Jaunākais izdevums

Capitalica Baltic Real Estate Fund I, ko pārvalda SBA Group investīciju pārvaldes uzņēmums Capitalica Asset Management, veiksmīgi pabeidzis 2020. gadā emitēto publisko obligāciju izvietošanu.

Oktobrī tika emitētas obligācijas papildu 5 miljonu eiro apmērā ar 5,5% ienesīgumu, tādējādi kopējam emitēto obligāciju apjomam sasniedzot 8 miljonus eiro. Kopumā Rīgas zaļākā biroju kompleksa "Verde" projekts ar obligāciju emisiju piesaistījis 13 miljonus eiro un pēc nodošanas ekspluatācijā būs viens no lielākajiem biroju kompleksiem Rīgā.

"Stratēģija ar mērķi būt pirmajiem kapitāla tirgū, kas piedāvā iespēju investēt obligācijās, kas saistītas ar biznesa centriem, pilnībā sevi apliecinājusi. Ievērojama investoru interese un veiksmīga obligāciju izplatīšana ir uzticības apliecinājums biroju kompleksam Verde, kas ir videi draudzīgākais jauno A klases biroju projekts Rīgā. Projekta skaidri redzamais progress arī veicina investoru pieprasījumu pēc šiem vērtspapīriem. Deviņi no desmit pirmās ēkas stāviem jau ir pabeigti, un sarunas ar ievērojamu skaitu potenciālo īrnieku sasniegušas noslēguma fāzi," norāda "Verde"attīstītājs, Capitalica Asset Management vadītājs Andrius Barštis.

Capitalica Asset Management fonds novirzīs obligāciju emisijās iegūtos līdzekļus, lai finansētu šobrīd attīstības fāzē esošo videi draudzīga koncepta biroja kompleksu "Verde", kas atrodas Rīgas progresīvākajā biznesa rajonā – Skanstē. Daļēji pabeigtais A klases biznesa centrs, tostarp pazemes stāvvieta, kopumā nodrošinās 45 000 kvadrātmetru platību, un sagaidāms, ka piesaistīs investīcijas aptuveni 65 miljonu eiro apmērā. Šis būs viens no lielākajiem biroju kompleksiem Latvijas galvaspilsētā.

"Verde" veltītās obligācijas piesaistījušas gan individuālo, gan profesionālo institucionālo investoru interesi. Obligāciju izplatīšanas panākums iedrošināja piedalīties citus tirgus dalībniekus. Tas paver jaunas iespējas investoriem, palielina attīstītāju finanšu diversifikāciju un vienlaikus sniedz ieguldījumu Lietuvas kapitāla tirgus attīstībā. Otro Capitalica Baltic Real Estate Fund I obligāciju emisijas posmu organizējusi AB Šiaulių Bankas.

"Ievērojamā interese par obligāciju emisiju pierādīja, ka investorus piesaista ekskluzīvi biznesa centru projekti, kas rada stabilu ienesīgumu un ko īsteno uzticami attīstītāji ar atvērtu komunikāciju, kas saglabā skaidru vīziju. Pieprasījumu pēc nekustamo īpašumu attīstītāju vērtspapīriem arī veicina augstā inflācija, jo līdzekļi, kas netiek investēti, mēdz zaudēt savu vērtību. Obligācijas piedāvā iespējas saglabāt un palielināt pašu kapitālu," skaidro AB Šiaulių Bankas tirgus un vērstpapīru nodaļas direktors Toms Varenbergs.

Pērn pirmajā posmā Capitalica Baltic Real Estate Fund I piesaistīja trīs miljonus eiro ar gada ienesīgumu 6,5% apmērā. Kopumā Capitalica Asset Management fonds veiksmīgi izvietojis divas obligāciju emisijas kopumā 13 miljonu eiro apmērā.

Biroju kompleksa "Verde" celtniecībai tika iegūts 22 miljonu eiro aizdevums no Eiropas Investīciju bankas (EIB), kas apstiprināja finansējumu no klimata izmaiņu apkarošanai paredzētās investīciju programmas, jo plānots, ka šis biznesa centrs būs kā gandrīz nulles enerģijas ēka.

Capitalica Asset Management fonds pērn oktobrī parakstīja 49 miljonu eiro vērtu ģenerāluzņēmēja līgumu ar konkursa uzvarētāju – Latvijas celtniecības uzņēmumu "Velve". Celtniecības darbu pirmo posmu paredzēts pabeigt 2022. gada jūnijā, bet kompleksu pilnībā plānots pabeigt 2023. gadā.

SBA Group uzņēmums Capitalica Asset Management, kas veic komerciālo nekustamo īpašumu pārvaldību Baltijas valstīs, pārvalda Capitalica Baltic Real Estate Fund I. Fondam pieder biznesa centrs 135 Viļņā, biznesa centrs Kauno Dokas Kauņā un tirdzniecības centrs Luizė Klaipēdā. Kontrolējošā akciju daļa (70%) Capitalica Asset Management, kas tika iegādāts 2016. gadā, pieder SBA, kas ir viena no lielākajām Lietuvas kapitāla biznesa grupām, bet vēl 30% pieder A. Barštisa uzņēmumam Fox Holdings.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Skanstes rajonā prezentēta par zaļāko dēvētā biroju kompleksa “Verde” pirmās kārtas būvniecība, iestādot pirmos trīs pamatkokus kas atradīsies uz ēkas 5.stāva terases.

“Verde” pirmās ēkas spāru svētki gaidāmi vēl šogad, bet būvniecība pilnībā noslēgsies 2022.gada jūnijā.

Kopumā 30 000 m2 plašajos “Verde” birojos būs mūsdienīga, energoefektīva un zaļa vide produktīvam darbam vairāk nekā 3000 cilvēkiem. “Verde” attīstībā plānots investēt vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Pasākumā projekta attīstītājus pārstāvēja “Verde” investors un attīstītājs, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors Andrius Barštis (Andrius Barštys) un “Verde” komercdirektore Iveta Lāce, savukārt projekta izstrādātājus - “Verde” galvenais arhitekts Andris Kronbergs (“ARHIS Arhitekti”) un “Verde” ainavu arhitekte Linda Zaļā (“ZALA Landscape Architects”).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik par zaļāko dēvētā Rīgas biroju kompleksa “Verde”, kas top Skanstes un Hanzas ielas krustojumā, pirmās ēkas būvniecība norit pēc plāna un noslēgsies 2022.gada jūnijā.

Būvniecības process sasniedzis pusi – izbūvēta pazemes autostāvvieta, karkass pieciem no 11 pirmās ēkas stāviem, kā arī uzsākti pirmā stāva fasādes darbi un inženiertehniskie darbi, kas norit paralēli pārējā apjoma izbūvei. Vienlaikus norit aktīvs darbs ar potenciālajiem nomniekiem, ļaujot tiem iepazīt būvniecības aizkulises.

“Atsevišķi darbi pat apsteidz jau tā ļoti saspringto būvniecības grafiku par spīti apgrūtinātai būvniecības materiālu piegādes ķēdei un pieaugošajām būvniecības materiālu cenām, kas ir šī brīža tirgus realitāte. Plānojam darbus pie “Verde” pirmās ēkas noslēgt jau nākamā gada jūnijā. “Verde” projekta būvnieks “Velve” vienlaikus veic gan lielizmēra konstrukciju un plātņu betonēšanas darbus, gan nultā un pirmā stāva fasādes montāžu un inženiertehniskos darbus, objektā lielu uzmanību vēršot gan darba drošībai un veselībai, gan objekta tīrībai un kārtībai,” informē uzņēmuma komercdirektore Iveta Lāce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas daudznozaru uzņēmumu grupas SBA nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmums SBA Urban kopā ar globālu un vietēju pieredzi guvušiem arhitektūras uzņēmumiem Rīgā projektēs un attīstīs unikāla nekustamo īpašumu projekta arhitektonisku koncepciju.

Pasaulē pazīstamā uzņēmuma Gensler un Latvijas kompānijas Arhis Arhitekti sadarbosies, lai izstrādātu koncepciju daudzfunkcionālai teritorijai 7,3 hektāru lielā platībā Lielirbes ielā, kas organiski apvienos telpu augsto tehnoloģiju nozarei, dzīvošanai, darbam un atpūtai. Platības ziņā šis būs lielākais nekustamo īpašumu projekts Latvijas galvaspilsētā.

"Mūsu mērķis ir radīt unikālu, ilgtspējīgu un inovatīvu projektu, kas kļūs par nākotnes pilsētas simbolu. Lai to paveiktu, esam piesaistījuši pasaulē atzītus arhitektus, kuri nevis seko globālajām tendencēm, bet tās rada. Tajā pat laikā mēs vēlamies, lai projekts būtu pievilcīgs un, pats svarīgākais, tuvs Rīgas iedzīvotāju sirdīm, tāpēc viena no Latvijā slavenākajām arhitektu komandām projekta konceptam pievienos vietēju raksturu un unikalitāti. Mūsu pieredze rāda, ka projekti, kas ietver starptautisku arhitektu radošo enerģiju un tos arhitektus, kuri pazīst vietējo kultūru, rada pirmšķirīgas rezultātus," norāda SBA Urban nekustamo īpašumu attīstīšanas nodaļas vadītājs Luks Geležausks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Infrastruktūras fonds (BInF) ir parakstījis vienošanos pārdot Energia Verde – uzņēmumu, kas Rīgas reģionā darbina biomasas koģenerācijas staciju (BKS) – Ziemeļeiropas zaļās enerģijas kompānijai Gren.

Uz darījumu attiecas parastie darījumu noslēgšanas nosacījumi.

BinF 2018. gadā iegādājās Energia Verde kapitāldaļu vairākumu, aptuveni gadu pēc tam, kad elektrostacija bija sākusi savu darbību. Kokskaidu koģenerācijas stacija ir aprīkota ar 18 MW HoSt Bio-Energy iekārtu, augstspiediena ūdens cauruļu tvaika katlu un 3,98 MW tvaika turbīnu. Stacija ražo elektroenerģiju un nodrošina siltumu Rīgas centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

“Pēdējos trīs gados Energia Verde ir bijis lētākais siltuma ražotājs Rīgas centralizētajā siltumapgādes sistēmā. Tas bija ārkārtīgi svarīgs mūsu sociālās atbildības programmas faktors papildus tam, kā šis aktīvs ietekmē CO2 emisijas. Energia Verde siltuma ražošana ir pieejama arī, pateicoties pastāvīgajam regulējošajam atbalstam atjaunojamās enerģijas nozarē, jo īpaši korporatīvi piederošajā siltuma un elektroenerģijas ražošanā,” norāda BaltCap infrastruktūras fonda partneris Šarūnas Stepukonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Domina Shopping vadītāja Dina Bunce

Monta Šķupele, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dina Bunce nozarē strādā gandrīz jau 20 gadus. Pēc viņas domām, šis posms ir viens no interesantākajiem viņas dzīvē, jo, kā pati uzskata, visstraujāk virzījusies pa karjeras kāpnēm tieši šajā periodā.

Par savu pirmo nopietno darbu, kurā D. Bunce iepazinās ar tirdzniecību, mārketinga nozīmi produkta virzībai tirgū, klientu apkalpošanu un daudzām citām niansēm, kas palīdz veiksmīgam biznesam, viņa noteikti uzskata Hanzas maiznīcu. Tas bija pirmais darbs birojā – sākotnēji D. Bunce bija administratore, vēlāk jau mārketinga asistente.

“Pēc dažiem nostrādātiem gadiem Hanzas maiznīcā sāka likties, ka varu ko vairāk un, iespējams, esmu gatava mainīt nozari. Tajā brīdī tirdzniecības centri bija kaut kas jauns ikvienam, nebija gatavas formulas, kā vadīt šādus centrus un kā attīstīt. Mani uzrunāja toreizējā t/c Spice direktore Iveta Lāce, kura arī bija nesen pieņēmusi šādu izaicinājumu, un tā nu es lēcu iekšā nezināmajā. Ivetai es noteikti varu teikt lielu paldies par to, ka varēju būt viņas vadītajā komandā, ka varēju būt klāt centra attīstībā, ka viņa saskatīja manī potenciālu un ļāva to izmantot. Pavadītie astoņi gadi Spicē ir bijuši neapšaubāms pamats tam, kur esmu šobrīd,” stāsta D. Bunce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Lietuvas ekonomika ievelk Latviju savā orbītā?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru