Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienests (VID) arestējis Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas uzstādītāja un apkalpotāja SIA "Rīgas karte" kontus, kas varētu ietekmēt tālāku biļešu sistēmas darbību, apstiprina "Rīgas kartes" valdes priekšsēdētāja Diāna Šmite.

Viņa informēja, ka uzņēmums saņēmis VID lēmumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu kontos. Viņas ieskatā lēmums ir nesamērīgs un paralizē uzņēmuma darbu. Savukārt tas var radīt riskus biļešu sistēmas tehniskai apkalpošanai.

Šmite uzsvēra, ka uzņēmums izmantos likumā noteiktās tiesības apstrīdēt VID lēmumu, jo tas pašlaik esot nesaprotams.

"Rīgas karte" no šī gada janvāra sniedz sistēmas pakalpojumus "Rīgas satiksmei" bez apakšuzņēmēju piesaistes. Tas ļāvis par 50% samazināt sistēmas izmaksas. E-taloni tiek izplatīti caur publiskā iepirkumā izraudzītiem mazumtirgotājiem.

"Šobrīd tiek paralizēts uzņēmums, kas rīkojas godīgi caurspīdīgi un plāno šādi organizēt savu darbu arī turpmāk," teica Šmite.

Kontu arestēšana apgrūtina uzņēmuma darbu gan saimnieciskā jomā, jo ir jāuztur birojs, tehnika, jāveic komunālie maksājumi un jāmaksā darbiniekiem algas.

Otrs, ne mazāk būtisks jautājums ir par biļešu sistēmas uzturēšanu, kas arī nebūs iespējama, ja VID lēmums netiks pārskatīts vai atcelts.

"Rīgas karte" pašlaik gatavo argumentāciju lēmuma atcelšanai un to iesniegs VID.

Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane informē, ka uzņēmuma ieņēmumi no sabiedriskā transporta biļešu realizācijas nonāk "Rīgas satiksmes" kontos, tādejādi "Rīgas kartes" kontu arests, nekādā veidā neietekmē "Rīgas satiksmes" darbību un sniegto pakalpojumu.

SIA "Rīgas karte" apgrozījums pērn bija 20,229 miljoni eiro, kas ir par 8,8% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka par 15,5% - līdz 4,444 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

"Rīgas karte" ir 2007.gadā dibināts uzņēmums, kas izveidots, lai uzturētu Rīgas sabiedriskā transporta un autostāvvietu elektronisko norēķinu sistēmu.

"Rīgas kartes" akcionāri ir pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" un tehnoloģiju kompānija "Conduent". Kompānijas kapitālā 51% pieder "Rīgas satiksmei", bet 49% - Francijas uzņēmumam "Conduent Business Solutions".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja publiskai apspriešanai nolēmusi virzīt izstrādāto Rīgas attīstības programmas 2021.–2027. gadam 1. redakciju un vides pārskata projektu.

Galīgais lēmums par programmas apspriešanu vēl būs jāpieņem domes sēdē.

Attīstības programma ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kura mērķis ir turpināt īstenot Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam izvirzīto ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanu. Attīstības programma fokusē pašvaldības darbu un investīcijas septiņu gadu periodam. Tā nosaka pilsētā prioritāri risināmos jautājumus, kā arī koordinē pašvaldības iestāžu darbu stratēģisko mērķu sasniegšanā.

“Attīstības programma ir mūsu pilsētas ceļa karte Ziemeļvalstumetropoles virzienā. Tā aptver visas pilsētas darbības jomas un nosaka prioritātes, lai attīstība notiktu ikvienā jomā. Turpmāk budžeta plānošana investīciju jomā tiks pamatota uz Attīstības programmas definētajiem mērķiem un investīciju plānu,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domē izveidotā darba grupa pabeigusi darbu pie koncepcijas izstrādes jaunai, mūsdienīgai un ērtai sabiedriskā transporta biļešu un pakalpojumu norēķinu sistēmai “Rīgas satiksmes” sabiedriskajā transportā.

Paredzēts, ka pasažieri par braucienu varēs norēķināties tiešsaistes režīmā, izmantojot gan bankas norēķinu kartes, gan viedtālruņus. Pamatojoties uz minēto koncepciju, “Rīgas satiksme” veiks turpmākās darbības sistēmas ieviešanai, sākotnēji organizējot tirgus izpēti, savukārt pēc rezultātu analīzes – iepirkuma procedūru.

“Ļoti svarīgi, lai jaunā sistēma būtu izmaksu ziņā pamatota un caurskatāma. Tāpat, ieviešot jauno biļešu sistēmu, nepieciešams domāt plašāk un paredzēt, ka norēķinu sistēma, kas darbojas Rīgas sabiedriskajā transportā, ir integrējama arī starppilsētu transportā,” Rīgas teic domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

“Patlaban ir sagatavota koncepcija, kā arī tehniskā specifikācija jaunas sabiedriskā transporta biļešu un pakalpojumu norēķinu sistēmas ieviešanai, tāpēc tuvāko nedēļu laikā tiks uzsākta atklāta tirgus izpēte, kuras ietvaros ceram noskaidrot potenciālo interesentu tehniskos risinājumus, piedāvātos termiņus, kā arī citus jautājumus, kas palīdzēs sagatavot dokumentāciju atklātai un caurspīdīgai iepirkumu procedūrai. Iepriekš minētās darbības būs ļoti apjomīgas un komplicētas, tāpēc prognozējam, ka tās varētu ilgt aptuveni gadu, vēl kādu laiku noteikti aizņems jaunās sistēmas ieviešana,” saka “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Dzelzceļa gada (2021) pasākumu programmas ietvaros Rīgā ceļā uz Lietuvu 21.septembrī pieturēja “Eiropas savienošanas ekspreša” Baltijas vilciens (Baltijas vilciens).

Ar vilcienu Rīgā ieradās trīs Baltijas valstu satiksmes ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji. Viesi iepazinās ar “Rail Baltica” būvniecības darbu progresu un gaidāmajām pārmaiņām Rīgas Centrālajā stacijā. Ministri kopā ar “Rail Baltica” projekta nacionālajiem ieviesējiem sagatavoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, ko plānots iemūrēt stacijas ēkas pamatos.

Pagājušajā gadā, uzsākot būvniecības darbus Rīgas Centrālajā stacijā, pamatakmens likšanas pasākums tika atlikts uz laiku līdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Otrdien, pildot doto solījumu, tika sagatavota laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, ko plānots ielikt “Rail Baltica” stacijas pamatos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pilsētu un novadu ekonomikas sekmes pandēmijas apstākļos nosaka to nozaru struktūra un spēja piesaistīt investīcijas.

Pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un augsto tehnoloģiju rūpniecības lielajai lomai ekonomikā, starp izaugsmes līderiem pērn bija Ķekavas un Līvānu novadi. Savukārt spēja piesaistīt investīcijas tradicionālajās pārtikas un kokapstrādes nozarēs, pagājušajā gadā vietu pirmajā sešiniekā nodrošināja Limbažu, Ādažu, Kuldīgas un Smiltenes novadiem. Pateicoties diversificētajai rūpniecībai, pandēmiju labi izdevies pārvarēt arī Saldus un Dobeles novadiem, pētījumā secinājis bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

“Daļa pandēmijas cirsto robu Latvijas ekonomikas kartē aizpildīsies, mainoties ārējiem apstākļiem, taču daļai pilsētu un novadu aizvadītā pusotra gada dramatiskie notikumi ir papildu atgādinājums par nepieciešamību pārstrukturēt savu ekonomiku. Veiktais pētījums parāda, ka reģionu ekonomiku stabilizējošs faktors bija valsts līdzfinansētie pakalpojumu sniedzēji. Ienākumu līmeni palīdzēja stabilizēt valsts atbalsta pasākumi, taču pilsētu un novadu ekonomikas ilgtspēju var nodrošināt konkurētspējīga preču un pakalpojumu ražošana,” stāsta pētījuma autors P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic vakar uzsāka tiešos lidojumus maršrutā starp Rīgu un Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos.

airBaltic lidojumus starp abām pilsētām nodrošina četras reizes nedēļā.

“Esam lepni, ka varam piedāvāt mūsu pasažieriem tādu unikālu galamērķi kā Dubaiju, kas tagad savieno Baltijas reģionu ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tas ir viens no garākajiem lidojumiem mūsu maršrutu kartē. Dubaija jau kādu laiku bijis viens no mūsu pasažieru pieprasītākajiem galamērķiem, turklāt tajā norisināsies izstāde Expo 2020, kas šai pilsētai piesaistīs daudz interesentus,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

“Paplašinot no lidostas Rīga sasniedzamo galamērķu klāstu ar Dubaiju, jaunas iespējas pavērsies mūsu pasažieriem, kuri varēs ātrāk un ērtāk nokļūt pievilcīgajā Tuvo Austrumu atpūtas un biznesa centrā. Vienlaikus tas ir arī izaugsmes solis lidostai, turpinot stiprināt Rīgas kā nozīmīga aviācijas tranzīta punkta pozīcijas,” saka Laila Odiņa, lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecībā Mūkusalas Biznesa Centra teritorijā plānots investēt aptuveni deviņus miljonus eiro, informē projekta attīstītājs Mūkusalas Biznesa Centrs.

Šī gada 14. maijā Mūkusalas Biznesa Centrs un būvfirma VELVE parakstījuši līgumu par jaunās A klases biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecību. Projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada pavasarim.

Jaunā A klases biroju ēka tiks būvēta kādreizējās Karl Zeiss optikas fabrikas vietā, atjaunojot vēsturisko ēku un papildinot to ar jauniem un moderniem arhitektūras elementiem. Projekts apvienos šīs vietas vēsturisko auru ar mūsdienīgiem būvniecības risinājumiem un jaunākajām tehnoloģijām. Viena no galvenajām ēkas priekšrocībām ir tās stratēģiski izdevīgais novietojums – Mūkusalas ielas un Dēļu ielas stūrī, ar skatu uz Daugavu un vecpilsētas torņiem. Turklāt biznesa centra teritorija tiks papildināta ar jaunu daudzstāvu autostāvvietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EY (agrāk Ernst & Young) Eiropas investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo ekonomikas līderu viedokļus, parāda, ka investoru vērtējumā Rīga ierindojas 35. vietā pēc pievilcības ārvalstu investīcijām tuvāko trīs gadu laikā.

Investīcijām vēlamākā pilsēta Eiropā ir Londona, kurai seko Stokholma, Frankfurte, Brisele, Parīze, Amsterdama, Roterdama, Berlīne un Glāzgova, bet pirmo desmitnieku noslēdz Milāna.

Rīga 35. vietu dala ar Bratislavu, Lodzu, Porto, Marseļu un Viļņu, bet Rīgai vistuvāk priekšā ir Valensija, Hamburga un Bukareste. Tallina pievilcīgāko četrdesmit Eiropas pilsētu lokā šogad nav minēta.

“Mūsu pētījums parāda, ka Rīga ir pamanāma investoru nākotnes ieguldījumu kartē un konkurē ar citām lielām un nozīmīgām Eiropas pilsētām. Galvenais, kas mums jāņem vērā sacensībā par investīcijām, ir tehnoloģiju prasmju veicināšana, jo tieši to kā kritisku elementu investīciju vietas izvēlē pētījumā norādīja 92% investoru. Šim faktoram seko inovāciju attīstības līmenis un kopējā digitālo pakalpojumu vide un tehnoloģiju izplatība sabiedrībā,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas mērķis ir palīdzēt sasniegt miljardu eiro ārvalstu tiešajās investīcijās

Db.lv, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Pēdējos gados Rīga pat nebija iekļauta investoru kartē. Tagad pilsēta tur ir. Mūsu mērķis ir palīdzēt Latvijā līdz 2023. gadam sasniegt 1 miljardu eiro ārvalstu tiešajās investīcijās. Mēs uzskatām, ka to ir iespējams realizēt, ņemot vērā, ka 2020. gadā tie bija 763 miljoni eiro".

Tā nekustamā īpašuma tirgus forumā BREL (Baltic Real Estate Leaders’), ko 15.oktobrī rīkoja Colliers un Idea House kopā ar vairākiem atbalstītājiem, uzsvēra Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

"Mani iedvesmo arī Rail Baltica projekts, lai gan būs izaicinājums iegūt nepieciešamo finansējumu, bet man patīk izaicinājumi,” − BREL forumā sacīja M.Staķis.

Daži lielāki ārvalstu investori forumā apstiprināja, ka tagad jūtas Rīgā gaidīti un saprot, pilsētas administrācijas stratēģiju, sadarbojoties ar investoriem, un viņu redzējumu, kādā veidā sasniegt savus mērķus.

"2018.−2019. gadā Baltija bija vadošais reģions, kurā strādāja GBS (Global Business Services) uzņēmumi. Sākot ar 2020. gadu un turpmāk konkurence ir sīva, jo sacensībām ir pievienojies jauns konkurents − attālinātais darbs. Rīgai ir potenciāls līdz 2030. gadam piesaistīt 38 000 darbavietu GBS sektorā (šobrīd 15 500). Vienīgais iemesls, kāpēc tas vēl nav noticis, − tas tika atstāts bez ievērības, jo Rīga sevi nepietiekami reklamēja. GBS centrs vairs nav zvanu centrs, tajā strādā augsti kvalificēti profesionāļi ar matemātikas, IT vai biznesa vadības grādu," sacīja Jans Kamodži-Čapinskis (Jan Kamoji-Czapinski), Colliers EMEA asociētais direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru