Valsts ieņēmumu dienesta iecerētie pasākumi attiecībā uz tā saucamajiem pelēkajiem autoservisiem ir nozīmīgs un ilgstoši gaidīts solis pretim ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanai valstī. Pārāk ilgi ir pievērtas acis uz automašīnu apkopes un remonta servisa nozares melnajām avīm - negodprātīgajiem uzņēmumiem, kuri ne tikai visus šos gadus kropļojuši auto tirgu un nemaksājuši nodokļus, bet arī apdraudējuši satiksmes drošību.
Vēl vairāk - ilgstošā neautorizēto servisu patvaļa un tās akceptēšana no valsts atbildīgo institūciju puses ir radījusi situāciju, ka klienti vairs neredz atšķirību starp godīgu un negodīgu uzņēmējdarbību. Tādejādi šīs pretlikumīgās darbības pamazām sabiedrības apziņā ir tikušas legalizētas un akceptētas, un tas neattiecas tikai uz auto nozari, bet Latvijas biznesa ētiku kopumā. Lieki piebilst, ka citās attīstītās Eiropas valstīs nekas tāds nebūtu iespējams, to neieļautu ne valsts institūcijas, ne pilsoniskā sabiedrība.
Mūsdienu autobūvē izmantotās tehnoloģijas kļūst arvien tehnoloģiski attīstītākas, tāpēc bez atbilstošiem profesionāli sagatavotiem darbiniekiem un atbilstošas servisa tehnikas pilnvērtīgu un galvenokārt drošu automašīnas apkopi nav iespējams veikt. Izvēloties neautorizētus servisus, klienti bieži neapzinās riskus, kas var iestāties nepareizas auto remonta tehnoloģijas pielietošanas dēļ. Praksē ir ļoti daudz piemēru, kad no šādiem pagrīdes servisiem vai nelielām garāžām pie autorizētajiem servisiem nonāk automašīnas, kurām, labojot vienu defektu, ir radīti jauni, vēl nopietnāki bojājumi. Ir zināmi gadījumi, kad pēc šādiem remontiem automašīnām uz ātrgaitas šosejas atsaka bremzes vai automašīna vienkārši nodeg, pareizi nesavienotu vadu dēļ.
Pēc šāda nekvalitatīvi veikta remonta, protams, ka vienīgais ceļš ir doties uz autorizētu servisu, lai radītos defektus novērstu, kā rezultātā kopējās remonta izmaksas var pārsniegt pat sākotnējās dīleru servisa cenas. Klientiem mazāk zināms ir arī fakts, ka nereti šādi neautorizētie servisi, nespējot veikt apsolītos remontdarbus, ved automašīnas labot uz autorizētajiem servisiem, vēlāk šo darbu klientam uzdodot par savu, turklāt vēl par to paprasot augstāku samaksu.
Klientam gan drošāk, gan finansiāli izdevīgāk būtu bijis jau sākotnēji doties uz autorizētu servisu, kas atšķirībā no pelēkajiem servisiem par savu darbu uzņemas arī atbildību, dodot divu gadu garantiju gan darbam, gan rezerves daļām. Jo šādas garāžas vienu dienu var būt, bet otru jau nebūt.
Tiesa jāatzīst, ka ne visi klienti, kas šādos neautorizētajos servisos labo savas automašīnas, ir pārgalvīgi vai bezatbildīgi cilvēki. Nereti rūpes par uzņēmuma vai privāto autoparku tiek uzticētas uzņēmuma vai privātiem šoferiem, kas par viena vai otra servisa izvēli tiek motivēti, saņemot no servisa īpašniekiem pateicību par klienta atvešanu.
Auto remonta nozarē esošie uzņēmumi, kuri godprātīgi ievēro visas likuma normas un praktizē caurspīdīgas uzņēmējdarbības principus, pašlaik nespēj konkurēt ar pelēkajiem servisiem, kuri maksā algas aploksnēs, izmanto nelicencētas diagnostikas iekārtas un programmatūru, oficiāli nereģistrētas auto rezerves daļas. Turklāt, lai veiktu kvalitatīvu automašīnu remontu, ir nepieciešamas atbilstošas un regulāras automehāniķu profesionālās kvalifikācijas celšanas apmācības. Tāpēc oficiālo dīleru servisa darbinieki ir daudz kvalificētāki, jo viņiem ir strikti noteikts apmācību stundu apjoms gadā, kas jānoklausās, lai pagarinātu sertifikātu.
Salīdzinoši augstās auto dīleru izmaksas pamatojamas ar faktu, ka, samaksājot visus nodokļus un maksājot konkurētspējīgu atalgojumu automehāniķiem un pārējiem servisa darbiniekiem, stundas pašizmaksa ir, sākot no 20 eiro. Attiecīgi visi servisi, kas piedāvā zemākus stundas izcenojumus darbiniekiem maksā ļoti mazas algas vai nemaksā nodokļus valstij, visticamāk, abus. Nerunājot jau par investīcijām darbinieku apmācībā un licencētu iekārtu iegādē, kas stundas pašizmaksu vēl ievērojami sadārdzina.
Atliek cerēt, ka VID veiktie pasākumi gūs panākumus, jo tas ir valstiski un auto nozarei svarīgs jautājums. Izsakot to aptuvenos skaitļos un par pamatu ņemot pieticīgu aprēķinu balstoties uz vienai automašīnai nepieciešamo rezerves daļu un remontu apjomu (izslēdzot garantijas remontus un ņemot vērā autoparka vecuma struktūru) kopējie valstij nodarītie zaudējumi gadā ir aptuveni 50 milj. eiro. Un tas ir pieņemot, ka par darba algām tiek nomaksāti vien 30% nodokļu (salīdzinot nozares vidējās deklarētās un SIA Domenikss servisa darbinieku algas), bet PVN par rezerves daļām un pakalpojumiem tiek nomaksāts 60% apjomā. Tas ir nepieļaujami situācijā, kad valstij trūkst naudas algu palielināšanai skolotājiem vai pensiju indeksācijai pensionāriem.
