Video

VIDEO: Zīmols kā stratēģiskais virzītājspēks

Db.lv,03.03.2025

Reklāmas aģentūras McCann vadošais partneris Kristaps Siliņš (no kreisās), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāja Ieva Jāgere, zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis (Spīgulis&Kukainis) un diskusijas vadītāja Inese Vaikule.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Pasaule mainās, mainās arī tirgus vektors - no Austrumiem uz Rietumiem, uz dienvidu zemēm, ASV tirgu, mainās pieprasītāko pakalpojumu un produktu klāsts, kas nozīmē, ka ir vajadzīgi spēcīgi zīmoli un iedvesmojoši stāsti, jauni Latvijas vienradži.

Vai Latvijas uzņēmumi spēj būt pamanāmi starptautiskajos tirgos?

Par to diskutē reklāmas aģentūras McCann vadošais partneris Kristaps Siliņš, zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis (Spīgulis&Kukainis) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāja Ieva Jāgere.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2024 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Freepik.com

Pašu un līdzcilvēku drošība vienmēr ir prioritāte, taču ne mazāk būtiski ir parūpēties par personīgajām mantām un savu privātīpašumu. Raksta turpinājumā noskaidro, kāpēc ir vērts iegādāties āra bezvadu novērošanas kameras, kādas priekšrocības tās sniedz un ko vēl par šīm ierīcēm ir svarīgi zināt!

Āra videonovērošanas kameru priekšrocības

Novērots, ka īpaši rudens un ziemas periodos zagļi uzdarbojas vēl aktīvāk. Lai pasargātos no ļaundariem, viens no efektīvākajiem risinājumiem ir novērošanas kameras uzstādīšana. Taču šīm ierīcēm ir vēl arī citas nozīmīgas priekšrocības:

  • iespēja saņemt brīdinājumu: tiklīdz pagalmā pie mājas vai citviet, kur atrodas kamera, notiek kāda kustība, tā uzreiz savā viedierīcē saņemsi paziņojumu par notiekošo;
  • pierādījumu vākšana: zādzības un citu pārkāpumu gadījumā video kameras ieraksti var kalpot par neapgāžamu pierādījumu;
  • attālināta vadāmība: videonovērošanas kameras iespējams pārvaldīt no jebkuras vietas pasaulē, tajā skaitā mainīt skata leņķi, pietuvināt attēlu un veikt vēl citas darbības. Nepieciešams vien stabils interneta savienojums un kameras mobilā lietotne;
  • diennakts monitorings: kameras, kas aprīkotas ar infrasarkano tehnoloģiju, spēj nodrošināt augstas izšķirtspējas attēla un video kvalitāti arī tumsā un apgrūtinātas redzamības apstākļos, turklāt ierakstīšana tiek veikta 24/7;
  • iespēja pieslēgt mākoņpakalpojumu vai ievietot atmiņas karti: pievienojot ražotāja piedāvāto mākoņpakalpojumu vai veicot ierakstīšanu atmiņas kartē, jebkurā laikā iespējams piekļūt video ierakstu arhīvam;
  • aizsardzība pret ārējiem faktoriem: laikapstākļiem, gaisa temperatūras svārstībām, putekļiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15.martā visā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena - diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi rīki digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi - enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.

Ekonomika

Pavisam drīz varētu tikt noslēgts līgums ar airBaltic stratēģisko investoru

LETA,29.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam drīz varētu tikt noslēgts līgums ar Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģisko investoru, 28.janvārī pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka valdība otrdien slēgtajā daļā uzklausījusi aktuālo situāciju ar "airBaltic" stratēģiskā investora piesaisti. Valdībā bieži tiekot uzklausīti šādi progresa ziņojumi, lai šajā procesā būtu veiksme un lai pēc iespējas ātrāk varētu paziņot, kas ir šis stratēģiskais investors.

"Protams, mēs gribam sagaidīt viņu [investora] lēmumu pēc iespējas drīzāk, jo sabiedrība arī vēlas zināt, cik liela iesaiste būs no šī stratēģiskā investora puses, tāpēc arī valdībai ir svarīgi turēt pār šo "rūpi" un izdarīt visus mājasdarbus," sacīja Siliņa.

Premjera papildināja, ka stratēģiskā investora piesaiste arī varētu veicināt "airBaltic" atpazīstamību un zīmola pievienoto vērtību starptautiskajā tirgū.

Ekonomika

VK: Valsts nav sekojusi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu airBaltic atgūšanai

Db.lv,29.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas premjere Evika Siliņa (JV) ir politiski uzrunājusi Igaunijas un Lietuvas valdības, lai tās apsvērtu savu potenciālo interesi par ieguldīšanu aviokompānijas "airBaltic" plānotajā akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO).

Siliņa intervijā TV3 atzīmēja, ka kaimiņu atbildi pagaidām vēl nezina, bet Latvijas valdība mēģināšot turpināt strādāt šajā virzienā.

No Siliņas teiktā bija saprotams, ka tieši veiksmīgs "airBaltic" IPO bija gan galvenā prasība atlaistajam aviokompānijas vadītājam Martinam Gausam, gan galvenais nosacījums jaunajai vadībai.

Taujāta, vai viņa atbalstīja Gausa nomaiņu, Siliņa sacīja, ka "airBaltic" jau labu laiku saskārās ar izaicinājumiem. Kompānijas vadībai divas reizes neesot izdevies labi sagatavot un īstenot IPO, tāpēc vispirms nomainīta tās padome, bet tagad jaunā padome izvērtējusi valdes vadītāja darbu, un Siliņai neesot pamata apšaubīt tās lēmumu, kas tapis pēc Satiksmes ministrijas (SM) vadības izteiktās neuzticības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi Latvijas uzņēmumi – augsnes maisījumu ģimenes uzņēmums Nordspring un Ziemeļvalstu zāļu tēju zīmols PLŪKT – ir uzvarējuši VISA She’s Next 2024 grantu programmā sievietēm uzņēmējām. Katrs no šiem uzņēmumiem saņems 10 000 eiro un viena gada personīgās apmācības iespējas uzņēmējdarbībā.

Pasaules līderis digitālo maksājumu jomā VISA sieviešu uzņēmēju atbalsta programmu She’s Next īsteno jau trešo gadu. Programmas mērķis ir atbalstīt sievietes uzņēmējas, nodrošinot finansējumu un resursus viņu uzņēmējdarbības attīstībai un paplašināšanai. Iniciatīva Baltijas valstīs tiek īstenota sadarbībā ar Luminor banku un Novatore.

Ģimenes uzņēmumu Nordspring 2020. gadā Valmierā izveidoja Liāna un Arturs Kažmeri. Nordspring ražo augsnes maisījumus no Latvijas purvu kūdras ar zīmolu For My Plants. Vietējais atjaunojamais dabas resurss tiek bagātināts, tirgū piedāvājot augsnes maisījumu, kas ir tīrs no knišļiem, augu slimībām un nezālēm.

Nordspring līdzdibinātāja Liāna Kažmere darba pieredzi ir guvusi, strādājot mārketinga jomā. Savukārt biznesa idejas pamatā bija gan pašas hobijs, gan iepriekšējā darba pieredze un novērojumi, ka cilvēki pilsētās vēlas padarīt savu mājokļu vidi zaļāku, audzējot un kopjot telpaugus, kas bieži vien tiek iegādāti internetā. Savukārt piemērotam un augstvērtīgam augsnes maisījumam ir būtiska nozīme iegādāto telpaugu dzīvotspējā, norāda Kažmere.

Eksperti

Vai spēsim kontrolēt tehnoloģijas vai tehnoloģijas – mūs?

Viesturs Bulāns, "Helmes Latvia" vadītājs,12.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālās transformācijas laikmetā tehnoloģijas maina mūsu darbu, dzīves ritmu, lēmumu pieņemšanu – un pat cilvēku attiecības. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz ko šodien jārod atbilde – vai mēs spēsim kontrolēt tehnoloģijas vai tās kontrolēs mūs?

Šī dilemma nav tikai filozofiska. Tā ir arī cilvēciska un ļoti praktiska. No vienas puses tehnoloģijas rada ietekmi uz vidi, veicina nevajadzīgu datu ģenerēšanu, taču no otras puses – palīdz taupīt laiku un pat glābt dzīvības.

Tehnoloģijas ir instruments – izvēle ir cilvēka rokās

Jautājums par to, kurš saglabās kontroli patiesībā nav jauns. Jau 1999. gadā mūziķis Prinss kādā no uzrunām aicināja būt apdomīgiem, izmantojot tehnoloģijas, uzsverot - “neļaujiet datoriem jūs izmantot”. 2025. gadā šis brīdinājums ir aktuālāks nekā jebkad. Izmantojot tehnoloģijas neracionāli un nekontrolēti, tās kļūst par mūsu laika zagļiem, kā arī veicina negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīties militārajā industrijā, norāda uzņēmējs Niks Jansons, kurš šo tēmu no dažādiem aspektiem izpētījis biznesa kanālā “BlackBox Business”.

“BlackBox Business” ir vietējo uzņēmēju Nika Jansona un Matīsa Ansviesuļa radīts kanāls, kur abi eksperti video formātā vēsta par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā. “BlackBox” radītais saturs ir pieejams video straumēšanas vietnē “YouTube” un tas veidots angļu valodā - ar mērķi uzrunāt ne tikai latviešu uzņēmējus, bet pirmo reizi Latvijas podkāstu vēsturē iekarot arī ārzemju auditorijas uzticību. Šobrīd Niks Jansons “YouTube” jau attīstījis spēcīgu biznesa satura kanālu latviešu valodā, kur populārāko video skatījumu skaits strauji tuvojas jau 100 tūkstošiem. “BlackBox” plānots kā šī kanāla paplašinājums - gan satura, gan valodas ziņā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēģinot izpirkt zviedru kompānijas Telia daļas no uzņēmumiem LMT un “Tet”, Latvija krīt arvien dziļāka valsts kapitālisma slazdā. Lai gan valdības deklarācijā ir nosprausti tādi mērķi kā kapitāla tirgus attīstīšana, uzņēmumu kotēšana biržā un investoru piesaiste patiesā virziens ir pretējs - valsts kapitālisms.

Šāds secinājums izrietēja diskusijā “Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi un sekas”, kurā piedalījās:

  • Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere Baltijā
  • Kaspars Gorkšs, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors
  • Liene Dubava, Nasdaq Riga biržas valdes priekšsēdētāja un Emitentu pakalpojumu komandas vadītāja Baltijā
  • Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā
  • Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs.

Latvijas valsts jau 10 gadus kavējas ar investīciju piesaisti lielajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, pakļaujot tās stagnācijas un sliktas korporatīvās pārvaldības riskam. Šobrīd situācija kļūst vēl sliktāka – no valsts puses redzami centieni no jaukta kapitāla kapitālsabiedrībām izspiest ārā privātos investorus. Tajā pašā laikā, lai kontrolētu visas savas kapitālsabiedrības, valsts patērē arvien vairāk savu resursu tā vietā, lai fokusētos uz veselības aprūpi, aizsardzību un izglītību. Valsts kapitālisms ir viens no faktoriem, kas Latvijai liek arvien vairāk atpalikt no Lietuvas un Igaunijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējie uzņēmēji Niks Jansons un Matīss Ansviesulis radījuši jaunu biznesa kanālu “BlackBox Latvija”, kur video formātā vēstīs par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā, atklājot uzņēmējdarbības aizkulises.

Pieredzes apmaiņa, kā arī mācīšanās no citu uzņēmēju veiksmēm un neveiksmēm ir būtiska biznesa attīstības sastāvdaļa, uzskata “Sharpify,” radītājs un mārketinga eksperts Niks Jansons. “Mūsdienās lielākā daļa podkāstu un informācijas avotu vēsta par Amerikas Savienoto valstu uzņēmēju pieredzi, taču Eiropas tirgū ir savi izaicinājumi, kas nereti paliek ēnā. Mūsu kanāls būs bomba - ar augsta kalibra viesiem, kā arī padziļinātu analīzi par nozīmīgiem biznesa stāstiem tieši Latvijā, Baltijā un Austrumeiropā. Mums trūkst augstas kvalitātes satura, kas palīdzētu vietējiem uzņēmējiem izprast tirgus specifiku un gūt panākumus starptautiskajā biznesa arēnā, tāpēc mēs esam apņēmušies šādu saturu radīt,” teic N.Jansons.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Eksporta un inovācijas balva” kategorijā “Eksporta čempions” šogad piešķirta SIA “Knauf”, kura eksporta izrāviena pamatā ir izglītoti un iesaistīti darbinieki, kvalitatīvi produkti un Latvijā iegūtas izejvielas, bet kategorijā “Inovācijas čempions” – AS “SAF Tehnika”, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem veikusi nozīmīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.

“Jūs, eksportējošie uzņēmumi, esat mūsu vēstneši mūsu valsts cilvēkiem, vērtībām un idejām. Jūs iedvesmojat arī jauniešus mācīties, meklēt savu meistarības un izcilības ceļu un veidot jaunus stāstus par mūsu Latviju. Jūs esat paraugs tam, kā būt inovatīviem un kā meklēt jauninājumus,” atklājot svinīgo apbalvošanas ceremoniju Rīgas pilī, Nacionālā vēstures muzeja telpās, savā uzrunā sacīja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Par eksporta pieauguma līderi uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu līdz 249 šogad atzīts SIA “Edge Autonomy Riga”, bet grupā ar darbinieku skaitu virs 250 - AS “Balticovo”.

Kategorijā “Eksporta jaunpienācējs” balvu saņēma SIA “Aeonpump”. Savukārt par eksportspējīgāko jauno tūrisma produktu mazo un vidējo komercsabiedrību grupā tika atzīts labjūtes komplekss “Ziedlejas”, bet biedrību, nodibinājumu, valsts un pašvaldību grupā - ekspozīcija “Inženieru arsenāls” Daugavpilī.

Eksperti

Šķiedras uz šķiedru pārstrāde. Kur esam Latvijā?

Ivars Šmits, “Lindstrom” vadītājs,07.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstila nozarē ilgtspējīgi risinājumi vairs nav izvēle, bet gan nepieciešamība. Taču šobrīd Latvijā ceļš uz aprites ekonomiku, kuras centrā ir šķiedru uz šķiedru pārstrāde, vēl tikai sākas. Kāpēc tekstila pārstrāde ir būtiska nozares nākotnei - un kur atrodamies šajā pārmaiņu ceļā?

Eiropas Komisija līdz 2030. gadam paredz ieviest ilgtspējīgu tekstila stratēģiju, kurā uzsvars tiek likts uz šķiedras uz šķiedru pārstrādi kā galveno līdzekli tekstila atkritumu samazināšanai un resursu efektīvai izmantošanai. Taču šobrīd Latvijā Eiropas tekstila stratēģijas principu ieviešanas prakse pamatā balstās uz privātām iniciatīvām.

Tekstila nozarē strādājošajiem ir jāuzņemas atbildība par ūdens patēriņu, radītajām oglekļa emisijām un atkritumu apjomu. Tieši tāpēc šķiedras uz šķiedru pārstrāde ir efektīvs risinājums, kā mazināt šo negatīvo ietekmi uz vidi, vienlaikus veidojot pamatu jauniem, aprites ekonomikā balstītiem uzņēmējdarbības modeļiem. Piemēram, pārejot uz tekstila ražošanu no pārstrādātām šķiedrām, iespējams samazināt CO₂ emisijas, ūdens un enerģijas patēriņu par līdz pat 90 %, salīdzinot ar jaunu šķiedru ražošanu. Tas ir arī veids, kā mazināt atkarību no naftās balstītām izejvielām, no kurām tiek ražots, piemēram, poliesters - katrs jauns poliestera metrs nozīmē vēl vienu soli pretī lielākam piesārņojumam un klimata pārmaiņām. Turklāt šis ir arī vērtību jautājums.

Eksperti

Katram desmitajam piemīt dabiskas līdera spējas - pārējie to var iemācīties

Inga Šīna, Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore,19.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas darba tirgū šobrīd ir četras paaudzes - katra ar savām gaidām un vēlmēm. Atšķiras arī tas, kā darbinieki uztver vadītāju un ko uzskata par iedvesmojošu un veiksmīgu līderi. Papildus tam, situāciju ietekmē arī globalizācija un attālinātais darbs.

Tas nozīmē, ka darba devējam jāspēj atrast kopīgu valodu ar dažādu kultūru darbiniekiem un virzīt viņus tuvāk sasniedzamajiem mērķiem. Šādos apstākļos aizvien lielāka nozīme ir t.s. caurviju prasmēm (soft skills), kas ir aktuālas ikvienā nozarē, gan lielās, gan mazās organizācijās, valsts pārvaldē un privātajā sektorā.

Protams, pieaug arī digitālo prasmju nozīme, tostarp, spēja izmantot mākslīgo intelektu (MI), bet, kā jau norādījuši daudzi eksperti - MI nepalīdzēs, ja nebūs dabiskā intelekta, un, gribētos piebilst, arī emocionālās inteliģences. Mūsdienu darba vide mainās straujāk nekā jebkad iepriekš - līdz ar tehnoloģiju attīstību, attālināto darbu un dažādu paaudžu un kultūru sadarbību uzņēmumos, no vadītājiem tiek sagaidītas ne tikai specifiskas zināšanas, bet arī spēja būt iedvesmojošam līderim. Arguments “priekšnieks teica, ka tā jādara” vairs nedarbojas kā motivācijas instruments - to aizvieto empātija, kompetence un spēja iedvesmot.

Ekonomika

FICIL par labākajiem medijiem atzīst Dienas Biznesu, LTV un TV3

Db.lv,28.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), atzīmējot 25 gadus Latvijas investīciju vides veidošanā, īpaši izvērtējusi arī ekonomisko procesu virzītāju un atspoguļotāju veikumu. Par labākajiem Latvijas medijiem biznesa, ekonomikas un politisko procesu atspoguļošanā ārvalstu investoru ieskatā atzīti Dienas Bizness, Latvijas Televīzija un TV3.

"Paldies par atzinību. Dienas Bizness jau teju 33 gadus iestājas par labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku uzņēmējiem, kuri ir faktiski vienīgais Latvijas valsts budžeta piepildīšanas avots," atzinību vērtē SIA Izdevniecība Dienas Bizness valdes loceklis un galvenais redaktors Gatis Madžiņš. Viņš norāda, ka labvēlīga biznesa vide Latvijā ir svarīga gan kompānijām ar ārvalstu kapitālu, gan vietējā kapitāla uzņēmumiem. "Dienas Bizness turpinās atspoguļot Latvijā notiekošos procesus, kā arī salīdzināt rezultātus kaimiņvalstu līmenī, prasot skaidrot kļūdas vai neizdarīto, vienlaikus slavējot un izceļot biznesa veiksmes stāstus," tā G. Madžiņš.

Eksperti

Latvijas ekonomika – pamatotu cerību un ģeopolitikas risku šūpolēs

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists,27.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir daudzi priekšnosacījumi, lai šogad ekonomikas pieaugums paātrinātos, tomēr pastiprināta nedrošības uztvere var ietekmēt tēriņus un investīcijas, secināts Luminor ekonomikas apskatā.

Latvijas ekonomikas stabilitāti pērn lielā mērā nodrošināja straujais atalgojuma kāpums sabiedriskajā sektorā. Šogad tas tādā veidā turpināties vairs nevar. Lai arī lēnāk nekā pērn, algas turpinās kāpt, palielinoties arī ģimeņu naudas uzkrājumiem. Kopējie mājsaimniecību noguldījumi Latvijā sasnieguši ap 11 miljardiem eiro. Tajā pašā laikā procentu likmju samazināšanās gan atbrīvos mājsaimniecību finanšu resursus, gan veicinās kreditēšanu. Patēriņa pieaugums varētu sniegt lielāku atbalstu ekonomikai, lai gan ir jūtama piesardzība.

Cenas un darba tirgus

Gada vidējā inflācija bija lielāka par gaidīto, gada beigās pārsniedzot 3%. Pērn atkal pieauga izejvielu cenas – piemēram, strauji auga sviesta cenas, “pavelkot līdzi” svaigpiena iepirkuma cenu Latvijā un tādējādi paaugstinot visu piena produktu cenas. Kā pilnīgu neprātu var raksturot situāciju ar atsevišķu produktu izejvielām tirgū – šokolādes, kakao un pat apelsīnu sulas. Ekstrēmo cenu svārstību dēļ to ietekme uz inflāciju ir jūtama. Aizvadītā gada otrajā pusē auga arī gāzes cenas Eiropā. Šī gada lielais nezināmais ir pakalpojumu cenas. Atšķirībā no preču cenām, kas pērn kopumā gandrīz nemainījās, pakalpojumu cenas auga par 5%. Laikā, kad darbaspēka izmaksas katru gadu kāpj gandrīz par desmito daļu, citu variantu pakalpojuma sniedzējiem nemaz nebija. Diemžēl gadu mijā pakalpojumu mēneša inflācija atkal krasi pieauga. Tas rada aizdomas, ka algu kāpums jau atkal varētu pārsniegt prognozes, vismaz privātajā sektorā.

Eksperti

Kā tarifu izmaiņas ASV ietekmē ekonomiku pasaulē un Baltijā?

Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists,11.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušas ziņas par ASV ekonomikas atveseļošanos. Arī Wall Street Journal raksta, ka muitas tarifu nekārtības ir daļēji beigušās un ASV ekonomika sāk atgūties. Tomēr nevajadzētu skriet laikam pa priekšu – aiz optimistiskās virspuses slēpjas daudz dziļāki un satraucošāki signāli, tostarp ir sākušas parādīties pirmās patēriņa un darba tirgus vājuma pazīmes.

Augstāki tarifi – augstāka cena patērētājiem

Stresa līmenis ASV un pasaulē, šķiet, ir mazinājies, tomēr neatkarīgi no tā, ka ASV ar lielākajiem tirdzniecības partneriem – Lielbritāniju, ES un Japānu – noslēgušas vienošanos, ASV izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras. Kopējais ASV importa tarifu līmenis pēc dažādām aplēsēm ir strauji pieaudzis līdz aptuveni 18 % (no tikai 2,5 % 2024. gada beigās). Tas nozīmē, ka daļa importēto preču un izejvielu neizbēgami kļūs dārgākas, negatīvi ietekmējot ražošanu un iekšējo pieprasījumu, jo imports veido aptuveni 11 % no 30 triljonu ASV dolāru ekonomikas. Līdz šim tarifu ietekme uz ekonomikas izaugsmi un inflāciju bijusi mērena, taču vairāki ASV aktivitātes un noskaņojuma rādītāji jau ir pasliktinājušies. Galīgā ietekme var kļūt redzama tikai nākamajos ceturkšņos, kad tiks iztukšoti krājumi, kas veidoti pirms tarifu paaugstinājuma. Tikmēr galvenais ASV izaugsmes virzītājspēks – privātais patēriņš – gada pirmajā pusē jau skaidri uzrādīja palēnināšanos. Lai gan joprojām valda liela nenoteiktība par tarifu ietekmi, jaunākās ASV IKP pieauguma prognozes jau paredz, ka tuvākajā laikā ekonomikas izaugsme saruks uz pusi – no gandrīz 3 % iepriekšējos divos gados līdz apmēram 1,5 % gan 2025., gan 2026. gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa augstskolā Turība ir izstrādāta uztura programma, ko veidojuši Latvijā vadošie nozares speciālisti sadarbībā ar ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem.

“Uztura programma veidota atbilstoši jaunajam Uztura speciālista profesijas standartam, un tajā integrēti mūsdienīgi studiju priekšmeti, kas ietver arī mākslīgā intelekta pamatu apgūšanu, lai jaunie speciālisti jau varētu to izmantot savā profesionālajā darbā. Studiju programma ir jauna, kas nozīmē, ka arī viss aprīkojums un mācību materiāli ir mūsdienīgi. Šī ir profesionālā bakalaura programma, līdz ar to pēdējais mācību gads ir paredzēts praktiskai pieredzei, un, absolvējot programmu, students kļūst par ārstniecības personu,“ uzsver bakalaura programmas “Uzturs” direktore, sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande.

Studentiem tiks nodrošināta iespēja apgūt nepieciešamās zināšanas un prasmes darbam ar mūsdienīgām veselības aprūpes tehnoloģijām un metodēm speciāli aprīkotās mācību telpās. Studiju laikā mācību process tiks pietuvināts darba vidē balstītām situācijām, piemēram, topošie uztura speciālisti zināšanas apgūs ne tikai auditorijās, kad tiek modelētas situācijas ar pacientu, bet arī prakses laikā ārstniecības iestādēs, gūstot profesionāli svarīgu pieredzi darbā ar pacientiem. Pirms tiks modelēti pacientu "case study", studenti apgūs pamatīgu teorētisko zināšanu bāzi, kas ļaus tiem labāk orientēties tālākajās studijās un darbā. “Šāda veida infrastruktūra ir ļoti svarīga, jo tā nodrošina, ka studenti apgūst prasmes un iemaņas reālos darba apstākļos. Tas palīdz studentiem sagatavoties darbam veselības aprūpes jomā, iegūstot pieredzi darbā ar reāliem pacientiem un situācijām,” skaidro G.Bīlande.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) uzsāk jaunu profesionālā bakalaura studiju programmu — Global Bachelor of Business Administration (BBA)", kas veidota sadarbībā ar Šveices augstskolu “César Ritz Colleges Switzerland.

Programma izstrādāta speciāli International Baccalaureate (IB) vidusskolas absolventiem, piedāvājot modernu un praksē balstītu izglītību atbilstoši starptautiskās uzņēmējdarbības vides prasībām. Vienlaikus programmā būs iespēja iestāties arī citiem interesentiem, kuri būs izturējuši iestājpārbaudījumus.

"Nav noslēpums, ka pēdējos gados IB vidusskolu programmas Latvijā kļūst arvien pieprasītākas, un to absolventi meklē iespējas turpināt augsta līmeņa studijas ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā. Mēs stingri ticam, ka kvalitatīva izglītība, kas balstīta uz praktisku pieredzi un starptautiskām tendencēm, ir nākotnes virzītājspēks," norāda ISMA rektors Deniss Djakons.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brocēnu cementa rūpnīcā veiksmīgi uzstādīta un darbību sākusi Norvēģijas uzņēmuma Capsol Technologies testa un izpētes oglekļa uztveršanas iekārta CapsolGo®. Līdz gada beigām tā darbosies testa režīmā, katru dienu uztverot aptuveni 2 tonnas CO₂. Šis ir būtisks solis SCHWENK grupas dekarbonizācijas stratēģijas īstenošanā Eiropā.

"Pirmā CO2 uztveršana Brocēnu cementa rūpnīcā notiek pēc vairākus gadus ilgas izpētes, kuras laikā analizējuši dažādu tehnoloģiju piemērotību mūsu specifikai. Esam gandarīti, ka ir sācies praktiskais izpētes posms uz vietas cementa rūpnīcā, kas mums sniegs praksē balstītu informāciju un datus tālāku lēmumu pieņemšanai,” saka Reinholds Šneiders, SCHWENK Latvija valdes priekšsēdētājs un SCHWENK Northern Europe rīkotājdirektors. "Ņemot vērā, ka cements ir visas būvniecības un būvmateriālu vērtības ķēdes pamats un vienlaikus veido aptuveni 8% no Latvijas CO2 emisijām, SCHWENK ir stingri apņēmies līdz 2030. gadam uzsākt pilna mēroga oglekļa uztveršanas rūpnīcu Brocēnos."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laba servisa iniciatīvas “Komplimentu mēnesis” šogad norisinājās otro reizi, tā turpinot pagājušajā gadā iesākto mērķi, dot iespēju ikvienam patērētajam dalīties ar atgriezenisko saiti par ikdienā izmantotā pakalpojuma sniedzēja servisa kvalitāti. Pēc rezultātu apkopojuma, noskaidrots, ka iedzīvotāji nemainīgi augstu novērtē patēriņa kreditēšanas uzņēmuma AS “4finance” zīmolu “SMScredit.lv”, “Ondo.lv” un “Vivus.lv” servisa līmeni.

Katrs pakalpojuma saņēmējs varēja novērtēt pakalpojuma sniegto kvalitāti, kā arī apkalpojošo personālu, pakalpojuma sniedzēja zināšanām, komunikācijas prasmēm, spēju atrisināt problēmsituācijām un citām ne mazāk svarīgām lietām, ar kurām nākas saskarties saņemot pakalpojumu.

Starp dalībniekiem šī gada “Komplimentu mēnesī” bija arī AS “4finance” un piedāvāja patērētājiem novērtēt zīmolu “SMScredit.lv”, “Ondo.lv” un “Vivus.lv” pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. “Esam pateicīgi saviem klientiem par konstruktīvu atgriezenisko saiti un atzinību – par pozitīvajām atsauksmēm, vērtīgiem ierosinājumiem un komentāriem par pakalpojuma saņemšanas pieredzi,” stāsta AS “4finance” Klientu apkalpošanas daļas vadītāja Agnese Masa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) padome valdes locekļa amatā iecēlusi Armandu Beiziķi, kurš darbu uzsāks 2025.gada 26.augustā ar pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem.

A. Beiziķa pārziņā būs komercdarbības vadība.

Armandam Beiziķim ir vairāk nekā 18 gadu pieredze vadības līmeņa amatos starptautiskā uzņēmumā degvielas tirdzniecības nozarē. Kopš 2019.gada viņš pilda SIA "Neste Latvija" ģenerāldirektora un valdes priekšsēdētāja pienākumus, līdzšinējā darbā nodrošinot stabilu peļņu, pieaugošu apgrozījumu un uzņēmuma vadošo pozīciju tirgū. Viņš bijis nozīmīgs virzītājspēks investīciju projektu īstenošanā, ilgtspējas attīstībā un digitālajās inovācijās.

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" padomes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs uzsver: "Armanda Beiziķa pievienošanās LAU valdei ir būtisks solis uzņēmuma profesionālās kapacitātes stiprināšanā. Viņš sniegs nozīmīgu pienesumu mūsu komercdarbības virziena attīstībā, lai LAU spētu vēl mērķtiecīgāk darboties brīvā tirgus apstākļos, konkurēt ar citiem tirgus dalībniekiem un palielināt uzņēmuma ieņēmumus. Armanda Beiziķa pieredze efektīvu vadības procesu ieviešanā un uzņēmējdarbības stratēģiju īstenošanā palīdzēs padarīt mūsu iekšējos procesus vēl caurspīdīgākus, dinamiski vadīt pārmaiņas un stiprināt uzņēmuma konkurētspēju. Armandu Beiziķi raksturo stratēģisks skatījums, sistemātiska pieeja sarežģītu jautājumu risināšanā un spēja ar pārliecību virzīt komandu uz kopīgu rezultātu."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīva sabiedrības “Piena loģistika” biedru kopsapulcē par jaunu padomes locekli ievēlēts Mārtiņš Vaļko – AS “Pampāļi” valdes priekšsēdētājs, kurš pārstāv piena lopkopības, augkopības, biogāzes un mežsaimniecības nozares.

Viņa ievēlēšana papildina padomes sastāvu līdz septiņiem locekļiem. “Padome nav tikai formāls orgāns – tā ir kooperatīva balss un virzītājspēks. Redzu sevi kā tiltu starp nozares ikdienas izaicinājumiem un ilgtspējīgu, uz eksportspēju vērstu attīstību,” saka Mārtiņš Vaļko.

M.Vaļko ir ilggadējs lauksaimniecības praktiķis, kurš vada vienu no Kurzemes lielākajām saimniecībām – AS “Pampāļi”. Viņš aktīvi darbojies visās saimniecības nozarēs, tai skaitā slaucamo govju fermu izveidē, ražošanā, enerģētikā un mežu apsaimniekošanā. Lauksaimniecība ir viņa aicinājums kopš bērnības, un arī kooperācija kļuvusi par nozīmīgu darba daļu. Apmeklējot Eiropas un ASV kooperatīvus, Vaļko guvis pārliecību par to spēku stabilizēt nozares darbību.

Bankas

Hipotekāro aizdevumu tirgus atdzīvojas: kreditē vairāk nekā pirms Euribor likmes kāpuma

Db.lv,14.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gada pirmajā pusē Latvijā par 21% pieaudzis parakstīto hipotekāro kredītu līgumu skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, liecina bankas Citadele dati.

Turklāt izsniegto aizdevumu apjoms pārsniedzis 2022.gada pirmā pusgada rādītājus - proti, laiku pirms Euribor likmes straujā kāpuma.

Vidējā aizdevuma summa šī gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 92 503 eiro, kas ir par aptuveni 10 000 eiro jeb 12% vairāk nekā pērn. Attiecīgi par 28,7% pieaugusi arī kopējā hipotekārajos kredītos izsniegtā summa.

"Redzam, ka parakstīto hipotekāro kredītu līgumu skaits salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu ir audzis straujāk nekā vidējā aizdevuma summa. Tas liecina par kopējas aktivitātes pieaugumu gan dažādos īpašumu veidos, gan reģionos - tātad pieaugums nav skaidrojams tikai ar lielākām aizdevuma summām, bet ar plašāku darījumu dinamiku kopumā," norāda Artis Zeiļa, bankas Citadele sadarbības partneru darījumu vadītājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada jaunu automašīnu tirgus Latvijā piedzīvoja būtisku samazinājumu, reģistrējot 17 128 vienības, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2023.gadā, informē Auto asociācija.

Salīdzinot ar 2007.gada rekordu (30 800 vienības), tirgus apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki. Gada sākumā reģistrāciju skaits strauji kritās, bet no septembra situācija stabilizējās, decembrī noslēdzoties ar pozitīvu 13,3% pieaugumu.

"Pārdoto auto apjoms ir nestabils, 2024.gada sākumā saglabājās zems pieprasījums un tikai ar septembra mēnesi stabilizējās un iezīmējās neliels pieaugums salīdzinot ar 2023.gadu. Turpinoties augstām Euribor finansēšanas likmēm, vājai Eiropas ekonomikas attīstībai un nestabilitātei enerģētikas sektorā nav paredzams, ka auto tirgus pieredzēs kāpumu. Auto tirgus vēl joprojām ir 56% no 2007.gada vēsturē augstākā rezultāta, kam par pamatu ir gausais banku finansējuma apjoms tirgū, kas sastāda tikai 57% no visām reģistrācijām. Nemainoties finansējuma piedāvājumam un cenai auto tirgus nepiedzīvos būtisku kāpumu," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.