Viedokļi

Viedoklis: Nevis draudam, bet norādām uz riskiem

Ivars Ščerbickis, Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs, 06.11.2015

Jaunākais izdevums

Jāsaka, ka nesenie izteikumi, ka Latvijas Gāze «nodarbojas ar šantāžu un draudiem» mūsu uzņēmumā neatstāja vienaldzīgos. Tāpēc nolēmu, ka man, kā nozares profesionālim, ir lietderīgi darīt zināmu sabiedrībai savu viedokli.

Mūsu uzņēmuma (AS Latvijas Gāze ekspluatācijas iecirkņa Inčukalna pazemes gāzes krātuve) darbinieku uzdevums ikdienā nav piedalīties diskusijās, bet nodrošināt dabasgāzes krātuves darbību un caur to Latvijas gāzapgādes sistēmas darbu, kura savukārt palīdz nodrošināt reālu mūsu valsts enerģētisko drošību, kas ir nepārtraukta valsts iedzīvotāju un uzņēmumu apgāde ar kurināmo, siltumu un gaismu. Jo tieši iesūknētie dabasgāzes krātuvē gāzes apjomi ir pamats mūsu valsts enerģētiskajai neatkarībai, kad tas ir visvairāk nepieciešams – ziemas periodā.

Ar cieņu pret ministres kundzi kā nozares pārstāvis tomēr vēlos sacīt, ka norādīt uz apdraudējumu vēl nenozīmē draudēt.

Dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesa gaitā pastāv objektīvi riska faktori, kurus redz nozares profesionāļi, bet diemžēl ignorē politiķi. Norādīt uz tiem nenozīmē iebilst pret tirgus atvēršanu.

Mēs jau divdesmit gadus zinām, ka 2017.gada 3.aprīlī beidzas uzņēmuma privatizācijas līgumi un šajā brīdī tirgus atvērsies. Tas ir fakts, ko uzņēmumā vienmēr ir uztvēruši ar visdziļāko nopietnību un rēķinājušies ar to.

Diemžēl, kad raugāmies uz Ekonomikas ministrijas sagatavoto Enerģētikas likumu, redzam, ka ne tuvu nav izvērtēti tie riska faktori, kas saistās ar tirgus atvēršanu. Nepārdomātu darbību rezultātā mēs varam zaudēt tās stratēģiskās priekšrocības, kuras mūsu valstij dod viena no galvenajām Latvijas dabas bagātībām - Inčukalna pazemes gāzes krātuve.

Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir vienīgā šāda krātuve Baltijas valstīs un tā nodrošina reģionālās gāzapgādes stabilitāti. Vasaras sezonā, kad dabasgāzes patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā laikā, dabasgāze tiek iesūknēta krātuvē, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Krievijas ziemeļrietumu reģionā un mazākos apjomos arī Lietuvā. Pateicoties krātuvei, dabasgāzes piegāžu stabilitāte Latvijas klientiem nav atkarīga no pieprasījuma citās valstīs.

Inčukalna gāzes krātuve pilnībā nosedz Latvijas patēriņu apkures sezonā jeb laikā, kad dabasgāze mums ir vajadzīga visvairāk. Līdzvērtīga situācija ir tikai un vienīgi tādās valstīs, kurās ir pašiem savas gāzes atradnes. Mēs varam justies ļoti droši, jo ziemā mums nav ārējo piegāžu - un tā ir reāla valsts enerģētiskā drošība.

Tomēr, lai Latvija varētu izmantot gāzes krātuves priekšrocības, vasarās tajā ir jāiesūknē dabasgāze. Šāda nepieciešamība nav biznesa, bet gan tehnisks apsvērums. Reģionā izbūvētā gāzapgādes sistēma jau sākotnēji ir veidota tā, ka Latvijā - Inčukalna pazemes gāze krātuvē - tiek veidoti uzkrājumi, kuri vēlāk tiek izmantoti ne tikai Latvijas patēriņam, bet arī faktiski visam Igaunijas patēriņam un Krievijas ziemeļrietumu reģiona apgādei ar dabasgāzi ziemā. Krievijas starpsavienojums apkures sezonā darbojas pretējā virzienā - mēs piegādājam gāzi viņiem. Starpsavienojums ar Igauniju iet vienā virzienā, no Igaunijas nav tehniski iespējams saņemt dabasgāzi ne apkures sezonā, ne citā laikā.

Vienīgā alternatīva ir Lietuvas starpsavienojums ar Latviju, kura jauda ir 6 miljoni kubikmetru gāzes dienā, kamēr Baltijas valstu kopējais patēriņš ziemā ir 25-35 miljoni dienā. Lietuvas starpsavienojuma jauda ir tikai puse no Latvijai ziemā nepieciešamā gāzes daudzuma. Ja Inčukalna pazemes gāzes krātuvē nebūtu gāzes, šis Lietuvas starpsavienojums tātad varētu nodrošināt tikai pusi no mūsu valstij nepieciešamā daudzuma. Jāņem vērā arī tas, ka daļa no Lietuvas jaudas jau tagad tiek izmantota Igaunijas vajadzībām un reāli mēs varam rēķināties tikai ar kādu trešdaļu jaudas. Domāju, ka jebkuram ir saprotams, ka šāda situācija nozīmētu atgriešanos pie «Godmaņa krāsniņām» vai ko ļaunāku, bet realitātē Latvijas gāzapgāde, neskatoties uz politiķu runāšanu par draudiem, nekad nav bijusi pārtraukta. Latvijas enerģētiskā drošība turpretī tik tiešām var tikt reāli apdraudēta, ja Inčukalna pazemes gāzes krātuve nepārdomāta tirgus regulējuma rezultātā paliek tukša, jo tirgotāji un pircēji var neveidot dabasgāzes krājumus ziemas mēnešiem.

Šobrīd Latvijas Gāzei ir pienākums nodrošināt Latviju ar dabasgāzi. To nosaka gan Enerģētikas likums, gan izsniegtā dabasgāzes tirdzniecības licence, gan Sabiedriskā pakalpojuma regulatora likums.

Latvijas Gāze ir sakārtojusi visu sistēmu tā, ka mēs spējam pa vasaru piesūknēt Inčukalnā dabasgāzi un ziemā nodrošināt visu valsts patēriņu.

Tas ir panākts arī pateicoties tam, ka Latvijas gāze par Krievijas uzņēmuma Gazprom piegādāto dabasgāzi norēķinās pēcapmaksā. Starp citu, Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurai ir dota šāda iespēja. Atveroties dabasgāzes tirgum šādas iespējas, visticamāk, vairs nebūs.

Respektīvi, katram tirgotājam vai pircējam pašam būs jādomā par savu krājumu veidošanu. Tāpēc pamatots ir jautājums - cik no šiem tirgū no jauna ienākušajiem tirgotājiem būs spējīgi uzņemties desmitus un simtus miljonu eiro lielas saistības, lai veidotu un uzglabātu dabasgāzes krājumus?

Krātuves pakalpojumi ir papildus izmaksas. Vai pircēji un tirgotāji vispār būs motivēti un spējīgi izmantot krātuves pakalpojumus, ja tās ir papildus izmaksas konkurences situācijā?

Līdz ar to var izveidoties situācija, ka vasarā ir nepietiekami iesūknēti apjomi krātuvē un ziemā, uznākot lielākam salam, vienkārši nebūs dabasgāzes, ko piegādāt Latvijas patērētajam no krātuves un, kā jau iepriekš minēju, cauruļvadu starpsavienojums ar Lietuvu to arī ne tuvu nenodrošinās. Potenciālās piegādes no Lietuvas puses jebkurā gadījumā šobrīd, neveicot starpsavienojumu jaudu palielināšanu, var būt tikai papildus dabasgāzes avots, tās nevar nodrošināt sistēmas stabilitāti reģionā.

Mūsu skatījumā Enerģētikas likumā ir jāparedz pienākums noteikta lieluma patērētājiem un tirgotājiem veidot krājumus, vai arī pienākums veidot valsts pasūtījumu dabasgāzes stratēģisko rezervju veidošanai.

Mums nav jākāpj pirmajiem uz grābekļa, jo ir zināma citu valstu gāzes tirgus liberalizācijas pieredze. Arī citas valstis ir saskārušās ar tādu pašu problēmu un haosu tirgū, kas izveidojas pēc liberalizācijas, ja nav tikuši ņemti vērā visi sistēmas apdraudējumi un riski. Tāpēc, piemēram, Francijā ir noteikts diezgan augsts apgādes drošības aizsardzības līmenis un tirgotājiem ir jāveido obligātās rezerves iekšējam tirgum, paredzot 80% no krātuves jaudām aizsargātajiem iekšējā tirgus dalībniekiem. Turklāt ņemsim vērā, ka klimatiskie apstākļi Francijā ir atšķirīgi no Latvijas, kurā dabasgāzes kā energoresursa loma ziemas apstākļos ir faktiski neaizstājama.

Diemžēl es neesmu sastapis Ekonomikas ministrijas vai kādas citas valsts pārvaldes iestādes liberalizācijas procesa ekonomiskos, tehniskos izvērtējumus. Domāju, ka jebkuram ir skaidrs - ja nav veikta procesa analīze mēs nevaram būt pārliecināti, ka likumā piedāvātais risinājums ir tiešām sabiedrībai un nozarei izdevīgākais. Tāpat neesmu sastapis liberalizācijas gaitas grafiku, kur pa soļiem būtu redzams un kļūtu saprotams, kā tā notiks. Iespējams, ka tas ir iemesls, kāpēc tik saasināti tiek uztverti nozares profesionāļu norādījumi uz objektīviem riskiem, kas var izveidoties sasteigta un pārspīlēti politizēta procesa rezultātā.

Tā, piemēram, vēl pavisam nesen tika pieņemts jauns Būvniecības likums, kurš regulē būvniecības nozari. Minētajā regulējuma izstrādē arī tika ignorēti nozaru speciālistu viedokļi, kā rezultātā šobrīd esošā regulējuma ietvaros praktiski nav iespējams ekspluatēt un normālos apstākļos rekonstruēt krātuves un gāzesvadu sistēmas ar darba spiedienu virs 16 bar. Mūsu uzņēmuma inženieru viedoklis ir, ka likums tika pieņemts arī politizēta procesa rezultātā sasteigti un vismaz mūsu nozarē nav sasniegts izvirzītais mērķis - būvniecības kvalitātes darbu celšana un caurspīdīgums, bet gan drīzāk tieši pretēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Edgars Staune kopā ar tēvu un brāli radījuši funkcionālu sporta inventāra uzglabāšanas risinājumu – plauktu. Zīmols "Akurat Racks" atrisina problēmu, kā pārskatāmi un estētiski uzglabāt tādus sporta inventārus kā velosipēdus, slēpes, sup dēļus, sniega, sērfa, veika, kaita un skrituļdēļus.

"Akurat Racks" ideja nāk no ASV, Kalifornijas. "ASV tiek izmantots bambuss. Latvijā mums ir finieris, kas ir mūsu zaļā nafta," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta E. Staune.

""Akurat Racks" ir 100% Latvijas produkts, lai gan Eiropa un pasaule vēl mūs īsti nezina. Tāpēc uz produktiem norādām, ka ražots Eiropā, Latvijā. Ja mēs norādām, ka tikai Latvijā, tad šķiet, ka tas varētu būt arī Āfrikā. Tas ir skumīgi, jo mēs esam patrioti un vēlamies teikt, ka tas nāk no Latvijas, bet, kā rāda citu uzņēmumu pieredze, tad uzsvērt Latviju sākotnēji šādos produktos vēl nevaram," skaidro E. Staune.

Lielākais un, iespējams, ļoti ambiciozs uzņēmuma sapnis ir četru gadu laikā tikt Eiropas tirgū, nostabilizēties kā vienam no TOP funkcionālo plauktu ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Konkurences padome uzlikusi Rīgas satiksmei 2,1 miljona eiro sodu; RS vērsīsies tiesā

LETA, Zane Atlāce - Bistere, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome uzlikusi pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) 2,1 miljona eiro sodu par paaugstināta servisa pārvadājumu iepirkumu 2012.gadā, informēja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Viņš pavēstīja, ka Rīgas satiksme ir saņēmusi Konkurences padomes lēmumu Par pārkāpumu konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu lietā par paaugstināta servisa pārvadājumu iepirkumu 2012.gadā un uzlikto sodu Rīgas satiksmei par Konkurences padomes uzskatā neatļautu vienošanos.

RS uzskata, ka KP pieņemtais lēmums ir nepamatots, uzņēmums nepiekrīt lēmumā minētajiem argumentiem un vērsīsies tiesā, lai šo lēmumu pārsūdzētu.

RS informē, ka 2007.gadā spēkā stājās Eiropas Savienības regula, kura nosaka, ka pilsētā ir jābūt vienotam maršrutu tīklam, kura uzraudzību nodrošina pašvaldība. Rīgas dome par pārvadātāju vienotā maršrutu tīklā izraudzījās RS nosakot, ka uzņēmumam turpmāk ir jāatbild arī par paaugstināta servisa pakalpojumiem, iekļaujot vienotā maršrutu tīklā arī minibusu maršrutu tīklu. Ņemot vērā to, ka vēsturiski minibusu maršrutus Rīgā ir nodrošinājušas privātas institūcijas, 2012 – 2013.gadā notika iepirkuma procedūra par to, kas turpmāk nodrošinās paaugstināta servisa pakalpojumiem Latvijas galvaspilsētā. Iepirkuma konkursā tika izvirzītas vairākas būtiskas prasības attiecībā uz transporta līdzekļu vecumu, krāsojumu, biļešu sistēmu utt., un par tā uzvarētāju kļuva Rīgas mikroautobusu satiksme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina atbildīgo Saeimas komisiju noteikt samazinātu jeb 50% virsstundu apmaksu visās nozarēs, nevis tikai tajās, kas būs noslēgušas ģenerālvienošanos, kā arī ņemt vērā tiesībsarga norādi uz Satversmes tiesas riskiem, apstiprinot šādu iespēju tikai vienā jeb būvniecības jomā, kas jau uzsākusi darbu pie ģenerālvienošanās.

Biedrība jau vairākkārt norādījusi, ka pašreiz Latvijā virsstundas saviem darbiniekiem uzrāda ļoti neliels skaits komersantu, tādējādi darbinieki tiek nostādīti situācijā, kad vai nu visi darbi jāpaveic darba laikā vai arī par papildu paveikto netiek samaksāts vispār. Lai nāktu pretī kā uzņēmējiem, tā arī strādājošajiem, LTRK aicina līdzīgi kā citās valstīs noteikt 50% piemaksu par virsstundām.

Savukārt Tiesībsarga birojs, izvērtējot pašreiz iesniegtos grozījumus Darba likumā Saeimas Sociālo lietu komisijai, norādījis, ka likuma anotācija ir neskaidra, kā arī pastāv risks, ka likumprojektā ietvertā tiesību norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmei par vienlīdzības principu, nosakot zemāku virsstundu apmaksu tādās nozarēs, kur noslēgta ģenerālvienošanās, paredzot «būtiski» augstāku minimālo algu. Šajā dokumentā arī norādīts, ka nav skaidrs, kurš vērtēs, vai minimālais atalgojums ir «būtiski» lielāks un kurš vispār spēs šādu viedokli sniegt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Informācijas komunikāciju tehnoloģijas – gan iespējas, gan riski

Guntars Gūte, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas bizness nav iedomājams bez informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanas ikdienā. Faktiski var jau uzskatīt – ja tu neizmanto modernās komunikācijas, tu jau esi nolēmis sevi atpalicībai un stagnācijai

Taču IT nav tikai ērtības, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību mainījušās arī drošības prasības pasaulē – šodien daudz vairāk jābaidās nevis no zagļa reālajā dzīvē, bet gan virtuālajā. Diemžēl daudzi to vēl neapzinās. Un tomēr – ja ievērojam pašas elementārākās drošības prasības, tad IT sniegto iespēju daudzums kļūst faktiski neierobežots – gan darba iespējas, gan dažādi pakalpojumi, gan arī biznesa ikdienas procesu paātrināšanā un vienkāršošanā.

«Drošības tēma ir tikpat veca kā internets. Taču tas, kas šodien par šo tēmu liek domāt daudz vairāk kā vēl pat pirms tikai dažiem gadiem, ir fakts, ka pēdējos gados tehnoloģijas attīstās īpaši strauji. Radītas daudzas un dažādas aplikācijas, būtiski attīstījušās arī mobilās aplikācijas. Ja agrāk mazajiem uzņēmējiem IT pārsvarā saistījās galvenokārt ar e-pastu un mājas lapu uzturēšanu, tad tagad IT iespējas ir augušas desmitkārtīgi. Turklāt tas šodien sniedz ne tikai iespējas, bet rada arī daudz lielākus drošības riskus,» skaidro informācijas tehnoloģiju uzņēmuma DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) nolēmusi izbeigt līgumu ar uzņēmumu Rīgas satiksme (RS) par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu, informē CFLA pārstāve Daiga Reihmane.

Paziņojums par lēmumu 2.maijā nosūtīts RS.

CFLA ir izvērtējusi RS iesniegto informāciju un skaidrojumus, projekta aktualizēto rīcības plānu par projekta ieviešanas riskiem, CFLA rīcībā esošos auditorfirmas SIA «Ernst & Young Baltic» ziņojumus, kā arī citu pieejamo informāciju par RS darbību. Balstoties uz šo analīzi, CFLA pieņēmusi lēmumu vienpusēji izbeigt līgumu.

«Pamatojumā savam lēmumam norādām uz nepieļaujami augstajiem riskiem, kas faktiski izslēdz iespēju realizēt projektu atbilstoši plānam un projekta izdevumus deklarēt Eiropas Komisijai (EK). Pašreiz jau vairs nav iespējams nodrošināt visu projektā paredzēto darbību veikšanu – saskaņojumus, iepirkumus, būvdarbus, tramvaju iegādi utt., lai iekļautos paredzētajā termiņā un sasniegtu plānotos rezultātus. Turklāt uzņēmums joprojām cīnās ar problēmām darbības organizēšanā un projekta pārvaldībā, kā arī joprojām pastāv aizdomas par iespējamu krāpniecību iepirkumos. Atgādinu, ka pret krāpšanu un korupciju fondu projektos ir «nulles tolerance». Rezumējot - viss apstākļu kopums pašreiz skaidri rāda, ka ES fondu rāmjos projekts nevar tikt īstenots,» skaidro CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Moneyval nosaka Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu cīņai pret naudas atmazgāšanu jomā

LETA, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam «Moneyval» noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.

«Moneyval» ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

«Moneyval» Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

«Latvijai būtu jāturpina uzlabot jaunpieņemtie pasākumi (..), lai nodrošinātu, ka varasiestādes iegūst attiecīgo informāciju par patiesā labuma guvējiem (..) visā juridiskās personas pastāvēšanas laikā,» norāda «Moneyval».

Ziņojumā teikts, ka jāattīsta kontroles sistēmas, kas spēj konstatēt potenciālas masu iznīcināšanas ieroču izplatības finansēšanas aktivitātes, ņemot vērā Latvijas trūkumus šajā jomā. Vienlaikus jāpalielina uzraudzības iestāžu resursi, kā arī jāpiešķir prioritāte šīs sfēras uzraudzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nepārkalt zelta spārnus ikgadējā budžetā

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu aiziešana no ES Latvijā vairāk aktualizē vietējās nekā starptautiskās problēmas; pasaulei Latvija ir interesanta reģionāli

Var tikai uzslavēt par ārlietām un aizsardzību atbildīgās komisijas no Baltijas parlamentiem, kas Brexit dienā jeb tad, kad Lielbritānija trešdien oficiāli paziņoja par izstāšanos no ES, Londonā atradās kopīgā vizītē. Kopīgā – tas ir pareizi darīts! To mums no sākta gala ir mācījuši arī amerikāņi, augstākajā līmeni tiekoties ar baltiešiem, - nekā citādi, tikai kopā.

Tajā visā, protams, fundamentāla loma bija un ir stratēģiskajai drošībai – draudam, ne vērtībai, pātagai, ne burkānam. Arī kopīgais brauciens uz Brexit pasākumu acīmredzot ir šādi motivēts, jo tajā uzsvars ir uz britu turpmāku līdzdalību šeit reģionālajā drošībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - AS Dzintars noliedz parādu LG un sola vērsties tiesā; Kalvītis neizpratnē

Kārlis Vasulis, speciāli Db.lv, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs DB norāda, ka uzņēmumam nav parāda AS Latvijas Gāze (LG): «Viņi ne ar vienu nerēķinās. Viņi tā arī uzrakstīja mums – ja nesamaksāsiet, tad mēs jūs atslēgsim. Es neko nepārspīlēju. Tas ir unikāli. Nav arī nevienas organizācijas, kas viņu rīcību spētu izkontrolēt, situāciju komentē Dzintars vadītājs.

«Otrdien mēģināsim vēlreiz runāt ar Latvijas Gāzi. Mēs šobrīd viņiem draudam ar tiesu, rakstīsim pretenzijas. Ja viņi mums radīs zaudējumus, tad mēs caur tiesu piedzīsim no viņiem visus zaudējumus, » sacīja I.Gerčikovs, piebilstot, ka uzņēmuma ieskatā visi parādi ir nomaksāti.

Viņaprāt, radusies situācija ir pilnīgi neloģiska un LG rīcībā ir saskatāmas reiderisma pazīmes.

AS Latvijas Gāze vadītājs Aigars Kalvītis sarunā ar DB noraidīja AS Dzintars vadītāja pausto kritiku. «Viņi mums ir parādā, tur nav nekādu šaubu. Tas viss ir grāmatvediski fiksēts. Es nesaprotu vispār, ko nozīmē šādi apgalvojumi. Dzintars šo parādu ir atzinis. Regulāri katrā valdes sēdē sekojam līdzi, kā AS Dzintars parāda situācija mainās. Viņi nekad nav teikuši, ka iebilst pret uzliktajām kavējuma maksām,» norāda A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK sadarbībā ar ASV tiesībsargājošajām iestādēm atklāj trūkumus vēl divās bankās

Dienas Bizness, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperta viedoklis: Aizdomīgie darījumi nodokļu jomā zem lupas

Tatjana Trenko, Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta direktores vietniece, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15. septembrī valdība atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Likumprojekti paredz pilnveidot informācijas apmaiņas mehānismu starp finanšu iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.

Ir norisinājušās sarunas ar lielākajām kredītiestādēm, kuras apkalpo Latvijas Republikas rezidentus: SEB banku, Swedbank, DNB Nord un Citadeli. Minētās kredītiestādes pauda izpratni par to, ka šī informācija būtu nepieciešama VID, un saskatīja lietderības aspektus šādas informācijas aprites sistēmas izveidošanai. Vienlaikus minēto kredītiestāžu pārstāvji uzsvēra, ka šīs sistēmas iestrāde ir iespējama tikai, ja pastāv nepārvarami tiesiskie šķēršļi informācijas saņemšanai tieši no Kontroles dienesta.

Tika pieņemts lēmums normatīvajā aktā noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tieši sniegt ieņēmumu dienestam informāciju tādā pašā apjomā, kādu saņem Kontroles dienests, bet attiecībā uz nodokļu riskiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbildību par izpostīto finanšu sektoru neuzņemas

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš iepriekšējā Moneyval ziņojuma 2016. gadā situācija Latvijas finanšu jomā ir pasliktinājusies, taču neviena institūcija vai amatpersonas atbildību par izpostīto finanšu sektoru neuzņemas.

Šīs kļūdas Latvijai ir pārāk dārgi maksājušas, uzsver eksperti, prognozējot, ka ne visas bankas izdzīvos.

Pagājušās nedēļas beigās, kā jau iepriekš tika prognozēts, Latvija saņēma īpaši negatīvu Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējuma Moneyval ziņojumu par Latvijas paveikto pēdējo gadu laikā šajā jomā. Moneyval vērsta uzmanība uz vairākiem būtiskiem riskiem. Piemēram, teikts, ka Latvijai politikas un koordinācijas jomā ir nevienmērīga un neadekvāta izpratne par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem. Jāuzlabo horizontālā un vertikālā koordinācija, kā arī būtu lietderīgi uzlabot privātā sektora izpratni par riskiem un Latvijas starptautiskajām saistībām. Tāpat minēts, ka jāattīsta kontroles sistēmas, kas spēj konstatēt potenciālas masu iznīcināšanas ieroču izplatības finansēšanas aktivitātes, ņemot vērā Latvijas trūkumus šajā jomā. Vienlaikus jāpalielina uzraudzības iestāžu resursi, kā arī jāpiešķir prioritāte šīs sfēras uzraudzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Finanšu ministram lūdz skaidrot Valsts ieņēmumu dienesta darbību

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir saņemtas finanšu ministra atbildes uz deputātu jautājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta darbību (reģistrācijas nr. 57/J12 un 70/J12). Deputātu jautājumi tiek uzdoti par pārtikas mazumtirdzniecības jomu nevis par kopējo mazumtirdzniecības jomu, tāpēc sniegtās atbildes līdz pat šim brīdim ir vispārīgas un nesniedz skaidru priekšstatu par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu kontroles pasākumiem, kas tiek veikti attiecībā uz pārtikas mazumtirdzniecības jomu.

Vēl vairāk, nav saņemta atbilde par pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkliem ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, tas ir, RIMI/MAXIMA. Precīzas informācijas saņemšana par VID darbu un īstenotiem pasākumiem ir nepieciešama, lai izvairītos no koruptīviem riskiem VID atbildīgo amatpersonu darbā un spriestu par iestādes darbības efektivitāti nodokļu iekasēšanas jomā.

Bez tam, VID nav sniedzis precīzas atbildes par pārtikas mazumtirdzniecības ķēžu nodokļu kontroles pasākumiem – kam un kādi ir veikti, kādi riski ir pārbaudīti, kādi pārkāpumi ir konstatēti, kādi riski ir izvērtēti.

Sakarā ar minēto, finanšu ministram Jānim Reiram lūgts atkārtoti sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem, -

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās energoefektivitātes prasības joprojām nav izpildījuši 80 lielie elektroenerģijas patērētāji, prasību termiņa pagarinājumu izmantojuši tikai 11 komersanti

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Energoefektivitātes likumā, pagarinot sākotnējā energoefektivitātes pienākuma izpildes termiņu lielajiem enerģijas patērētājiem no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 15. maijam. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka laika posmā no 25. aprīļa līdz 15. maijam prasības izpildījuši 11 uzņēmumi.

Jāmaksā tāpat

Grozījums likumā gan neatceļ sākotnējo pienākumu izpildes un nodevas maksāšanas termiņu, skaidro EM, norādot, ka arī tiem uzņēmējiem, kas pasākumus veica pagarinātajā termiņā, soda nauda būs jāmaksā, taču to varēs atgriezt. «Komersantam, kas izpildījis prasības līdz 2019. gada 15. maijam, nesamaksājot nodevu, ir tiesības pretendēt uz atbrīvojumu no šī pienākuma, savukārt pēc 2019. gada 15. jūnija komersantam ir tiesības pieteikties uz nodevas atmaksu, ja prasības īstenotas pagarinātajā termiņā. Šī atmaksas procedūra ir saistīta ar to, ka šāda termiņu atlikšana atsevišķai komersantu grupai, kas neizpildīja likumā noteiktās prasības sākotnējā termiņā, atbilst valsts atbalstam, saskaņā ar ko arī jāievēro attiecīgais regulējums,» informē ministrijā, piebilstot, ka likumā Par nodokļiem un nodevām noteikts, ka pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jauno uzņēmēju atbalstam biznesa inkubatoros būs pieejami 32,8 miljoni eiro

Dienas Bizness, 03.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta šā gada 3. maija sēdē atbalstīta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma jauno uzņēmēju darbībai reģionālajos biznesa inkubatoros un radošo industriju inkubatorā.

Programmas mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot atbalsta saņēmējus ar: uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi, telpām; konsultācijām, apmācībām un pasākumiem par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem; mentoru atbalstu; grantu līdzfinansējumu komersantu darbības izmaksām.

«Uzņēmējdarbības vides uzlabošana ir viens no valsts ekonomiskās izaugsmes sekmēšanas posmiem. Lai atbalstītu uzņēmējdarbības uzsākšanu, ņemot vērā labāko atbalsta pieredzi, jānodrošina vienlīdz kvalitatīva inkubācijas vide visos Latvijas reģionos. Šī atbalsta programma ir efektīvs veids uzņēmējdarbības uzsākšanas aktivizācijai gan Rīgā, gan – kas būtiski – arī Latvijas reģionos. Dažāda veida resursu pieejamība, tostarp arī līdzfinansējuma iespējas un sadarbības veidošana plaša spektra organizāciju un institūciju līmenī, - ir būtiskākie ieguvumi no atbalsta programmas jaunajiem uzņēmējiem,» norāda ekonomikas ministrs, ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

LTRK atbalsta 50% piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs

Monta Glumane, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta virsstundu apmaksas noteikšanu 50% apjomā par papildu nostrādātajām stundām visās tautsaimniecības nozarēs. Šāds regulējums darbojas Lietuvā un Igaunijā, tādēļ ir būtisks gan Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas celšanai, gan ēnu ekonomikas mazināšanai.

LTRK neatbalsta ierosinājumu, ka šādu iespēju var izmantot tikai tie uzņēmēji, kuri noslēguši ģenerālvienošanos jeb nozares koplīgumu.

LTRK neatbalsta šodien, 12.aprīlī, Nacionālajā Trīspusējā sadarbības padomē atbalstīto būvniecības nozares virzītoieceri, ka turpmāk 50% par virsstundām varēs maksāt tikai tie uzņēmumi, kuri būs vienojušies ar arodbiedrībām un slēgs ģenerālvienošanos. Šāda pieeja nerisinās valstī akūtas problēmas – virsstundu neuzrādīšanu, ēnu ekonomiku, aplokšņu algas un tādējādi arī sociālo nodrošināšanu. Biedrība uzskata, ka regulējums par samazinātu virsstundu apmaksu 50% apmērā jāievieš visām nozarēm neatkarīgi no ģenerālvienošanās esamības, bet noslēgtas ģenerālvienošanās gadījumā – ja nozare par to vienojas, nosakot vēl zemākā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jaungada naktī Taxify plāno celt tarifus četras līdz septiņas reizes; RD brīdina par sodiem

LETA, 27.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecgada vakarā un Jaungada naktī Taxify mobilajā platformā plānots palielināt tarifus četras līdz septiņas reizes, pārsniedzot Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktos maksimālos tarifus, noskaidroja aģentūra LETA.

Platformas pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka Taxify lietotnē Vecgada vakarā un Jaungada naktī piemēros augstākus tarifus, ņemot vērā vēsturiski augsto klientu pieprasījumu. Tarifu mērķis ir arī motivēt vadītājus, lai visiem klientiem, kuri to vēlas, būtu pieejami taksometri. Par tarifiem gan vadītāji, gan klienti būs informēti iepriekš e-pastos, kā arī katra taksometra tarifs vienmēr ir redzams Taxify lietotnē pirms taksometra izsaukšanas.

«Vecgada vakarā taksometru klientu pieprasījums ir ievērojami lielāks nekā ikdienā. Vienlaikus vadītājiem tā ir nakts, kuru viņi pavada darbā, nevis tuvinieku lokā. Tāpēc augstāks tarifs ir pamatots solis, kas ir pieņemams abām iesaistītajām pusēm. Vienlaikus mūs ļoti satrauc satrauc starp citiem taksometru vadītājiem, kuri nepaaugstina tarifus, pastāvošā prakse Jaungada naktī mudināt pasažierus vienoties par brauciena maksu neoficiāli un braukt, izslēdzot skaitītāju. Tā kā mums rūp mūsu klientu drošība un maksājumu caurspīdība, mēs šādu praksi nepieļaujam un tieši tāpēc esam noteikuši oficiālu paaugstināto tarifu lietotnē, lai reģistrēti tiktu visi braucieni,» skaidroja Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē ir laiks biznesam

Didzis Meļķis, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valstij ir komerciāli pamatots iemesls piedalīties starptautiska līmeņa fundamentālo zinātņu projektos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cita starpā Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā un eventuāli arī Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN)* dod iespēju Latvijas uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, kas prasa augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Tā akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors vadītājs un līdzīpašnieks Nikolajs Adamovičs DB komentē, ka, «ja reiz tu esi spējis kaut ko pārdot CERN, tad tas ir labs, praktisks zīmogs tava darba kvalitātei. Un tas jau ir pakāpiens tālākiem globāliem iepirkumiem.» Pēc CERN pārstāvju vizītes Latvijā (skat. DB 23.05.) Komercializācijas reaktors ir organizācijai prezentējis sešus no saviem projektiem.

CERN ir ieinteresējies arī par Primekss Group betona tehnoloģiju, kas ļauj radīt neplaisājošu un arī šķidruma un gāzu noturīgu betonu. Kompānijas vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Ošlejs DB norāda, ka šāda sadarbība nozīmēs ne vien biznesa darījumu, bet arī iespēju turpināt savu produktu pētniecību un attīstību. «Ja ar CERN palīdzību mēs saprastu, kā mūsu betons darbojas saskarsmē konkrēti ar hēlija molekulām, tad tam būtu komerciālais pielietojums ļoti daudzās sfērās,» saka J. Ošlejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Palīdz saprast nekustamā īpašuma tirgus cenu

Anda Asere, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vartus.eu vietnē internetā var ievadīt adresi un iegūt platformas prognozēto labāko un zemāko īpašuma pārdošanas un īres cenu

«Cenšamies palīdzēt cilvēkiem saprast tirgus cenu, bet ilgtermiņā plānojam izveidot kaut ko līdzīgu Zillow – veidu, kā atrast īpašumus tuvākajā apkārtnē, salīdzināt tos, noskaidrot noziedzības līmeni, skolu tuvumu un tamlīdzīgi, jo, izvēloties dzīvesvietu, vajag ne tikai labu cenu, bet arī noskaidrot, kur bērni ies skolā, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai nokļūtu darbā. Tie visi ir jautājumi, ko cenšamies izzināt,» stāsta Oskars Gavriševs, SIA Vartus līdzīpašnieks. Platforma palīdz māju īpašniekiem, iznomātājiem un īrniekiem atklāt īpašuma tirgus cenu. «Nekustamais īpašums ir vērtība, cilvēki strādā, lai īrētu vai nopirktu mājokli, ko var dalīt ar savu ģimeni. Mēs gribam nodrošināt pakalpojumu, kas ļauj pieņemt labāko lēmumu ar viņu vērtīgāko aktīvu. Mājokļa pirkums ir visdārgākais cilvēka dzīvē. Pat jaunajai paaudzei, kas labāk izvēlas īrēt, vajag informāciju, lai pieņemtu lēmumu,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO, VIDEO: SIA Mārupes Siltumnīcas izmēģina tumšo tomātu audzēšanu

Monta Glumane, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Dreibants: Aizliedzot vasaras terases, pašvaldība iznīcina mazo biznesu

Zane Atlāce - Bistere, 06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras sezonas atklāšanas priekšvakarā nepatīkamā situācijā nonākuši vairāki Vecrīgas restorānu saimnieki – gatavošanos vasaras terašu atklāšanai apturējuši pašvaldības iestāžu iebildumi un atteikums šīs ieceres saskaņot.

Latvijas Restorānu biedrība atklātā vēstulē Ekonomikas, Finanšu un Iekšlietu ministrijām, kā arī Rīgas domei atgādina, ka no biznesa viedokļa vasara restorāniem ir labākā sezona, jo šajā laikā tipisks Rīgas restorāns spēj nosegt ziemas mēnešos uzkrātos zaudējumus un nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus. Bet tikai ar nosacījumu, ka restorānam ir āra terase, kas nodrošina pašmāju apmeklētāju, bet jo īpaši tūristu pieplūdumu. Ja kādam restorānam atņem iespēju atvērt vasaras terasi, kura ir darbojusies visus iepriekšējos gadus, pēc būtības, tas nozīmē šī restorāna bankrotu, teikts vēstulē un to apstiprina arī Jēkaba kazarmās esošā 3 pavāru restorāna Tam labam būs augt līdzīpašnieks, pazīstamais šefpavārs Ēriks Dreibants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Rimšēvičam aizdomās turētā statuss vēl vienā KNAB lietvedībā esošā kriminālprocesā

LETA, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir aizdomās turētā statusā vēl vienā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietvedībā esošā kriminālprocesā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Publiski netiek atklāts, kādi Krimināllikuma panti Rimšēvičam tiek inkriminēti. Taču aģentūrai LETA ir zināms, ka lieta saistīta ar «ABLV Bank» un ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») ziņojumu.

Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds aģentūrai LETA no komentāriem par šo lietu atturējās. Arī otrs advokāts, bijušais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs nesniedza komentārus, piemēram, vai Rimšēvičam tiek pārmesta ļaunprātīga nepatiesu ziņu sniegšana ASV iestādēm saistībā ar «ABLV Bank». Tāpat komentārus nesniedza arī likvidējamās «ABLV Bank» līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» šogad martā ziņoja, ka KNAB sācis kriminālprocesu pēc «ABLV Bank» pārstāvju iesnieguma un kriminālprocess tieši vai netieši varētu būt saistīts ar FinCEN ziņojumu, kurā bija pieminēta iespējama Latvijas valsts amatpersonu kukuļošana. «ABLV Bank» vadība iepriekš kategoriski noliegusi kukuļu došanu, bet pēc ziņojuma publiskošanas tā vērsusies vairākās tiesībaizsardzības iestādēs, tostarp KNAB.

Komentāri

Pievienot komentāru