Eksperti

Viedoklis: Šoreiz ir citādāk

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Roberts Šillers, amerikāņu ekonomists, Nobela piemiņas balvas ekonomikā ieguvējs, kurš ir slavens ar saviem laicīgi izteiktiem brīdinājumiem par ASV interneta uzņēmumu akciju burbuli un ASV mājokļu tirgus pārkaršanas riskiem, šogad 13. februārī atzīmēja savā Twitter kontā, ka viņa paša aprēķinātais ASV akciju tirgus CAPE rādītājs ir pārsniedzis 2007. gada augstāko atzīmi (skatīt 1. attēlu). Salīdzinoši augsts CAPE rādītājs norāda uz salīdzinoši zemāku akciju ienesīgumu nākotnē.

Šillera CAPE koeficients (Cyclically Adjusted Price Earnings ratio) ir akciju tirgus novērtējuma rādītājs, kuru aprēķina, ASV S&P 500 akciju tirgus indeksa vērtību dalot ar šajā indeksā ietilpstošo uzņēmumu iepriekšējo 10 gadu vidējo peļņu, kuru koriģē, ņemot vērā inflāciju. Koeficients rāda, cik daudz dolārus investori ir gatavi maksāt šodien par katru reālo (pēc inflācijas) peļņas dolāru, kas ir vidēji gadā nopelnīts iepriekšējo 10 gadu laikā. Salīdzinājumā ar šī brīža CAPE vērtību 27.1 apmērā, akcijas ir bijušas augstāk novērtētas tikai 1929. gadā pirms Lielās Depresijas sākuma un 2000. gadā pirms interneta burbuļa plīšanas. Atšķirībā no pierastā P/E koeficienta, kur akcijas cenu dala ar 12 mēnešu peļņu, CAPE izmanto 10 gadu vēsturi, tādējādi izlīdzinot īstermiņa peļņas svārstības un biznesa cikla ietekmi. Lai arī CAPE rādītājs neļauj prognozēt akciju tirgus nākotnes uzvedību, piemēram, strauju akciju cenu kritumu, tiek uzskatīts, ka tas signalizē ilgtermiņa akciju ienesīguma līmeni. Salīdzinoši augsts CAPE rādītājs norāda uz salīdzinoši zemāku akciju ienesīgumu nākotnē.

1. attēls. Šillera CAPE koeficients (zilā līkne, kreisā ass) un ASV ilgtermiņa procentu likmes (sarkanā līkne, labā ass, %), pārmaiņas kopš 1881. gada

Avots: http://www.econ.yale.edu/~shiller/

Nav noteikti jāizmanto tāds ilgtermiņa rādītājs kā CAPE koeficients, lai secinātu, ka akciju tirgus cenas ir augstas, vēsturiski raugoties. Akciju novērtējumu kāpums ir labi redzama, ja aplūko pierasto P/E koeficientu līknes (skatīt 2. attēlu). Vērtības ir pieaugušas akcijām ne tikai ASV, bet visā pasaulē. P/E koeficienta pieaugums ir nozīmīgs arī tad, ja aprēķinā izmanto peļņas prognozi nākamajiem 12 mēnešiem. Investori ir gatavi maksāt arvien lielāku cenu par vienu peļņas dolāru vai eiro.

2. attēls. Attīstīto valstu akciju tirgus (MSCI World indekss) P/E koeficients (izmantojot peļņas prognozi nākamajiem 12 mēnešiem), un ASV akciju tirgus (S&P 500 indekss) P/E koeficients (izmantojot iepriekšējo 12 mēnešu peļņu), pārmaiņas kopš 2005. gada aprīļa

Avots: Thomson Reuters Datastream

Vai izvērtējot P/E koeficientu pašreizējās vērtības salīdzinājumā ar vidējo vēsturisko līmeni, var secināt, ka akcijas nav labs ieguldījums, jo ir dārgas? Dārgas salīdzinājumā ar ko? Salīdzinājumā ar savu ilgtermiņa vēsturi un novērtējuma līmeņiem, akcijas tiešām ir dārgas. Taču salīdzinājumā ar citām investīciju alternatīvām šobrīd, akcijas varētu būt gana pievilcīgas.

Ja uzņēmuma peļņu uz vienu akciju izdalot ar tā akcijas tirgus cenu, t.i. apgriezts P/E koeficients, iegūstam akcijas peļņas likmi (earnings yield). Tā attēlo, cik procentuāli liela peļņa pienākas vienas akcijas turētājam. Praksē daļu šīs peļņas uzņēmums izmaksā kā dividendi, bet daļu iegulda darbības paplašināšanā, lai gūtu vēl lielāku peļņu nākotnē. Jo lielāka nenoteiktība par nākotnes peļņas apmēru (risks!), jo lielāku peļņas likmi pieprasīs potenciālais investors. Jo lielāka pārliecība par spēcīgu peļņas izaugsmi nākotnē, jo zemākai peļņas likmei un augstākam P/E koeficientam šodien ir gatavs piekrist investors. Bet peļņas likmes līmenis nav atraujams un ir jāvērtē kopumā ar vispārēju procentu likmju līmeni plašā ekonomikā.

Aplūkojot akciju peļņas likmes un ilgtermiņa valdību obligāciju ienesīguma izmaiņu vēsturi (skatīt 3. attēlu), var skaidri pamanīt, ka akciju peļņas likmes samazinājums pēdējo gadu laikā ir bijis ievērojami mazāks par obligāciju ienesīguma jeb peļņas likmes samazinājumu. Ja samazinās kopējais procentu likmju līmenis ekonomikā, tas spiež samazināt diskonta likmes, kuras piemērot, lai aprēķinātu kāda uzņēmuma tagadnes vērtību. Jo zemākas kļūst diskonta likmes, jo augstāka ir tagadnes vērtība prognozētajai nākotnes naudas plūsmai. Pie diskonta likmes 10%, pēc desmit gadiem nopelnīti €100 ir šodien vērti €39, pie diskonta likmes 5% to šodienas vērtība pakāpjas līdz €61. Ja centrālo banku iedrošinātiem tirgus dalībniekiem ir pārliecība, ka zemas procentu likmes saglabāsies vēl ilgu laiku, tad ir ekonomiski pamatoti maksāt salīdzinoši augstāku cenu šodien par vienu peļņas dolāru nekā iepriekšējos gados. Zemas likmes sniedz pamatojumu augstām P/E vērtībām. Tīri intuitīvi, ja labi diversificēts Eiropas akciju portfelis var sniegt aptuveni 3% dividenžu ienesīgumu katru gadu, ieguldīt valdību ilgtermiņa obligācijās ar ienesīgumu tuvu 0% gadā nešķiet saprātīgi.

Šoreiz tiešām varētu būt citādāk. Centrālo banku atbalstošā politika, ilgstoši zemas procentu likmes, zemas akciju cenu svārstības, padara akcijas pievilcīgas un pamato vēsturiski augstas P/E vērtības. Tās varētu pat augt un saglabāties augstas vēl ilgstoši. Tomēr nedrīkst arī aizmirst vēsturi un atziņu, kuras patiesums (http://press.princeton.edu/titles/8973.html) ir pierādījies neskaitāmas reizes, ka investoram vienmēr visbīstamākā ir pārliecība, ka „šoreiz ir citādāk”.

3. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 peļņas likme (earnings yield), ASV valdības 10 gadu obligāciju ienesīgums, Vācijas valdības 10 gadu obligāciju ienesīgums, %, pārmaiņas kopš 1995. gada aprīļa.

Avots: Thomson Reuters Datastream

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 01.07.2020

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar MILZU! saimnieku Enno Enci

Lelde Petrāne, 22.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild uzņēmuma Milzu! vadītājs Enno Ence. SIA MILZU! ir ģimenes uzņēmums, kas Kuldīgā ražo graudaugu pārslas. MILZU! pārslu receptūras izstrādātas, piesaistot zinātnieku komandu no Latvijas Lauksaimniecības Universitātes. MILZU! ir ieguvis apbalvojumu par labāko preču zīmi Latvijā 2014. gadā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Izpētot nozari, konstatējām, ka nozarē nav pārstāvētas Latvijā ražotas un veselīgas graudaugu pārslas. Izpētot mērķauditorijas vērtības, secinājām, ka tās ir tuvas MILZU! vērtībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Psihoterapeite skaidro, kāpēc katram cilvēkam jāiemācās vadīt auto

Uldis Andersons, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no labajiem psihoterapijas rezultātiem ir tas, ka cilvēks var teikt – es esmu sācis braukt! Metaforiski var teikt, ka šie cilvēki ir sākuši «braukt» arī savā dzīvē, teic psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere.

Fragments no intervijas, kas publicēta Dienas Bizness izdotajā žurnālā Auto 2019:

Satiekot dažādus cilvēkus ikdienas situācijās, kas nav saistītas ar auto satiksmi, jūs kā psihoterapeite varat novērtēt un pateikt, kādi šie cilvēki varētu būt pie stūres?

Ziniet, cilvēki mani nekad nebeidz pārsteigt! Nevar, tikai paskatoties uz cilvēku, pateikt, kāds viņš būs braucējs. Piemēram, cilvēks ir miermīlīgs no skata, knapi kustas un liekas pilnīgs melanholiķis, bet, kā iekāpj mašīnā, tā – bāc! Un otrādi. Gan sievietes, gan, manuprāt, arī vīrieši dzīvē var būt aktīvi, skaļi, pārliecināti, bet, kā iekāpj mašīnā, kļūst bailīgi un nedroši – kas tagad, ko tagad, kas vispār notiek, kas man jādara?...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoreiz Davosas forumā ierodas krietni sliktākā omā

Šonedēļ Šveices pilsētiņā Davosā notiek ikgadējā pasaules vareno sanāksme. Tās laikā tiks gan rezumēti esošie, gan apspriesti nākamie pasaules nozīmīgākie izaicinājumi. Minētais forums šoreiz norisinās zem galvenās velkošās tēmas/nosaukuma «Globalization 4.0», kas paredz to, ka mūsdienu riskiem esot nepieciešami globāli risinājumi, gluži kā par spīti augošajam pretglobalizācijas sentimentam.

Vēl bagātāki

Davosas miljardieru pulciņš uz šo forumu šoreiz ierodas tik turīgs kā vēl nekad. Jau agrāk varēja teikt, ka Davosas foruma pašu bagātāko viena autobusa sastāvs kontrolē lielāku bagātību nekā 3,5 miljardi vienkāršo pasaules iedzīvotāju (jeb puse pasaules iedzīvotāju – nabagākā puse). Tikmēr šobrīd līdz ar pēdējo gadu aktuālo akciju pieaugumu daudziem pasaules korporatīvajiem līderiem savu bagātību ir izdevies audzēt vēl tālāk (pasaules bagātniekiem liela daļa kapitāla ir nobāzēta akcijās). Bloomberg apkopotie dati liecina, ka desmitiem Davosas regulāro dalībnieku bagātība kopš 2009. gada ir palielinājusies par 175 miljardiem ASV dolāru. UBS un PwC Billionaires Insights izceļ, ka globālā mērogā miljardieru bagātība no 2009. gada 3,4 triljoniem ASV dolāru jau 2017. gadā sasniegusi gandrīz 9 triljonus ASV dolāru. Pamatā gan jāpiebilst – tieši pirms 10 gadiem bija vērojams finanšu krīzes lielākais pesimisms un zemākie akciju cenu punkti. Dažkārt eksperti piebilst - finanšu krīzei postošāka ietekme bija tieši uz vienkāršo iedzīvotāju paradumiem, kuri, piemēram, no tām pašām akcijām baidījās vēl ilgi (un tādējādi palaida garām to fenomenālo atgūšanos).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Biznesa idejas, kas uzņemtas Radošo industriju inkubatorā

Lelde Petrāne, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Radošo industriju inkubatorā noslēdzies astotais biznesa ideju atlases konkurss atbalsta piešķiršanai uzņēmumiem radošajās nozarēs. Šajā pavasara uzsaukumā uzņemti 5 uzņēmumi inkubācijas un 20 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Izvērtējot inkubatora kapacitāti, jau gada sākumā noteicām, ka pavasarī uzņemsim 5 jaunus uzņēmumus, nevis kā ierasts 7. Šī pavasara uzņemšana noritēja citādi, jo praktiski viss uzņemšanas laiks jau kopš izsludināšanas noritēja valsts izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā. Taču ārkārtas stāvoklis nemazināja uzņēmēju interesi pieteikties, un spējām saglabāt konkurenci – konkursā uz 1 vietu inkubācijas programmā pretendēja vidēji 3 uzņēmumi.

Šoreiz vērtēšanas procesā jo īpaši piedomājām par šī brīža situāciju, t.i., komersantu biznesa aktualitāti un inkubatora lomu – vai un kā inkubators varētu konkrētam uzņēmumam palīdzēt. Šoreiz vēlos atzīmēt faktu, ka 2 no 5 uzņemtajiem komersantiem stājās inkubatorā atkārtoti, un šoreiz tika uzņemti. Šī atziņa lai kalpo par iedrošinājumu arī citiem, kas šoreiz neizturēja konkursu," komentē LIAA Radošo industriju inkubatora vadītāja Karine Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnikas un instrumentu nomas uzņēmums Stats Serviss izstrādājis jaunu biznesa attīstības plānu un maina nosaukumu - turpmāk tas būs STATS RENT , informē STATS grupa.

«Atšķirībā no klasiskās tirgus pieredzes, mūsu biznesa pārmaiņas balstās nevis tikai uz milzu finanšu investīcijām, bet gan uz stratēģisku darbības veida maiņu. Protams, tas prasa arī ieguldījumus. Taču galvenais ir paskatīties uz biznesu un tirgu citādāk, un nebaidīties darīt citādāk – efektīvāk, šodienas klienta vajadzībām atbilstošāk. Jā, tas nozīmē pārmaiņas visā tehnikas nomas biznesā, taču šīs pārmaiņas ir nepieciešamas un to rezultātā ieguvēji būs visi, it īpaši – klienti, gan korporatīvie, gan privātpersonas,» skaidro STATS RENT vadītājs Vigants Lesausks.

STATS RENT turpinās sniegt būvtehnikas un instrumentu nomas pakalpojumus, aizvien lielāku uzsvaru liekot uz pakalpojumu kvalitātes celšanu, inovāciju ieviešanu un procesu automatizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pavasara Latvijā datorus pērk vairāk un labākus, un pirms mācību gada interese par tiem pieņemas spēkā

Koronavīrusa Covid-19 pandēmija īsā laika sprīdī iemācīja mūs strādāt, komunicēt un izklaidēties citādāk. Un tā arī mainīja mūsu skatījumu uz vajadzību pēc dažādām tehnoloģijām, laužot gadiem iesīkstējušus uzskatus. Tomēr, iespējams, nozīmīgākais neparastās situācijas pienesums ir pragmatisma pamodināšana lielā sabiedrības daļā, kas uzskatāmi izpaudās iepirkšanās paradumos.

Dzīvojot tehnoloģiju laikmetā, kolektīvajā apziņā bija izveidojies priekšstats, ka dators jau nu noteikti ir katram darbīgam cilvēkam. Pandēmijas izraisītā sociālā izolēšanās lika pamosties no šī maldu miega, jo izrādījās, ka daudzās mājsaimniecībās ir labi ja viens dators uz visiem. Dažkārt tas bija kādam no vecākiem darba devēja izsniegts. Strādājot un mācoties mājās, ar to vairs nepietika, tādēļ pavasarī Latvijā strauji pieauga pieprasījums pēc personālajiem skaitļotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles jauno vadītāju Kasparu Neivaldu

Lelde Petrāne, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kaspars Neivalds, Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles vadītājs:

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Compensa savu darbību Latvijā uzsāka no nulles un, ienākot Latvijas tirgū, bija pirmā apdrošināšanas kompānija, kas mainīja privātpersonu īpašuma apdrošināšanas periodu no viena uz trim gadiem. Ierindojamies starp tiem trim uzņēmumiem Latvijā, kas pārstāv Vienna Insurance Group koncernu. Latvijā šī ir nebijusi situācija, kad vienā nozarē ir vairāki uzņēmumi, kas pieder vienam akcionāram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperts par LMT un Lattelecom: Bumba ir uzņēmumu vadības pusē, lai pierādītu, kurš ir labāks

LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.

Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. «Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,» klāstīja Melngailis.

Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. «Es domāju, ka Lattelecom un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,» sacīja Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Dzīšanās pēc ātras peļņas var radīt smagas sekas

Mārketinga eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Iveta Liniņa, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas veikalos bija novērojama paniska preču iegāde. Iedzīvotāji steidza iegādāties higiēnas preces, griķus, dezinfekcijas līdzekļus un citas lietas. Nebija ilgi jāgaida, kad daži tirgotāji vairākkārtīgi palielināja cenas, cerot uz ātru peļņu.

Aicinu uzņēmējus pārdomāt, vai īstermiņā iegūtais naudas apjoms atsvērs ilgtermiņa kaitējumu reputācijai, kas šādi tiek nodarīts. Tāpat aicinu uzņēmumus rūpīgi pārdomāt savu komunikāciju, jo patērētāju uztvere šobrīd ir saasināta.

Ko es varu darīt citādāk?

Cilvēku masveidīgā iepirkšanās saistīta ar bara instinktu, taču daudz būtiskāks ir jautājums par uzņēmumu rīcību ārkārtas situācijas apstākļos. Saprotams, ka visi vēlas nopelnīt, taču tā vietā, lai paaugstinātu cenas, ir vērts padomāt, ko es varu darīt citādāk? Tāpat aicinātu katru uzņēmēju izvērtēt, vai īslaicīgā peļņa būs samērīga ar kaitējumu reputācijai un tēlam? Mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā un straujas cenu izmaiņas ātri izplatās sociālajos tīklos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Skološanu tver kā mākslu

Kristīne Stepiņa, 31.08.2018

Pirmsskolas iestādes Vinnijs un Babītes Eko sākumskolas dibinātāja un vadītāja, tēlniece un uzņēmēja Regīna Deičmane.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Primārais nav tas, ko vēlas vecāki vai pedagogi, bet tas, kas ir nepieciešams bērniem.

Par to ir pārliecināta pirmsskolas iestādes Vinnijs un Babītes Eko sākumskolas dibinātāja un vadītāja, tēlniece un uzņēmēja Regīna Deičmane, kura savu darbošanos izglītības jomā salīdzina ar daudzdimensionālu mākslu.

Privātās mācību iestādes piedāvā izvēles iespējas, paceļ kopējo izglītības kvalitāti un rada konkurenci valsts skolām, tajās bērni jūtas emocionāli un fiziski droši, uzsver uzņēmēja, atzīstot, ka mūsu valstī vēl nav izveidojusies pilnīga sapratne par to, kas ir privātā izglītība un ar ko tā atšķiras no valsts piedāvātās. Viņa uzskata, ka šobrīd sabiedrībai vajag vairāk fokusēties uz saskarsmes ekoloģiju, ne tikai domāt par apkārtējo vidi, ēšanu vai mazgāšanas līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt pat kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā.

Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālās noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu.

Jāteic gan, ka pēdējā laikā investīciju klases vīnu kopumam cenu izmaiņu ziņā nav klājies diez ko labi. London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi par 3%. Tas šiem vīniem ir sliktākais gads kopš 2014. gada, kad Ķīna ziņoja par cīņu pret korupciju, kas aizliedza amatpersonām dāvināt dažādas dārgas dāvanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ārstus nedrīkst padarīt par datu ievades operatoriem

Rūta Kesnere, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomistu prognozes par Latvijas ekonomikas nākotni

Lelde Petrāne, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3 % un 3,0 %), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,7 %.

Banku ekonomistu viedokļi par jaunākajiem IKP datiem

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

«3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Apstākļi, kas novērš uzmanību

Anita Kantāne, DB galvenās redaktores vietniece, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods kārtējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām sākās 26. janvārī, taču šoreiz pa Rīgas ielām neredz braukājam autobusus ar kandidātu sejām uz sāniem. Šoreiz autobusi pat bez īpaša marķējuma ir kā baļķis acī, kurš novērš uzmanību no Eiroparlamenta vēlēšanām.

Gan iekšpolitikas, gan ārpolitikas notikumi kopš gada sākuma ir bijuši skaļāki par Eiroparlamenta kandidātu uzrunām. Jau priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākums bija gandrīz vienlaicīgs ar ilgi gaidītās valdības apstiprināšanu. 23. janvārī Saeima apstiprināja Kariņa valdību, un zem sabiedrības lupas nomāca jaunie ministri, nevis ziņas par partiju sarakstiem, kuri mērķē uz Eiroparlamentu.

Savukārt ārpolitikā visa Eiropa sekoja un joprojām seko līdzi Brexit attīstībai, un tā atlikšana iedzīvotāju noskaņojumu doties uz vēlēšanām, iespējams, ietekmē pozitīvi. Proti, Brexit nenotikšana rada iespaidu, ka joprojām esam liela ģimene, nevis šķirta. Kopumā šogad var apgalvot tieši to pašu ko 2014. gadā – vēl nekad EP vēlēšanas nav notikušas uz šāda krīzes, pesimisma un eiroskepticisma fona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņēmumi, ka pie kādiem sarežģījumiem ekonomikai un finanšu tirgiem palīgā atkal steigsies centrālās bankas, izrādījušies pareizi.

Šīs nedēļas pirmajā daļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) veica ārkārtas dolāru refinansēšanas likmes samazināšanu. Likme tika apcirpta uzreiz par pusprocentpunktu līdz 1%-1,25% koridoram. Šis ir pirmais FRS ārkārtas likmju samazinājums kopš 2008. gada finanšu krīzes.

Šādā veidā pasaules ietekmīgākā centrālā banka mēģina apdrošināt ekonomiku pret augošo recesijas risku, ko atnesušas bailes par koronavīrusa izplatīšanos. "Vīrusam un mēriem, kas pieņemti, lai to ierobežotu, kādu laiku būs ietekme uz ekonomiku gan šeit, gan ārvalstīs. Procentlikmju samazinājums nemazinās infekcijas izplatīšanos un nerisinās arī "bojāto" piegāžu ķēžu jautājumu – mēs to saprotam. Tomēr ticam, ka šāda rīcība ekonomikai nodrošinās jēgpilnu atbalstu," otrdien teica FRS šefs Džeroms Pouels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nāvējošā koronavīrusa izplatīšanās sabiedējusi pat finanšu tirgus, un šīs nedēļas pirmajā pusē šis faktors daļēji bijis atbildīgs par mērenu akciju cenu atkāpšanos.

Pagaidām zināms tas, ka pie plaušu karsoņa epidēmijas Ķīnas pilsētā Vuhaņā vainojams jauns vīruss, kas, iespējams, radies tās jūras velšu tirgū. Atklāts, ka ar šo vīrusu inficēti jau vairāki simti cilvēku. Turklāt izskatās, ka tas ir ļoti lipīgs, un šonedēļ reģistrēts pirmais gadījums, kad to saķēris kāds vīrs ASV. Saslimšanas gadījumi bijuši arī Taizemē, Taivānā, Japānā un Dienvidkorejā.

Lai gan akciju cena šobrīd daudzviet sarukusi, mūsdienās šādu vīrusu izplatīšanās vilnim uz vērtspapīru cenām ietekme nemēdz būt ilgstoša. Parasti plašākām bailēm par kādu infekciju lielāka negatīva ietekme ir uz dažādu ar tūrisma industriju saistīto kompāniju vērtspapīru cenu dinamiku. Protams, ļoti grūti pateikt to, cik lielā mērā šī jaunā vīrusa izplatību izdosies veiksmīgi iegrožot, jo katrs šāds gadījums ir unikāls. Daudzus bažīgus dara fakts, ka ķīnieši šobrīd sevišķi aktīvi plāno ceļojumus saistībā ar šīs valsts Jaunā gada brīvdienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nomainīt asociācijas Latvijas auto padomi, lai ievēlētu jaunu valdi, kas gādātu, lai šī nevalstiskā organizācija atgriežas pie sava pamatuzdevuma pildīšanas, proti, autopārvadātāju interešu aizstāvēšanas. Šādu iznākumu ārkārtas biedru kopsapulcē vēlas panākt vismaz daži desmiti nozares komersantu.

Esošajai valdei, tostarp plašākai sabiedrībai labāk zināmajiem Valdim Trēziņam un Jānim Āboltiņam (tagadējās vēstnieces Itālijā vīram), tiek arī pārmesta ne gluži caurspīdīga izrīkošanās ar biedrības līdzekļiem. Proti, neapmierinātie pārvadātāji uzskata, ka no Starptautiskās autopārvadātāju savienības (IRU) atgriezto pārmaksu par TIR karnešu iegādi varētu sadalīt tiem pārvadātājiem, kas šīs karnetes savulaik iegādājās. Bez šī miljona, par ko asociācija iegādājusies Latvijas valsts obligācijas, viņuprāt, nepareizas izlietošanas, komersanti iebilst arī pret organizācijas pārlieku lielo biroju un nesamērīgi augstajām vadības algām, kā arī interešu pienācīgu neaizstāvēšanu valdībā, piemēram, saistībā ar šoferu trūkumu, kam risinājums būtu vieglāka ārvalstu autovadītāju piesaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Uzņēmumu cenas pārāk dārgas, lai dotos to pirkšanas medībās, teic pasaulslavens investors.

Uzņēmumu cenas pārāk dārgas, lai dotos to pirkšanas medībās, teic pasaulslavens investors

Ir dažas lietas, kas investīciju pasaulē nemainās. Viena no tām – ziemas izskaņā finanšu tirgus dalībnieku obligātās lasāmvielas sarakstā parādās pasaules slavenākā investora Vorena Bafeta ikgadējais vēstījums viņa stūrētā holdinga uzņēmuma Berkshire Hathaway akcionāriem. No tā tirgus dalībnieki mēģina saprast, ko par aktuālajām tendencēm domā viens no pasaulē pašiem veiksmīgākajiem investoriem. Tāpat ar lielu interesi Bafeta fanu pulciņš gaida viņa pārdomas par citiem jautājumiem. Zināmā mērā šo lasāmvielu atvieglo tas, ka leģendārajam investoram ir tendence izteikties asprātīgā manierē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika sarūk straujākajos tempos gandrīz 100 gados. Vienlaikus akciju tirgū kopš marta otrās puses vērojams spējš cenu pieaugums.

Skaidrībai par nākotni esot ļoti ierobežotai, nav izslēgts, ka šāds pieaugums galu galā tomēr izrādīsies pārspīlēts. Pagaidām gan, balstoties uz iepriekš vēl nepieredzēti apjomīgiem ekonomikas stimuliem un cerībām, ka COVID-19 pandēmijas virsotne jau ir sasniegta, akciju tirgi uzrādījuši spēcīgu atgūšanos.

Alkatība un bailes ir ļoti spēcīgi motivētāji, un pietiekami daudzi finanšu tirgus dalībnieki šobrīd acīmredzami negrib palaist garām potenciālās atlaides, ko radījusi pandēmijas krīzes cenu samazināšanās, un tādējādi – peļņu.

Stimuli un cerības

Arī "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš izceļ pamatā divus galvenos iemeslus, kādēļ, piemēram, ASV akciju cena kopš marta zemākajiem punktiem palēkusies aptuveni par 30%. Viens ir tas, ka vērojama stabilizācija koronavīrusa gadījumu statistikā. Otrs - centrālo banku izziņotie un jau ieviestie stimuli. Kopumā pārliecība par tikpat cenu ziņā rožainu nākotni (kāda ir bijusi nu jau vairākās pēdējās nedēļās) analītiķim tik liela gan nemaz nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas otrajā pusē finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme. Iestāde eiro likmes šoreiz neskāra, un uzmanība tika vērsta uz riskiem ekonomikai. Tiesa gan, tas šoreiz nebija svarīgākais.

Šis Eiropas galveno baņķieru mītiņš, šķiet, zīmīgāks bija pat tāpēc, ka to pēdējo reizi stūrēja Mario Dragi. Jau nākamā mēneša sapulcē Eiropas varenākās ekonomiskās institūcijas prezidenta krēslā atradīsies Kristīne Lagarda, kas vēl nesen vadīja Starptautisko Valūtas fondu un pirms tam bija Francijas finanšu ministre.

Zīmīgi, ka visa M. Dragi astoņu gadu termiņa laikā tā arī ne reizi nav bijis lēmuma par eiro procentu likmju palielināšanu. Šāda situācija tikai uzsver to, cik smagnēji un ilgi eirozonas ekonomikai pēc iepriekšējā globālā finanšu kraha un reģiona parādu krīzes nācies kāpt pret kalnu. Turklāt pagaidām maz kas liecina, ka šāds kurss varētu mainīties. Reģiona ekonomikai atkal pietuvojusies recesija, bet šoreiz lieta tāda, ka nav, kur likmes īsti vairs vēl zemāk vest. Dragi ēra nozīmējusi eksperimentēšanu ar arvien dziļākām negatīvām likmēm un gigantisku kvantitatīvo mīkstināšanu (kas nupat atsākta). Tās kopējie apmēri sasnieguši 2,6 triljonus eiro – rezultātā mantojumā Dragi atstās ECB ar tās bilanci gandrīz piecu triljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas tirgū šīs nedēļas sākumā atsācies cenu sabrukums. Proti, šī tirgus etalona - "Brent" jēlnaftas - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā šo pirmdien balansē uz 30 ASV dolāru par barelu sliekšņa.

Šobrīd vadošie naftas ieguvēji nobrieduši karam par tirgus daļu, un lielākās pasaules tautsaimniecības draud ieslīdēt recesijā. Rezultātā tiek izteiktas prognozes, ka šogad melnā zelta tirgū varētu būt vērojams lielākais šī resursa ieguves pārpalikums vēsturē.

Piemēram, izpētes uzņēmuma "IHS Markit" aplēses liecina, ka naftas pārpalikums pasaulē šā gada pirmajā pusgadā vien kopumā var sasniegt 800 miljonus līdz 1,3 miljardus barelu (izaicinājums varētu būt – kur to visu vispār uzglabāt)! "Iepriekšējā reize, kad bija tik liels pārpalikums, "bija nekad". Šajā gadsimtā lielākais naftas pārpalikums pusgadā bijis 360 miljoni barelu. Šoreiz tas draud būt vismaz divas reizes lielāks," spriež "IHS Markit" pārstāvji. Pirms koronavīrusa trača tika lēsts, ka pasaulē vidēji dienā šogad tika patērēti aptuveni 100 miljoni barelu naftas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru