dementjevu, Deividu Gaju Anstisu, SIA IAG un IAG Industrieanlagen GmbH. Šis tiesas lēmums nozīmēja, ka Ventbunkers turpinās darboties uzņēmuma akcionāru ieceltā padome un valde, kas uzņēmumu pārvalda kopš 2011. gada beigām Olafa Berķa, Jāņa Junkera, Alekseja Ovoda, Gata Klimasa un Genadija Ševcova sastāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Ventspils tranzīta karos munīcija beigusies

Egons Mudulis, 28.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stepanovs atzīst savstarpējo strīdu neauglīgumu un zaudējumus.

Domāju, ka tie jau ir beigušies, par tā dēvētajiem Ventspils tranzīta kariem saka SS&F Group padomes priekšsēdētājs Oļegs Stepanovs, kuram joprojām saglabājušās intereses vairākos Ventspils tranzīta uzņēmumos. Viņš pats gan labprātāk runā par transporta, loģistikas, terminālu un stividoru pakalpojumu jomu, jo vārdam «tranzīts» esot negatīva pieskaņa. Savstarpējie uzņēmēju strīdi, kam pamatā bijusi Lemberga nespēja pieņemt citu uzņēmēju pēkšņo nepaklausību, kā arī pēdējo karstasinība, dārgi maksājusi visiem iesaistītajiem, kuriem pēdējais laiks sēsties pie sarunu galda.

Kādas šobrīd ir jūsu biznesa intereses un kas ir palicis pāri pēc teju 30 gadiem, kopš esat saistīts ar Ventspili, kā vērtējat savu situāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Policija pētīs, vai Meroni atbalstījis nodokļu nemaksāšanu

Ieva Mārtiņa, 28.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde sākusi kriminālprocesu pēc pašreizējā Ventbunkers valdes priekšsēdētāja iesnieguma saistībā ar aizdomām par naudas «izpumpēšanu» un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ko veikusi iepriekšējā, ar Šveices advokāta Rūdolfa Meroni atbalstu ieceltā valde.

Db.lv rīcībā esošie dokumenti liecina, ka pašreizējās Ventbunkera valdes priekšsēdētājs Dzintars Kašs VID paziņojis par konstatētiem finanšu pārskaitījumiem ļoti lielos apmēros no Ventbunkers uz SIA Airtech un Britu Virdžīnu salās reģistrēto ofšoru Eurocom International, ko realizējusi iepriekšējā valde, tajā skaitā Deividd Gajs Anstiss (David Guy Anstis), Alvis Hāze, Jānis Hāze un Aivis Landmanis (kurš cita starpā šobrīd plānotās Latvijas ostu reformas ietvaros tiek virzīts darbam Ventspils brīvostas valdē).

Proti, noskaidrots, ka no Nordea bankas laikā no 2010. gada 3.marta līdz 2011. gada 29.decembrim veikti vairāki pārskaitījumi bez ekonomiska un tiesiska pamatojuma, tajā skaitā uz Eurocom, kura pilnvarotais pārstāvis ir bijušais Ventbunkera padomes priekšsēdētājs R. Meroni, pārskaitīts 1,1 miljons eiro, bet uz Airtech (kura īpašnieks ir uz Eurocom, bet valdes loceklis bijis Alvis Hāze) kontu Swedbank pārskaitīti 2,64 miljoni eiro. Ir aizdomas, ka minētie maksājumi, kā arī šo maksājumu pamatojumā norādītie dokumenti ir fiktīvi darījumi. Fiktīvo maksājumu patiesais mērķis ir bijis izvairīšanās no nodokļu nomaksas, nelikumīgi samazinot ar uzņēmuma ienākuma, sociālā un iedzīvotāju ienākuma nodokļiem apliekamo ienākuma bāzi, un tādējādi nodarot zaudējumus valstij un Ventbunkeram, minēts iesniegumā VID. Tajā arī nav izslēgts, ka notikusi Ventbunkera finanšu līdzekļu piesavināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Meroni un viņa komandai liedz ieņemt amatus Latvijas Naftas tranzītā

Vēsma Lēvalde, 13.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistrs reģistrējis liegumu a/s Latvijas Naftas Tranzīts (LNT) kapitāldaļām.

Liegums noteikts ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu, apmierinot a/s LNT akcionāru a/s Ventbunkers un Global Oil Services Limited lūgumu par prasības nodrošināšanu pret iespējamām Jāņa Hāzes, Aivara Gobiņa, Aritas Lindes, Rudolfa Meroni, Ginta Laiviņa - Laivenieka, Alvja Hāzes un Anstisa Deivida Gaja (Anstis David Guy) nelikumīgām darbībām, informē a/s Latvijas Naftas tranzīts pārstāvis Aleksandrs Niklass.

Tiesa aizliegusi minētām personām pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas a/s LNT padomes un valdes sastāvā bez Komercreģistrā reģistrētās LNT valdes atbilstoši Komerclikuma prasībām sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, kas ietver informāciju par akcionāriem, kuri piedalījušies LNT akcionāru sapulcē, kurā lemts par attiecīgajām izmaiņām. No 2011. gada 23. janvāra LNT valdes locekļa statusā vada Aleksejs Ovods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventbunkera akcionāri salīguši mieru

Ieva Mārtiņa, 12.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāku gadu nepārtrauktiem kašķiem, Latvijā lielākā naftas produktu tranzīta uzņēmuma a/s Ventbunkers akcionāri salīguši mieru. Uzņēmuma padomē ievēl abu iepriekš karojošo akcionāru pārstāvjus.

Pirmdien, 11.februārī Ventspilī, Ventbunkera telpās notika uzņēmuma ārkārtas akcionāru sapulce, kurā piedalījās visi lielākie uzņēmuma īpašnieki, pārstāvot gandrīz 100% Ventbunkera kapitāla, liecina Ventbunkera informācija presei. Vienīgais īpašnieks, kas neieradās uz uzņēmuma sapulci, bija Aivars Lembergs un viņa ģimenes locekļi, kuriem pieder ap 0,3% uzņēmuma akciju.

Līdz ar akcionāru sapulcē nolemto, Ventbunkera padome paplašināta līdz septiņiem padomes locekļiem. Lēmums par jauno Ventbunkera padomi pieņemts, par to balsojot visiem lielākajiem uzņēmuma akcionāriem, to vidū uzņēmumiem Yelverton

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rosina trīskāršot finansējumu konkursā par zaļo inovāciju un IKT produktu ieviešanu ražošanā

Db.lv, 20.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" aicina Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) trīskāršot finansējumu Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" atklātajā konkursā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu ieviešana ražošanā".

Konkursā, kas noslēdzās 30.jūnijā, pieejamais kopējais finansējums ir 8,495 miljoni eiro. Tomēr, izvērtējot esošo situāciju, asociācija secinājusi, ka no iesniegtajiem 63 projektiem apmēram 55 ir augstas gatavības un to īstenošanai nepieciešamā summa pārsniedz 30 miljonus eiro.

Līdz ar to, lai tuvotos augstas gatavības projektu apstiprināšanas maksimumam, būtu nepieciešams trīskāršot pieejamo atbalsta summu līdz kopējam apjomam ~25 miljoni eiro.

”Šobrīd uzņēmumi izjūt nepieciešamību investēt jaunās tehnoloģijās, lai pārorientētu savu darbību, izstrādātu jaunus produktus un veiksmīgāk konkurētu globālajā tirgū ar jauniem, augstas pievienotās vērtības produktiem. Ņemot vērā, ka programma ir mērķēta uz jaunu produktu ieviešanu ražošanā, šis ir tiešs veids, kā atbalstīt Latvijas uzņēmējus globālajā konkurencē tieši tajā brīdī, kad lielākā daļa no reģioniem (Eiropa, Āzija un ASV) veic intensīvas investīcijas vietējo uzņēmumu stiprināšanā. Neveicot būtiskas investīcijas, Latvija var zaudēt šajā konkurences cīņā. Covid-19 krīze var būt iespēja, ko izmantojam, lai celtu IKP vidējo līmeni pret Eiropas Savienības vidējo, vai gluži pretēji - nekavējoties neieguldot eksportējošo uzņēmumu infrastruktūras atbalstā, vidējā termiņā un ilgtermiņā Latvija var pazaudēt savas esošās pozīcijas”, norāda Mārtiņš Tiknuss, Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

LETA, 26.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Rīgas kuģu būvētavas pārstāvji informē, ka Skvarnovičs atstājis darbu kompānijas valdē ceturtdien, 25.maijā, iesniedzot paziņojumu par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās.

Pēc kompānijas pārstāvju minētā, jauns Rīgas kuģu būvētavas valdes loceklis tiks ievēlēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un sabiedrības statūtiem.

Tādējādi šobrīd Rīgas kuģu būvētavas valdē strādā Jekaterina Meļņika un Einārs Buks.

Rīgas kuģu būvētava pagājušajā gadā strādāja ar 20,758 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 2,1% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 23,6% un bija 169 807 eiro.

Rīgas kuģu būvētava specializējas zvejas laivu, kabotāžas prāmju, palīgpeldierīču būvē un remontā. Kompānijas akcijas kotē Nasdaq Riga otrajā sarakstā. Kompānijas lielākais akcionārs ir Remars-Rīga, kas iekļauts koncernā Eiroholdings.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pievienojušies divi šīs nozares pasaules vadošie uzņēmumi – globālais līderis atjaunojamo energoresursu jomā un otrs lielākais atkrastes vēja enerģijas spēlētājs RWE, kā arī atkrastes un sauszemes vēja enerģijas projektu attīstītājs ORLEN.

“Pasaules vadošo uzņēmumu interese par Latvijas vēja enerģijas tirgu iezīmē faktu, ka ledus ir sakustējies un patlaban esam posmā pirms strauja Latvijas vēja enerģijas potenciāla praktiskās apguves. Latvijai ir otrais lielākais atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Baltijas jūrā aiz Polijas. Tādēļ esam patiesi gandarīti mūsu biedru pulkā uzņemt divus, starptautiskus atkrastes vēja nozares līderus,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“Esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas lielo potenciālu Latvijā. Mēs uzskatām visu Baltijas jūras teritoriju par perspektīvu zonu turpmākai atkrastes vēja izaugsmei. Tā piedāvā labus apstākļus – ar nemainīgu vēja ātrumu un mazāku viļņu līmeni nekā Ziemeļjūrā,” pauž Pols Koldevins, RWE Renewables Ziemeļvalstu, Polijas un Baltijas jūras piekrastes attīstības viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā pērn uzsākts par trešdaļu mazāk jaunu ārvalstu investīciju projektu

Db.lv, 13.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums European Attractiveness Survey, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022.gadā.

Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits - no 2245 darba vietām 2022.gadā līdz 1265 vietām pērn.

EY pētījums parāda, ka nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums novērojams arī Lietuvā - no 47 projektiem 2022.gadā līdz 28 pērn. Igaunijā samazinājums bijis neliels no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī investīciju jaunu radītu darba vietu skaits -no 5868 darba vietām 2022.gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

"Jāatzīmē, ka relatīvi Latvijas un Baltijas investīciju piesaistes rādītāji joprojām nav slikti - lai arī redzams jaunu investīciju plūsmu samazinājums Baltijā un Latvijā, mūsu valsts, rēķinot pēc jauniem investīciju projektiem uz miljons iedzīvotājiem Eiropā ierindotos astotajā vietā, bet Lietuva būtu desmitā. Savukārt, pēc radītām jaunām darba vietām Latvija būtu devītā, Igaunija - sestā un Lietuva - vienpadsmitā Eiropā," saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi uz jebkuru vietu Latvijā, un rezultātā 15% no pārdotajām automašīnām tikušas nopirktas attālināti.

"Piegādes veicām uz Daugavpili, Vecpiebalgu, Eleju, Lilasti, Dobeli un citur. Plānojam to attīstīt arī pēc Covid-19 krīzes," biznesa portālam db.lv atklāj Edgars Cērps, AS "Longo Group" valdes loceklis.

Atklāj tiešsaistes autosalonu, un top auto internetveikals 

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā prezentē tiešsaistes 360° autosalonu, kas sniegs iespēju iepazīties...

Arī AS "Longo Group" pārdoto automašīnu apjoms Baltijas valstīs ir krities, sasniedzot tikai 50 līdz 55% no šogad februārī pārdotā apjoma. "Analizējot CSDD pārdoto automašīnu datus, redzam, ka "Longo.lv" ir salīdzinoši labākā situācijā pār pārējiem – kritums ir, bet ne tik dramatisks kā tirgum kopumā," saka E. Cērps.

Viņa skatījumā tam ir vairāki izskaidrojami. Pirmkārt, uzņēmums spējis pieņemt operatīvus un uz datiem balstītus lēmumus, paļaujoties uz pārredzamu atskaišu sistēmu, kurā pērn investējis. E. Cērps uzskata, ka šī brīža apstākļos tā ir spēcīga konkurētspējas priekšrocība auto tirdzniecības segmentā. Otrkārt, AS "Longo Group" vieni no pirmajiem Baltijā sāka piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi. Treškārt, jau no dibināšanas pirmsākumiem uzņēmums sevi definē kā digitāli attīstītu kompāniju. E. Cērps spriež, ka tā ir neatņemama priekšrocība uzņēmuma reputācijas veidošanā mūsdienu digitālajā pasaulē.

"Esošā situācija valstī ietekmē patērētāju uzvedību un pirktspēju – klienti izvērtē prioritātes, taču, neskatoties uz to, tomēr vēlas saglabāt mobilitāti, kā arī drošas pārvietošanās iespējas, ko sniedz personīgais auto," teic E. Cērps.

Viņš teic, ka, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, šogad Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Arī lietoto auto pirmās reģistrācijas aprīlī ir piedzīvojušas ievērojamu kritumu – par 60%. E. Cērps norāda, ka pārdoto auto skaits aprīli ir ievērojami zemāks, jo daudzi darījumi tikai organizēti jau iepriekšējos mēnešos. Lietoto auto pirmo reģistrācijas samazinājumu ir izraisījis importa kritums, jo liela daļa Latvijā tirdzniecībā esošo lietoto auto tika importēti un esošajā situācijā tas ir apstājies, jo neviens nav gatavs uzņemties risku un iesaldēt kapitālu.

Domājot par nākotni, E. Cērps paredz, ka vissmagāk pandēmijas sekas būs jūtamas tieši jauno auto industrijā. "Tā smagi cietīs gan pieprasījuma krituma, gan potenciālo auto cenu pieauguma dēļ, ko ietekmēs katras saražotās vienības pašizmaksas palielinājums, jo tiks ražots mazāk auto, bet fiksētās izmaksas paliek un finanšu procenti tikai augs, un būs vērojams rezerves daļu cenu kāpums. Tā ir ķēdes reakcija, kas ietekmēs arī lietoto automašīnu tirgu. Jauno auto cenu kāpuma dēļ Rietumeiropā patērētāji ilgāk turpinās ekspluatēt savus līdzšinējos auto, nevis mainīs pret jauniem," viņš norāda.

Šī tendence jau tagad esot vērojama, piemēram, Nīderlandē, kur AS "Longo Group" meitas uzņēmums "Longo Netherlands B.V." ir valsts licencēts auto tirgotājs ar plašu loku iepirkšanas sadarbības partneru. Tur vērojama tendence, ka jauno auto tirdzniecība ir teju vai apstājusies un uzņēmumi ir masveidā pagarinājuši operatīvo auto līzinga termiņus savu darbinieku esošajām automašīnām. Šī iemesla dēļ lietoto auto piedāvājums ir samazinājies. E. Cērps spriež, ka šīs situācijas ietekmē būs jūtams vērienīgs lietotu auto piedāvājuma samazinājums, kas skars arī Baltiju un izraisīs lietoto auto klāsta samazinājumu ne tikai mums, bet arī gala patērētājam.

"Tas arī palielina riskus pircējiem un sabiedrībai kopumā, jo tad maziem spēlētājiem pelēkā zonā, lai neceltu cenas, nāksies riskēt aizvien vairāk gan izvairoties no jebkādas nodokļu nomaksas, gan iepērkot pāri palikušās mašīnas ar nopietniem defektiem," tā viņš. E. Cērps arī pieļauj, ka samazinātā piedāvājuma dēļ var kāpt kvalitatīvu automašīnu cenas.

Tiklīdz būs līdzsvars starp pieprasījumu Baltijas valstīs un AS "Longo Group" piedāvājumu, kompānija plāno atsākt importu no Rietumeiropas.

AS "Longo Group" ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas lietotu automašīnu tirdzniecības segmentā. Uzņēmumam pašlaik ir filiāles Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kur noris automašīnu tirdzniecība, savukārt Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā tam ir filiāles, kas specializējas automašīnu iepirkumā, lai tās realizētu Baltijā.

2019. gada maijā "Longo" Rīgā atvēra Baltijā lielāko tirdzniecības laukumu ar 450 auto ietilpību.

Db.lv jau rakstīja, ka lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. "Neskatoties uz to, ka tirgū esam tik īsu laiku, esam iekarojuši nopietnu pozīciju un pārdodam lielu skaitu automašīnu. Nav neviena cita tirgotāja Baltijā, kas pārdotu tik daudz. Esam izveidojuši zīmolu segmentā, kam nav pati labākā reputācija," iepriekš norādījis E. Cērps.

Gada laikā pārdod 2350 auto 

Lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis...

Aptuveni pusi apgrozījuma – gandrīz sešus miljonus eiro – pērn veidoja darbība Latvijā, pārdodot gandrīz teju 1000 automašīnas. Pērn uzņēmums nopietni palielināja pamatkapitālu – līdz pieciem miljoniem eiro. Tāpat pērn "Longo Group" investēja 250 tūkstošus eiro IT sistēmas izstrādē.

Līdz pandēmijai uzņēmuma plānos bija trīskāršot 2019. gada apgrozījumu un sasniegt 35 miljonu eiro atzīmi. Savukārt tālākā nākotnē kompānija mērķē uz vismaz simt miljonu eiro gada apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sarucis ārvalstu investīciju projektos radīto darba vietu skaits

Db.lv, 11.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Tomēr šajos projektos radīts mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 1620 pērn, pretēji 2662 jaunām darba vietām 2020. gadā.

To liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021. gadā - tas pieauga vien par 1%, bet jaunās investīcijas pērn radīja par 16% mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 47 jauni tiešo ārvalstu investīciju projekti, kas ir par sešiem vairāk kā 2021. gadā (41), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti līdzīgi kā gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3503 jaunas darba vietas, kas ir nedaudz vairāk kā 3374 jaunas darba vietas 2021. gadā, bet Igaunijā pagājušajā gadā radītas tikai 70 jaunas darba vietas pretēji 2500gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru