Pie pacientiem Baltijā nonāk jauns “Olpha” un starptautiskās kompānijas “Adalvo” radītais preparāts urīnceļu infekciju ārstēšanai

Baltijas valstu medikamentu tirgū nonācis Latvijas vadošā zāļu ražotāja “Olpha” un starptautiskās kompānijas “Adalvo” kopīgi izstrādātais antibakteriālais medikaments, ko lieto urīnceļu infekciju ārstēšanai.

Tas ir pirmais ģenēriskais preparāts, kas ienāk šajos tirgos, lai gan oriģinālā patenta termiņš beidzās jau 2007. gadā.

Jaunizstrādātais ģenētiskais medikaments ir uzticama pirmās izvēles antibiotika urīnceļu infekciju ārstēšana, jo tā drošuma profils ir labi pārbaudīts un blakusparādības ir minimālas.

“Olpha” ir veiksmīgi paplašinājusi savu produktu portfeli ģenērisko zāļu segmentā Eiropas tirgos. Divu gadu laikā Eiropas Savienības valstīs reģistrācijai ir iesniegti trīsdesmit astoņi jauni ģenēriskie produkti, un trīs zāles jau ir pieejamas pacientiem vairākās Eiropas valstīs.

Pēdējos divarpus gadus kopš Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” akcionāru maiņas uzņēmums veicis būtiskas ilgtermiņa investīcijas konkurētspējas uzlabošanā un jaunu medikamentu ieviešanā, par stratēģisko mērķi izvirzot kļūt par vienu no TOP 10 vadošajām farmācijas kompānijām Eiropā savās terapeitiskajās grupās. Lai šo mērķi sasniegtu, uzņēmums attīstības projektos 2023.gadā investēja 16,57 miljonus eiro, bet šogad investīciju apjoms sasniegs jau 18,53 miljonus eiro.

“Pēdējie gadi uzņēmuma attīstībā nav bijušie tie vienkāršākie. Mūsu mērķis ir ievērojami paplašināt darbību un eksporta apjomus Rietumu un pasaules valstu tirgos ar jaunām patentbrīvām zālēm, kas prasa milzīgas investīcijas. Tieši tāpēc mums šobrīd katrs apgrozījuma eiro ir kritiski svarīgs, jo tikai tā kā vietējais Latvijas ražotājs varam nodrošināt nepieciešamās investīcijas produktu portfelī, ražošanas modernizācijā un konkurētspējā. Tieši tāpēc pēdējos trīs gadus katru nopelnīto eiro esam investējuši attīstībā. Investīciju apjoms trīs gadu periodā sasniedz jau 42 miljonus eiro. Taču farmācijas nozarē bez šādiem ieguldījumiem izdzīvot un nodrošināt savu konkurētspēju starptautiskajos tirgos nav iespējams, īpaši, ja konkurē ar daudzmiljardu globālajām kompānijām. Mūsu uzdevums tuvākajiem gadiem ir dinamiski attīstīties un noturēt tāda līmeņa darbības rezultātus, lai varam turpināt nepieciešamās investīcijas, kuru redzamāku atdevi savos rezultātos sāksim just ne ātrāk kā 2026.gadā, kad Eiropas Savienības (ES) tirgos nonāks arvien vairāk mūsu jauno produktu,” saka AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums AS “Olpha”, godinot Latvijas ārstu izcilo darbu un ieguldījumu medicīnā, Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotās “Gada balva medicīnā” ietvaros, pasniedza divas speciālbalvas nozares vadošajiem speciālistiem.

“Olpha” apbalvojumu “Iedvesma” saņēma profesors Māris Taube par nozīmīgu ieguldījumu psihiatrijas nozares izaugsmes veicināšanā un neatsveramo ieguldījumu sabiedrības mentālās veselības labā. Gada balvu medicīnā “Iedvesma” saņēma arī profesors Oskars Kalējs par izcilu ieguldījumu kardioloģijas un aritmoloģijas attīstībā Latvijā, kas ļauj būtiski uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, ieviešot modernas ārstēšanas metodes un tehnoloģijas.

Zāļu ražotājs “Olpha” jau 50 gadus nodrošina inovatīvus un augstas kvalitātes farmācijas risinājumus, rūpējoties par sabiedrības veselību, un ir ilggadējs “Gada balva medicīnā” atbalstītājs. “Ar speciālbalvu “Iedvesma” vēlamies godināt ārstus, kuri ar savu darbu un zināšanām sniedz nozīmīgu pienesumu ne tikai pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanā, bet arī visas medicīnas nozares attīstībā. Šī gada laureāti ir lieliski sava aroda meistari un nozares profesionāļi, kas ar savu izcilo darbu un piemēru iedvesmo kolēģus, jaunos nozares speciālistus un nākamo ārstu paaudzi turpināt virzīties uz priekšu un sasniegt augstākus mērķus visas sabiedrības veselības veicināšanā,” uzsver AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums AS “Olpha” turpina intensīvu darbu pie sava produktu portfeļa attīstības un eksporta paplašināšanas Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Janvāra beigās uzņēmums iesniedza reģistrācijai Baltijas valstīs, Slovākijā, Polijā, Vācijā, Itālijā un Francijā jaunu patentbrīvo medikamentu 2. tipa diabēta ārstēšanai, savukārt Čehijā un Spānijā šis process tika sākts jau 2023. gada novembrī. Kopumā ES reģistrācijai iesniegti 38 jauni medikamenti dažādās terapeitiskajās grupās.

Tikmēr Baltijas valstu pacientiem jau kopš 2024.gada nogales ir pieejami trīs jauni "Olpha" medikamenti – viens kardioloģijā, viens onkoloģijā un vēl viens uroloģijā. Ar jaunajām zālēm “Olpha” cer sniegt arī savu plašāku ieguldījumu cilvēku mirstības novēršanā. Piemēram, sirds un asinsvadu slimības katru gadu izraisa aptuveni 17,9 miljonus nāves gadījumu visā pasaulē, kas veido apmēram 32% no visiem nāves gadījumiem, savukārt onkoloģiskās saslimšanas ik gadu izraisa aptuveni 10 miljonus nāves gadījumu, padarot to par otro biežāko nāves cēloni pasaulē.

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” izveidotā Latvijā lielākā privātā stipendiju programma jaunajiem dabaszinību skolotājiem “Starp mums ir ķīmija!” turpina augt – kopējais stipendiju fonds 2025.gadā sasniedzis jau 180 000 eiro.

No 31.marta līdz 22.aprīlim norosināsies pavasara pieteikšanās kārta, kurā 3000 eiro stipendijas saņems deviņi topošie vai jaunie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji.

Iniciatīvu 2023. gadā ar stipendijām ķīmijas skolotājiem sāka “Olpha”, 2024.gadā programmai ar bioloģijas skolotāju stipendijām pievienojās “Centrālā laboratorija”, bet šogad kā partneris programmā iesaistījusies arī “Veselības centru apvienība” (VCA), pasniedzot stipendijas matemātikas skolotājiem. Pateicoties sadarbībai, turpmāk ik gadu jaunajiem skolotājiem tiks piešķirtas 15 stipendijas, palīdzot viņiem turpināt pedagoģijas studijas vai sākt jaunā skolotāja karjeru, tādējādi veicinot dabaszinātņu izglītības attīstību Latvijā. Pavasara pieteikšanās kopskaitā deviņām stipendijām notiks no 31. marta līdz 22. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu starpmumsirkimija.lv.

Ikgadējā Ilgtspējas indeksa novērtējumā Latvijas vadošais zāļu ražotājs AS “Olpha” ir turpinājis uzlabot savas pozīcijas un pirmo reizi sasniedzis prestižo platīna kategoriju.

Šis sasniegums apliecina uzņēmuma mērķtiecīgos ieguldījumus ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšanā, sabiedrības labklājībā un profesionālā korporatīvajā pārvaldībā. Iepriekšējos divus gadus “Olpha” saņēma zelta kategoriju.

“Mēs esam ļoti gandarīti un priecīgi, ka arī Ilgtspējas indeksa eksperti ir novērtējuši mūsu paveikto sabiedrības, darbinieku un apkārtējas vides jomā. Mēs kā Latvijas vietējais zāļu ražotājs ar lielu rūpību un atbildību rūpējamies par ilgtspējīgu darbību, jo mums ir svarīgi, lai arī rīt un pēc gadu desmitiem Latvijas iedzīvotāji varētu dzīvot vēl labākā un attīstītākā valstī. Mūsu darbības centrā ir cilvēks, viņa veselība un labbūtība. Ar šo apziņu un atbildību ikdienā strādājam, padarot zaļākus un ilgtspējīgākus ražošanas procesus, ieguldot mūsu darbiniekos, palīdzot vietējai kopienai, rūpējoties par profesionālu un caurskatāmu korporatīvo pārvaldību un sadarbību ar mūsu partneriem un klientiem,” uzsver AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Janvāra vidū noslēgts līgums par SIA “Latvijas aptieka” kapitāla daļu pārdošanu uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Alvim Ērglim un viņa biznesa partnerim Uldim Arnicānam.

Darījums īstenots ar abiem piederošā uzņēmuma SIA “SRV-pharmacy” starpniecību. Līdz šim “Latvijas aptieka” ietilpa Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” grupā, bet, izpildot Konkurences padomes (KP) izvirzītos nosacījumus un termiņus, uzņēmuma daļu pārvaldību un to atsavināšanas procesu kopš 2023.gada beigām veica neatkarīgais pārvaldnieks Guntis Belēvičs.

“Mūsu mērķis “Latvijas aptiekas” daļu atsavināšanas procesā bija atrast uzņēmumam pircēju, kas novērtē “Latvijas aptieku” lomu un vietu tirgū, kas izprot Latvijas pacientu vajadzības, kā arī vietējo uzņēmumu nozīmi sabiedrībā un ekonomikā. Taču situācijā, kurā uzņēmēji skaidri redzēja bēdīgo investīciju vidi, haotiskās reformas nozarē un zināja KP noteiktos termiņus, līdz kuriem bija pienākums pārdot “Latvijas Aptieka” daļas, uzdevums nebija vienkāršs. Tāpēc esmu gandarīts, ka “Latvijas aptieka” vadītājs Alvis Ērglis, kurš vislabāk zina uzņēmumu un tā izaugsmes potenciālu, izrādīja interesi par “Latvijas aptieka” iegādi un šī interese ir rezultējusies arī sekmīgā uzņēmuma īpašnieku maiņā. Man ir prieks, ka “Latvijas aptieka” joprojām būs vietējā kapitāla uzņēmums, saglabājot savu zīmolu un vērtības, kas fokusējas uz farmaceitisko pakalpojumu reģionālo pieejamību un augstu kvalitāti. Mūsu sadarbības laikā A. Ērglis ir sevi pierādījis kā profesionālu uzņēmuma vadītāju un ticu, ka, kļūstot arī par uzņēmuma īpašnieku, viņš turpinās iesākto ar vēl lielāku enerģiju un atdevi,” norāda “Latvijas aptieka” neatkarīgais pārvaldnieks Guntis Belēvičs, kura uzdevums bija nodrošināt uzņēmuma daļu atsavināšanas procesu atbilstoši KP izvirzītajiem nosacījumiem. Līdz ar “Latvijas Aptieka” kapitāla daļu atsavināšanu Belēvičs beigs pildīt savus pienākumus kā uzņēmuma pārvaldnieks.

Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai vairāk nekā pusgadsimtu ir sava nacionālā farmācijas industrija. Šī nozare ir spējusi izturēt dažādus “pārmaiņu vējus”, apliecinot savu dzīvotspēju un nozīmīgumu.

Arī 2024. gads nebija viegls – tas nesa gan jaunas iespējas, gan ievērojamus izaicinājumus. No vienas puses, vadošie zāļu ražošanas uzņēmumi ir uzņēmuši gandrīz reaktīvu investīciju tempu, ieguldot desmitiem miljonu eiro infrastruktūras modernizācijā, jaunu produktu izstrādē un eksporta tirgu paplašināšanā.

Šīs investīcijas jau tuvāko gadu laikā sniegs ievērojamu atdevi visas Latvijas ekonomikai, taču, no otras puses, dažādu politisku lēmumu dēļ lielajām ārvalstu farmācijas kompānijām Latvijas tirgū tiek radīti nepamatoti labvēlīgi apstākļi, kas kavē vietējo ražotāju konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Zāļu ražošana ir viens no stūrakmeņiem, uz kuriem balstās Latvijas eksporta ekonomika. 2024. gada deviņos mēnešos farmācijas produktu eksports sasniedza 466,98 miljonus eiro, un šis skaitlis tikai apstiprina nozares nozīmīgumu. Mūsu aplēses liecina, ka nozares ieguldījums Latvijas IKP veido ap 3,5-4%, kā arī tajā ir vieni no augstākajiem ieguldījumiem R&D. Farmācijas industrija eksportē 92% no saražotās produkcijas, un, pateicoties ieguldījumiem jaunos produktos un tirgos, sagaidāms, ka eksporta apjomi nākotnē būtiski pieaugs, radot pozitīvu vilkmi arī saistītajās nozarēs.

Uz apsūdzēto sola Velmers, Krastiņš, Beļeviča, Kačena un Bokors.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra 2024. gada decembrī ir nodevusi Rīgas pilsētas tiesas iztiesāšanai krimināllietu par, iespējams, lielāko uzņēmuma reiderisma mēģinājumu Latvijas vēsturē – mēģinājumu izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm (tagad – AS Olpha) akciju kontrolpaketi.

Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, no amata tobrīd jau atceltā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm tālaika padomes locekļiem Haraldu Velmeru un Kārli Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem Tiboru Bokoru un Vojteku Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

SIA “Centrālā laboratorija” ir noslēgusi vienu no vērienīgākajiem uzņēmuma investīciju projektiem, izveidojot Baltijā modernāko automatizēto laboratoriju.

Projektā veiktās investīcijas ir starp lielākajiem privātā sektora ieguldījumiem veselības aprūpē Latvijā pēdējo gadu laikā. Jaunā laboratorija iezīmē arī būtisku soli laboratorisko pakalpojumu attīstībā un pieejamībā gan nacionālā, gan arī Baltijas mērogā.

Jaunās laboratorijas atklāšana notiks 7.maijā Rīgā, Grēdu ielā 4A. Laboratorijas atklāšanas pasākumā piedalīsies Ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, SIA “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa u.c.

Pasākumā viesi tiks iepazīstināti ar jaunajā laboratorijā veiktajām investīcijām, tās darbību un uzlabojumiem laboratorisko izmeklējumu jomā un jaunajiem analīžu veidiem, kas turpmāk būs pieejami ārstiem un pacientiem.

No 19. līdz 23. maijam Japānā norisināsies līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija šajā reģionā, kuru vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņiem pievienosies uzņēmēju delegācija 90 cilvēku sastāvā, kas piedalīsies biznesa pasākumos Tokijā un Osakā, kā arī biznesa forumā "EXPO 2025 Osaka" Latvijas Nacionālās dienas ietvaros.

Kā norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Šogad aprit 100 gadi kopš Latvija pirmo reizi piedalījās pasaules izstādē EXPO – šī ir zīmīga gadadiena un lieliska iespēja piesaistīt uzmanību Baltijas reģionam. Latvijas dalība EXPO 2025 Osakā ir svarīgs solis turpmākajai mūsu ekonomiskās diplomātijas attīstībai. Latvijas un Lietuvas kopīgais paviljons ir ne tikai platforma, lai demonstrētu mūsu kultūru un tehnoloģijas sasniegumus, bet arī iespēja tapt jaunām partnerībām, kas veicinās jaunradi un tehnoloģiju komercializāciju nākotnē.”

Kopumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šogad organizētajos biznesa pasākumos Japānā, klātienē piedalīsies vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumu, bet neklātienē vēl 138 uzņēmumi.

Tokijā 19.maijā norisinājās Latvijas-Japānas investīciju forums, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Japānas Ārvalstu investīciju institūtu (Japan Institute for Overseas Investment), piedaloties Japānas Ārējās tirdzniecības organizācijai (JETRO).

Atklājot biznesa forumu, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija ir atvērta biznesam un sadarbībai ar Japānu. “Mūs vieno kopīgas vērtības, un Japāna ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas partneriem Klusā okeāna reģionā. Redzam lielu potenciālu ciešākai sadarbībai atjaunojamās enerģijas, tehnoloģiju, pārtikas, kokrūpniecības un citās jomās,” norādīja Valsts prezidents.

Foruma mērķis bija padziļināt abu valstu sadarbību investīciju un inovāciju jomās, demonstrējot Latvijas potenciālu kā uzticamam partnerim Eiropā.

JETRO prezidents Kataoka Susumu forumā uzsvēra: “Latvija izceļas ar stabilu un atvērtu ekonomisko vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku, attīstītu digitālo infrastruktūru un augsti kvalificētu darbaspēku. Mēs jau esam palīdzējuši tādiem uzņēmumiem kā “Printful” ienākt Japānas tirgū un redzam, ka arī citi Latvijas uzņēmumi vēlas sadarboties ar Japānu.”

28.reizi klajā nācis Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un Latvijas zāļu ražotāju AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

TOP500 svinīgā atklāšana norisināsies videoformātā – Dienas Biznesa portālā www.db.lv 11.decembrī būs vērojama īpašu TOP500 godalgu pasniegšana piecās nominācijās – veiksmīgākais ražotājs, nacionālā kapitāla gada uzņēmējs, nacionālā kapitāla uzņēmuma lielākais izrāviens krīzes laikā, nacionālā kapitāla izrāviens IT jomā un lielākais maiznieks.

Rezumējot TOP500 izdevumā apkopotos datus un biznesa rādītājus, Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina - 2023. gads bijis labs pozitīvās domāšanas paraugs un arī paraugs tam, kā protam nereaģēt uz acīmredzamu recesijas brīdinājumu. Iekšzemes kopprodukta izaugsme 2023. gadā bija negatīva – kritums par nieka 0,3%. Krituma iemesli bija vispārēji, un tomēr 2024. gads iesākās ar optimistiskām prognozēm, ka viss jau varētu būt labi. Bet vienīgais, ko valsts saņēma 2024. gada nogalē, kad jau bija skaidrs, ka Latvija ir ieslīgusi ilgstošā recesijā, bija nodokļu celšana vai tādas to izmaiņas, kas neveicina attīstību. “2025. gads nebūs nekāds lielās atkopšanās gads, ja paši to par tādu nepadarīsim, izvēloties pareizo kustības virzienu. Kustas visi kopā, un viena piebilde noslēgumā par lēmumu pieņēmējiem ir tāda, ka vieglāk kustēties ir ar tukšām kabatām. Proti, kritiskos brīžos nepaēdis cilvēks ir motivētāks. Tieši motivācijas valsts pārvaldē šobrīd pietrūkst, un ir redzams, ka algu celšana to nekādi nevairo. Varbūt kabatas jāpadara vieglākas, lai skriet būtu vieglāk un domāt - raitāk?,” retoriski vaicā G.Madžiņš.

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu uz nākamajiem trīs gadiem pārvēlēts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis Andris Bite, informēja LDDK.

Sapulcē piedalījās 118 darba devēju pārstāvji, kuri ievēlēja arī 14 padomes locekļus.

LDDK padomē līdzās Bitem uz turpmākajiem trīs gadiem ievēlēti SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, AS "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents Juris Binde.

Tāpat padomē darbosies AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, AS "Olpha" padomes priekšsēdētājs Jānis Buks, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un AS "CleanR Grupa" padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Padomē ievēlēta arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone, Latvijas Privātās un iespējkapitāla asociācijas valdes loceklis Edgars Pīgoznis, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks Ansis Zeltiņš un Rīgas Tehniskās universitātes attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps.

Lai zāļu un farmaceitisko produktu ražošanas sfēra Latvijā kļūtu par vēl nozīmīgāku tautsaimniecības dzinējspēku, būtiski palielinot gan produktu klāstu, gan ienākumus, ir vajadzīga atbilstoša valsts politika un tās īstenošanai nepieciešamie instrumenti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska. Viņa norāda, ka nozares potenciāls nebūt nav pienācīgi izmantots, vienlaikus tā var kalpot kā veselības sistēmas drošības un noturības pamats.

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē Latvijā?

Uz farmaceitisko produktu ražošanu var lūkoties no vairākiem skatpunktiem, jo tai bija, ir un arī nākotnē būs nozīmīga loma. Vispirms daudzās pasaules valstīs nemaz nav tādu iespēju, kādas ir Latvijai — Grindeks, Kalceks, Olpha, Pharmidea, ļoti sekmīgi strādā Organiskās sintēzes institūts, kurā gan lielākoties tiek veikti pētījumi un izstrādes pēc citu valstu ražotāju pasūtījuma. Protams, šo ražotāju kopējie ražošanas apjomi un īpatsvars Eiropas un vēl jo vairāk pasaules mērogā nav liels, taču mērķtiecīga, koordinēta visu iesaistīto – nozares uzņēmumu, zinātnieku, mācību iestāžu - darbība komplektā ar atbilstošu valsts ilgtermiņa politiku šo jomu par pacelt vēl nebijušā līmenī, vienlaikus gan radot jaunas tiešās darba vietas nozarē, gan tajās sfērās, kuras sniedz pakalpojumus un piegādā nepieciešamās izejvielas, gan arī papildu nodokļu maksājumus valsts budžetā. Pats svarīgākais — spēcīga farmācijas industrija Latvijā ir būtisks valsts veselības, drošības un noturībspējas faktors, jo īpaši pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos. Medikamenti ir svarīgi ikvienam gan miera laikā, gan jo īpaši krīzes situācijās, kad starptautiskās piegādes var būt ierobežotas. Pēdējo gadu notikumi ir mainījuši ne tikai farmācijas nozari, bet arī to, kā sabiedrība raugās uz zāļu pieejamību un to piegāžu drošību. Tas attiecas gan uz karu Ukrainā, gan arī uz iepriekš nepieredzēto Covid-19 pandēmiju, kura pārsteidzoši ieradās 2020. gadā un pārņēma visu pasauli, liekot mainīties visiem — ražotājiem, tirgotājiem, lēmumu pieņēmējiem un ikvienam cilvēkam.

Latvijas farmācijas nozare ir viena no valsts stratēģiski svarīgajām nozarēm, un tās attīstība ir ne tikai ekonomikas, bet arī sabiedrības veselības un valsts noturības jautājums. Tāpēc 21. martā Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri un ministrijas augstāko vadību, lai prezentētu nozares attīstības stratēģiju un pārrunātu aktuālos izaicinājumus Latvijas zāļu tirgus attīstībā, informē Latvijas Zāļu ražotāju asociācija.

Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta zāļu reformas ietekmei uz vietējiem ražotājiem. Pašlaik Latvijas zāļu tirgū vietējie ražotāji veido tikai aptuveni 5%, un LZR ieskatā zāļu cenu reforma vēl vairāk nostiprina starptautisko inovatīvo ražotāju pozīcijas un ietekmi Latvijas tirgū, radot jaunus riskus vietējo ražotāju konkurētspējai gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.

LZR iepazīstināja ministru ar nozares attīstības stratēģiju, kas top sadarbībā ar vietējiem zāļu ražotājiem “Olpha”, “Grindeks” un “PharmIdea”, kā arī Latvijas vadošajām universitātēm un zinātniskajiem institūtiem. Stratēģijas mērķis ir veicināt farmācijas nozares ilgtspējīgu attīstību gan Latvijā, gan eksporta tirgos, uzlabojot ražošanas tehnoloģijas, paplašinot produktu portfeli un palielinot medikamentu pieejamību Latvijas pacientiem.

Ar stratēģiskiem attīstības soļiem un mērķtiecīgu valsts atbalstu Latvijas zāļu ražošanas nozare nākamo desmit gadu laikā var četrkāršot apgrozījumu — no pašreizējiem 400 miljoniem eiro līdz 1,5 miljardiem eiro līdz 2035. gadam. Šo mērķu sasniegšanai ir izstrādāta Latvijas zāļu ražotāju nozares stratēģija, kas tika prezentēta augsta līmeņa ekspertu konferencē, piedaloties politiķiem, ārvalstu ekspertiem un nozares pārstāvjiem.

Latvijas zāļu ražošanas nozares stratēģija paredz sistēmisku atbalstu zāļu ražošanas kapacitātes stiprināšanai, investīcijām pētniecībā un inovācijās, kā arī cilvēkkapitāla attīstībai.

“Latvijas farmācijas nozare ir gatava būtiski palielināt savu devumu valsts ekonomikā – no pašreizējā 400 miljonu eiro apgrozījuma līdz 1,5 miljardiem eiro nākamajos desmit gados. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešama cieša sadarbība starp nozares uzņēmumiem, augstākās izglītības un pētniecības iestādēm, kā arī valsts institūcijām. Stratēģija kalpo kā vienota ceļa karte, lai šo potenciālu pārvērstu reālā izaugsmē,” skaidro Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja Dombrovska.

Latvijas farmācijas un zāļu ražošanas nozarei ir liels eksporta potenciāls un augsta pievienotā vērtība, tāpēc valstij tā ir jāatbalsta – šādu vēstījumu tikšanās laikā ar Latvijas Zāļu ražotāju asociāciju (LZR) pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Viņš atzinīgi novērtēja asociācijas sākto darbu pie nozares attīstības stratēģijas nākamajiem desmit gadiem. LZR izstrādātā farmācijas nozares attīstības stratēģija paredz, ka tuvāko piecu gadu laikā Latvijas zāļu ražotāji izstrādās vismaz 100 jaunus, grūti imitējamus ģenēriskos medikamentus, ar fokusu uz eksporta tirgu paplašināšanu. Šis solis varētu trīskāršot nozares kopējo apgrozījumu un vēl vairāk stiprināt tās lomu Latvijas ekonomikā.

“Farmācija ir viens no mūsu ekonomikas balstiem. Jaunu zāļu izstrāde prasa ilgtermiņa ieguldījumus un rūpīgu plānošanu, tāpēc valstij jānodrošina stabila vide šīs nozares attīstībai. Šī stratēģija ir labs piemērs arī citām nozarēm – tajā ir skaidri definēti mērķi, uzdevumi un finansējuma avoti,” uzsvēra V. Valainis, apstiprinot, ka zāļu ražošanas nozare ir būtiska arī drošības un sabiedrības noturības kontekstā, jo tā spēj mazināt atkarību no globālajām piegādes ķēdēm.