Expo 2017

VIDEO: Dienvidkorejas paviljonu Astanā atklāj ar robotiem un interaktīvo mežu

Dienas Bizness,12.06.2017

Jaunākais izdevums

Dienu pēc oficiālās Astana Expo 2017 izstādes atklāšanas, apmeklētājiem ir atvērts futūristiskais Dienvidkorejas paviljons.

Ar vērienīgu atklāšanas ceremoniju tika atvērts Dienvidkorejas paviljons, kas apmeklētājus apbūra ar šīs valsts cienīgu IT priekšnesumu, kurā piedalījās ne tikai šīs valsts aktieri, paviljona personāls, bet arī roboti. Mehāniskie paviljona dalībnieki izklaidēja apmeklētājus ar stāstiem par valsti un paviljonu, piedāvāja uztaisīt selfiju, kā arī atskaņoja muzikālos klipus.

Savukārt interaktīvais mežs atdzīvojās ar papildinātās realitātes starpniecību. Katram kokam bija savs stāsts par zaļo enerģiju un tās dažādajiem veidiem. Arī Latvijas paviljona apmeklētājiem ir iespēja ar papildinātās realitātes starpniecību iepazīt Latvijas Dzelzceļa nākotnes projekta – ūdeņraža lokomotīves - prototipu.

LASI UN SKATIES ARĪ:

Šogad īpaši augsti drošības pasākumi Expo 2017 laikā

Astanas aizkulises: Diena pirms Astana Expo 2017 atklāšanas

VIDEO: Latvijas paviljona atklāšana Astana Expo 2017

FOTO: Latvijas Expo paviljons uzņem pirmos viesus

Astanas Expo izveidotas unikālas skulptūras

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

FOTO, VIDEO: Polija ar savu Expo paviljonu atgādina par Otrā pasaules kara vēsturi

Dienas Bizness,19.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī oficiālā Latvijas Expo paviljona atklāšana notika Kazahstānas galvaspilsētā Astanā 10. jūnijā, šodien klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar mūsu valsts paviljonu virtuālajā vidē un vērot tiešraidi no notikuma vietas.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Svinīgajā pasākumā piedalījās LTRK valdes priekšsēdētājs un Astana Expo 2017 komisārs Jānis Endziņš, kurš tikko atgriezies no Kazahstānas, VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, arhitekte Agnese Lāce, IT uzņēmuma Squalio pārstāvis Mareks Gruškevics, kā arī tiešajā translācijā no Astanas klātesošos uzrunāja Latvijas paviljona direktors Ansis Egle.

Pasākumā bija iespēja uzzināt par pirmo tematisko jeb izglītības nedēļu, kā arī virtuālā tūrē izstaigāt Latvijas paviljonu, sajūtot klātbūtnes efektu caur 3D brillēm. Tāpat notika arī Expo 2017 mājas lapas www.expolatvia.com prezentācija un tika stāstīts par iespējām uzņēmējiem dibināt kontaktus ar Kazahstānas un citu valstu uzņēmējiem attālināti, izmantojot iespēju nofilmēties un pārstāvēt sevi, savu uzņēmumu un valsti digitālā formā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

FOTO, VIDEO: Šrilankas Expo paviljonā tiek slīpēti dārgakmeņi

Dienas Bizness,16.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidāzijas valsts savu paviljonu izstādē Astana Expo 2017 lielā mērā veltījusi saviem izslavētajiem rokdarbiem, vienlaikus neaizmirstot arī par izstādes galveno tematiku «Nākotnes enerģija». Paviljonā uzmanība tiek pievērsta dabas aizsardzībai un tīriem enerģijas iegūšanas veidiem.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā, video - zemāk.

Paviljona apmeklētājus izklaidē galvu reibinoši deju uzvedumi, kurus izpilda vīrieši. Savukārt, rokdarbu meistari klātienē demonstrē savas izcilās prasmes dārgakmeņu slīpēšanā, rotu izgatavošanā, kokgriezumu veidošanā, drēbju aušanā un daudzās citās jomās.

Izsalkumu var remdēt ar Šrilankas tradicionālajiem ēdieniem, kurus uz vietas pagatavo prasmīgie pavāri.

LASI, SKATIES ARĪ:

FOTO, VIDEO: Gruzijas Expo paviljonu atklāj ar dejām, dziedāšanu un minūti klusuma

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

VIDEO: Austrijas Expo paviljonā enerģiju iegūst no apmeklētājiem

Dienas Bizness,16.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Austrijas paviljonā tika aizvadīta nacionālā diena, kuras laikā tika izrādīts viens no oriģinālākajiem izstādes Astana Expo 2017 paviljoniem. Apmeklētājiem ar savu muskuļu spēku bija jādarbina vairākas ierīces, kas, savukārt, demonstrēja nelielu ieskatu Austrijā.

Nacionālās dienas ietvaros piedalījās abu valstu oficiālās delegācijas. Kazahstānas ārlietu ministra vietnieks Romans Vasiļenko (Роман Василенко) tikās ar Austrijas Zinātnes, pētniecības un ekonomikas viceministru Benedeti Girlingeri (Bernadette Gerlinger). Oficiālās tikšanās laikā Kazahstānas pārstāvji sveica Austriju tās nacionālajā dienā un uzsvēra, ka pasākuma norises datumā aprit precīzi 25 gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību sākuma.

R.Vasiļenko savā uzrunā teica, ka Austrijas paviljons ar nosaukumu Austrian Power Machine jeb Austrijas spēka mašīna pretendē uz izstādes oriģinālākā paviljona statusu.

Austrijā lielākā daļa enerģijas tiek iegūta no hidroelektrostacijām un vēja. Viena no pirmajām paviljona instalācijām ar nosaukumu Ūdenskritums attēlo Austrijas kalnu vidi un, protams, ka daudzos ūdenskritumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astana Expo 2017 ietvaros norisinājās ceturtais Starptautiskais transporta un loģistikas forums Jaunais zīda ceļš. Uz Latvijas paviljonu ieradās pārstāvji no Latvijas dzelzceļa, DHL, RTSB un KTŽ Express.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Latvijas paviljonā viesojās Latvijas dzelzceļa viceprezidents Ēriks Šmuksts un LDz Loģistika valdes priekšsēdētājs, kuri ar Latvijas zīmīgākajām vietām un ekonomikas nozarēm iepazīstināja DHL augstas pievienotās vērtības pakalpojumu vadītāju Zaferu Enginu, loģistikas kompānijas RTSB vadītājus Valēriju un Arturu Ballardus, kā arī KTŽ Express Multimodālo pārvadājumu departamenta vadītāju Nuržanu Žakenovu.

Viesi noskatījās video par Latviju un Latvijas dzelzceļu. Pēcāk delegācija izbaudīja virtuālās realitātes briļļu piedāvātas iespējas un devās «lidojumā» pāri Rīgai, klausījās Raimonda Paula mūziku, izstaigāja Latvijas takas un pludmali, kā arī devās braucienā ar lokomotīvi pa Latvijas tranzīta ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

FOTO, VIDEO: Gruzijas Expo paviljonu atklāj ar dejām, dziedāšanu un minūti klusuma

Dienas Bizness,15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules izstādē Expo, kas šogad norisinās Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, aizvadīta Gruzijas nacionālā diena. Tās ietvaros uzstājās abu valstu oficiālās delegācijas, tika dejota tradicionālā «lezginka», dziedātas dziesmas un ieturēta viena minūte klusuma, atminoties 2015. gada graujošos plūdus Gruzija galvaspilsētā Tbilisi.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Tieši pirms diviem gadiem Gruziju skāra plaši plūdi, kas nesa postu valsts galvaspilsētai. Valsts pēc šiem traģiskajiem notikumiem ir atguvusies un pilnībā nodevusies «zaļajai enerģijai». Jau šobrīd teju 80% saražotās elektrības nodrošina 68 hidroelektrostacijas. Kopumā valstī ir 26 000 upju, no kurām 300 ir piemērotas hidroelektrostaciju celtniecībai.

Izstādes Nacionālo Gruzijas dienu apmeklēja arī valsts prezidents Giorgijs Margvelašvili, kurš kopā ar oficiālo delegācija ir pateicīgi Kazahstānai par viesmīlīgo uzņemšanu un šā gada galvenās tēmas izvēli «Nākotnes enerģija», un cer, ka pasaules mediji un līderi pievērsīs lielāku uzmanību atjaunojamai un tīrai enerģijai. Arī paviljona celtniecībā ir izmantoti hidroenerģijas elementi – turbīna, kas simbolizē tīru un plūstošo enerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

FOTO, VIDEO: Expo Āfrikas paviljons rībina ar saviem deju ritmiem

Dienas Bizness,15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Astanas Expo spilgtākajiem paviljoniem ir Āfrikas plaza, kurā šobrīd ir pārstāvēta 21 Āfrikas valsts. Līdzās Āfrikas valstu stendiem, kas veltīti nākotnes enerģijas tematikai, klātesošajiem bija iespēja izbaudīt daudzveidīgo un bagāto kultūru.

Bungu skaņām rībot un dziesmām skanot, Āfrikas plazas apmeklētāji tika aicināti apgūt tradicionālās dejas un noklausīties muzikālos priekšnesumus. Savukārt, pie interaktīvajiem stendiem bija iespēja virtuāli pielaikot tradicionālos Āfrikas tērpus.

Nākotnes «zaļajai enerģijai» ir atvēlēts vesels koridors, kurā apmeklētājiem ar multimediju starpniecību tiek stāstīts par vairākiem Āfrikas alternatīvas enerģijas ieguves projektiem, kas ne tikai uzlabo vietējo iedzīvotāju dzīves, bet arī starpvalstu kopējie projekti veicina tautu draudzību.

LASI, SKATIES ARĪ:

Latvijas Expo paviljonā tiekas loģistikas nozares līderi

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jānis Endziņš: Latvijas paviljons Dubaijā būs!

Jānis Goldbergs,03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kazahstānas galvaspilsētā Astanā ar svinīgo ceremoniju atklāta pasaules izstāde Astana Expo 2017. Latvijas paviljons bija viens no pirmajiem, kurš tika pabeigts un oficiāli pieņemts lietošanā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

VIDEO: Latvijas paviljona atklāšana Astana Expo 2017

Atklāšanas ceremonijā, 10. jūnijā plkst. 11.00 pēc vietējā laika, piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs un Expo komisārs Jānis Endziņš, Expo organizatoru valdes priekšsēdētāja vietnieks Erbols Šormanovs (Зам. Председателя Правления Expo Шорманов Ербол), Latvijas vēstnieks Kazahstānā Jurijs Pogrebņaks, kā arī Latvijas paviljona komanda.

Šā gada Latvijas Expo paviljona unikalitāte izceļas ar to, ka ikvienam uzņēmumam tiek dota iespēja pārstāvēt sevi arī virtuālā veidā, atstājot video vēstījumu ikvienam paviljona apmeklētājam. Informatīvā atbalsta platformu www.expolatvia.com, kura savu darbību sāks līdz ar Latvijas Expo paviljona simbolisko atvēršanu tepat Rīgā 12. jūnijā, ir izstrādājis IT uzņēmums Squalio.

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

Latvijas paviljonu Expo Astanā apmeklējuši vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku

Rūta Kesnere,24.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenie ieguvumi no dalības starptautiskajā izstādē Expo Astanā ir iespēja iepazīstināt potenciālos klientus un sadarbības partnerus ar saviem pakalpojumiem un vienoties par sadarbību

Tā atzīst DB atptaujātie Latvijas uzņēmumi, kas šogad piedalās šajā pasākumā. Kazahstānas galvaspilsētā Astanā notiekošajā specializētajā Expo, kas veltīts nākotnes enerģijai, Latvija piedalās ar savu paviljonu, kura izveidi pilnībā finansējuši Latvijas uzņēmumi, kas saskata eksporta iespējas Kazahstānas tirgū. Viens no lielākajiem paviljona sponsoriem – valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš dalību Expo uzskata par ārkārtīgi svarīgu centienos piesaistīt kravas no Āzijas. Expo Astanā notiek no 10. jūnija līdz 10. septembrim.

Latvijas paviljona autore ir arhitekte Agnese Lāce; tā izmaksas ir 700 tūkst. eiro, no kuriem lielākais finansējums nāk no valsts uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš. Paviljona vadmotīvs ir Enerģija ir mūsu dabā. Paviljonā dominējošas ir trīs neregulāras formas telpas, izgaismotas ar LED sistēmu, kas simbolizē dārgakmeņus. Divos no tiem atrodas 3D realitātes konsoles, ar kuru palīdzību var iejusties Latvijas dabas, bobsleja trases un Rīgas vidē. Uzliekot 3D brilles ir iespējams pārlidot pāri Rīgai un noklausīties kādu Raimonda Paula dziesmu. Trešajā telpā ir iekārtots suvenīru veikaliņš, kur var iegādāties dzintara izstrādājumus, Dzintara kosmētiku, traukus ar latviešu dizaineru apdruku un citus izstrādājumus. Vēl paviljonā ir atvēlēta zona Latvijas dzelzceļa izstrādātajam ūdeņraža lokomotīves modelim, SPA time out zonai un bērnu spēļu laukumiņam. Paviljona radošais direktors Ansis Egle stāsta, ka līdz šim mūsu paviljonu ir apmeklējuši vairāk nekā 100 tūkstoši apmeklētāju. Vislielākais viesu pieplūdums vērojams augustā, kad vairums kazahu ir atvaļinājums. Augusta dienās vidējais apmeklētāju skaits dienā ir divi līdz trīs tūkstoši. «Latvijai Kazahstānā ir laba atpazīstamība, par mūsu valsti ir liela interese. Mēs daudziem kazahiem esam labais piemērs,» apgalvo A. Egle. Taujāts par saviem iespaidiem, A. Egle teic, ka viņa topā ierindojas Lielbritānijas, Austrijas un Apvienoto Arābu Emirātu paviljoni. «Liela nozīme apmeklētāju «pievilināšanā» ir valsts zīmolam un atpazīstamībai. Līdz ar to vienmēr ir vērojamas rindas pie Vācijas, Monako un ASV paviljoniem. Reizēm pat šo «slaveno» valstu paviljonos nav nekā īpaši inovatīva, taču pati valsts nostrādā kā magnēts,» skaidro A. Egle. Salīdzinot mūsu paviljonu ar citiem, tā radošais direktors stāsta, ka Latvijas pārstāvniecība izskatoties ļoti labi, ar daudzkārt mazākiem līdzekļiem nekā ir bijis citām valstīm ir sasniegts visnotaļ atzīstamu rezultāts. Jāpiebilst, ka valstiskā līmenī bija izlemts šajā Expo nepiedalīties, tādēļ paviljona izveidi uzņēmās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera pēc savu biedru lūguma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Apdrošināt mežu – apdrošināt nākotni

Kristīne Komarovska,19.07.2022

"Reinsons un Partneri" vadītājs, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātājs Reinis Reinsons.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piektdaļa azartspēļu lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes vietnes

Jānis Goldbergs,28.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23% interaktīvo azartspēļu lietotāju Latvijā izmanto nelegālas, proti, Latvijā nelicencētas tiešsaistes azartspēļu vietnes, liecina pētījumu aģentūras H2GC veiktais pētījums, kuru tā prezentēja Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) rīkotajā seminārā Ēnu ekonomika tiešsaistes azartspēlēs – kā to mazināt?

Galvenais secinājums: ja neko nemainīsim pieejā, tad tā tas arī paliks.

11 tūkstoši ēnu biznesā, 6 miljoni garām valsts kasei

Pētījumā, kuru H2GC veica šā gada pavasarī, noteikts, ka 5500 lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes spēles, bet vēl 8200 cilvēku izmanto Latvijā nelicencētus tiešsaistes totalizatorus. Ņemot vērā to, ka daļa no visiem nelegālo tiešsaistes azartspēļu lietotājiem lieto gan spēles, gan totalizatorus, pētnieki lēš, ka Latvijā ir gandrīz 11 000 unikālo nelegālo interaktīvo azartspēļu lietotāju. H2GC direktors Deivids Henvuds un vadošais analītiķis Eds Birkins, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem un analīzi par nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu Latvijā, parādīja arī faktisko ietekmi uz valsts budžetu, proti, cik aptuveni valsts zaudē, pieļaujot šādu ēnu biznesa apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Legālo azartspēļu "izslēgšana" var dārgi maksāt gan valstij, gan cilvēkiem

Māris Ķirsons,02.04.2020

Zviedrijas kompānijas "Enlabs" AB meitasuzņēmuma Latvijā SIA "Optibet" Baltijas reģiona izpilddirektors Dainis Niedra.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kas cīņai ar koronavīrusa izplatību ir apturējusi interaktīvo licencēto azartspēļu darbību un tādējādi arī šīs jomas atbalstu sportistiem.

Zviedrijas kompānijas "Enlabs" AB meitasuzņēmuma Latvijā SIA "Optibet" Baltijas reģiona izpilddirektors Dainis Niedra atzīst, ka uzņēmuma akcionāri neizprot Latvijas valdības lēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan arī citās Eiropas valstīs, kurās ir ieviesti Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi, ir slēgtas virszemes spēļu zāles, bet nav slēgtas interaktīvās spēļu vietnes, kurās nav iespēju inficēt citus spēlētājus. "Baltkrievijā līdz šim bija noteikti ierobežojumi attiecībā uz studiju apmeklējumiem, taču nekādu ierobežojumu biznesam nebija, tur tiek izspēlēts Baltkrievijas hokeja čempionāta fināls, notiek futbola virslīgas spēles," situāciju tepat līdzās esošajā kaimiņvalstī, kura nav ES dalībvalsts, raksturo D. Niedra. Viņš uzsver, ka Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav apturēti sporta pasākumi. "Katrā valstī ir nedaudz atšķirīgi noteikumi attiecībā uz interaktīvo spēļu licencēšanu, taču Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā tās ir atļautas arī koronavīrusa izplatības apturēšanas laikā," uz turīgāko Skandināvijas valstu pieredzi norāda D. Niedra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Latvija sasniegusi izvirzītos mērķus EXPO 2017

Rūta Lapiņa,03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot dalību «Astana EXPO 2017» uzskata, ka izvirzītie mērķi ir sasniegti, par ko liecina uzņēmēju atsauksmes, interese par Latviju ne tikai Kazahstānā, bet arī citu «EXPO» dalībnieku vidū, kā arī saņemtais Latvijas paviljona apbalvojums, informē LTRK Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

Sākot gatavoties «Astana EXPO 2017», LTRK par mērķi izvirzīja veicināt Latvijas labu attiecību veidošanu ar Kazahstānu, kā arī radīt cienījamu iespaidu par valsti kopumā globālā līmenī. Savukārt no uzņēmēju viedokļa, biedrības vēlējās nostiprināt jau izveidotās attiecības ar Kazahstānas partneriem, kā arī palīdzēt iegūt jaunus sadarbības partnerus. «Analizējot izstādes norisi un rezultātus, varu droši teikt, ka sākumā noteiktie mērķi ir sasniegti un ceram, ka nākotnē nesīs lielu pienesumu Latvijas ekonomikai,» sacīja LTRK valdes loceklis un «EXPO 2017» komisārs Jānis Endziņš.

Par vienu no centrālajiem notikumiem uzskatāma «Latvijas dzelzceļa» (LDz) kopā ar partneriem rīkotā Tranzīta un loģistikas nedēļa, kuras ietvaros LDz rīkoja konferenci «Globālās transporta kustības vīzija. Eirāzijas potenciāls», kā arī tematiskās diskusijas par Konteinerpārvadājumu attīstību Eirāzijas teritorijā un «Zaļās ekonomikas» attīstību transporta sektorā, kā arī citus pasākumus. LDz prezidents Edvīns Bērziņš ir pārliecināts, ka atbalsts dalībai šajā izstādē ir devis ļoti ievērojamu pienesumu: «Mūsu dalība šajā izstādē bija ļoti nepieciešama ne tikai transporta nozarei, bet visai valsts tautsaimniecībai. Mūsu piedalīšanos ļoti novērtēja Kazahstānas partneri, par ko liecina fakts, ka ļoti īsā laikā pēc izstādes - septembra beigās Rīgā ieradās Kazahstānas pirmais vicepremjers Askars Mamins. Viņa vizītes ietvaros mēs parakstījām sadarbības memorandu ar Kazahstānas dzelzceļu par konteinermaršrutu attīstību, vienojāmies par sadarbību Kazahstānas jaunā loģistikas mezgla, Horgosas attīstībā, kā arī kopīgiem spēkiem noorganizējām konteinervilcienu no Urumči uz Rīgu, kura maršruts bez Kazahstānas nav iespējams.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2020.gadā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa - ja 2019.gadā nelegālo interaktīvo azartspēļu daļa Latvijā bija 34,3 miljoni eiro, tad pērn tā pieauga par vairāk nekā 10 miljoniem eiro un sasniedza gandrīz 46 miljoni eiro apmēru, kas ir 45% no kopējā azartspēļu tirgus Latvijā, liecina pētījumu aģentūras H2GC dati.

Nelegālā tirgus daļas pieaugumu veicināja parlamenta lēmums aizliegt darboties legālajiem, Latvijā licencētajiem operatoriem. Jau vēstīts, ka pērn no 8.aprīļa līdz 9.jūnijam, saskaņā ar Saeimas deputātu lēmumu licencēto interaktīvo azartspēļu operatoru vietnes tika slēgtas. Savukārt 2020.gada 11.decembrī Satversmes tiesa atzina par neatbilstošiem Satversmei ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus interaktīvajām azartspēlēm. Latvija bija vienīgā valsts, kas liedza darbības interneta vidē, kur nepastāv fizisks kontakts ar citiem cilvēkiem.

Interneta azartspēļu aizliegums Covid laikā ir nelikumīgs  

Nozares uzņēmēji pozitīvi vērtē Satversmes tiesas spriedumu par to, ka šā gada...

“2020.gads ļoti uzskatāmi nodemonstrēja, cik būtiski ir pieņemt pārdomātus lēmumus un uzturēt valstī sapratīgu regulējumu, lai neveicinātu nelegālā azartspēļu tirgus attīstību,” norāda Optibet vadītājs Baltijas valstīs Dainis Niedra.

“Iesaistoties nelegālajā interaktīvo azartspēļu vidē, cilvēki sevi pakļauj nedrošai, neuzraudzītai un nekontrolētai videi. Nelegālajās vietnēs ir īpaši augsts risks, ka spēlētājs var tikt apkrāpts vai, tajās tiek izmantotas pārmērīgas un maldinošas reklāmas, kā rezultātā pieaug atkarību risks. Nevienā nelegālajā azartspēļu vietnē nedarbojas pašatteikušos personu reģistrs, tajās arī nav pieejami atbildīgas spēles rīki, ar kuriem spēlētāji ierobežo savu spēli. Taču šiem nelegālajiem operatoriem ir plašas reklāmas iespējas, to vietnes ir viegli pieejamas internetā,” uzsver D.Niedra.

Arī Baltijas valstu licencēto interaktīvo spēļu nozares ieņēmumu dinamika apliecina nelegālā tirgus daļas pieaugumu Latvijā.

Lai arī online izklaide 2020.gadā bija praktiski vienīga iespējamā (online kino, e-sports, interaktīvās azartspēles un tiešsaistes koncerti), Latvijā legālās nozares ieņēmumi praktiski nav mainījušies, salīdzinot ar 2019.gadu. Turpretim kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā situācija ir pavisam atšķirīga. Licencēto interaktīvo azartspēļu operatoru ieņēmumi 2020.gadā Latvijā bija 56,8 miljoni eiro, kas ir pa 4% vairāk, nekā 2019.gadā, savukārt Igaunijā pērn nozares ieņēmumi pieauga par 36% un bija 50,7 miljoni eiro, bet Lietuvā nozares ieņēmumi pieauga par 53% un sasniedza 62 miljonus eiro.

Latvijā Licencēto interaktīvo azartspēļu operatori 2019. gadā nodokļu veidā iemaksāja valsts budžetā 12.3 miljonus eiro, 2020. gadā tie būs ap 13 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kazahstānas galvaspilsētā Astanā sākusies pasaules izstāde Astana Expo 2017. Video redzama Latvijas paviljona atklāšana.

Video skatāms zemāk:

LASI:

Šogad īpaši augsti drošības pasākumi Expo 2017 laikā

Astanas aizkulises: Diena pirms Astana Expo 2017 atklāšanas

FOTO: Latvijas Expo paviljons uzņem pirmos viesus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs slaveni mākslinieki ir radījuši unikālus mākslas objektus, kuri izvietoti Expo 2017 izstādes teritorijā, Kazahstānas galvaspilsētā Astanā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pasaulslavenais mākslinieks Endrū Rodžers (Andrew Rogers), kurš iedvesmu smeļas dabā, ir radījis skulptūru, kas veltīta vēja enerģijai. Skulptūra ar nosaukumu Atlocītā enerģija (Unfurling Energy) šobrīd ir viena no pasaulē lielākajiem laikmetīgās mākslas piemēriem, kas atlieta no bronzas un nerūsējošā tērauda. Tās augstums ir 12,5 metri.

Autors ir slavens arī ar to, ka viņam pieder pasaulē lielākais land art jeb zemes-mākslas objekts. Lai to pilnībā novērtētu, tas ir jāvēro no putna lidojuma.

Ne mazāk populārais Marks Fornes (Marc Fornes) ir radījis skulptūru Korallis, kas veltīta ūdens enerģijai. Šī arī vienlaikus ir viena no sarežģītākajām skulptūrām, jo tā ir veidota no 7500 atsevišķiem elementiem, kurus savāca franču inženieri un arhitekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Centrāltirgus atdzimst jaunā veidolā

DB,11.05.2021

Artis Druvinieks, SIA “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs.

Foto: no SIA “Rīgas Centrāltirgus” arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kazahstānas galvaspilsētā Astanā ar pilnu sparu tiek aizvadīta pasaules izstādes Expo pirmā nedēļa. Katra valsts steidz atrādīt savas inovācijas un piedāvā dažādus ar nākotnes enerģiju saistītus risinājumus. Viens no tādiem ir Ravon-2030.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Izstādes galvenā tēma ir nākotnes enerģija ar lielu uzsvaru uz tā saucamo «zaļo enerģiju». Un kas gan var būt vēl zaļāks par bezmaksas enerģiju, kuru mūsu planēta saņem jau vairākus miljardus gadu no mums tuvākās zvaigznes – Saules!? Uzbekistānas auto inženieri ir radījuši patiesi iespaidīgu nākotnes auto.

Ravon tulkojumā no uzbeku valodas nozīmē «uz priekšu», un saskaņā ar oficiālo informāciju uz priekšu tas dodas ar 320 km/h lielu ātrumu. Savukārt unikālais elektroauto ar pilnu uzlādi spēj pieveikt 700 kilometru lielu distanci. Par uzlādi nav jāuztraucas, jo uz jumta izvietotie saules paneļi astoņu stundu laikā spēj pilnībā uzlādēt Ravon baterijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

  1. Par iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas novērota pēdējo 30 gadu laikā.
  2. Par uzņēmumos nodarbināto skaita sarukumu, kas īpaši izteikti vērojams 2020. - 2021. gadā.
  3. Pēdējā laikā nepieredzēti augstā inflācija, kura pārsniegusi 21%, kaut arī eirozonā, kurā ir arī Latvija, tā ir tikai nepilnu 9% līmenī.

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Interaktīvo azartspēļu sektorā joprojām milzīga ēna

Anita Kantāne, Māris Ķirsons,07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākais nelicencēto interaktīvo azartspēļu tirgus ir Latvijā - pērn tas sasniedza 33,8 milj. eiro. Lai to mainītu, ir nepieciešama aktīva valsts vēršanās pret ēnu ekonomiku, vienlaikus atceļot ieviesto IIN likmi par laimestiem, kuri gadā pārsniedz 3000 eiro.

To rāda Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pētījuma dati. Latvijā nozarei ir vislielākais tirgus Baltijā, taču vienlaikus arī vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars. Pētījums rāda, ka šādas situācijas pamatā ir vairāku Latvijā ieviestu prasību rezultāts, norāda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Latvijā ir visaugstākās prasības interaktīvo azartspēļu uzņēmējiem - pamatkapitāla apjomam ir jābūt 1 miljonam 400 tūkstošiem eiro. Igaunijā pietiek tikai ar vienu milj. eiro. Savukārt licences maksa par interaktīvajām azartspēlēm Lietuvā ir tika 479 eiro, savukārt Latvijā tā ir 0,2 milj. eiro apmērā, tāpat interaktīvo azartspēļu nodoklis Igaunijā ir ar 5% likmi, Latvijā – 10%. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā ir aizliegta reklāma, bet Igaunijā un Lietuvā tā ir atļauta, kaut arī ar nosacījumiem. Vēl viena atšķirība starp Latviju un abām kaimiņvalstīm – Latvijā interaktīvās azartspēlēs var izmantot tikai banku maksājumus, savukārt nedz Igaunijā, nedz Lietuvā šādas prasības nav. Arī nodokļa likme, kas jāsamaksā no laimestiem, vislielākā ir tieši Latvijā – 23%, savukārt Igaunijā šāds nodoklis nav jāmaksā vispār. Pētījums rāda, ka kopš 2015. gada visstraujāk interaktīvo azartspēļu tirgus pieaudzis Lietuvā, tomēr uzmanības vērts fakts ir tas, ka Latvijā, pieaugot licencētajam interaktīvo azartspēļu tirgum, augusi arī nelicencētā tirgus daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iepazīstinājusi ar aktualitātēm Astanas EXPO 2017 rīkošanā - Latvijas paviljona būvniecība ir noslēgusies un nacionālās dienas ietvaros, 9.jūlijā, izstādi apmeklēs arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

LTRK valdes priekšsēdētājs un EXPO 2017 komisārs Jānis Endziņš pastāstīja, ka pašreiz realizētas visas ieceres par Latvijas paviljona izskatu un veidolu, izveidojot to gan pievilcīgu apmeklētājiem, tostarp bērniem un jauniešiem, gan arī ērtu biznesa sarunām un sadarbības partneru tikšanās organizēšanai. «Mūsu mērķis ir būt interesantiem un interaktīviem, parādot Latviju no dažādiem skatu punktiem. Tādēļ sagatavotas sešas virtuālās tūres, ko iespējams noskatīties ar 3D brillēm, iejūtoties kā kamaniņu sportista «ādā», tā arī baudot Rīgas arhitektūru un kultūru, klausoties Raimonda Paula mūziku utt.,» saka J.Endziņš, piebilstot, ka paviljona otrajā stāvā plānots rīkot arī konferences un tikšanās uzņēmējiem, tādējādi apvienota gan izklaide, gan darba vide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem lielākās starptautiskās tehnoloģiju izstādes Expo-2017 objektiem jābūt gataviem uz izstādes sākumu, savukārt Kazahstānas galvaspilsētai Astanai jākļūst par vienu no pasaules labākajām pilsētām, paziņojis valsts prezidents Nursultans Nazarbajevs.

DB bija ekskluzīva iespēja ielūkoties, kā norit Expo-2017 sagatavošanās darbi. Izstāde sāksies 5.jūnijā.

Astanas ekonomikā ārvalstu kompānijas ieguldījušas aptuveni 3,2 miljardus ASV dolāru, pilsēta attīstās straujos tempos, līdzīgi kā Dubaija, Hongkonga vai Singapūra, to apņem stepe, tādēļ Astanas attīstībai nav vietas ierobežojumu. Pilsētā, kuru ieskauj stipri vēji, ziemā temperatūra var sasniegt mīnus 40 grādus, bet vasarā uzkāpt līdz 30 grādiem, notiek liela mēroga būvniecības darbi. Un nav brīnums – Astanā patlaban jau, pēc neoficiāliem datiem, dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju, bet līdz 2030.gadam to skaits var palielināties vēl par miljonu. Administratīvā fonda (darbavietu), dzīvojamā un viesnīcu fonda būvniecība notiek ļoti straujiem tempiem – normāli ir daudzstāvu objektu uzbūvēt 5-9 mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru