Jaunākais izdevums

Pēc vairākām skaļām publikācijām masu medijos un konferencēm, kas tika veltītas reiderisma problemātikai, tā vien šķiet, ka reiderisms pašlaik ir zaudējis savu aktualitāti. Tas nenozīmē, ka reiderisms Latvijā vairs nav problēma. Ir, bet kā liecina prakse, reiderisma gadījumi, pat ja tie izskan skaļi, ir izņēmums no ierastās kārtības un uz normālas komercdarbības fona – mazskaitlīgi.

Noplokot sākotnējām emocijām un sašutumam, ko šis temats radīja publiskajā telpā, pašlaik varētu būt īstais brīdis, lai vēlreiz rosinātu diskusiju par veiksmīgāko pieeju reiderisma problemātikas risināšanai. Likumdevēja sākotnējā reakcija uz reiderisma gadījumiem bija diezgan asa, 2013. gadā pieņemot grozījumus līdz tam ļoti liberālajā Komerclikuma regulējumā un paredzot daudz stingrākus noteikumus attiecībā uz darījumiem ar kapitālsabiedrību daļām un atsevišķos gadījumos korporatīvo lēmumu pieņemšanas formu. Pašlaik tiek popularizēts viedoklis, ka šis virziens ir jāturpina un atbilde reiderisma sērgas izskaušanai atrodama vēl stingrākā komercdarbības regulējumā, tā sauktajā preventīvajā tiesiskumā. Pēc būtības ar to tiek saprasti vēl striktāki noteikumi attiecībā uz darījumiem ar kapitāldaļām un korporatīvo pārvaldi kapitālsabiedrībās, visbiežāk, paredzot obligātu zvērinātu notāru iesaisti. Nav noslēpums, ka vieni no aktīvākajiem šī viedokļa aizstāvjiem ir tieši zvērināti notāri.

Mans viedoklis ir tāds, ka šāda pieeja Latvijai nav izdevīga un atbalstāma, galvenokārt, tāpēc, ka nav pareizi un no ekonomiskā viedokļa efektīvi striktāku komercdarbības regulējumu attiecināt uz visiem komersantiem, attiecīgi ceļot komercdarbības veikšanas izmaksas un graujot Latvijas, kā pievilcīgas komercdarbības vides, konkurētspēju, ja reiderisma problēma skar tikai atsevišķus komersantus, pat ja šādi reiderisma gadījumi ir skaļi vai pat klaji šokējoši. Vēl jo vairāk tāpēc, ka piedāvātie risinājumi rūdītus krāpniekus bieži vien nemaz nespēs atturēt. Piemēram, ja Latvijā tiek ieviesta prasība darījumus ar kapitāldaļām slēgt tikai notariāla akta formā, kas liedz krāpniekiem nepieciešamos pilnvarojumus un attiecīgo amatpersonu apliecinājumus viltot ārzemēs? Zvērinātiem notāriem Latvijā būs ierobežotas iespējas pārliecināties par attiecīgo dokumentu derīgumu, bet aizliegums šādus ārvalstīs izdotus dokumentus izmantot darījumos Latvijā mūsdienu globālajā pasaulē, būtu klaja komerciālo attiecību realitātes ignorēšana.

Tad kāda būtu pareizā pieeja reiderisma problemātikas risināšanā? Manuprāt, šeit ir divi virzieni.

Pirmkārt, tas ir vispārīgs jautājums par tiesību normu piemērošanu. Lai arī nevienā normatīvajā aktā tas netiek nosaukts vārdā, reiderisms jau pašlaik ir prettiesisks vai pat krimināli sodāms nodarījums, kas atkarībā no konkrētajiem apstākļiem visbiežāk kvalificēsies kā dokumentu viltošana, krāpšana vai piesavināšanās. Problēma pastāv tieši šo normu efektīvā piemērošanā tiesību aizsardzības iestādēs un tiesās, jo reiderisma gadījumu šķetināšana bieži vien aizņem pārāk daudz laika, lai cietušie komersanti saglabātu jelkādas cerības uz iespēju reiderisma radītās sekas novērst un dažreiz pat uz iespēju turpināt savu pastāvēšanu. Ja reiderisma gadījumi tiktu operatīvi izmeklēti un vainīgie saukti pie atbildības, tas pats par sevi darbotos preventīvi un motivācija iesaistīties reiderismā būtiski saruktu. Protams, jautājums par tiesību aizsardzības iestāžu un tiesu darbības uzlabošanu (tostarp par to kompetenci, motivāciju un lietu izskatīšanas ātrumu), ir sistemātiski sarežģīts un risināms ilgtermiņā. Lai gan arī šajā jomā ir vērojams progress, par piemēru minot speciālas tiesvedības kārtības ieviešanu lietās, kas saistās ar kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Otrkārt, tas ir jautājums par pašu komersantu prasmi veiksmīgi pārvaldīt ar komercdarbību saistītos riskus, viņu rūpību un zināšanām. Komercdarbība pēc savas būtības ir riskanta un komersanti nav patērētāji, kam ir nepieciešama īpaša valsts aizsardzība, bet gan sabiedrības uzņēmīgākā daļa ar augstu riska tolerances līmeni. Līdzīgi kā komersantiem nākas ik reizi izvērtēt potenciālos sadarbības partnerus un sadarbības noteikumus, lai izvairītos no zaudējumiem, arī reiderisms vairumā gadījumu ir pārvaldāms risks, ieviešot saprātīgus korporatīvās pārvaldes risinājumus. Lai arī katram komersantam piemērotākie korporatīvās pārvaldības risinājumi var būt atšķirīgi, tikpat atšķirīgi kā paši komersanti un to komercdarbība, tipiskākās riska zonas, par kurām vajadzētu aizdomāties ikvienam rūpīgam komersantam, parasti būs vienas un tās pašas, proti:

Kam tiek uzticētas tiesības pārstāvēt komersantu, uzņemties komersanta vārdā saistības un pienākumus? Vai šīs tiesības ir ierobežotas un vai pastāv pienācīgi kontroles mehānismi?

Kāda ir lēmumu pieņemšanas kārtība dažādajās komersanta pārvaldes institūcijās, vai tā ir pietiekami caurspīdīga, izsekojama un vai tiek nodrošināta pienācīga kontrole?

Ja kapitālsabiedrībā ir vairāki dalībnieki, kā tiek reglamentēti komersanta kapitāldaļu atsavināšanas un apgrūtināšanas darījumi, vai šī procedūra ir pietiekami caurspīdīga, un vai pastāv mehānismi dalībnieku dažādo interešu sabalansēšanai un domstarpību vai strīdu risināšanai?

Visbeidzot, jāsaprot, ka esošais tiesiskais regulējums jau pašlaik piešķir komersantiem plašas iespējas ieviest tādus korporatīvās pārvaldes risinājumus, kas ir piemēroti katra konkrētā komersanta situācijai un komercdarbībai. Ja tomēr saistībā ar reiderisma risku novēršanu tiek apsvērtas tiesiskā regulējuma izmaiņas, tad vēlamais virziens būtu vēl vairāk stiprināt šo komersantu izvēles brīvību attiecībā uz piemērotākajiem korporatīvās pārvaldes risinājumiem. Piemēram, pašlaik iespēja komersantiem reglamentēt kapitāldaļu atsavināšanas un apgrūtināšanas procedūru tā, lai tā būtu saistoša trešajām personām, var būt diezgan apgrūtināta, jo ne visus noteikumus var ietvert statūtos un arī statūtu saistošais spēks attiecībā pret trešajām personām nav viennozīmīgs. Šajā regulējumā, manuprāt, ir iespējami uzlabojumi.

Turklāt šāda pieeja komercdarbības regulēšanai būtu izdevīga arī no ekonomiskās efektivitātes viedokļa, jo kurš gan cits, ja ne paši komersanti vislabāk zinās, kādi riski tos apdraud un kādi korporatīvās pārvaldības risinājumi ir visatbilstošākie viņu situācijai. Likumdevēja izstrādāts vienots regulējums visiem neņems vērā katra komersanta individuālo situāciju, tāpēc nebūs optimāls risinājums nevienam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv viesojas uzņēmumā AS Olainfarm, kur vēro medikamenta Fenkarol (paredzēts alerģijas simptomu ārstēšanai) ražošanas procesu.

Fenkarol ir viens no pārdotākajiem «Olainfarm» ražotajiem bezrecepšu medikamentiem - tā daļa kopējā pārdošanā šā gada pirmajā pusgadā veidoja 7%, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Zīmols ir reģistrēts Latvijā jau vairāk nekā 20 gadus, un ir pieejams trīs devās: 10 mg, 25 mg un 50 mg. Bez vietējā tirgus Fenkarol tiek eksportēts vēl uz 14 pasaules valstīm.

Kā liecina starptautiskās datu bāzes Pharma Zoom informācija, pirmajā pusgadā Fenkarol bijis otrais pārdotākais medikaments antihistamīnu (medikamenti alerģijas simptomu ārstēšanai) grupā Latvijā. Jāatzīmē, ka arī Baltkrievijā Fenkarol ir tirgus līderis savā medikamentu grupā.

Kopumā AS Olainfarm koncerna realizācija 1.pusgadā ir sasniegusi 61,8 miljonus eiro, kas ir par 1% mazāk nekā šajā periodā pērn. Savukārt tīrā peļņa ir sasniegusi 5,78 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 1% attiecībā pret 2017.gada pirmo pusgadu. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi arī 2018. gada pirmajā pusgadā saglabājās nemainīgi, un tie bija - Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina. Uzņēmuma produkcija pirmajā pusgadā tika pārdota 50 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Labākais, uz ko Olainfarm mazākumakcionāri var cerēt - netiks veiktas radikālas izmaiņas valdē un stratēģijā

Db.lv, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas farmācijas uzņēmumu akcijas pēdējā pusgada laikā ir pieaugušas vērtībā, tāpēc šobrīd pēc kritiena Olainfarm akciju salīdzinošais, uz finanšu multiplikatoriem balstītais novērtējuma līmenis ir jau vairāk nekā par 40% zemāks par vidējo nozarē, komentējot pēdējā laika notikumu ap Olainfarm ietekmi uz uzņēmuma akcijas cenu, db.lv saka Amenda Markets valdes loceklis Arturs Miezis.

Līdz ar to, var teikt, ka sava daļa ar korporatīvās pārvaldes nenoteiktību saistītā riska ir jau iecenota akcijas cenā, viņš saka. Labākais, uz ko mazākuma akcionāri šobrīd var cerēt, ir, ka netiks veiktas pēkšņas un radikālas izmaiņas uzņēmuma valdē un stratēģijā.

Tāpat, pēc viņa teiktā, mazākuma akcionāriem jācer uz to, ka uzņēmums sāks maksāt paaugstināta līmeņa dividendes, tā vietā, lai atkārtotu tādus risinājumus, kā nesen pieckāršotais padomes atalgojums. Tieši palielināta dividenžu izmaksa būtu godīgs kompromiss starp visiem akcionāriem. Uzņēmumam ir uzkrātas ap 70 miljoni eiro nesadalītas peļņas un tā konservatīvā bilance ar mazu kredītu apjomu ļauj droši samazināt pašu kapitāla īpatsvaru, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maligina meita vērsusies LZAP par Rebenoks & Vilders partneru iespējamu interešu konfliktu saistībā ar Olainfarm

LETA, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina, kurš mira pērn decembrī, meita Nika Saveļjeva vērsusies Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (LZAP), lūdzot izvērtēt advokātu biroja «Rebenoks & Vilders» partneru iespējamu interešu konfliktu «Olainfarm» mantojuma lietā, liecina aģentūra LETA rīcībā esošais iesniegums LZAP.

Iesniegumā norādīts, ka mantojuma lietā «Rebenoks & Vilders» advokāts Mārtiņš Krieķis pārstāvēja Maligina sievu Elīnu Maliginu, kura testamentu apstrīdēja tiesā, jo viņa tajā nebija pieminēta.

Savukārt šogad augustā Pāvels Rebenoks un Krieķis vērsās pie Saveļjevas māsas Irinas Maliginas piedāvājot sniegt juridisko palīdzību, noslēdzot jaunu vienošanos par juridisko palīdzību, kā arī, izmantojot Irinas Maliginas kā mantojuma aizgādnes pilnvaras, pārņemt kontroli pār «Olainfarm» grozot SIA «Olmafarm» statūtus, kā arī nomainot «Olainfarm» padomi un veicot izmaiņas tās valdes sastāva.

Iesniegumā norādīts, ka šādā rīcībā saskatāms klajš interešu konflikts. Tāpat Saveļjeva iesniegumā norādījusi, ka pēc tam, kad Irinas Maliginas intereses sāka pārstāvēt «Rebenoks & Vilders» sākās darbības, ko viņa vērtē kā reiderismu. Saveļjeva piebilda, ka vērsusies Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) saistībā ar minētajiem notikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reiderisms var būt izteikti kriminogēns – saistīts ar dokumentu viltošanu, draudu izteikšanu vai pat fizisku ietekmēšanu, kā arī realizēts darbībās, kas tieši nesaistās ar kriminālo atbildību.

Piemēram, dienesta stāvokļa izmantošana informācijas ieguvei, tendenciozas manipulācijas publiskajā telpā vai pat apzināta bezdarbība un laika vilcināšana savu mērķu sasniegšanai – šādi reideru darbības raksturo FinLaw Consulting valdes priekšsēdētājs Jānis Joksts, kurš Rīgas Stradiņa universitātē strādā pie doktora disertācijas tieši par reiderismu. «Reiderisma mērķi mēdz būt dažādi – sākot no aktīvu pārņemšanas un beidzot ar konkurentu novārdzināšanu, lai iegūtu monopolstāvokli tirgū,» norāda J. Joksts.

Noziegumu simbioze

Reiderisms kā tiesisks jēdziens Latvijā nepastāv, tādēļ arī nav viennozīmīgas interpretācijas – kas tas ir par noziegumu. Jebkurā gadījumā reiderisms nav salīdzināms ar skaidri identificējamiem pārkāpumiem, kā, piemēram, narkotiku tirdzniecību, zādzību vai miesas bojājumu nodarīšanu. «Reiderismam piemīt mainīgs un gandrīz katrā gadījumā atšķirīgs, individuāls raksturs, kuru ietekmē mērķa statuss, dažādi subjektīvie apstākļi, kā arī normatīvo aktu regulējums,» skaidro J. Joksts, uzsverot, ka reiderisma realizācijas mehānismi var būt visdažādākie, tomēr mērķis vienmēr ir viens un tas pats – kontrole pār izvēlēto uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās nesaskaņas AS Olainfarm šobrīd saistītas ar akciju mantinieku nesaskaņām un kontrolētāji nesaredz pamatu savu kompetenču robežās iejaukties, lai arī atzīst, ka ilgstošā laika periodā šāds stāvoklis var ietekmēt uzņēmumu.

To, pēc AS Olainfarm gaidāmās akcionāru sapulces 1. aprīlī atcelšanas, Dienas Biznesam norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un birža Nasdaq Riga.

Sapulce atcelta

Dienas Bizness jau rakstījis par vairākkārtējām padomes izmaiņām AS Olainfarm, kā arī par izmaiņām SIA Olmafarm, kas ir lielākais akciju sabiedrības akciju turētājs – 42,56% un aritmētiski garantē kontroli uzņēmumā AS Olainfarm. Rakstījām arī, ka Valērija Maligina mantinieces Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina, kuru pārstāv viņas māte Signe Baldere – Sildedze, bija izteikušas neuzticību pašreizējai AS Olainfarm padomei, kurā darbojas tikai viena no mantiniecēm Irina Maligina. Akcionāru sapulce bija paredzēta 1. aprīlī, tomēr 27. martā biržas Nasdaq Riga mājaslapā parādījās paziņojums, ka akcionāru sapulce ir atsaukta. Jau iepriekš SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča, kura AS Olainfarm lielāko akciju turētāju sāka pārvaldīt ar Nikas Saveļjevas un Annas Emīlijas Maliginas atbalstu šā gada sākumā, izteica bažas, ka pašreizējās padomes mērķis ir pēc iespējas ilgāk kontrolēt uzņēmumu, tā turpinot reiderismu, proti, vadīt uzņēmumu bez tā īpašnieku vairākuma atbalsta. Tas arī šobrīd noticis – balsojums par AS Olainfarm padomi nenotiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atjaunots kriminālprocess Kurzemes finiera pārņemšanas lietā

Jānis Goldbergs, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK rezervējusi vēl 200 miljonus potenciālās vakcīnas devu pret jauno koronavīrusu

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) panākusi vienošanos ar sesto farmācijas kompāniju - "BioNTech-Pfizer" - par potenciālo vakcīnu pret jauno koronavīrusu.

EK rezervējusi vēl 200 miljonu devu potenciālās vakcīnas.

"Mūsu izredzes izstrādāt un izplatīt drošu un efektīvu vakcīnu vēl nekad nav bijušas lielākas - gan eiropiešiem šeit, gan pārējai pasaulei," sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Viņa uzsvēra, ka jauno kronavīrusu būs iespējams uzveikt tikai, sakaujot to visur pasaulē.

Brisele jau noslēgusi vienošanās ar kompānijām "Sanofi-GSK", "Johnson & Johnson", "Curevac", "Moderna" un "AstraZeneca" par potenciālās koronavīrusa vakcīnas devu nodrošināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gaujas koks ziedojis miljonu eiro Ukrainai; dāsni ziedo arī citi uzņēmumi

LETA, Db.lv, 01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Gaujas koks" ziedojis miljonu eiro Ukrainas atbalstam, informē uzņēmumā.

Uzņēmums publiskojis maksājuma uzdevumu, apliecinot, ka "Gaujas koks" pirmdien pārskaitījis miljonu eiro labdarības fondam "Ziedot.lv" Ukrainas atbalstam.

Papildināta - Jau 654 uzņēmumi ir piedāvājuši praktisku atbalstu Ukrainai 

Līdz 28. februārim kopumā 654 uzņēmumi pauduši gatavību sniegt palīdzību Ukrainai un...

"Gaujas koks" īpašnieks Vitālijs Čmihovs uzsver, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem patlaban ir jāaizmirst par personīgo komfortu un "jāceļas kājās", lai aizstāvētu tādas cilvēciskās vērtības kā taisnīgums, sirdsapziņa, labestība un humānisms.

Vienlaikus Čmihovs norāda, ka uzņēmums īrēs dzīvokļus un viesu mājas Ukrainas bēgļu izmitināšanai un uzturēšanai.

"Protams, tas var ietekmēt uzņēmumu attīstību, bet šodien daudz svarīgāk ir uzveikt ļauno ar labo - darbiem, attieksmi un rīcību," pauž uzņēmuma vadītājs.

Kompānija "Gaujas koks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 558 044 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Čmihovs.

Ziedojumus Ukrainai veikuši arī citi uzņēmumi.

AS "SAF Tehnika" informē, ka uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumu veikt ziedojumu 100 000 eiro apmērā Ukrainas armijas atbalstam.

Pensiju pārvaldītājs INDEXO atbalsta Ukrainas cilvēkus, ziedojot 10 000 eiro Ziedot.lv platformā izveidotajā iniciatīvā, kā arī turpinās neieguldīt ar Krieviju saistītos finanšu instrumentos. Tāpat INDEXO sekos līdzi Latvijas valsts institūciju, sabiedrības un starptautisko palīdzības dienestu aicinājumiem pēc palīdzības, lai skatītos, kādu vēl praktisku palīdzību INDEXO varētu sniegt.

Solidarizējoties ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem, Baltijas valstīs lielākais būvniecības, remonta un sadzīves preču veikalu tīkls “Kesko Senukai” ziedojis 100 tūkstošus eiro atbalstam Ukrainas Sarkanajam Krustam.

Uzņēmums pārtrauc reklāmas pārraidīšanu Krievijas mediju kanālos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī apturējis Krievijas izcelsmes preču iepirkumus. “Mēs solidarizējamies ar Ukrainas tautu un ukraiņiem, izrādot cieņu un atbalstu šajā situācijā," sacīja “Kesko Senukai” pārstāvis.

EY (agrāk Ernst & Young) Baltijas organizācijas Ukrainas atbalstam ziedos 100 000 eiro Sarkanajam Krustam, kas tiks izmantoti humānajai palīdzībai, pirmajai psihosociālajai aprūpei un pirmajai palīdzībai. EY Baltijas valstīs arī nodrošinās pajumti un darba vietas Ukrainas kolēģiem un viņu ģimenēm.

AS DelfinGroup ziedos 100 000 eiro Ukrainas atbalstam un aicina arī citus uzņēmumus aktīvi atbalstīt karā cietušos. Uzņēmums naudu ziedos divām Ukrainas atbalsta iniciatīvām: 70 000 eiro tiks ziedoti tehnoloģiju uzņēmumu uzsāktās kustības Uzņēmēji mieram ietvaros, bet 30 000 eiro Ziedot.lv iniciatīvai Ukrainas cilvēkiem.

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” uzņēmēju sāktās iniciatīvas “Uzņēmēji mieram” ietvaros Ukrainai ziedojusi 100 000 eiro šobrīd tik nepieciešamo lietu – kara aptieciņu, specializētas sausās pārtikas un degvielas – iegādei, kas tiek veikta sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Rīgā. Tāpat uzņēmumu grupa plāno īstenot virkni citu atbalsta aktivitāšu Ukrainas iedzīvotāju atbalstam un turpināt finansiālu atbalstu.

Papildus vienreizējam ziedojumam Ukrainas atbalstam “Eco Baltia” grupa izstrādā aktivitāšu plānu ilgtermiņa atbalsta sniegšanai ukraiņu tautai. Šobrīd pieņemts lēmums, ka grupas uzņēmumi vismaz nākamos trīs mēnešus ziedos 50 000 eiro ik mēnesi, lai piedalītos kopīgos centienos palīdzēt ukraiņu tautai šajā grūtajā brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā konstatēts viens saslimšanas gadījums ar Covid-19 Dienvidāfrikas paveidu, šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa domām tas ir ļoti bīstams, jo pret šo paveidu arī Covid-19 vakcīnas var būt mazāk iedarbīgas, tāpēc tā izplatība pēc iespējas ir jāierobežo, lai gan saslimstība ar Covid-19 Latvijā lēnām samazinās, tomēr jāuzmanās no ievestajiem jaunajiem paveidiem.

Ministrs sīkāk nekomentēja faktu par konstatēto gadījumu, bet piebilda, ka eksperti gatavo detalizētu scenāriju, kā rīkoties, ja saslimstība ar lipīgo Covid-19 paveidu palielināsies.

Jau ziņots, ka Latvijā janvāra beigās tika atrasti Covid-19 jaunā Lielbritānijas paveida gadījumi, bet 15.martā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra laboratorijā atklāts Covid-19 slimību izraisošā vīrusa Ugandas jeb A.23.1 paveids, kas lokāli izplatījies Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

24. februārī, izrādot atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresoru, Latvijas ostas savas bākas izgaismos Ukrainas karoga krāsās.

Reizē ar šo atbalstu tiek izrādīta solidaritāte arī Ukrainas Valsts hidrogrāfijas dienestam, kas Krievijas plaša mēroga militārās agresijas laikā darījis visu iespējamo, lai turpinātu savu darbību, rādot kuģiem pareizo ceļu un gādājot, lai brauciens būtu drošs.

Gar Latvijas piekrasti ir izvietotas 19 bākas, un izgaismotas tiks visas tās, kurām tehniski paredzēta šāda iespēja: Liepājas, Ovīšu, Mērsraga, Daugavgrīvas bāka un bākas tornis pie pārvaldes ēkas Rīgā. Rīgas brīvosta izgaismojumu saglabās arī brīvdienās.

“Ir pagājis gads kopš Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā. Krievijas nežēlība ir prātam neaptverama, un mūsu uzdevums ir visos veidos sniegt atbalstu Ukrainai līdz pilnīgai tās uzvarai pār šo teroristisko valsti. Ukraina pasaules līmenī ir kļuvusi par simbolu gaismai, kas cīnās ar tumsu. Lai bākas jūrā, kas izgaismotas Ukrainas karoga krāsās, palīdz uzveikt tumsu un rāda ukraiņu tautai ceļu uz uzvaru pār ienaidnieku!” simbolisko atbalstu iezīmē satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mono izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanu

LETA, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru kompānija SIA "Mono", kuras līdzīpašniekam Mihailam Uļmanam tiesa maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā piemērojusi apcietinājumu, izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

"Mono" pārstāvji min, ka apgalvojumu par Uļmana iespējamo iesaisti Mārtiņa Bunkus slepkavībā mērķis ir "Mono" biznesa mērķtiecīga graušana vai pretlikumīga pārņemšana.

"Diemžēl tiek ignorēta Uļmana nevainīguma prezumpcija un aizturētājam nav iespējas sevi aizstāvēt, jo likums liedz publiski komentēt izmeklēšanas gaitu. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos bez mazākās kritikas tiek tiražēti atsevišķu negodprātīgu valsts amatpersonu nopludināti informācijas fragmenti un pārsvarā tiek atspoguļoti tikai vienpusēji viedokļi," teikts "Mono" paziņojumā medijiem, norādot uz iespējamu reiderismu, kura mērķis ir pārņemt "Mono" biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meitas Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina saņēmušas mantojuma apliecības, tādējādi mantojums ir oficiāli sadalīts, aģentūrai LETA sacīja «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

Rebenoks atzīmēja, ka juridiski mantojums ir sadalīts - visas meitas ir izņēmušas mantojuma apliecības. «Faktiski mantinieces tagad ir kopīpašnieces - katra māja pieder trijiem, katra akcija pieder trijiem. Respektīvi, viss pašlaik ir kopīpašums. Tādēļ tagad trijiem mantiniekiem ir jāparaksta vienošanās par mantojuma sadali,» skaidroja Rebenoks.

Jautāts, vai uzņēmumā tagad ir jāgaida, kad šīs trīs mantinieces vienosies, Rebenoks norādīja, ka «Olainfarm» nekas nav jāgaida. Viņš atzīmēja, ka uzņēmums ir rīcībspējīgs un tā vadība ir rīcībspējīga.

Savukārt, runājot par Irinas Maliginas lomu kopējā mantojuma aizgādniecībā, Rebenoks skaidroja, ka viņas aizgādņa funkcija ir beigusi eksistēt, jo «mantinieces mantojuma apliecības ir izņēmušas. Tagad katrs mantinieks var rīkoties patstāvīgi», taču tas neizslēdz nepieciešamību pēc kopīgiem lēmumiem, kas nākotnē attieksies uz uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baldere-Sildedze un Saveļjeva pieprasa sasaukt Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulci

LETA, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze un Maligina meita Nika Saveļjeva pieprasījušas sasaukt Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulci.

Sapulci nolemts sasaukt, pamatojot to ar vēlmi «novērst trešo personu negodprātīga tiesību izlietojuma rezultāta radītās sekas, kas izpaužoties kā akcionāra tiesību piedalīties uzņēmuma pārvaldē prettiesiska ierobežošana un zaudējumu nodarīšana Olainfarm», liecina Balderes-Sildedzes un Saveļjevas pieprasījums Olainfarm valdei un padomei.

Akcionāru ārkārtas sapulces darba kārtībā prasīts iekļaut arī lemšanu par prasības celšanu pret pašreizējo «Olainfarm» padomes priekšsēdētāju Pāvelu Rebenoku, viņa vietnieci, vēl vienu Maligina mantinieci, vecāko meitu Irinu Maliginu, padomes locekli Mārtiņu Krieķi, valdes priekšsēdētaju Oļegu Gregorjevu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olainfarm mantinieču strīdi no sociālo tīklu un mediju sāgas ir jāpārdēvē par fabulu, jo 1. novembra Olainfarm akcionāru sapulcē, atbilstoši Zemgales rajona tiesas tiesneses Mairas Griķes starplēmumam, mantinieču strīdā pie balsošanas netiek uzņēmuma lielākais akcionārs Olmafarm.

Atturoties no dzejas formas, fabula ir vienkāršāk stāstāma, nekā tie juridiski ideālie stāsti, kurus izplata strīdnieku algoti pārstāvji.

Tātad, kādam tēvam bija trīs meitas un liels uzņēmums Olainfarm. Tēvs nomira, un uzņēmums palika meitām. Divas bija pilngadīgas, bet viena – nepilngadīga, un viņas tiesības pārstāvēt uzticēja mammai. Kad meita kļūs pilngadīga, tad mammai nekas nepienāksies, izņemot to, ko viņa paspējusi nopelnīt, esot laba mamma, un tā viņa strīdas mazās māsas vietā, cik spēka.

Tēvs bija paredzējis, ka meitas varētu strīdēties, un savas Olainfarm daļas bija sadalījis. Vienu daļu – 42,56% no Olainfarm akcijām – viņš turēja īpašā uzņēmumā Olmafarm, bet otra daļa bija tieši lielajā uzņēmumā Olainfarm – 24% akciju. Meitām pieklājās pa trešdaļai no visa, katrā no uzņēmumiem. Tā kā meitenes strīdējās, vispirms tika mainīta Olmafarm valde, un tālāk jau tika pieprasīta Olainfarm padomes maiņa. Kā tas atgadījies, kā ne, meitenes strīdā mainās vietām un sāk visu no sākuma. Meitu strīdos ir trīs iespējamās kombinācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Dalībnieku «šķiršanās» ar tiesas lēmumu

Māris Ķirsons, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA dalībnieku «šķiršanās» sāk iezīmēties jauna, bet likumīga, līdz galam neatklāta Komerclikumā paredzēta iespēja.

Tas ir dalībnieka lojalitātes pārkāpums, nodarot būtisku kaitējumu sabiedrības reputācijai. Pastāv gan risks, ka šo procesu kādu brīdi «pavadīs» ziņas par reiderismu.

Lai arī Komerclikumā jau kopš tā pieņemšanas brīža ir norma par SIA dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, pamatojoties uz tās prasību, tomēr salīdzinoši maz ir dzirdēts par šāda veida prasībām, kuras tiesa būtu apmierinājusi. Skaidrojums šādai situācijai varētu būt tas, ka dalībnieka izslēgšanas prasības ierobežo Satversmē paredzētās tiesības uz īpašumu un pastāvēja uzskats, ka jābūt nodarītam būtiskam kaitējumam, kas ir izsakāms naudas izteiksmē. Lai arī konkrēto kopējo šādu lietu skaits nav zināms, tomēr ZAB Primus partneris Mārtiņš Mežinskis atzīst, ka viņš piedalījies vairākās šādās tiesvedībās, kurās tiek lūgta dalībnieka izslēgšana no sabiedrības. «Situācija ir mainījusies pēc tam, kad Augstākā tiesa plašāk skaidrojusi Komerclikuma 195. panta saturu. Līdz šim pastāvēja uzskats, ka kaitējumam ir jābūt izsakāmam naudas izteiksmē, bet pēdējos man zināmajos Augstākās tiesas spriedumos tiesa ir skaidrojusi, ka tas var izpausties arī kā būtisks kaitējums sabiedrības reputācijai,» secina M. Mežinskis. Viņaprāt, perspektīvā šādu tiesvedību varētu kļūt vairāk. Pēc SIA Lursoft datiem šā gada septembra sākumā juridiski «dzīvas» ir vairāk nekā 153 tūkst. SIA, bet tādu skaits, kur kādam no dalībniekiem – fiziskām personām – pieder mazāk par 50% kapitāldaļu, ir 16,43 tūkst. (10,7% no visa SIA kopējā skaita).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lūdz uzsākt kriminālprocesu saistībā ar reiderismu uzņēmumā Olainfarm

Lelde Petrāne, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze un Nika Saveļjeva ir iesniegušas iesniegumus tiesībsargājošajām institūcijām ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu saistībā ar reiderismu uzņēmumā Olainfarm, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu.

Par to liecina ceturtdien izplatīts paziņojums.

Nika Saveļjeva un Signes Balderes-Sildzedzes meita Anna Emīlija Maligina ir 2017. gada decembrī mirušā Valērija Maligina mantinieces, kam katrai pieder viena trešā daļa no kopējā mantojuma, tostarp akcijas a/s Olainfarm.

Iesniegumos izteikts aicinājums aizsargāt uzņēmuma, akcionāru un mantinieču intereses, jo pēdējo dienu notikumi akciju sabiedrībā Olainfarm liecinot par ļaunprātīgu un negodprātīgu kontroles pārņemšanu pār šo uzņēmumu. «Prettiesiskā ceļā a/s Olainfarm vadībā ir nonākušas personas ar apšaubāmu reputāciju un kriminālu sodāmību Latvijā, kuri neslēpj savas iespējas ar koruptīvām metodēm ietekmēt tiesas un izmeklēšanas institūcijas. Ir pamats uzskatīt, ka uzņēmuma kontroles pārņemšanas mērķis ir tā aktīvu izvešana un uzņēmuma atsavināšana kādai trešajai ieinteresētai pusei par cenu, kas ir ievērojami zemāka par tirgus cenu,» uzsvērts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Paliek bez telpām, aizdomas par reiderismu

Sandra Dieziņa, 06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siernīcai SIA Soira maijā bijis jāpamet ražošanas telpas, kur uzņēmums paspējis nostrādāt vien astoņus mēnešus, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunais ēkas īpašnieks SIA Gaujas8 strauji palielinājis nomas maksu – atsevišķās telpās pat 2,5 reizes un brīdinājis par komunālo pakalpojumu slēgšanu, ja uzņēmums nenoslēgs jaunu līgumu. Pieprasīts arī drošības depozīts 1240,80 eiro bez PVN, ko solīts atdot pēc telpu atstāšanas.

Soira līdzšinējās telpās atradusies vien astoņus mēnešus. Pirms ienākšanas Ādažos, Gaujas ielā 8 gandrīz gadu paši telpas remontējuši, ieguldot pašu līdzekļus – ap 10 – 12 tūkstošiem eiro.

Nomas līgumu ar telpu īpašnieku SIA Ādažu kukulītis Soiras saimniece Inga Āriņa - Vilne bija noslēgusi uz 10 gadiem. Taču šī gada martā pie viņas ieradās kāda persona, sakot, ka pārstāv ēkas jaunos īpašniekus, ar to darot zināmu, ka ēka ir pārdota un viņš ir ēkas jaunais pārvaldnieks. «Pēc tam jau viss notika ļoti strauji. Pie mums vēlreiz atnāca jauno īpašnieku pārstāvis. Runājām, ka būtu jāpārslēdz nomas līgums. Tālāk komunikācija bija tāda, ar ko līdz šim nebijām saskārušies. Iespējams, kļūda bija apstāklī, ka iepriekšējais īpašnieks atteicās reģistrēt nomas līgumu Zemesgrāmatā. Mēs piesaistījām juristu, kurš vēlreiz izlasīja nomas līgumu, atzīstot to par korektu un pareizu. Gadījumā, ja ēkas jaunajiem īpašniekiem būs citi plāni attiecībā uz ēku, tad nav nekādas varas, kas varētu piespiest mūs šeit paturēt, taču tam jānotiek civilizētā veidā. Ja līgums nav reģistrēts Zemesgrāmatā, tas arī nenozīmē, ka ar nomniekiem var izrīkoties, kā patīk,» uzskata Soiras īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Komentāri

Pievienot komentāru