Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir nekavējoties jāpieprasa LTV ģenerāldirektoram Ivaram Beltem atkāpties. Skaidrs, ka to nedarīs politisko partiju ieceltā NEPLP. Skaidrs, ka to nedarīs Saeima, kuras vairākumu apmierina tāda valsts televīzija, kas kalpo valdošajai varai. Ak, mums ir sabiedriskā, nevis valsts televīzija? Piedodiet, bet nav! Mums ir televīzija, kas piesedz lielos blēžus, bet cīnās pret opozīciju, kad tās reitingi pieaug!

Pagājušajā svētdienā televīzijas raidījums De Facto divus sižetus bija veltījis vienas opozīcijas partijas KPV LV reitinga graušanai. Kopumā gandrīz divdesmit minūtes visas sabiedrības apmaksāta ētera laika bija atvēlētas Artusa Kaimiņa, Alda Gobzema un KPV LV diskreditācijai. Tika publiskotas pirms četriem gadiem notikušas sarunas starp privātpersonu Aldi Gobzemu un ierindas Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu brīdī, kad viņš vēl tikko bija ievēlēts par deputātu. Sarunu saturs – ikdienišķa viedokļu apmaiņa, kurai nav nekādas sabiedriskas nozīmes, tā nesatur nekā krimināla, nekā pārsteidzoša. Forma – visticamāk, no izmeklēšanas iestādes nelikumīgi nopludināti ieraksti. Nelikumīgi nopludinātas informācija publiskošanu medijs var pamatot vienīgi ar sabiedrisko nozīmīgumu, piemēram, ja tajā atklājas lielāki noziegumi nekā pats informācijas nopludināšanas fakts. Šajā gadījumā noziegumi Kaimiņa un Gobzema sarunā neatklājas, bet atklājas kārtējais, visticamāk, KNAB darbinieku izdarīts noziegums – operatīvās informācijas nopludināšana un šoreiz bez maskas. Sižetu mērķis - neapšaubāmi KPV LV reitinga graušana pirms vēlēšanām, respektīvi, vēlēšanu ietekmēšana. Specdienesta iejaukšanās demokrātiskas valsts vēlēšanās ir ļoti rupjš likuma pārkāpums. To vajadzētu saprast sabiedriskās televīzijas vadībai, sabiedriskās televīzijas raidījumu veidotājiem. Grūti noticēt, ka viņi to nesaprot. Un, ja viņi to saprot, tad šeit mēs redzam klaju sabiedriskās televīzijas iesaistīšanos vēlēšanu cīņā vienā tās pusē – un tā ir varas partiju puse, kuras pozīcijas apdraud strauji pieaugošā KPV LV popularitāte opozīcijā.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Kanāli Rīga TV24 un Re:TV februārī ir spējuši izpildīt sabiedrisko pasūtījumu, tā šodien, uzklausot revīzijas komisijas ziņojumu, secinājusi Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), un tās locekļi nolēmuši piešķirt abiem kanāliem finansējumu par februāri, savukārt OTV joprojām neatbilst nepieciešamajiem kritērijiem, tādēļ pagaidām paliek bez finansējuma.

Kā pastāstīja NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, OTV, ko nodrošina SIA Ogres televīzija, pagaidām nav saņēmusi maksājumu arī par janvāri, un nav zināms, kā situācija veidosies tālāk. OTV, kas uzvarēja konkursā par bērnu un jauniešu programmas veidošanu, nav izpildījusi daudzas nolikuma prasības.

Kā norādīja Dimants, ir noteikts, ka televīzijas izdevumi, izpildot sabiedrisko pasūtījumu, jāpārskaita no atsevišķa konta, kas nav ticis izdarīts. No citiem kontiem pārskaitītu naudu NEPLP neatmaksā. Padomei nav pārliecības, vai sižeti, kas tiek rādīti, patiešām atbilst sabiedriskā pasūtījuma izpildei, turklāt OTV joprojām nav bijusi spējīga izveidot televīzijas programmu un joprojām nav skaidrības arī par kanāla kopējo saturu. Tiesa, patlaban OTV ir iesniegusi papilddokumentus par februāri, kuri tiks vērtēti.

Vajag savākt tikai dažus nodevējus un valdība būs gatava! Tāds būtībā ir sabiedriskās televīzijas ziņu saturs gada pēdējās nedēļās, kad izrādījās, ka Jaunupa-Rišeljē bīdītajai Kariņa valdībai trūkst balsis Saeimā.

Tieši to nozīmē apgalvojumi, ka JV vadītu valdību ir iespējams izveidot, panākot KPV LV sašķelšanu, kas katru dienu uzstājīgi skanēja valsts televīzijā un radio.

Kādēļ par visas sabiedrības līdzekļiem uzturētais sabiedriskais medijs atklāti lobē konkrētu valdības izveides variantu? Kādēļ sabiedrisko mediju neuztrauc ne nodevība, ne korupcijas riski, kad runa ir par variantu «50 plus no KPV LV atšķeltie»? Jo uz kāda pamata cer sašķelt KPV LV? Ar kādu motivāciju jaunā spēka deputāti var atbalstīt vecās Vienotības valdību?

Realitāte ir ļoti vienkārša- Strīķes rīcībā esot «mapīte», kuras dēļ Kaimiņš ir spiests «gulties zem Annas»

Runā, ka motivāciju Jurašs ar Kaimiņu saņemot no Meroni. Pārējie? Kādam esot piedāvāts amats, ja atbalstīs Vienotības valdību. Taču arī amats var būt kukulis. Tāds tas ir gadījumā, ja amats ir maksa par neētisku rīcību, kuras rezultātā tiek pieņemti tādi valsts varas lēmumi, kas dod materiālu izdevīgumu 1) kukuļa, proti, amata saņēmējam, kurš par amatu pārdod savu balsi 2) kukuļa devējiem, kuri iegūst tādu Saeimas lēmumu, kurš bez kukuļa – amata piesolīšanas – nebūtu iespējams. Tātad sanāk, ka mūsu valsts sabiedriskā televīzija, kas mudina sašķelt KPV LV, būtībā mudina uz korupciju.

Attiecinot SIA Latvijas Televīzija (LTV) pārskata gada programmu raidstundu skaitu pret LTV kopējiem izdevumiem, vienas stundas izmaksas 2012. gadā valsts televīzijā sasniegušas 869 latus, kas ir par 19 latiem vairāk nekā 2011. gadā, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats.

Pērn SIA Latvijas Televīzija apgrozījusi 10,5 miljonus latu, savukārt uzņēmuma zaudējumi pēc nodokļu nomaksas veidoja 197,7 tūkstošus latu, liecina Lursoft dati.

2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, LTV apgrozījums audzis par 6,7%. Pagājušajā gadā 69% no LTV kopējiem ieņēmumiem jeb 7,7 milj. Ls bija valsts budžeta dotācija un, salīdzinot ar 2011. gadā, pērn dotācijas apmērs palielināts līdz 700 tūkstošiem Ls.

SIA Latvijas Televīzija reģistrēta 1992. gadā, un tās pamatkapitāls veido 3,39 miljonus latu. Uzņēmuma valdē strādā valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, kā arī valdes locekļi Māris Skujiņš un Sergejs Ņesterovs. Kopumā LTV strādā aptuveni 450 darbinieki.

Rīgas apraides zonā Virszemes televīzijas testa režīmā sāk raidīt jauns reģionālais bezmaksas kanāls – Rīgas apriņķa ziņu kanāls.

Rīgas apriņķa ziņu kanāla saturu veidos līdzšinējā Ģimenes TV, kas līdz šim analogajā ēterā bija skatāma Jūrmalā, Babītes un Engures novados, Ogres televīzija un Latvijas Ziņu Kanāls.

Šobrīd kanāls darbojas testa režīmā, un šajā periodā reģionālās televīzijas savstarpēji pielāgojas, veidojot saturu un sadalot kopīgo raidlaiku. Lattelecom testa periodā nevienai no reģionālajām televīzijām neprasot samaksu par apraides nodrošināšanu.

Šis ir piektais reģionālais kanāls, kas uzsācis apraidi ciparu formātā un Virszemes TV skatītājiem attiecīgajā reģionā skatāms bez maksas.

Šobrīd Virszemes TV testa režīmā raida Vidzemes televīzija, Latgales reģionālā televīzija, Vidusdaugavas televīzija un Ventspils televīzija sadarbībā ar pārējām Kurzemes televīzijām.

Pēc domstarpību risināšanas vairāku mēnešu garumā Lattelecom un TV3 Latvia piektdien panākuši vienošanos par TV3 iekļaušanu Lattelecom Interaktīvajā televīzijā, Diena.lv apliecināja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Piektdien parakstīts līgums, saskaņā ar kuru naktī uz 9.janvāri Lattelecom Interaktīvajā televīzijā tiks iekļauts arī kanāls TV3.

Līgums attiecas arī uz TV3+ un TV6, kuru translācija tiks uzsākta līdz februārim.

Tāpat TV3 atgādina, ka raidorganizācija ir pieņēmusi lēmumu vēl 2010.gadā palikt analogajā apraidē, lai kanāla uztveršanai nav nepieciešama dekodera iegāde.

Db jau vēstīja, ka naktī uz pērnā gada 22.jūliju Lattelecom interaktīvās TV klientiem tika pārtraukta TV3 translācija.

«Diemžēl esam spiesti uz laiku pārtraukt kanāla TV3 translēšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā,» nožēlu Db pauda Lattelecom Satura biznesa daļas direktors Toms Ābele, paskaidrojot, ka galvenais iemesls šādam lēmumam bija TV3 ieceres pieprasīt naudu par satura demonstrēšanu.

Šā gada augustā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, televīzijā, presē un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums.

Televīzijā augustā, salīdzinot ar jūliju, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 7%. Jūlijā televīzijā noraidīti 43,8 tūkst. reklāmas minūšu, bet augustā – 40,72 tūkst, liecina TNS Latvia dati. Uzņēmuma Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka augustā reklāmas apjoma samazinājums pret jūliju ir novērojams gandrīz katru gadu, jo vasaras pēdējā mēnesī reklāmdevēji TV izvieto mazāk reklāmas, jo cilvēki daudz vairāk laika pavada ārpus mājām. Šogad gan šis kritums ir mazāk izteikts nekā pērn.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits augustā bija 100,17 tūkst., kas ir par 9% vairāk nekā pērnā gada augustā. Šogad arī kopējais reklāmu garums ir bijis par 11% lielāks. Augustā televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter&Gamble, Tele2, Henkel, Reckitt Benckiser un Bite. Savukārt reklamētākie zīmoli televīzijā –Zelta zivtiņa, Maxima, Tele2, Danone un Bite.

Reklāmas apjomu palielināšanās esot katru rudens sezonu novērojama tendence un paredzams, ka liels reklāmas apjoms saglabāsies vēl arī novembrī, bet piedzīvos kritumu decembrī, prognozē TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Šī gada oktobrī presē, televīzijā un radio, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, salīdzinot ar 2009.gada oktobri, televīzijā, novērojams reklāmas apjoma pieaugums, liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

Televīzijā šī gada oktobrī raidīti 46,04 tūkst. reklāmas minūšu, kas ir par 15% vairāk nekā pērn oktobrī. Kopumā pagājušajā mēnesī reģistrēts 121,3 tūkst. reklāmu, kas ir par 10% vairāk nekā septembrī.

Oktobrī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Tele2, Procter&Gamble, Henkel, LMT un Maxima, bet reklamētākie zīmoli televīzijā – Zelta Zivtiņa, Tele2, Maxima, Danone un Okarte.

Februārī, salīdzinot ar janvāri presē, televīzijā un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, liecina TNS Latvia dati.

Televīzijā februārī, salīdzinot ar janvāri, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs pieaudzis par 27%. «Līdzīgas reklāmu apjoma izmaiņas ir novērojamas katru gadu,» norāda TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Februārī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija: Henkel, Procter&Gamble, Reckitt Benckiser, Danone un LMT. Reklamētākie zīmoli televīzijā: Danone, Zelta Zivtiņa, O!Karte, Coca-Cola un Maxima.

Savukārt reklāmas apjoms presē februārī, salīdzinot ar janvāri, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, ir pieaudzis par 27%, kas tāpat kā televīzijā ir skaidrojams ar sezonas īpatnībām.

Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) patlaban neuzskata par vajadzīgu strīdā ar Draugiem TV par LNT retranslēšanu iesaistīt vidutāju, savukārt TV3 šādu iespēju neizslēdz, liecina televīziju pārstāvju norādītais, komentējot attiecīgu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ieteikumu.

LNT uzskata, ka Draugiem TV Autortiesību likumu un Elektronisko plašsaziņas likumu interpretē sev par labu, turklāt tīši nepilda tiesas lēmumus un joprojām turpina nelegāli retranslēt LNT internetā, norādīja LNT attīstības direktors Gints Miķelsons.

Viņš piebilst, ka jautājums ir nodots tiesībsargājošām institūcijām, proti, tiesai. «Izmantot citus, papildus vidutājus pašlaik neuzskatām par vajadzīgu,» komentē Miķelsons.

LNT arī aicina NEPLP kvalitatīvāk pievērsties likumu normām par legālām darbībām interneta televīzijas jomā.

Savukārt TV3 mārketinga un izpētes direktors Domas Ūselis informēja, ka televīzija viennozīmīgi atbalsta strīda risināšanu gan sarunu ceļā, gan izmantojot vidutāja starpniecību.

Žurnālista Kārļa Streipa rupjā izteikuma dēļ Latvijas Televīzija (LTV) pieņēmusi lēmumu pārtraukt raidījuma Skats no malas demonstrēšanu, informē televīzijas pārstāve Ieviņa Ancena.

Šo lēmumu pieņēmusi LTV vadība, laužot līgumu ar Streipu. 19.septembra raidījumā tā vadītājs Kārlis Streips izmantoja necenzētus izteicienus, aizskarot cilvēku godu un cieņu. Latvijas Televīzija to savā ēterā nepieļauj un nepieļaus, paziņojis LTV valdes loceklis Edgars Kots.

Aģentūrai BNS viņš uzsvēra, ka šo lēmumu pieņēmuši vairāki atbildīgie LTV redaktori kopā, konsultējoties ar mediju ekspertiem.

LTV ģenerāldirektors pastāstīja, ka ar Streipu autorlīgums ir lauzts un tuvāko pāris nedēļu laikā tiks lemts par cita formāta diskusiju raidījumu raidlaikā, kurā līdz šim bija raidījums Skats no malas.

«Raidījumā bija izmantoti necenzēti izteicieni, kas aizskar cilvēkus un sabiedrību kopumā, – sabiedriskās televīzijas platforma tam nav paredzēta, jo sabiedriskā televīzija tomēr ir sabiedrības priekšstāvis un mūsu programmā tas nav pieļaujams. Mums ir jārāda priekšzīme sabiedrībai,» klāstīja Kots.

Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs Lattelecom 8.jūnijā ir pārtraucis TV3 retranslāciju Lattelecom interneta televīzijā, DB apstiprināja Lattelecom Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu vadītāja Līga Bite.

Viņa paskaidroja, ka par izveidojušos situāciju Lattelecom ir informējis Nacionālo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) un tuvākajā laikā informēs Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), kā arī vedīs pārrunas ar TV3, lai atjaunotu šī kanāla raidīšanu Lattelecom interneta televīzijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19. pants nosaka, ka visiem kabeļtelevīzijas operatoriem ir pienākums nodrošināt ēterā brīvi pieejamās nacionālās TV programmas visiem saviem abonentiem, DB norādīja NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece. Tāpēc viņai nav skaidrs, kāpēc tiesa nav ņēmusi vērā normatīvo regulējumu, kas attiecās uz konkrēto nozari.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pauž bažas par situāciju, kas radusies, SIA Lattelecom nevienojoties ar mediju grupu Modern Times Group(MTG) par TV3 kanāla raidīšanas nosacījumiem interaktīvajā televīzijā, tādējādi atstājot nelabvēlīgā situācijā patērētājus.

Kā informē PTAC, saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu, šādā situācijā patērētājiem ir tiesības atkāpties no līguma bez līgumsoda samaksas, tomēr PTAC aicina patērētājus nerīkoties pārsteidzīgi un nesteigties ar līguma laušanu. Vienlaicīgi PTAC aicina Lattelecom un TV3 rast abpusēji pieņemamu risinājumu, lai patērētājiem nodrošinātu TV3 apraidi interaktīvajā televīzijā.

Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka gadījumā, ja patērētāji TV3 pārraides pārtraukšanas dēļ vēlas atkāpties no līguma ar Lattelecom, varētu tikt piemērots līgumsods, PTAC norāda, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēja piedāvājumā esošā TV programmu pakete, par kuru puses vienojušās līguma slēgšanas brīdī, ir uzskatāma par līguma sastāvdaļu un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 23. panta 3.daļu abonentam ir tiesības izbeigt elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu bez līgumsoda piemērošanas, ja abonents saņēmis elektronisko sakaru komersanta paziņojumu par līguma nosacījumu grozījumiem, bet tiem nepiekrīt.

No 1.aprīļa TV3 beidzas līgums par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Tā kā līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, izplatīta informācija, ka, iespējams, no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā kanālu TV3 vairs nepārraidīs.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

1.aprīlī beigsies līgums, kas noslēgts starp TV3 un Lattelecom par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Jauns līgums līdz šim brīdim abu uzņēmumu starpā nav noslēgts Lattelecom dēļ, informē TV3. Lattelecom šobrīd nepiekrītot maksāt TV3 prasīto atlīdzību par kanāla TV3 veidoto programmu, ko Lattelecom tālāk piegādā saviem abonentiem, saņemot par to samaksu no saviem klientiem.

Baiba Zūzena, MTG TV un radio vadītāja Latvijā, skaidro: «Šobrīd Lattlecom pamata pakas cena ir, sākot no 9,32 eiro, un mēs prasām mazāk kā 0,18 eiro no abonementa. Tā ir salīdzinoši neliela summa par Latvijā populārāko kanālu, kurā ir ieguldīti lieli līdzekļi.»

Mobilo sakaru operators Tele2 radījis jaunu televīzijas un video pakalpojumu – Tele2 Atvērtā televīzija, kas piedāvā alternatīvu televīzijas un video saturam, informē uzņēmumā.

«Cilvēki aizvien vairāk izvēlas televīzijas un video saturu skatīties mobilajā telefonā un vēlas to darīt ērti. Tele2 Atvērtā televīzija ir bagāts televīzijas un video satura piedāvājums, tā ir iespēja skatīties saturu sev ērtā veidā, jo ar īpašu straumēšanas ierīci saturu var viegli pārnest no mobilā telefona uz jebkuru televizoru vai citu lielo ekrānu. Turklāt Tele2 Atvērtā televīzija pieejama visu operatoru klientiem Latvijā,» uzsver Tele2 komercdirektors Raivo Rosts.

Tele2 Atvērtā televīzija piedāvā trīs aplikācijas dažādās pakalpojumu pakās: aplikāciju Megogo ar plašu TV kanālu un filmu izvēli, Latvijas Televīzijas video satura aplikāciju RePlay un Tele2 pašu veidoto video satura aplikāciju Play 2, kas tapusi sadarbībā ar ACME Film un piedāvā vairākus simtus filmu gan lieliem, gan maziem skatītājiem. Ar straumētāja ierīci jebkuras aplikāciju saturu var ērti pārnest no telefona uz televizoru vai jebkuru citu lielo ekrānu.

Jau no nākamās nedēļas darbu sāks īpašais Positivus festivālam veltītais 360TV Positivus kanāls, kura programma šovasar būs sadalīta trīs lielos blokos, šodien vēstīja Lattelecom vadītājs Juris Gulbis.

Lattelecom sadarbību ar Positivus festivāla rīkotājiem sāka pirms trīs gadiem, piedāvājot arī īpašo festivālam veltīto televīzijas kanālu.

Šoreiz pirms festivāla četrus raidījumus vadīs Andris Freidenfelds, kā arī būs skatāmi labākie ieraksti no pagājušā gada festivāla. Kad sāksies festivāls, tad 360TV Positivus piedāvās tiešraides no koncertiem un festivāla notikumu apskatus, kā arī būs stāsti par mūziku, bet vēl divas nedēļas pēc tam, kad festivāls jau būs beidzies, televīzijas kanāls piedāvās noskatīties labākos koncerta ierakstus un labākos notikumus no festivāla, stāstīja Gulbis.

Positivus festivāla rīkotājs Ģirts Majors akcentēja, ka festivālam ir svarīga šī televīzija, jo tas ļauj daudz vairāk cilvēku sekot līdzi festivālam. «Pirms pāris gadiem vienīgā televīzijā skatītākā mūzikas pārraide bija Jaunais vilnis. Prieks, ka tagad tas ir Positivus festivāls,» sacīja Majors. Pagājušā gada pieredze liecina, ka 360TV Positivus līdzi sekojusi katra ceturtā mājsaimniecība.

Šī gada septembrī, analizējot reklāmas apjomu pēc laukuma kvadrātcentimetros un reklāmas minūtēm, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, medijos ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums. Par to liecina pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopotie dati par šā gada septembri.

Televīzijā septembrī, salīdzinot ar augustu, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs pieaudzis par 5%. Kopumā septembrī televīzijā noraidīti 42,9 tūkst. reklāmas minūšu, bet augustā – 40,72 tūkst.

TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka kopumā reklāmas tirgū šī gada pirmajos trijos ceturkšņos novērojamas pozitīvas tendences, kas liecina, ka tirgus pamazām, bet stabili atgūstas pēc krituma.

Šogad arī kopējais reklāmu garums ir bijis par 15% lielāks. Septembrī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter& Gamble, Bite, Tele2, Henkel un Unilever, bet reklamētākie zīmoli televīzijā bija Bite, Tele2, Zelta Zivtiņa, Maxima un Bifri.

Administratīvā rajona tiesa šodien noraidījusi SIA Televīzijas kanāls Pro100TV lūgumu apturēt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumus konkursos par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu komerciālajām televīzijām, kas nodrošinās bezmaksas virszemes apraidi visā Latvijā.

NEPLP bija izsludinājusi trīs konkursus, lai nodrošinātu informatīvi dokumentālo, reģionālās tematikas, kā arī bērnu un jauniešu raidījumu veidošanu komerciālos medijos bezmaksas apraidē. Konkursos bija pieteikušies seši pretendenti, kas iesniedza septiņus pieteikumus.

Konkursā par informatīvi dokumentālo raidījumu veidošanu uzvarēja AS TV Latvija, kas nodrošina kanālu Rīga TV24, konkursā par bērnu un jauniešu programmas veidošanu uzvarēja SIA Ogres televīzija, kas nodrošina kanālu OTV, bet konkursā par reģionālā satura veidošanu uzvarēja SIA Vidzemes televīzija, kas nodrošina kanālu Re:TV.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, televīzijā novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet presē un radio – samazinājums, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia dati.

Televīzijā jūlijā, salīdzinot ar jūniju, apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 2 % un kopumā jūlijā noraidīti 43,8 tūkst. reklāmas minūšu. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka reklāmas apjoma samazinājums pret jūniju ir novērojams katru gadu, jo vasaras mēnešos reklāmdevēji TV izvietojot mazāk reklāmas. Taču šogad vasarā samazinājums bijis vairākas reizes mazāks nekā iepriekšējos gados, kas liecina par lielu TV piesātinājumu ar reklāmu tradicionālajos klusuma mēnešos. Tas nozīmējot, ka rudenī pieaugums pēc vasaras nebūs tik straujš kā agrāk. Jūlijā lielākie reklāmdevēji televīzijā pēc reklāmas apjoma minūtēs bijuši: Henkel, Reckitt Benckiser, Procter & Gamble, Coca – Cola un Tele2. Reklamētākie zīmoli televīzijā bijuši : Danone, Zelta zivtiņa, Maxima, Aldaris un Gruzija.

Šā gada jūlijā būtiski auguši reklāmas apjomi radio, vidē, televīzijā un žurnālos, savukārt avīzēs tika novērots negaidīti straujš reklāmas apjoma kritums 17% apmērā, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

TNS apkopoja jūlija televīzijas, preses, radio un vides reklāmas apjomus, analizējot tos pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2011. gada jūliju.

Reklāmas apjoma kāpumu televīzija lielā mērā nodrošina jaunie kanāli, kas 2011. gadā vēl nepiedalījās reklāmas tirgū un līdz ar to netika iekļauti salīdzinājumā. Pieskaitot arī kanālus, kas Latvijas skatītājiem sākuši izvietot reklāmu pēc 2011. gada jūlija, TV kopējā noraidīto reklāmu garuma pieaugums pret pagājušo gadu ir 27%. Televīzijā kopā 2012. gada jūlijā tikušas raidītas 48 942 minūtes reklāmas. Šogad salīdzinātajos kanālos, ticis raidīts par 7% vairāk reklāmu nekā 2011. gada jūlijā, informē TNS.

Ķīna, jaunība, izdevības, kas aizved pie aizvien jauniem dzīves pavērsieniem – tas ir stāsts par enerģisko Martu Ivaņinoku-Cjiņu

Iespējams, viņas pulsējošā enerģijas dzirksts bija tā, kādēļ Marta 24 miljonu pilsētā Šanhajā bija nevis viena no skudru pūžņa, bet gan spēja, jau mācoties otrajā universitātes kursā, sevi pierādīt kā raidījumu vadītāju televīzijā, kas turpmākajos gados kļuva par platformu ne vien karjeras izaugsmei, bet iespējai ķīniešiem pastāstīt vairāk par Latviju, mūsu kultūru, mentalitāti, paražām un nacionālo virtuvi.

Fragments no intervijas, kas lasāma 5. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

«Sapratu, ka ilgus gadus filmējos televīzijā, kur dažādos šovos vienmēr teicu, ka es esmu Marta no Latvijas, kā arī uzsvēru, ka esam Eiropas valsts, nevis Padomju Savienības valsts, kā daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem vēl ir palicis atmiņā. Kādā brīdī sapratu, ka negribu, lai tas viss, ko es darīju Latvijas vārda atpazīstamības veicināšanai, tiktu pazaudēts.

Nevienam nav noslēpums, ka valsts atbalsts sportam ekonomiskās krīzes laikā ir strauji sarucis. Valsts par saviem līdzekļiem šobrīd diemžēl nespēj pilnvērtīgi atbalstīt sportu visaugstākajā līmenī un nodrošināt dažādu sporta veidu translācijas televīzijā. Lielākie atbalstītāji sportam – gan federācijām, gan klubiem – ir privātie sponsori, kas ļauj tam šajā krīzes laikā izdzīvot, attīstīties un iepriecināt līdzjutējus visā Latvijā.

Nav izņēmums arī Aldaris, kas atbalsta gan hokeja komandu Rīgas Dinamo, gan Latvijas Hokeja federāciju, sniedzot arī iespēju sporta līdzjutējiem vērot savu iemīļoto sporta veidu televīzijas ekrānos. Pavisam nesen arī Aldara ūdens zīmols Vichy kļuva par Latvijas sieviešu basketbola izlases atbalstītāju. Mēs ar patiesu prieku atbalstām sportu, cik vien tas ir mūsu spēkos, tomēr neslēpšu, ka arī Aldaris, kā jebkurš uz biznesu vērsts uzņēmums, vēlas no šādas sadarbības iegūt arī sev zināmu labumu, atzinību no sporta cienītāju aprindām.

Taču, ja Saeima akceptēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikt, ka alus un vīna reklāmu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās drīkstēs iekļaut no plkst. 22.00 līdz 7.00, domāju, liela daļa sponsoru nopietni apsvērs, vai atbalstīt sportu arī nākotnē.

Izvērtējot publikācijas un veicot personu monitoringu, izveidots fizisko personu, uzņēmumu, valsts iestāžu un politisko organizāciju publicitātes indekss. Visbiežāk presē minētā fiziskā persona oktobrī bija Valdis Dombrovskis, savukārt visvairāk pieminētais uzņēmums – Latvijas Televīzija, liecina Lursoft Publicitātes indekss par 2011. gada oktobri.

Medijos visbiežāk pieminētā fiziskā persona ir Valdis Dombrovskis – viņa vārds minēts 1117 rakstos, otrajā vietā ierindojas Valdis Zatlers (714 raksti), trešajā vietā – Andris Bērziņš (695 raksti). Savukārt neatkarīgā deputāta Klāva Olšteina vārds oktobrī Lursoft laikrakstu bibliotēkā news.lv minēts 194 reizes, un tas ir par 246% vairāk nekā iepriekš. Jau vēstīts, ka drīz pēc ievēlēšanas Saeimā Zatlera reformu partiju (ZRP) pameta seši deputāti.

Uzņēmējsabiedrību oktobra top 10 augšgalā atrodas Valsts SIA Latvijas Televīzija, a/s Swedbank un a/s Diena – par šiem uzņēmumiem presē rakstīts attiecīgi 435, 433 un 333 reizes. Ceturtais publicitāti visvairāk pieredzējušais uzņēmums oktobrī ir Air Baltic Coorporation. Piektajā vietā atrodas a/s SEB banka. Tai nedaudz atpaliek a/s Latvijas Neatkarīgā Televīzija, Valsts SIA Latvijas Radio un SIA TV3 Latvia.