VIDEO: Egles 50 gadu vecumā izskatās kā 90 gados 

Zinātniskās izpētes mežos 50 gadu laikā ir izaudzētas egles ar 50 centimetru diametru. Lai šāda situācija no meža īpašnieka sapņa kļūtu par realitāti, ir nepieciešami ne tikai kvalitatīvi stādi un atbilstoša audzes kopšana, bet arī izmaņas normatīvajos aktos

Māris Ķirsons, Monta Glumane, 2019. gada 19. augusts plkst. 8:25

Foto: Zane Bitere/LETA

Tādi secinājumi skanēja pēc viena no Meža pētīšanas stacijas demonstrāciju objektu apmeklējuma pie Kalsnavas. Pašlaik zinātniskās izpētes meži ir nepilnu 29 000 ha platībā, kas izkaisīti pa visu Latvijas teritoriju. Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums atzina, ka zinātniskās izpētes mežos drīkst darīt to, kas aizliegts citos mežos, – būtībā pārkāpt mežsaimniecības un citu normatīvu prasības. Tieši ignorējot mežsaimniecības normatīvus un neko vairāk – 54 gadu laikā izaugušas egles ar diametru 50 līdz 56 centimetri. Būtībā pusgadsimtu vecs egļu mežs izskatās tā, it kā tam būtu 80–90 gadi. Vienlaikus tikai ļoti neliela daļa Latvijā strādājošo kokrūpnieku būtu tehnoloģiski spējīgi sazāģēt 50–56 cm diametra baļķi dēļos.

Video autore: Monta Glumane

Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava pētnieks Āris Jansons atzina, ka mežsaimniecībā ir vairāki svarīgi komponenti, kuriem vienam ar otru un trešo nepieciešama laba mijiedarbība, lai sasniegtu labu rezultātu. Pirmā ir selekcija, kad sēklu materiālu ievāc nevis no kura katra čiekura, bet gan tieši no tiem kokiem, kas ir vislabākie, visproduktīvākie. Pēc Ā. Jansona sacītā, Latvijā par meža selekciju var runāt jau no 1957. gada, kad tika formulēta tēze: mežā gribam tādus kokus, kuri dod vislabāko ražu, un tā rezultātā tika sākta labāko sugu eksemplāru sēklu iegūšana. «Tas ir tāpat, kā stādot ābeļdārzu, – saimnieks izvēlas stādīt nevis jebkādas ābeles, bet gan tās, kuras ražos garšīgākos un pirktākos ābolus,» skaidro Ā. Jansons. Viņš atgādina, ka kokus mežā audzē nevis tikai apkārtnes skaistumam, bet gan lai tos saimnieciski izmantotu – pārstrādātu, savukārt pārstrādātājiem visvairāk vajag koku stumbrus bez zariem. Minēto iemeslu dēļ arī ir loģiski, ka mežu īpašnieki būs ieinteresēti tieši šādu koku stādu stādīšanā. «Šodien var sacīt, ka Latvija koku selekcijas un koku stādu audzēšanas jomā ir Eiropas augšējā līmenī,» tā Ā. Jansons. Otrs svarīgs faktors ir koku augšanas apstākļi, proti, ja koki iestādīti vietā, kura bieži atrodas ūdenī (purvā) vai arī ir pilnīgs mitruma deficīts, tad iestādītā audze vairāk nīkuļos, nekā augs, bet tas atkal nav izdevīgi meža īpašniekam. Nenoliedzami, ka mežu (tāpat arī lauku un tīrumu) īpašniekus interesē, lai uz viena hektāra zemes var izaudzēt maksimāli iespējami lielāku ražu un arī to ātrāk novākt. Trešais komponents ir postītāji – meža dzīvnieki, kuriem garšo it īpaši jaunaudžu zaļums, dažādi kaitēkļi – kukaiņi un līdztekus tiem arī vējš un uguns. Pēdējo desmit gadu novērojumi liecina par pieaugošo ciklonu aktivitāti, jo īpaši, ja tie ir tad, kad zeme nav sasalusi, tad ne tikai atsevišķi koki, bet pat veselas mežaudzes tiek ne tikai nolauztas, bet pat izgāztas ar visām saknēm. «Noturība pret vēju ir saistīta ar audzes retināšanu, to skaitu – jo mazāk audze tiek retināta, jo tai ir lielāka noturība pret vēju, jo pētījumi rāda, ka pēc katras retināšanas nākamos trīs līdz piecus gadus attiecīgajā audzē esošie koki nav noturīgi pret vēju,» skaidroja Ā. Jansons. Viņaprāt, retināšanas samazinājumu var panākt, stādot mazāku daudzumu koku uz vienu hektāru. 50 gadus vecā zinātniskās izpētes mežā egļu diametrs 54–56 cm ir sasniegts, stādot tikai 1200 koku stādus uz vienu hektāru. Pašlaik Latvijas normatīvi prasa stādīt 2000 līdz 2200 egļu stādu uz hektāru.

Visu rakstu lasiet 19. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

No šīs sadaļas
2019. gada 12. augusts plkst. 7:50

Pērn apmežoti izcirtumi 41 100 ha platībā, kas ir nedaudz vairāk nekā...

2019. gada 05. augusts plkst. 6:18

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

2019. gada 26. jūlijs plkst. 7:02

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,013 miljoni eiro,...

2019. gada 17. jūlijs plkst. 9:39

Nākamo piecu gadu laikā AS Latvijas valsts meži LVM Sēklas un stādi...

2019. gada 01. jūlijs plkst. 13:53

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas 2018. gadā bija no 509 līdz 669 eiro...

2019. gada 27. jūnijs plkst. 6:33

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja AS «Latvijas valsts meži» (LVM) pagājušo gadu noslēgusi...

2019. gada 24. maijs plkst. 12:05

Pirmo reizi pasaulē vadošajā starptautiskajā mežrūpniecības un kokrūpniecības izstādē Ligna...

2019. gada 02. maijs plkst. 13:20

Smiltenes novada uzņēmums SIA Vudlande izsludinājis iepirkumu ražošanas ēkas jaunbūvei, liecina...

2019. gada 23. aprīlis plkst. 13:40

Grozījumi noteikumos par koku ciršanu ārpus meža paredz, ka turpmāk arī pilsētās,...

2019. gada 23. aprīlis plkst. 13:18

Madonas novada kokapstrādes uzņēmums SIA Norte izsludinājis konkursu kokapstrādes ceha un ražošanas...