Pasaules čempionāts rallijā nav iedomājams bez pilnpiedziņas automašīnām. Turklāt arī ikdienas gaitās tā vairs nav greznība – pārvietojoties pa apledojušu segumu, mežu vai dubļainiem lauku ceļiem, pilnpiedziņa ļauj noturēties uz ceļa, neiestrēgt un sasniegt nepieciešamo mērķi. Tomēr šis raksts nebūs par auto industriju – pilnpiedziņu izmantojām kā salīdzinājumu pilnai parādu piedziņai. Kādas līdzības ir starp šiem risinājumiem un kādos gadījumos parādu piedziņa var palīdzēt biznesa atbalstam, noskaidrojiet šajā rakstā!

Primārais mērķis – cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām

Kā liecina 2019. gadā veiktā SKDS pētījumu centra aptauja, teju trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (32%) vismaz reizi ir aizdevuši ievērojamu naudas summu, kas netika laicīgi atgūta. Līdz ar to varam secināt, ka konkrētā problēma, proti, parādu atgūšana, skar ne tikai uzņēmējus, bet arī lielu daļu pārējās sabiedrības. Šajā rakstā galveno fokusu virzīsim uz parādu piedziņu tieši uzņēmumiem.

Ierasta izvēle gadījumā, kad parādnieks jeb debitors naudu atdot nespēj (vai negrib), ir censties to atgūt, izmantojot tiesas palīdzību. Taču tā pēc būtības ir cīņa ar sekām, un arī rezultāts visai bieži nav iepriecinošs, turklāt tiesas process mēdz izvērsties laikietilpīgs un arī dārgs. Lai netiktu zaudēti gan līdzekļi, gan laiks, pareizākais risinājums būtu izmantot pilnu parādu piedziņu. To diktē arī pēdējā desmitgadē novērojamais attīstības temps un biznesa modeļi – lai uzņēmējdarbība neapstātos pie pirmajām grūtībām, ir svarīgi iespējamos riskus izplānot un paredzēt jau pirms biznesa uzsākšanas. Šeit jau atkal varam runāt analoģijās ar auto pasauli, proti, paļaušanās uz parāda piedzīšanu tiesā ir tas pats, kas iegādāties jaunu auto, taču neaprīkot to ar modernākajām drošības iekārtām un neatlicināt līdzekļus KASKO polisei, cerot, ka zādzības vai bojājumu gadījumā palīdzēs policija un tiesa. Bet – kas tad īsti ir pilna parādu piedziņa, un kāds ir tās pamatprincips?

2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gada 2. pusgadu bija vērojams parādu lietu skaita pieaugums par 8% elektronisko sakaru un par 6% nebanku kreditēšanas nozarēs, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem.

Kopējais parādu portfelis 2014. gadā palielinājies par 33,28% salīdzinājumā ar 2013.gadu un sasniedza 549,986 miljonus eiro.

2014.gadā Latvijā darbojās 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 4 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2014.gadā.

2014. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 375 455 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 166,975 milj.eiro. Lielākā daļa parādu lietu ārpustiesas parādu nozarē tika nodotas uz pilnvarojuma pamata, salīdzinoši maz tika slēgti cesijas darījumi. Kopējais parādu portfelis uz 2014.gada 31.decembri sasniedza 549,986 miljonus eiro, kas ir par 33,28% vairāk nekā 2013.gada 31.decembrī (412,654 miljoni eiro).

Debitoru kontrole ir katra uzņēmuma būtisks pieturpunkts, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja klienti nemaksā rēķinus, Jūsu uzņēmumam trūkst apgrozāmo līdzekļu un no tā cieš gan Jūsu uzņēmuma attīstība, gan uzņēmuma pamatdarbība. Ko darīt, lai risinātu šādas situācijas?

Klientu monitorings

Protams, vislabāk būtu zināt, kuriem klientiem nākotnē būs problēmas ar rēķinu apmaksāšanu, lai no tālākejošām problēmām varētu laicīgi izvairīties. Daļēji tas ir iespējams ar klientu monitoringu, pārbaudot gan potenciālos, gan esošos sadarbības partnerus, viņu maksātspēju un potenciālos riskus. Tāpat ar klientu monitoringu Jūs varat ieekonomēt laiku pastāvīgai klientu uzraudzībai, par izmaiņām saņemot automātiskus e-pastus no sistēmas.

Lai sevi laicīgi pasargātu no klientu nemaksāšanas riska, bez esošo un potenciālo sabiedrības partneru monitoringa neiztikt. Kā “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.”

Visu veidu naudas darījumi ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa. Situācijās, kad debitora un kreditora finanšu attiecībās veidojas sarežģījumi, kurus iesaistītās puses nespēj atrisināt nereti tiek īstenota tiesvedība. Pieņemot lēmumu par tālāko rīcību apgrūtināto aktīvu atgūšanā, jājautā, vai parāda atgūšanas izmaksas nepārsniegs ieguldītos līdzekļus.

Pārstāvniecība tiesvedībā

Tiesvedība ir drošākais veids, kā novērst savu tiesību aizskārumu, atlīdzināt zaudējumus un atgūt parādu vai mantu. Tomēr, nolemjot vērsties tiesā, ir jāizvēlas savs pārstāvis, iepriekš paredzot gan juridisko pakalpojumu, gan tiesvedības procesa izmaksas. Minētie izdevumi ir tikai viens aspekts. Papildus jāizvērtē arī tiesvedības paredzamais ilgums un vai, beidzoties tiesas procesam, atbildētājam būs pietiekami līdzekļu, lai segtu prasību pilnā apmērā.

SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par sagaidāmām debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.” Tātad lietas pirmstiesas apstrādes procesā tiek atgūti līdzekļi vai top skaidrs, cik lietderīga būs tiesvedība.

2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 miljoni eiro.

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem, 42% no kopējā 2015. gadā nodoto lietu skaita parādu atgūšanai nodevuši nebanku kreditētāji.

Pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis 2015. gadā palielinājies par 5,99% salīdzinājumā ar 2014.gadu un sastādīja 582,952 milj.eiro.

2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā.

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Pērnā gada otrajā pusgadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodoti 203,9 tūkstoši jaunas patērētāju parādu lietu par kopējo summu 113,47 miljoni eiro.

Tā kā parādu atgūšanu ārpustiesas ceļā pakalpojumu sniedzēji parasti veic uz pilnvarojuma vai cesijas līguma pamata, tad lielākā daļa lietu – 141,6 tūkstoši par kopējo summu 75,5 miljoni eiro ir nodotas uz pilnvarojuma pamata, savukārt 62 tūkstoši lietu par kopējo summu 37,9 miljoni eiro ir nodotas, slēdzot cesijas darījumus starp pakalpojuma sniedzējiem un kreditoriem.

Lai efektīvi veiktu ārpustiesas parādu atgūšanas sektora tirgus uzraudzību un iegūtu vispusīgu informāciju par nozares attīstību, saskaņā ar nozari regulējošo normatīvo aktu bāzi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmo reizi ir apkopojis informāciju par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem par 2013. gada 2. pusgadu.

Dzeltenās preses iecienītajam nekustamo īpašumu uzņēmējam Aldim Ozolam pienākušas ļoti grūtas dienas.

Viņa kompānijas velk dzīvību vai mainījušas īpašniekus, bet pašam uzņēmējam nepieder neviens nekustamais īpašums, uz kuru nebūtu vērsta piedziņa vai kurš nebūtu apķīlāts.

Palikuši 4 īpašumi

Saskaņā ar Baltic Screen datiem pašam A. Ozolam personiski pašlaik pieder vairs tikai četri īpašumi, no kuriem ievērojamākais ir pirms diviem gadiem par 1.1 milj. Ls iegādātais 38.3 ha zemes gabals Olaines pagastā. Šis īpašums par 1.68 milj. Ls ieķīlāts Latvijas Biznesa bankā (kā rāda zemesgrāmatu dati, aizdevuma atmaksas termiņš beidzies šā gada 1. jūnijā), turklāt uz to vērsta arī 176 tūkstošu latu piedziņa par labu kādam 1970. gadā dzimušam Mārim Vanagam. Papildus tam uz šo īpašumu pēc SIA Cobrix prasības ar tiesneša lēmumu noteikta arī ķīlas atzīme par 326 tūkst. Ls. Spriežot pēc zemesgrāmatu datiem, A. Ozolam nule izdevies noslēgt līgumu par 2.27 ha zemes pārdošanu Olaines pagastā, - pirms diviem gadiem viņš tos bija iegādājies par nepilniem 74 tūkst. Ls, no Latvijas Krājbankas aizņemoties 56 tūkst. Ls. Taču arī uz šo īpašumu pēc M. Vanaga prasības saskaņā ar Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas šā gada 8. jūlija lēmumu vērsta 176 tūkst. Ls piedziņa. A. Ozola īpašumā vēl joprojām ir sestā daļa no 2635 m2 zemesgabala Garkalnes novadā, ko viņš 2006. gada decembrī iegādājies par 248 tūkst. Ls, taču piedziņa pēc M. Vanaga prasības vērsta arī uz šo zemesgabalu. Savukārt ceturtais A. Ozolam pašam piederošais nekustamais īpašums ir 2.98 ha zemes Olaines pagasta Apšukalnos, taču tas šā gada februārī par 50 tūkst. Ls ieķīlāts PrivatBank, papildus tam noteikts arī aizliegums ar šo īpašumu rīkoties bez kādas trešās personas piekrišanas, un arī uz šo īpašumu vērsta 176 tūkst. Ls piedziņa par labu M. Vanagam. Vēl gan dzeltenajā presē tiek apgalvots, ka A. Ozols pārdošanā esot izlicis arī savu savrupmāju, taču zemesgrāmatu informācija rāda, ka šādas mājas viņa īpašumā nemaz nav.

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Krievijā bankas no parādniekiem naudu cenšas atgūt ar parādu piedzinēju aģentūru palīdzību, savukārt parādnieki aizvien biežāk sāk aizsargāties no bankām ar pret-parādu piedzinēju aģentūru palīdzību, raksta dpmoney.ru.

Genādijs Titovs, kurš ir vienkāršs biroja darbinieks līdz šim bija spējis tikt galā ar savām kredītsaistībām, taču tagad, kad pasauli skārusi krīze, viņam radušās grūtības nomaksāt no trim bankām paņemtos kredītus par kopējo summu 10.9 tūkst. ASV dolāru.

Jau drīzumā pēc saistību nepildīšanas G. Titova dzīvoklī ieradās parādu piedzinēji, kuriem parādnieks pateicis, ka naudas viņam neesot. Taču piedzinēji ar šādām atrunām sastopas ļoti bieži, tādēļ nolēma pabiedēt G. Titova māti, kura ir sieviete pensijas vecumā un kura dzīvo kopā ar savu dēlu un trīs viņa bērniem. Ar iebiedēšanu šīs kompānijas nodarboties prot. Parādu piedzinēji ierodas pie parādniekiem mājās vai darbā, paziņo kolēģiem un kaimiņiem, ka viņu paziņa ir blēdis, pēc kura cietums jau sauc. Atsevišķos gadījumos tiek draudēts arī ar vardarbību, norāda pret-parādu piedzinēju aģentūras Only Way darbinieks Andrejs Vlass.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis SIA ,Julianus Inkasso Latvija rakstveida apņemšanos, kurā sabiedrība apņemas pārtraukt īstenoto negodīgo komercpraksi par parādu atgūšanas izdevumu piemērošanu 17 eiro apmērā lietās, kurās sabiedrība īstenoja parādu ārpustiesas atgūšanu autostāvvietu pakalpojuma sniedzēja SIA ,Cityparks Latvija uzdevumā, informē PTAC.

Tādējādi sabiedrība ir apņēmusies patērētājiem, kuri laika periodā no 2015.gada 1.jūnija līdz 2017.gada 28.jūlijam ir veikuši pilnu parāda atgūšanas izdevumu (17 eiro) apmaksu, atlīdzināt nepamatoti ieturētos parādu atgūšanas izdevumus 10 eiro apmērā.

PTAC pozitīvi vērtē Sabiedrības sadarbošanos, pārkāpuma atzīšanu, kā arī novēršanu.

PTAC saņēma vairāku patērētāju sūdzības par sabiedrības īstenoto komercpraksi saistībā ar parādu atgūšanas izdevumu piemērošanu to maksimāli pieļaujamā 17 eiro apmērā lietās, kurās patērētājiem, pārkāpjot autostāvvietu lietošanas noteikumus, tika piemērots līgumsods no pakalpojuma sniedzēja SIA ,Cityparks Latvija.

Patērētāji sūdzībās norādīja, ka, saņemot paziņojumus par neapmaksātiem autostāvvietas pakalpojumiem, bija spiesti maksāt parādu atgūšanas izdevumus maksimālajā - 17 eiro apmērā, lai gan patērētāji saņēma tikai pirmreizējo paziņojumu par parādu. PTAC šādu rīcību atzina par profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, jo sabiedrībai nebija pamata piemērot maksimāli pieļaujamo parādu atgūšanas izdevumu apmēru, kas noteikts 2013.gada 29.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.61, ja patērētāju parādu lietās bez pirmreizējā paziņojuma nosūtīšanas netika veiktas nekādas papildu darbības, lai atgūtu minētos parādus (veikti telefona zvani, sūtīti atkārtoti paziņojumi par parādu u.tml.).

Pērn ārpustiesas parādu piedziņai iesniegtas lietas par kopējo summu 161,08 milj. Ls. Juridisko personu segmentā iesniegtas 29,6 tūkst. lietu par kopējo summu 26,34 milj. Ls, bet privātpersonu segmentā – 389,16 tūkst. lietu par kopumā 134,74 milj. Ls.

To liecina Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotie dati, balstoties uz nozares lielāko kompāniju iesniegtajiem rezultātiem.

Apkopotā statistika rāda, ka privātpersonu segmentā iesniegto lietu skaits pērn palicis tādā pašā līmenī kā 2009.gadā, bet iesniegtā piedzenamā lietu kopējā summa no privātpersonām pieaugusi par 21%. 2009.gadā, ārpustiesas parādu piedziņā tika iesniegtas 52 tūkst. lietu par parādiem no juridiskajām personām ar kopējo vērtību vairāk nekā 56 milj. Ls – pērn tie ir attiecīgi 29 tūkst. lietu par nedaudz vairāk nekā 26 milj. Ls apmērā.

«Salīdzinot ar 2009. gadu, ievērojamākā atšķirība vērojama juridisko personu segmentā iesniegto lietu summā – gada laikā tā kritusies uz pusi. Mazinājies arī iesniegto lietu skaits. Tas skaidrojams gan ar ekonomisko situāciju, gan ar uzņēmēju paradumu maiņu. Proti, uzņēmēji sākuši veikt daudz vairāk preventīvu pasākumu, lai parāds vispār neizveidotos,» atzīmē Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte.

Parādu piedziņas firmu redzeslokā arvien biežāk nonāk jaundibināti mazie uzņēmumi, grāmatveži, arī bāru, kazino, skaistumkopšanas salonu darbinieki. Šādas tendences pēdējos mēnešos novērojusi parādu piedziņas firma Paus Konsults, kas Latvijā parādu piedziņas jomā darbojas kopš 1997. gada un ir vieni no lielākajiem speciālistiem privātpersonu parādu piedziņā, proti, kompānijai pieder ap 70 % tirgus. Paus Konsults, kura klienti ir praktiski visas finanšu iestādes un daudzi lieli dažādu pakalpojumu sniedzēji, valdes loceklis Mārcis Katajs intervijā Db atklāja arī parādu rašanās iemeslus.

Cik šobrīd Paus Konsults datubāzē ir ierakstu par parādiem un cik ir parādnieku?

Par privātpersonām šobrīd ir 250 tūkstoši ierakstu (parādi) jeb ir ap 150 tūkstoši privātpersonu. Juridiskās personas ir apmēram 10% no šī skaita jeb ap 25 tūkstoši ierakstu. Parādu skaitam ir tendence pieaugt. Šogad martā vēl bija 200 tūkstoši ierakstu. 50% gadījumu vienam cilvēkam ir 2 un vairāki parādi. Lielākais skaits ir 12 parādi vienam cilvēkam.

Kāds ir parādnieka - fiziskas personas - portrets?

Parādnieka portrets kādu laiku iepriekš bija privātpersona - vīrietis, kas strādā privātā sektorā, ar vidējo parādu 500 Ls, vecumā līdz 40 gadiem. Patlaban summa palielinās, bet vidējais vecums samazinās, jo novērojam, ka jaunieši ir neapzinīgi maksātāji. Parādu skaitā ir arī studentiem sniegti kredīti.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

2020.gadā samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 326 904 lietām par kopējo summu 220 314 820 eiro, kas ir par 34,30% parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Savukārt parādu kopējā summa ir samazinājusies par 10,67%.

2020.gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020.gada 31.decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

2020.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem krasi samazinājies parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits par 170 676 lietām proti, kopskaitā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020.gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019.gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā.

Ekonomikas ministrijas izstrādātais Ārpustiesas parādu piedziņas likumprojekts ir netaisnīgs pret citiem nozares dalībniekiem, kas savas darbības ietvaros, veic parādu piedziņu klientu interešu aizstāvības ietvaros, savu viedokli pauž zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Viņš uzskata ka lēmums ar likuma palīdzību regulēt atsevišķas indivīdu grupas biznesa intereses nav pieļaujams. Jaunais likumprojekts regulēšot parādnieka un piedzinēja attiecība, taču neefektīvi. Šāds parādu piedziņas regulējums bijis nepieciešams jau sen, taču, izstrādājot likumprojektu, jāņem vērā visu iesaistīto pušu intereses un jāievēro taisnīguma princips.

«Lai gan ārpustiesas parādu piedziņas likumprojekta mērķis ir aizsargāt patērētājus, šobrīd vislielākie ieguvēji ir tikai paši parādu piedzinēji. Līdz šim parādu piedzinējiem nebija nekādu likumīgu tiesību prasīt papildus samaksu par parādu piedziņu no paša parādnieka. Tas tika darīts nelegāli. Arī šobrīd likums nerisina šo jautājumu, jo parādniekam par 5 Ls lielu parādu var prasīt papildus segt minimālo parādu piedziņas izmaksu 12 Ls apmērā, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz pašu parādu.»

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.

Prasību par dzīvokļu īpašnieku parādu piedziņu vienkāršota izskatīšana tiesās namu apsaimniekotājiem palīdzējusi parādu piedziņā un veicina šādu prasību iesniegšanu tiesās, norāda namu apsaimniekošanas nozares eksperte Laimdota Šnīdere.

«Iepriekš šie dzīvokļu īpašnieku parādi uzkrājās, un tas radīja problēmas. Apsaimniekotājiem vienīgais avots, no kura segt šos parādus, ir remonta uzkrājumi un apsaimniekošanas maksa, taču šo līdzekļu izmantošana parādu segšanai ir Dzīvojamo māju apsaimniekošanas likuma pārkāpums. Diemžēl vairums apsaimniekotāju ir spiesti pārkāpt likumu, taču brīdī, kad pienāk oktobris un mājai ir jāpieslēdz apkure, nav citu variantu,» skaidroja Šnīdere.

Patlaban normatīvie akti nosaka, ka apsaimniekotājs nedrīkst pieļaut, ka parāda summa pārsniedz 1500 latus, jo tad uzreiz ir jāsāk tiesvedība. Ja paveicas un dzīvoklim nav hipotekāro parādu, tiek iegūts tiesas izpildraksts, kuru iesniedz tiesu izpildītājam parādu piedziņai, sacīja Šnīdere.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Paus konsults, audzējot apgrozījumu par 71%, pakāpies uz nozares augstākā goda pjedestāla pakāpiena. TOP 10 parādu piedziņas uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn palielinājies gandrīz par 50%, tomēr šis skaitlis neatspoguļo nozares tendences, jo galvenie pieauguma «vaininieki» ir trīs uzņēmumi, kuru apgrozījums mērāms miljonos: UAB Gelvora filiāle Latvijā, SIA Paus Konsults un Lindorff Oy Latvijas filiāle.

UAB Gelvora filiāles Latvijā apgrozījums pērn uzšāvies gaisā, pieaugot gandrīz piecas reizes - līdz 1,1 milj. Ls, turklāt 2011. gads ir pirmais, kurš noslēgts ar peļņu (254,0 tūkst. Ls) kopš filiāles dibināšanas Latvijā 2009. gadā. Uzņēmuma pamatapgrozījumu veido cesijas darījumu rezultātā iegūtie ienākumi.

«Esam aktīvi darbojušies cesijas darījumu sektorā, uzpērkot dažādu uzņēmumu prasības pret parādniekiem, kā arī palielinājuši sadarbības apjomu ārpustiesas piedziņā, kā klientus piesaistot vairākus Latvijas TOP 20 uzņēmumus,» atzīmē UAB Gelvora filiāles Latvijā biznesa attīstības vadītājs Jānis Lukaševskis. SIA Paus konsults Juridiskā departamenta direktore Aija Zirne apgrozījuma pieaugumu skaidro ar iepriekšējos gados nodoto lietu skaitu, jo cilvēki parādus maksā pakāpeniski, pēc grafikiem u.tml., turklāt palielinājies arī lietu skaits ar piedziņas izdevumiem.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka AS Latvijas Gāze ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus.

Tādējādi AS Latvijas Gāze piemērots tiesiskais pienākums pārtraukt pārkāpumu, kā arī naudas sods 1,57 miljonu latu apmērā.

Lai arī AS Latvijas Gāze KP lēmumu var pārsūdzēt tiesā, tomēr konstatētais pārkāpums tai jebkurā gadījumā jāpārtrauc uzreiz pēc KP lēmuma saņemšanas.

KP skaidro, ka dabasgāzes lietotāji – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi –, kas cietuši no AS Latvijas Gāze rīcības, var vērsties pie AS Latvijas Gāze, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. Ja AS Latvijas Gāze atsaka atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji var vērsties ar prasību tiesā.

Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Vislielākais risks aplokšņu algu saņemšanai ir ekonomiski aktīviem šķirtiem vīriešiem vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuri izvairās no alimentu maksāšanas un to piedziņa tiek veikta ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību.

Augsts risks aplokšņu algu saņemšanai ir arī cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, jo algotais darbs ir papildu ienākumi pensijai, bet vienlaikus tas var būt ierobežojums pabalstu saņemšanai, secināts biedrības "Business Against Shadow Economy" pētījumā "Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā".

"Parādi nenoliedzami ir paša cilvēka atbildība, un ir jāpastiprina instrumenti cīņai pret ļaunprātīgiem parādu nemaksātājiem, tomēr parādu piedziņas jomā jāņem vērā konkrētā cilvēka situācija, lai neiedzītu viņu parādu slazdā, kur vienīgā izeja ir alga aploksnē. Šobrīd valsts ir ieviesusi stingrākas prasības kredītu ņēmēju maksātspējas izvērtēšanai, kas ir apsveicami. Taču kreditēšana nav vienīgais veids, kā iedzīvotājiem var izveidoties parādi. Vairāk nekā 70 000 iedzīvotāju ir nodokļu parādi, vairāk nekā 40 000 – parādi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, nemaz nerunājot par administratīvajiem un kriminālajiem sodiem, parādiem par komunikāciju pakalpojumiem, autostāvvietām u. c.