Transports un loģistika

Ventspils ostā kravu apgrozījums krities par 3,4%

Gunta Kursiša, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Šī gada janvārī Ventspils ostā pārkrauti 2,865 miljoni tonnu kravas, kas ir par 102 tūkstošiem tonnu jeb 3,4% mazāk nekā pērn janvārī.

Pērn Ventspils brīvostas infrastruktūras attīstībā ieguldīti vairāk nekā 26 miljonu latu.

Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014. gada janvārī palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējā gada janvāri. Kravu pieaugums bijis a/s Kālija parks (pieaugums par 351%), SIA Ventspils Nafta termināls (+1%), SIA Noord Natie Ventspils Terminals (+8%) un SIA Ventplac (+27%).

Savukārt kravu apgrozījums samazinājies a/s Baltic Coal Terminal – par 22%, a/s Ventbunkers (-17%), SIA Ventamonjaks serviss (-35%), SIA Ventall Termināls (-31%), a/s Ventspils tirdzniecības osta (-10%). A/s Ventspils Grain Terminal ne šī, ne pagājušā gada janvārī nav notikušas kravu pārkraušanas operācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Nododot brīvostu valstij, Rīgas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonus eiro

LETA, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nododot Rīgas Brīvostu valsts pārvaldībā, galvaspilsētas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonu eiro ieņēmumus, informēja Brīvostas pārstāve Liene Ozola.

Ozola norādīja, ka saskaņā ar likumu "Par ostām", 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas ik gadu tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā. Pērn šie maksājumi bijuši 3,4 miljoni eiro apmērā, bet šogad - 3,2 miljonu eiro apmērā.

Par to, vai šie maksājumi turpmāk tiks ieskaitīti valsts kasē, paliks ostas pārziņā vai tiks regulēti kā citādāk, brīvostai informācijas patlaban nav.

Ozola piebilda, ka vienīgie pašvaldības darbinieki ostā ir četri valdes locekļi, tādēļ cita veida ietekmei uz darba spēku nevajadzētu būt. Rīgas Brīvostas pārvaldes valdē strādā četri pašvaldības un četri valsts pārstāvji. No pašvaldības puses tur strādā Burovs, Sandris Bergmanis (S), Mihails Kameņeckis (S) un Oskars Putniņš ("Rīgai!"). Iepriekš pašvaldības pārstāvji Rīgas ostā saņēma 45 000 līdz 48 000 eiro gadā, bet valdība nolēma no šā gada septembra ostas valžu locekļu atalgojumu samazināt par aptuveni ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostas pārvaldnieks: Pārskaitījumus veikt nevaram, kuģus pieņemam

LETA, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde pārskaitījumus veikt nevar un klienti ostai samaksāt arī nevar, bet osta visus kuģus, kas izvēlas ienākt Ventspilī, apkalpo, pavēstīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.

Viņš teica, ka brīvostas pārvalde ir pieprasījusi informāciju bankām par piemērotajām sankcijām, bet pagaidām oficiāla informācija no tām nav saņemta. Sarmulis uzsvēra, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) izdotā Globālā Magņitska vispārējā licence nr.1 paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus, bet Latvijā šīs sankcijas tiek piemērotas jau nākamajā dienā. Ventspils brīvostas pārvaldnieks skaidroja, ka ostai gan ir visi nepieciešamie resursi - elektroenerģija, degviela, ūdens - lai tā varētu nodrošināt visus pakalpojumus.

"Centīsimies maksimāli ilgi noturēties, lai gan valdība šodien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas. Mums viedokli neviens neprasīja, jo izmaiņas ostu pārvaldē esot ierakstītas valdības deklarācija," teica Sarmulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Krievijas sankciju rezultātā Ventspils ostas zaudējumi ik mēnesi – 500 tūkstoši; infrastruktūrā investēs 37 miljonus

Dienas Bizness, 12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Krieviju vērsto sankciju rezultātā Ventspils krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu, kas ik mēnesī rada 500 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

«Lai arī vairāki Ventspils ostas termināļi strādā stabili un pat palielina kravu apgrozījumu, diemžēl sankciju ietekmē pret Krieviju krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu. Tas noved pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai,» komentē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos brīvsotā pārkaruti 19 miljoni tonnu kravu. Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada pirmajos astoņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA Ventspils Nafta termināls 7%, AS Kālija parks 52%, SIA Ventamonjaks serviss 21%. Neliels kravu palielinājums ir arī SIA Noord Natie Ventspils Terminals. ostā atzīmē, ka pozitīvas tendences uzrāda dati par šī termināļa apkalpotajām prāmju līnijām. Pasažieru skaits Stena Line līnijā uz Nīneshamni Zviedrijā palielinājies par 28%, bet kravu – par 26%, bet līnijā uz Travemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies pat par 52%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils brīvosta izjūt Krievijas sankcijas sekas

Žanete Hāka, 08.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvosta pērno gadu noslēgusi ar 26,2 miljonu tonnu lielu kravu apgrozījumu, liecina brīvostas paziņojums.

Īpaši gada otrā puse daļai Ventspils brīvostas termināļu bijusi sarežģīta un arī prognozes par 2015.gadu ir piesardzīgas.

Lai arī pozitīvas tendences vērojamas prāmju satiksmes attīstībā Ventspils brīvostā un atsevišķu termināļu darbībā, kuri savus rādītājus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski uzlabojuši, kopumā 2014.gads, īpaši tā otrā puse, Ventspils brīvostā aizritēja sankciju gaisotnē. To rezultātā būtiski kritās akmeņogļu tranzīts caur Ventspils ostu (-21%). Sankciju rezultātā radītie zaudējumi jau šobrīd mērāmi līdz 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai. Ne tik lielā mērā kā akmeņoglēm, bet samazinājies arī pārkrauto naftas produktu un dzelzsrūdas apjoms. Līdz ar to Ventspils ostā netika sasniegts gada sākumā plānotais kravu apgrozījums un arī nākamā gada prognozes ir piesardzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostā vēl aizvien 50% uzņēmumu ir problēmas veikt norēķinus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis.

"Vēl aizvien 50% uzņēmumu, kuri strādā Ventspils ostā, ir problēmas pilnībā norēķināties ar bankām, jo bankas prasa nesamērīgi stingras prasības šiem uzņēmumiem, kas traucē uzņēmējdarbību," sacīja Purmalis.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka jebkuras krīzes laikā cilvēki stiprinās, un tā ir arī ar Ventspils ostu, kas pēdējā laikā piedzīvojusi vairākus "cunami".

Purmalis atzīmēja, ka Ventspils ostā pārkrauto kravu apmēra samazinājums šajā gadā jau bija plānots iepriekš, jo politisku apsvērumu dēļ ostā būtiski sarukušas akmeņogļu kravas.

Tajā pašā laikā viņš minēja, ka ro-ro kravu apmērs ostā ir saglabājies pagājušā gada attiecīgā perioda līmenī, kā arī pārkrauto naftas produktu apmērs saglabājies pagājušā gada attiecīgā perioda līmenī. Vienlaikus samazinājušās pārkrauto metāla un lauksaimniecības produktu kravas, bet pieaugums bijis pārkrautajai koksnei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Koļegova: Ventspilī gaiss iedzīvotāju veselībai nekaitē

LETA, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka Ventspilī gaiss iedzīvotāju veselībai nekaitē, Valsts vides dienests saistībā ar pilsētas ielās konstatētiem putekļu mākoņiem veiks Ventspils Reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonu rotāciju, preses pārstāvjiem šodien pauda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Viņa pauda, ka šobrīd visā valsts teritorijā ir palielināta putekļu koncentrācija gaisā, skaidrojot to ar sausajiem un karstajiem laika apstākļiem. Viņa pieļāva, ka iedzīvotāji pamanījuši brīdi, kad vējš putekļus uzcēlis gaisā, un tie nonākuši pilsētas ielā. «Kamēr ielas nemazgā, tikmēr vējš tur dzenā, un putekļi tur ir,» sacīja Koļegova.

Viņa uzsvēra, ka putekļu mākoņi pilsētas teritorijā nedrīkst būt, tādēļ tiks izvērtētas līdzšinējo Ventspils RVP amatpersonu darbības, kā arī tiks veikta to «pārkārtošana».

VVD iepriekš paziņoja, ka pēc tikšanās ar AS «Ventspils Tirdzniecības osta» pārstāvjiem dienests uzņēmumam izvirzījis papildu prasības ikdienas saimniecisko darbību veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

90% Ventspils brīvostas darbinieku saglabās darbu

Jānis Goldbergs, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils un Rīgas brīvostu pāriešana valsts pārziņā uzņēmējdarbību ostās neietekmēs, tā 23. janvārī Rīgas brīvostas pārvaldes organizētās mediju brokastīs paziņoja ostu vadītāji un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis papildus izskaidroja, ka Ventspils brīvostas funkciju nodošana VAS Ventas osta notiks pakāpeniski, ilgstošā laika posmā, jo nepieciešams sakārtot dažādas līgumiskas attiecības ar pašvaldību, kas vēsturiski brīvostai izveidojušās ar Ventspils pilsētu.

“Šobrīd VAS "Ventas osta" ir daži darbinieki un viņu galvenais uzdevums ir nodarboties ar kravu plūsmu, savukārt Ventspils brīvosta ir uzņēmums, kuram ir dažādas saistības, kuras atbilstoši līgumiem ir jāturpina,” skaidroja A. Purmalis.

Viņš arī apstiprināja, ka 90% Ventspils brīvostas darbinieku saglabās darbu, jo ir augstas raudzes speciālisti, tomēr par daļu no izveidotām darba vietām A. Purmalim ir šaubas, jo tām neesot redzama pamata. Tāpat viņš uzsvēra, ka dažiem darbiniekiem būs jāiet pensijā, lai atbrīvotu vietu jauniem kadriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas valde šodien lēma brīvostas pārvaldnieka amatā iecelt Andri Purmali, informēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Pēc ministra teiktā, Purmalis līdz šim ieņēma Rīgas brīvostas pārvaldes iekšējās drošības dienesta vadītāja amatu.

Iepriekš Linkaits uzsvēra, ka pašreiz tiek darīts viss nepieciešamai, lai atbrīvotu Ventspils brīvostu no sankcionēto personu ietekmes.

"Mums nav daudz laika, ir 30 dienu periods, kurā jāveic visas darbības, lai izņemtu ostu no sankciju saraksta. Un to var izdarīt tikai tad, ja sankcionētajām personām nav nekādas ietekmes pār ostas darbību," uzsvēra Linkaits.

Jau ziņots, ka Ventspils brīvostas valde piektdien, 13.decembrī, atbrīvoja no amata ostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieki ir Igors Udodovs un Māris Petrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Oktobrī Ventspils ostā ro-ro kravu rekords

Žanete Hāka, 14.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gada oktobrī Ventspils ostā sasniegts jauns viena mēneša laikā uz un no prāmjiem pārvadāto kravu (Ro-Ro) apjoms – 205,1 tūkstoši tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Astoņas reizes nedēļā prāmji kursē uz Nīneshamnas ostu Zviedrijā, bet vienu reizi – uz Travemindi Vācijā.

Šī gada 10 mēnešos ro-ro kravu apjoms Ventspils ostā palielinājies līdz 1,7 miljoniem tonnu, un tas ir par 14% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, kā arī vairāk nekā Rīgas un Liepājas ostai kopā, attiecīgi 207 un 535 tūkstoši tonnu. Rekordliels apjoms apstrādāts oktobrī – 205,1 tūkstostis tonnu, kas ir šobrīd lielākais ro-ro kravu apjoms viena mēneša laikā Ventspils ostas vēsturē. Līdz šim visvairāk Ro-Ro kravu viena mēneša laikā bija 2011.gada oktobrī – 188,9 tūkstoši tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils brīvostas infrastruktūrā šogad plāno investēt 37 miljonus eiro

Dienas Bizness, 11.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

Tostarp turpinās 12.piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes rekonstrukcija, Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas un 34.piestātnes zemūdens daļas remonts.

Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, norit ES fondu līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku - Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra - būvniecība. Ir noslēgusies jaunās hidraulisko savienojumu ražotnes Hydraulic Bauteile Baltic būvniecība.

Savukārt februārī jau atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu ietekmes

LETA, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sarucis kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos

Žanete Hāka, 08.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,4 miljoni tonnu kravu. Kopējais kravu apgrozījums piecu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 9 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada pirmajos piecos mēnešos ir mazāks nekā šajā laikā pirms gada. Būtiski salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies naftas produktu un akmeņogļu tranzīta apjoms, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apgrozījumu.

Par 1,5 miljonu tonnu jeb 27% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 609 tūkstošiem tonnu (t.t.) jeb 45% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums, galvenokārt uz akmeņogļu rēķina, ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-441 t.t. jeb 32%), kā arī naftas produktu terminālī SIA Ventall Termināls (- 507 t.t. jeb 60%). Slikti rezultāti ir AS Kālija parks, kur piecu mēnešu laikā pārkrauti 95 t.t., lai gan viena mēneša jauda terminālī ir 500-600 t.t.. Mazāks, bet tomēr kritums kravu apjomā ir arī AS Ventbunkers (-35 t.t. jeb 3%), kur terminālis izmanto tikai nedaudz vairāk par trešo daļu iespējamās jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos nesasniedz plānoto

Žanete Hāka, 07.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn decembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, līdz ar to gadā kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 22,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde 2015.gadā īstenojusi vienu no apjomīgākajām investīciju programmām, nodrošinot ostas termināļiem un rūpnieciskajiem uzņēmumiem vislabākos apstākļus darbības attīstībai.

Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gadā būtiski atpaliek no veiksmīgāko gadu rādītājiem un nesasniedz arī gada sākumā plānoto apjomu. Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 2 miljoniem tonnu jeb 17% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. 2015.gadā SIA Ventspils Nafta termināls pārkrauti 9,7 miljoni tonnu, kas ir būtiski mazāk nekā agrākos gados. Tā 1983.gadā terminālī gadā pārkrāva pat 34,3 miljonus tonnu. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,9 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 45% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā un nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. 2015.gadā AS Baltic Coal Terminal bijušas 249 dīkstāves dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas un Ventspils brīvostas grib pakļaut valstij

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Zane Atlāce-Bistere, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldi bijis iegansts valdībai operatīvi aktualizēt jau tās veidošanas laikā skarto ieceri par trīs lielāko ostu pārvaldības nodošanu valstij.

Šodien, 11.decembrī plkst.12 sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai skatītu Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas ostas.

Liepāja paliek ārpusē

Kaut arī sākotnēji valdības plānā ietilpa valsts pārvaldē pārņemt visas trīs lielās ostas, Liepājai šobrīd izdevies izvairīties no varas grožu atdošanas valstij. Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis "Dienas Biznesam" skaidro, ka tas izdevies, pateicoties mērķtiecīgam darbam. Pēc J. Vilnīša teiktā, sarunās ar Satiksmes ministriju izdevies pierādīt Liepājas ostas gatavību sadarboties. Vēl kā arguments esošā statusa saglabāšanai tiek minēts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, kas teorētiski apgrūtina ātru valsts pārvaldes ieviešanu Liepājas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kravu apgrozījums Ventspils ostas termināļos mazāks nekā pirms gada

Žanete Hāka, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravu. Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils ostas termināļos 2016.gada pirmajā mēnesī ir mazāks nekā pagājušā gada janvārī, tomēr tas pārsniedz pēdējo septiņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 534 tūkstošiem tonnu jeb 39% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal janvārī pārkrauts par 284 tūkstošiem tonnu jeb 79% mazāk nekā pagājušā gada janvārī un kravu apgrozījums nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur janvārī pārkrauti 3000 tonnu karbamīda, kas praktiski nozīmē jaudīgā termināļa dīkstāvi. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-19%), SIA Ventamonjaks (-50%), SIA Ventall Termināls (-14%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Zeltiņš: Mainot pārvaldes modeli ostās, pietrūka plašāka situācijas skaidrojuma

LETA, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Ostu likuma grozījumiem valstij pārņemot Ventspils un Rīgas brīvostu, trūka plašāka skaidrojuma par situāciju, intervijā aģentūrai LETA atzina Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentējot 2019.gada nogalē ASV noteiktās sankcijas, kas zināmu laiku skāra arī Ventspils brīvostu, Zeltiņš skaidroja, ka "Ventspils atrodas Ventspilī", tāpēc šai lietai nekādā veidā nav un nebija saistības ar Rīgas ostu.

Tajā pašā laikā jautāts, vai tas, ka pēc sankciju noteikšanas veiktie grozījumi Ostu likumā attiecās gan uz Ventspils brīvostu, gan Rīgas brīvostu, mainot pārvaldes modeli, radīja stresu kravu īpašniekiem un stividoriem, Zeltiņš atzina, ka zināmu stresu tas radīja.

"No skaidrošanas viedokļa, informācijas prasījās vairāk. Visās diskusijās Rīga tika pievilkta klāt Ventspilij, un, protams, tas radīja zināmu stresu stividoros, viņu īpašniekos, bankās. Jautājumi tika uzdoti arī mums," teica Zeltiņš, piebilstot, ka tiktāl, cik tas skar ostu, Rīgas brīvosta situāciju arī skaidroja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ventspils ostas pievedceļu rekonstrukcijā un būvē ieguldīti 35,9 miljoni eiro

Žanete Hāka, 28.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde ir noslēgusi sešus gadus ilgušo pievedceļu rekonstrukcijas un izbūves projektu Ventspils ostas termināļiem un industriālajām zonām, informē brīvostas pārvalde.

Ventspilī pārbūvēti un atjaunoti 48 ielu posmi un laukumi 28,7 kilometru garumā un 14,6 hektāru platībā. Šī ES Kohēzijas fonda finansētā projekta ietvaros Ventspils ielās un laukumos ieguldīti gandrīz 36 miljoni eiro.

Projekta Pievedceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām realizācija uzsākta 2010.gadā, bet visi ar būvniecību saistītie darbi noslēdzās 2015.gada nogalē. Labas infrastruktūras nodrošināšana Ventspils ostā ir viens no Ventspils brīvostas pārvaldes pamatuzdevumiem, tāpēc investīcijām ostas infrastruktūrā tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Labas kvalitātes pievedceļi ostā ir būtiski svarīgi ostas konkurētspējas uzturēšanai, skaidro ostas pārstāvji. Tāpat ļoti svarīga ielu infrastruktūra ir Ventspils brīvostas industriālās teritorijas uzņēmumiem – ražotnēm. Īstenoto projektu rezultātā Ventspils brīvostas pārvalde saviem klientiem var piedāvāt labākos apstākļus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils ostā pārkrauts lielākais viena mēneša kravu apjoms kopš pērnā gada maija

Žanete Hāka, 07.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada februārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, informē brīvostas pārstāvji.

Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Kopējais kravu apgrozījums divu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 3,9 miljonus tonnu.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada februārī nedaudz atpaliek no pagājušā gada februāra, tomēr tas pārsniedz pēdējo astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 562 tūkstošiem tonnu jeb 24% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 438 tūkstošiem tonnu jeb 40% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur divos mēnešos pārkrauti 35 tūkstoši tonnu, kas nozīmē, ka tiek izmantoti vien 3% termināļa jaudas. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (par 55 tūkstošiem tonnu jeb 11%), SIA Ventamonjaks (par 19 tūkstošiem tonnu jeb 24%), SIA Ventall Termināls (par 14 tūkstošiem tonnu jeb 6%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (par 39 tūkstošiem tonnu jeb 10%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma vērst sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") un četrām juridiskām personām, tostarp Ventspils Brīvostas pārvaldi, valdība otrdien lēma rīt, 11.decembrī, sasaukt ārkārtas sēdi, kurā izskatīs grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt divas ostas - Ventspils un Rīgas.

Lai abas ostas nonāktu valsts pārvaldībā, Satiksmes ministrija patlaban gatavo attiecīgus likuma grozījumus, kas tiks skatīti valdības ārkārtas sēdē rīt, 11.decembrī.

Likuma izmaiņas nepieciešamas, lai pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma no Ventspils ostas darbības tiktu nodalīta persona, pret kuru vērstas sankcijas, otrdien žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Valstij pārņemot ostu, tiek pilnībā nogriezta jebkāda saistība ar sankcionēto personu," uzsvēra Kariņš, norādot, ka šādi valdība rīkojas, lai mazinātu ASV lēmuma negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Audzis Ventspils brīvostā pārkrauto kravu apjoms

Žanete Hāka, 03.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā Ventspils brīvostā pārkrauti 2,2 miljoni tonnu kravas, kas ir par 4% vairāk nekā pagājušā gada jūnijā.

Kopējais kravu apjoms pirmajā pusgadā sasniedzis 15,7 miljonus tonnu, kas par 10% pārsniedz gada sākumā plānoto, informē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

«Pirmais pusgads Ventspils brīvostā aizritējis stabili, šobrīd pat par 1,4 miljoniem tonnu jeb 10% apsteidzot Ventspils brīvostas valdes prognozes par kravu apgrozījumu. Tomēr, izvērtējot ekonomisko situāciju un pieprasījumu pēc energoresursiem pasaulē, gadā kopā ceram saglabāt kravu apjomu iepriekšējā gada līmenī. Ventspils brīvostas pārvalde turpinās aktīvi attīstīt ostas infrastruktūru, lai noturētu savas pozīcijas pieaugošas ostu konkurences un ekonomiskās stagnācijas apstākļos,» komentē A.Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Ventspils zivju konservu kombināts apsver iespēju ražošanu nākotnē pārcelt uz citu vietu, apstiprināja uzņēmuma valdes loceklis Ingus Klindžāns.

Ventspils zivju konservu kombināts ražošanu, tostarp zivju kūpināšanu, jau vēsturiski veic zvejas ostas teritorijā. Tā ir gana ekskluzīva vieta līdzās jūrai, netālu no pilsētas pludmales. Kā atzina Klindžāns, ražošana tik tuvu atpūtas zonai nav labākais risinājums un gan iedzīvotājiem, gan tūristiem var būt traucējoša smaka, kas rodas zivju kūpināšanas procesā, tāpēc uzņēmums apsver iespēju ražotni pārcelt citā vietā. Ir izraudzīta arī iespējamā jaunās ražotnes atrašanās vieta - bijušās Ventspils zvēraudzētavas teritorija. Savukārt zivju pieņemšanas terminālis atrastos citā vietā - līdzās paceļamajam Ventas tiltam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "New Yacht Marina", Ventspils jahtu ostas īpašnieks un operators, turpina jahtu ostas sagatavošanu jaunajai 2020. gada sezonai.

2018.–2019. gada laikā jahtu osta, izmantojot savu akcionāru investīcijas un pārrobežu sadarbības programmas Igaunija–Latvija atbalstu, veica savas galvenās piestātnes rekonstrukcijas programmu. Piestātnes remonta un peldošo pietauvošanās vietu būvniecības rezultātā vispārējais pietauvošanās līnijas garums palielinājās līdz 110 metriem. Sākot ar 2020. gada sezonu, jahtu osta spēs vienlaicīgi uzņemt līdz 50 jahtām.

Sagatavošanās programma jaunajai sezonai ietver kā tehniskas, tā arī mārketinga aktivitātes.

Ventspils jahtu ostas galvenais īpašnieks Igor Šechelev skaidro: "2019. gada sezonā jahtu ostu apmeklēja 146 jahtas no Vācijas, kas veido 29% no visiem apmeklētājiem. Tāpēc esam pievērsuši īpašu uzmanību darbam ar mūsu iespējamajiem klientiem Vācijā, un gatavošanos 2020. gada sezonai esam uzsākuši ar piedalīšanos izstādē "Boot Dusseldorf 2020". Kā jau gadu iepriekš, interese no vācu burātāju puses bija nozīmīga: kopīgais programmas East Baltic Coast stends uzņēma vairāk nekā astoņsimt apmeklētāju – burātājus no Vācijas un citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru