Ražošana

Sarucis kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos

Žanete Hāka, 08.06.2016

Jaunākais izdevums

Šā gada maijā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,4 miljoni tonnu kravu. Kopējais kravu apgrozījums piecu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 9 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada pirmajos piecos mēnešos ir mazāks nekā šajā laikā pirms gada. Būtiski salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies naftas produktu un akmeņogļu tranzīta apjoms, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apgrozījumu.

Par 1,5 miljonu tonnu jeb 27% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 609 tūkstošiem tonnu (t.t.) jeb 45% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums, galvenokārt uz akmeņogļu rēķina, ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-441 t.t. jeb 32%), kā arī naftas produktu terminālī SIA Ventall Termināls (- 507 t.t. jeb 60%). Slikti rezultāti ir AS Kālija parks, kur piecu mēnešu laikā pārkrauti 95 t.t., lai gan viena mēneša jauda terminālī ir 500-600 t.t.. Mazāks, bet tomēr kritums kravu apjomā ir arī AS Ventbunkers (-35 t.t. jeb 3%), kur terminālis izmanto tikai nedaudz vairāk par trešo daļu iespējamās jaudas.

Salīdzinot ar pagājušā gada pieticīgajiem datiem, labāk šī gada sākums aizvadīts AS Ventspils Grain Terminal, kur pārkrauti 192 t.t. labības - tas nozīmē, ka tiek izmantota trešā daļa graudu termināļa jaudas. Par 19% jeb 33 t.t. kravu apjomu palielinājis

SIA Ventplac, izmantojot pusi no iespējamās termināļa jaudas. Par 15% jeb 11 t.t. kravu apjoms palielināts SIA Ventamonjaks Serviss, bet par 13% jeb 23.t.t. - SIA Ventamonjaks. Turpina palielināties ar prāmjiem pārvadāto kravu apjoms Ventspils ostā un līdz ar to arī kopējais kravu apgrozījums SIA Noord Natie Ventspils Terminals (+ 63 t.t. jeb 6%).

Aprīlī darbi sākti jaunākajā Ventspils brīvostas piestātnē Nr.12, ko nomā SIA Eurohome Latvia. Maijā no šī termināļa nosūtīta pirmā krava – 52 t.t. čuguna.

Neskatoties uz to, ka atsevišķu termināļu darbības rezultātā Ventspils brīvostas pārvaldei jārēķinās ar būtisku ieņēmumu samazinājumu, arī 2016.gadā Ventspils brīvostas pārvalde turpina investēt ostas infrastruktūras attīstībā. Investīciju programmas īstenošanai budžetā plānoti 8 miljoni eiro. Daļu no investīciju programmas līdzfinansēs ES Kohēzijas fonds. Noslēgušies pagājušajā gadā aizsāktie grunts stiprināšanas darbi 2. un 3.piestātnē, turpinās Ventas kreisā krasta piestātņu un krasta līnijas nostiprināšana. Lai turpinātu industriālo attīstību, sākta divu jaunu rūpniecisko ēku projektēšana. Ieguldījumi infrastruktūras izbūvē, atjaunošanā un uzturēšanā ir Ventspils brīvostas pārvaldes aktivitāšu prioritāte. Tādējādi Ventspils brīvostas pārvalde īsteno savu galveno – teritorijas attīstītāja – funkciju, nodrošinot labākos apstākļus ostas termināļu un rūpniecisko uzņēmumu biznesa attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Konceptuāli atbalsta 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu Ventspils brīvostas pārvaldei

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas dos brīvostai iespēju saņemt 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu.

Ja šodien tiks nolemts sasaukt vēl vienu parlamenta ārkārtas sēdi, tad Saeima, iespējams, šodien varētu lemt par likumprojektu galīgajā lasījumā. Lai gan atsevišķi opozīcijas deputāti rosināja noteikt mēnesi garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tomēr Saeimas vairākums to neatbalstīja.

Paredzēts valsts aizdevumu izsniegt pret vairākām ķīlām - par labu valstij tiks ieķīlāti četri Ventspils pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi un Ventspils sauskravu termināls un ir identificētas arī citas iespējamas ķīlas nākotnē, šodien Saeimas atbildīgās komisijas sēdē norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība jūnijā atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas nosaka, ka Finanšu ministrs valsts vārdā izsniegs aizdevumu brīvostas pārvaldei kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai un sākto būvniecības projektu kreditēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostas pārvaldnieks: Pārskaitījumus veikt nevaram, kuģus pieņemam

LETA, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde pārskaitījumus veikt nevar un klienti ostai samaksāt arī nevar, bet osta visus kuģus, kas izvēlas ienākt Ventspilī, apkalpo, pavēstīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.

Viņš teica, ka brīvostas pārvalde ir pieprasījusi informāciju bankām par piemērotajām sankcijām, bet pagaidām oficiāla informācija no tām nav saņemta. Sarmulis uzsvēra, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) izdotā Globālā Magņitska vispārējā licence nr.1 paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus, bet Latvijā šīs sankcijas tiek piemērotas jau nākamajā dienā. Ventspils brīvostas pārvaldnieks skaidroja, ka ostai gan ir visi nepieciešamie resursi - elektroenerģija, degviela, ūdens - lai tā varētu nodrošināt visus pakalpojumus.

"Centīsimies maksimāli ilgi noturēties, lai gan valdība šodien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas. Mums viedokli neviens neprasīja, jo izmaiņas ostu pārvaldē esot ierakstītas valdības deklarācija," teica Sarmulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas valde šodien lēma brīvostas pārvaldnieka amatā iecelt Andri Purmali, informēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Pēc ministra teiktā, Purmalis līdz šim ieņēma Rīgas brīvostas pārvaldes iekšējās drošības dienesta vadītāja amatu.

Iepriekš Linkaits uzsvēra, ka pašreiz tiek darīts viss nepieciešamai, lai atbrīvotu Ventspils brīvostu no sankcionēto personu ietekmes.

"Mums nav daudz laika, ir 30 dienu periods, kurā jāveic visas darbības, lai izņemtu ostu no sankciju saraksta. Un to var izdarīt tikai tad, ja sankcionētajām personām nav nekādas ietekmes pār ostas darbību," uzsvēra Linkaits.

Jau ziņots, ka Ventspils brīvostas valde piektdien, 13.decembrī, atbrīvoja no amata ostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieki ir Igors Udodovs un Māris Petrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos nesasniedz plānoto

Žanete Hāka, 07.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn decembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, līdz ar to gadā kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 22,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde 2015.gadā īstenojusi vienu no apjomīgākajām investīciju programmām, nodrošinot ostas termināļiem un rūpnieciskajiem uzņēmumiem vislabākos apstākļus darbības attīstībai.

Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gadā būtiski atpaliek no veiksmīgāko gadu rādītājiem un nesasniedz arī gada sākumā plānoto apjomu. Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 2 miljoniem tonnu jeb 17% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. 2015.gadā SIA Ventspils Nafta termināls pārkrauti 9,7 miljoni tonnu, kas ir būtiski mazāk nekā agrākos gados. Tā 1983.gadā terminālī gadā pārkrāva pat 34,3 miljonus tonnu. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,9 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 45% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā un nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. 2015.gadā AS Baltic Coal Terminal bijušas 249 dīkstāves dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Nododot brīvostu valstij, Rīgas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonus eiro

LETA, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nododot Rīgas Brīvostu valsts pārvaldībā, galvaspilsētas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonu eiro ieņēmumus, informēja Brīvostas pārstāve Liene Ozola.

Ozola norādīja, ka saskaņā ar likumu "Par ostām", 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas ik gadu tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā. Pērn šie maksājumi bijuši 3,4 miljoni eiro apmērā, bet šogad - 3,2 miljonu eiro apmērā.

Par to, vai šie maksājumi turpmāk tiks ieskaitīti valsts kasē, paliks ostas pārziņā vai tiks regulēti kā citādāk, brīvostai informācijas patlaban nav.

Ozola piebilda, ka vienīgie pašvaldības darbinieki ostā ir četri valdes locekļi, tādēļ cita veida ietekmei uz darba spēku nevajadzētu būt. Rīgas Brīvostas pārvaldes valdē strādā četri pašvaldības un četri valsts pārstāvji. No pašvaldības puses tur strādā Burovs, Sandris Bergmanis (S), Mihails Kameņeckis (S) un Oskars Putniņš ("Rīgai!"). Iepriekš pašvaldības pārstāvji Rīgas ostā saņēma 45 000 līdz 48 000 eiro gadā, bet valdība nolēma no šā gada septembra ostas valžu locekļu atalgojumu samazināt par aptuveni ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu ietekmes

LETA, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kravu apgrozījums Ventspils ostas termināļos mazāks nekā pirms gada

Žanete Hāka, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravu. Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils ostas termināļos 2016.gada pirmajā mēnesī ir mazāks nekā pagājušā gada janvārī, tomēr tas pārsniedz pēdējo septiņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 534 tūkstošiem tonnu jeb 39% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal janvārī pārkrauts par 284 tūkstošiem tonnu jeb 79% mazāk nekā pagājušā gada janvārī un kravu apgrozījums nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur janvārī pārkrauti 3000 tonnu karbamīda, kas praktiski nozīmē jaudīgā termināļa dīkstāvi. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-19%), SIA Ventamonjaks (-50%), SIA Ventall Termināls (-14%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils ostā pārkrauts lielākais viena mēneša kravu apjoms kopš pērnā gada maija

Žanete Hāka, 07.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada februārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, informē brīvostas pārstāvji.

Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Kopējais kravu apgrozījums divu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 3,9 miljonus tonnu.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada februārī nedaudz atpaliek no pagājušā gada februāra, tomēr tas pārsniedz pēdējo astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 562 tūkstošiem tonnu jeb 24% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 438 tūkstošiem tonnu jeb 40% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur divos mēnešos pārkrauti 35 tūkstoši tonnu, kas nozīmē, ka tiek izmantoti vien 3% termināļa jaudas. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (par 55 tūkstošiem tonnu jeb 11%), SIA Ventamonjaks (par 19 tūkstošiem tonnu jeb 24%), SIA Ventall Termināls (par 14 tūkstošiem tonnu jeb 6%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (par 39 tūkstošiem tonnu jeb 10%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ventspils ostas pievedceļu rekonstrukcijā un būvē ieguldīti 35,9 miljoni eiro

Žanete Hāka, 28.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde ir noslēgusi sešus gadus ilgušo pievedceļu rekonstrukcijas un izbūves projektu Ventspils ostas termināļiem un industriālajām zonām, informē brīvostas pārvalde.

Ventspilī pārbūvēti un atjaunoti 48 ielu posmi un laukumi 28,7 kilometru garumā un 14,6 hektāru platībā. Šī ES Kohēzijas fonda finansētā projekta ietvaros Ventspils ielās un laukumos ieguldīti gandrīz 36 miljoni eiro.

Projekta Pievedceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām realizācija uzsākta 2010.gadā, bet visi ar būvniecību saistītie darbi noslēdzās 2015.gada nogalē. Labas infrastruktūras nodrošināšana Ventspils ostā ir viens no Ventspils brīvostas pārvaldes pamatuzdevumiem, tāpēc investīcijām ostas infrastruktūrā tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Labas kvalitātes pievedceļi ostā ir būtiski svarīgi ostas konkurētspējas uzturēšanai, skaidro ostas pārstāvji. Tāpat ļoti svarīga ielu infrastruktūra ir Ventspils brīvostas industriālās teritorijas uzņēmumiem – ražotnēm. Īstenoto projektu rezultātā Ventspils brīvostas pārvalde saviem klientiem var piedāvāt labākos apstākļus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lembergs uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās.

Lembergs teica, ka ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu ir "ļoti pavirši" iepazinies un no atzinuma sapratis, ka tagad pasludināts "par diktatoru, kurš Latvijas cietumos ieslodzījis nevainīgus cilvēkus".

Ventspils mēram jau iepriekš "Rīgas zvirbuļi" esot pačukstējuši, ka šāds ASV lēmums tiek gatavots un to esot kārtojuši divi Latvijas valdības pārstāvji - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Ministri šī lēmuma tapšanā esot piedalījušies, jo abi tradicionāli Lembergā saskata nopietnu politisko konkurentu, paziņoja politiķis.

Lembergs uzskata, ka ASV neizprot Ventspils Brīvostas pārvaldes, Ventspils Attīstības aģentūras, Biznesa attīstības asociācijas un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas darbu, proti, Ventspils Brīvostas pārvaldē ir astoņi valdes locekļi, no kuriem četri ir no Latvijas valdības, nevis viens pats Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Trīs uzņēmumi interesējas par rūpnieciskās ēkas nomu Ventspilī

Rūta Cinīte, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas valde atlikusi lēmuma pieņemšanu par rūpnieciskās ēkas Ventspilī, Kustes dambī 30A iznomāšanu jaunas ražotnes atvēršanai, jo telpas un zemi nomāt pieteikušies vairāki pretendenti, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa, sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Valde gala lēmumu pieņems, izvērtējot, kurš no piedāvājumiem visvairāk atbilst pilsētas attīstības interesēm.

I. Ieviņa atgādina, ka šī gada vasarā atbrīvojās Ventspils brīvostas pārvaldes īpašumā esošās ražošanas telpas vairāk nekā 7000 kvadrātmetru platībā Ventspilī, Kustes dambī 30a. Savu vēlmi attīstīt ražošanu šajā ēkā, kas šobrīd ir vienīgā brīvā ražošanas platība Ventspilī, izteikuši trīs uzņēmumi. Lai pieņemtu lēmumu, Ventspils brīvostas valde pieprasīja visiem pretendentiem iesniegt papildus informāciju gan par plānoto darbības nozari, gan biznesa plānu, kas apliecinātu sadarbības perspektīvu ilgtermiņā, kā arī informāciju par plānotajām darbavietām. Viņa atzīmē, ka tieši darba vietu skaits valdes sēdē tika uzsvērts kā īpaši svarīgs rādītājs pretendenta izvēlē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai risinātu ārkārtas situāciju saistībā ar Ventspils brīvostas darbu, koalīcija šodien vienojusies veidot jaunu valsts akciju sabiedrību (VAS), kas attiecīgi pārņemtu Ventspils brīvostas tiesības, pienākumus un funkcijas.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja, ka koalīcijas partijas vienojās izskatīšanai Ministru kabinetā virzīt rīkojumu par jaunas VAS dibināšanu, lai pārņemtu Ventspils brīvostas tiesības, pienākumus un funkcijas.

Tāpat panākta vienošanās, ka izskatīšanai valdībā un Saeimā tiks virzīti grozījumi likumā "Par ostām" un Ventspils brīvostas likumā, kas juridiski nodotu funkcijas jaunajai valsts AS.

"Mūsu uzdevums ir pēc iespējas ātrāk izveidot jaunu struktūru, kas būtu tiesīga slēgt līgumus gan ar nomniekiem ostas teritorijā, gan ar kuģu aģentiem, nodrošinot kuģu ienākšanu ostā," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Ventspils brīvostā īstenotajiem projektiem aptur ES fondu izmaksu 5,6 miljonu eiro apmērā

LETA, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostā īstenotajiem projektiem ir apturēta Eiropas Savienības (ES) fondu izmaksa 5,6 miljonu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrijā (FM).

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) 9.decembrī lēma vērst sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un četrām juridiskām personām, tostarp Ventspils brīvostas pārvaldi.

FM informēja, ka patlaban Ventspils brīvostas pārvaldē tiek īstenoti seši ES kohēzijas politikas fondu projekti. Šo projektu īstenošanai no ES fondiem vēl nav izmaksāti 5,6 miljoni eiro.

Vislielākā summa - 1,96 miljoni eiro - nav izmaksāti par pievadceļu attīstības projektu Ventspils brīvostas teritorijā esošiem termināļiem un industriālajām zonām. Savukārt 1,34 miljoni eiro nav izmaksāti par Ventspils brīvostas hidrotehnisko būvju pārbūves un atjaunošanas projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas un Ventspils brīvostas grib pakļaut valstij

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Zane Atlāce-Bistere, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldi bijis iegansts valdībai operatīvi aktualizēt jau tās veidošanas laikā skarto ieceri par trīs lielāko ostu pārvaldības nodošanu valstij.

Šodien, 11.decembrī plkst.12 sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai skatītu Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas ostas.

Liepāja paliek ārpusē

Kaut arī sākotnēji valdības plānā ietilpa valsts pārvaldē pārņemt visas trīs lielās ostas, Liepājai šobrīd izdevies izvairīties no varas grožu atdošanas valstij. Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis "Dienas Biznesam" skaidro, ka tas izdevies, pateicoties mērķtiecīgam darbam. Pēc J. Vilnīša teiktā, sarunās ar Satiksmes ministriju izdevies pierādīt Liepājas ostas gatavību sadarboties. Vēl kā arguments esošā statusa saglabāšanai tiek minēts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, kas teorētiski apgrūtina ātru valsts pārvaldes ieviešanu Liepājas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ĀM brīdina bankas par sadarbības risku ar Lembergu un Ventspils brīvostas pārvaldi

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi un trīs Latvijā reģistrētām biedrībām ir noteiktas ASV sankcijas, jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus šīm personām, arī var tikt pakļauts ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijām, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tajā skaitā bankas, kā arī OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības (ES) fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā.

"Līdz ar to Ārlietu ministrija lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar OFAC sankcionētām personām var būt apgrūtināta vai neiespējama, kamēr sankcijas ir spēkā," teikts ministrijas paziņojumā.

FKTK skaidro, ka Latvijas normatīvie akti paredz, ka Latvijas finanšu iestādes nesniedz finanšu pakalpojumus OFAC sankciju sarakstā iekļautām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Koļegova: Ventspilī gaiss iedzīvotāju veselībai nekaitē

LETA, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka Ventspilī gaiss iedzīvotāju veselībai nekaitē, Valsts vides dienests saistībā ar pilsētas ielās konstatētiem putekļu mākoņiem veiks Ventspils Reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonu rotāciju, preses pārstāvjiem šodien pauda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Viņa pauda, ka šobrīd visā valsts teritorijā ir palielināta putekļu koncentrācija gaisā, skaidrojot to ar sausajiem un karstajiem laika apstākļiem. Viņa pieļāva, ka iedzīvotāji pamanījuši brīdi, kad vējš putekļus uzcēlis gaisā, un tie nonākuši pilsētas ielā. «Kamēr ielas nemazgā, tikmēr vējš tur dzenā, un putekļi tur ir,» sacīja Koļegova.

Viņa uzsvēra, ka putekļu mākoņi pilsētas teritorijā nedrīkst būt, tādēļ tiks izvērtētas līdzšinējo Ventspils RVP amatpersonu darbības, kā arī tiks veikta to «pārkārtošana».

VVD iepriekš paziņoja, ka pēc tikšanās ar AS «Ventspils Tirdzniecības osta» pārstāvjiem dienests uzņēmumam izvirzījis papildu prasības ikdienas saimniecisko darbību veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils brīvosta nolēmusi izstāties no Ventspils attīstības aģentūras un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas

LETA, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas valde nolēmusi izstāties no biedrībām "Ventspils attīstības aģentūra" un "Latvijas Tranzīta biznesa asociācija", informēja Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa.

Viņa skaidroja, ka lēmums pieņemts, ņemot vērā ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas Ventspils attīstības aģentūrai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.

Ieviņa arī atzīmēja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pirmdien nosūtījusi abām minētajām biedrībām paziņojumu par izstāšanos.

Jau vēstīts, ka OFAC šogad 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij").

OFAC izdevis Globālo Magņitska vispārējo licenci nr.1, kas paredz 30 dienu periodu, proti, līdz 2020.gada 8.janvārim, lai pabeigtu darījumus ar četrām sankcionētajām juridiskajām personām - Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Attiecībā uz Lembergu šobrīd ir jāpiemēro atturēšanās princips, kura laikā jāsaprot, vai ir tiesisks pamats šos līdzekļus konfiscēt vai piemērot kādas citas sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ventspils brīvostā par 4,1 miljonu eiro būvēs jaunu ražošanas ēku

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas industriālo teritoriju 2018.gadā plānots papildināt ar vēl vienu ražošanas ēku, ko nomās elastīgā iepakojuma materiālu ražotājs AS Immer Digital, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa, sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

2016.gada 15.decembrī Ventspils brīvostas pārvalde parakstīja vienošanos ar Centrālo Finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaisti projektam Ražošanas ēkas Nr.6 būvniecība Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā.

Jaunā ražošanas ēka 6000 m2 platībā būs līdzās Ventspils Tehnoloģiju centram, kur jau pašlaik AS Immer Digital nomā lielāko daļu telpu. Uzņēmumam ir ilgtermiņa plāni attīstībai Ventspilī, tāpēc jau šobrīd noslēgts līgums par jaunbūvējamās ražošanas ēkas nomu. Jaunajā ēkā plānots izveidot ap 80 jaunu darbavietu.

«Piemērotas ražošanas telpas ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai investoru piesaistītu, jo ražotājam bieži vien nav ne laika, ne intereses nodarboties ar nekustamā īpašuma biznesu, īpaši, ja runa ir par ārvalstu investoru,» uzskata Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs, «tieši tas, ka Ventspilī esam ātri reaģējuši un piedāvājuši uzņēmējiem gatavas ražošanas telpas, bieži bijis izšķirošais faktors, lai uzņēmums izvēlētos Ventspili. Rezultātā eksporta un rūpnieciskās izlaides rādītāji Ventspilī pieauguši vairākus desmitus reižu, bet pats svarīgākais - ap 1000 cilvēku ir varējuši atrast darbu Ventspils jaunajos ražošanas uzņēmumos nevis doties uz ārzemēm.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

ASV atceļ sankcijas pret Ventspils brīvostu un Ventspils brīvostas pārvaldi

Lelde Petrāne, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 18. decembra vakarā ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs paziņojis par sankciju atcelšanu pret Ventspils brīvostu un Ventspils brīvostas pārvaldi, informē Ārlietu ministrija.

Šo lēmumu ASV pieņēmušas pēc intensīvām pārrunām ar Latvijas vēstniecību ASV, Ārlietu ministriju un citām institūcijām, kā arī iepazīstoties ar visām Latvijas veiktajām un plānotajām darbībām, lai neatgriezeniski novērstu sankcionētās fiziskās personas ietekmi Ventspils brīvostā un Ventspils brīvostas pārvaldē, vēsta ministrijā.

Līdz ar to Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils brīvosta un uzņēmumi, kas darbojas ostā, var netraucēti turpināt darbu.

Vienlaikus nav izmaiņu ASV lēmumā noteikt sankcijas pret Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noslēgušies Ventspils ostas 2.un 3.piestātnes grunts stiprināšanas būvdarbi

Žanete Hāka, 14.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostā noslēgušies 2015.gadā uzsāktie grunts stabilitātes nodrošināšanas darbi 300 metru garumā aiz piestātnēm Nr.2 un Nr.3, informē brīvostas pārstāve Inga Ieviņa.

Paveiktais ļaus šīs piestātnes izmantot ar pilnu slodzi un paaugstinās kuģošanas drošību ostas akvatorijā.

Ieguldījumi infrastruktūras izbūvē, atjaunošanā un uzturēšanā ir Ventspils brīvostas pārvaldes aktivitāšu prioritāte. Tādējādi Ventspils brīvostas pārvalde īsteno savu galveno – teritorijas attīstītāja – funkciju.

Būvdarbi pie piestātnēm Nr.2 un Nr.3 jeb Ventspilī, Dzintaru ielā 51B un Dzintaru ielā 51/3 aizsākās 2015.gada sākumā. Lai nodrošinātu piestātņu stiprību un noturību, izbūvēta metru bieza atslodzes platformas dzelzsbetona plātne 3 970 m2 platībā, kura sastāv no 8 sekcijām. Dzelzsbetona plātņu balstīšanai ar bezvibrācijas metodi 43 metru dziļumā tika izbūvēti 560 pāļi. Pēc atslodzes platformas izbūves tika atjaunots kraujlaukumu segums, izbūvēta jauna lietus ūdens savākšanas sistēma, lietus ūdens attīrīšanas iekārtas, kā arī jauni ūdensapgādes tīkli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā Talsu ielā 200 biedrība «Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija» pabeigusi zivju saldētavas ēkas būvdarbus. Vēl turpinās teritorijas labiekārtošana un ēkas aprīkošana ar saldēšanas iekārtām. Saldētava darbu sāks nākamā gada pavasarī.

7,3 hektārus plašā teritorija Talsu ielā 200, kur padomju laikā darbojās zvēraudzētava, jau ilgstoši netiek izmantota. Šī gada februārī Ventspils brīvostas pārvalde sāka teritorijas sakārtošanas darbus – nojauca vecos graustus, izveda būvgružus un nolīdzināja teritoriju tādā apjomā, lai varētu sākt saldētavas būvniecības darbus.

Biedrība «Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija» saldētavu ēkas vajadzībām nomā 1,6 hektārus no bijušās zvēraudzētavas teritorijas. Ēkas būvdarbi ir pabeigti, bet vēl turpinās saldētavai pieguļošās teritorijas labiekārtošanas darbi. Tuvāko mēnešu laikā ēkā tiks pabeigta saldēšanas iekārtu uzstādīšana un ieregulēšana. Biedrības pārstāvji ir gandarīti par paveikto un cer, ka saldētava būs nozīmīgs palīgs visa reģiona zivsaimniekiem. Saldētavas būvniecībai piesaistīts Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums, un projekta kopējās izmaksas ir 2,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atvērs kuģošanas līniju no Ventspils uz Beļģijas un Apvienotās Karalistes ostām

Žanete Hāka, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada janvārī kuģošanas kompānija Swedish Orient Line (SOL) atvērs jaunu regulāru kuģošanas līniju Ro-Ro kravām no Ventspils uz Zebruges ostu Beļģijā un Tilburi Apvienotajā Karalistē.

Kuģošanas kompānija SOL šodien izplatījusi preses relīzi, oficiāli paziņojot par saviem plāniem atvērt jaunu kuģošanas līniju starp Latviju, Beļģiju un Apvienoto Karalisti. Latvijā kā sadarbības partneris izvēlēta Ventspils osta. Jaunās līnijas kuģi tiks apkalpoti Noord Natie Ventspils Terminals, kur ir visa nepieciešamā infrastruktūra un pieredze Ro-Ro kravu apkalpošanā.

Kuģis no Ventspils uz Zebrugi Beļģijā un Tilburi Lielbritānijā dosies reizi nedēļā sākot no janvāra otrās puses. Jaunajā līnijā varēs pārvadāt treilerus, konteinerus un citas kravas uz ritošā sastāva.

Jau 90. gadu vidū Ventspils brīvostas valde lēma sākt darbu pie ostas kravu diversifikācijas, lai mazinātu atkarību no tradicionāli ostā visvairāk pārvadātajām beramkravām un lejamkravām. Tika pieņemts lēmums būvēt jaunu universālo kravu termināli, kas apkalpotu Ro-Ro, konteinerkravas, refrižeratorkravas. 2000.gadā terminālis bija uzbūvēts un nodots nomā kompānijai Noord Natie Ventspils Terminals. Ventspils brīvostas pārvalde izbūvēja prāmju piestātnes, kraujlaukumus un termināļu ēkas kravas un pasažieru apkalpošanai, kas pavēra iespēju Ventspilī attīstīt prāmju satiksmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: No Ventas upes kuģošanas kanāla izceļ 50 tonnu smagu betona gabalu

Žanete Hāka, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventas upes kuģošanas kanāla padziļināšanas darbu laikā Ventas kreisā krasta pusē apmēram 50 metru no Noord Natie Ventspils Terminals tika atrasts liels betona gabals, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Iepriekš par šāda lieluma betona gabalu ziņu nebija, jo dziļums kuģošanas kanālā nebija tik liels, lai to konstatētu.

Šobrīd kuģošanas kanāls padziļināts līdz 15 metriem. Betona gabala augšējās daļa bija 12,9 metru dziļumā, bet apakšējā – 15,1 m. Šāda betona masīva (tā izmēri – 4 metrus plats, 3 metrus garš un 2,2 metrus augsts) palikšana kuģošanas kanālā varētu apdraudēt kuģošanas drošību, tāpēc Ventspils brīvostas pārvaldes speciālisti organizēja apmēram 50 tonnu smagā betona gabala izcelšanu.

Darbs nebija ne viegls, ne vienkāršs, jo sākotnēji arī nebija zināms, cik liela masīva daļa varētu būt ieskalota gruntī, kas rada tā saucamo piesūkšanās efektu. Ūdenslīdējiem darbs bija jāveic 15 metru dziļumā vietā, kur ir stipras straumes, ierobežota redzamība, turklāt vēl salīdzinoši zema ūdens temperatūra. Tomēr, dienestiem saskaņoti darbojoties, darbs tika paveikts labi. Izcelšanu veica peldošais celtnis sadarbībā ar ūdenslīdējiem, kā arī hidrogrāfijas kuģi Kapteinis Orle, Ostas kapteiņa dienestu un citiem brīvostas speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru