Pasaules čempionāts rallijā nav iedomājams bez pilnpiedziņas automašīnām. Turklāt arī ikdienas gaitās tā vairs nav greznība – pārvietojoties pa apledojušu segumu, mežu vai dubļainiem lauku ceļiem, pilnpiedziņa ļauj noturēties uz ceļa, neiestrēgt un sasniegt nepieciešamo mērķi. Tomēr šis raksts nebūs par auto industriju – pilnpiedziņu izmantojām kā salīdzinājumu pilnai parādu piedziņai. Kādas līdzības ir starp šiem risinājumiem un kādos gadījumos parādu piedziņa var palīdzēt biznesa atbalstam, noskaidrojiet šajā rakstā!

Primārais mērķis – cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām

Kā liecina 2019. gadā veiktā SKDS pētījumu centra aptauja, teju trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (32%) vismaz reizi ir aizdevuši ievērojamu naudas summu, kas netika laicīgi atgūta. Līdz ar to varam secināt, ka konkrētā problēma, proti, parādu atgūšana, skar ne tikai uzņēmējus, bet arī lielu daļu pārējās sabiedrības. Šajā rakstā galveno fokusu virzīsim uz parādu piedziņu tieši uzņēmumiem.

Ierasta izvēle gadījumā, kad parādnieks jeb debitors naudu atdot nespēj (vai negrib), ir censties to atgūt, izmantojot tiesas palīdzību. Taču tā pēc būtības ir cīņa ar sekām, un arī rezultāts visai bieži nav iepriecinošs, turklāt tiesas process mēdz izvērsties laikietilpīgs un arī dārgs. Lai netiktu zaudēti gan līdzekļi, gan laiks, pareizākais risinājums būtu izmantot pilnu parādu piedziņu. To diktē arī pēdējā desmitgadē novērojamais attīstības temps un biznesa modeļi – lai uzņēmējdarbība neapstātos pie pirmajām grūtībām, ir svarīgi iespējamos riskus izplānot un paredzēt jau pirms biznesa uzsākšanas. Šeit jau atkal varam runāt analoģijās ar auto pasauli, proti, paļaušanās uz parāda piedzīšanu tiesā ir tas pats, kas iegādāties jaunu auto, taču neaprīkot to ar modernākajām drošības iekārtām un neatlicināt līdzekļus KASKO polisei, cerot, ka zādzības vai bojājumu gadījumā palīdzēs policija un tiesa. Bet – kas tad īsti ir pilna parādu piedziņa, un kāds ir tās pamatprincips?

2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gada 2. pusgadu bija vērojams parādu lietu skaita pieaugums par 8% elektronisko sakaru un par 6% nebanku kreditēšanas nozarēs, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem.

Kopējais parādu portfelis 2014. gadā palielinājies par 33,28% salīdzinājumā ar 2013.gadu un sasniedza 549,986 miljonus eiro.

2014.gadā Latvijā darbojās 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 4 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2014.gadā.

2014. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 375 455 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 166,975 milj.eiro. Lielākā daļa parādu lietu ārpustiesas parādu nozarē tika nodotas uz pilnvarojuma pamata, salīdzinoši maz tika slēgti cesijas darījumi. Kopējais parādu portfelis uz 2014.gada 31.decembri sasniedza 549,986 miljonus eiro, kas ir par 33,28% vairāk nekā 2013.gada 31.decembrī (412,654 miljoni eiro).

Debitoru kontrole ir katra uzņēmuma būtisks pieturpunkts, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja klienti nemaksā rēķinus, Jūsu uzņēmumam trūkst apgrozāmo līdzekļu un no tā cieš gan Jūsu uzņēmuma attīstība, gan uzņēmuma pamatdarbība. Ko darīt, lai risinātu šādas situācijas?

Klientu monitorings

Protams, vislabāk būtu zināt, kuriem klientiem nākotnē būs problēmas ar rēķinu apmaksāšanu, lai no tālākejošām problēmām varētu laicīgi izvairīties. Daļēji tas ir iespējams ar klientu monitoringu, pārbaudot gan potenciālos, gan esošos sadarbības partnerus, viņu maksātspēju un potenciālos riskus. Tāpat ar klientu monitoringu Jūs varat ieekonomēt laiku pastāvīgai klientu uzraudzībai, par izmaiņām saņemot automātiskus e-pastus no sistēmas.

Lai sevi laicīgi pasargātu no klientu nemaksāšanas riska, bez esošo un potenciālo sabiedrības partneru monitoringa neiztikt. Kā “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.”

Visu veidu naudas darījumi ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa. Situācijās, kad debitora un kreditora finanšu attiecībās veidojas sarežģījumi, kurus iesaistītās puses nespēj atrisināt nereti tiek īstenota tiesvedība. Pieņemot lēmumu par tālāko rīcību apgrūtināto aktīvu atgūšanā, jājautā, vai parāda atgūšanas izmaksas nepārsniegs ieguldītos līdzekļus.

Pārstāvniecība tiesvedībā

Tiesvedība ir drošākais veids, kā novērst savu tiesību aizskārumu, atlīdzināt zaudējumus un atgūt parādu vai mantu. Tomēr, nolemjot vērsties tiesā, ir jāizvēlas savs pārstāvis, iepriekš paredzot gan juridisko pakalpojumu, gan tiesvedības procesa izmaksas. Minētie izdevumi ir tikai viens aspekts. Papildus jāizvērtē arī tiesvedības paredzamais ilgums un vai, beidzoties tiesas procesam, atbildētājam būs pietiekami līdzekļu, lai segtu prasību pilnā apmērā.

SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par sagaidāmām debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.” Tātad lietas pirmstiesas apstrādes procesā tiek atgūti līdzekļi vai top skaidrs, cik lietderīga būs tiesvedība.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Šā gada pirmajā pusgadā audzis sūdzību skaits par parādu piedziņas uzņēmumu darbu, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotā informācija.

Šogad kopumā saņemtas 30 sūdzības, savukārt pērn attiecīgajā periodā tika saņemtas vien četras sūdzības par šo kompāniju darbu.

Visvairāk neapmierināto ir ar SIA Paus Konsults darbību, par kuru saņemtas 12 sūdzības. Otrajā vietā ierindojusies UAB Gelvora filiāle Latvijā ar 10 sūdzībām. Par Lindorff Oy Latvijas filiāli un SIA Julianus Inkasso Latvija saņemtas divas sūdzības par katru, bet viena sūdzība saņemta par piedziņas uzņēmumiem SIA Creditreform Latvijā, Regnus IK, SIA RT Piedziņas grupa un SIA Rīgas detektīvu aģentūra.

Par parādu piedziņas procesu saņemtas deviņas sūdzības, bet septiņas sūdzības saņemtas par negodīgu komercpraksi, savukārt 14 sūdzības PTAC saņēmis par parādu piedziņas uzņēmumu saistībā ar citām darbībām, piemēram, informācijas nesniegšanu patērētājam, papildus izdevumu aprēķināšana utt.

Šā gada deviņos mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saņēmis 37 sūdzības par parādu piedziņas kompāniju darbību, informēja PTAC pārstāvji.

No parādu piedziņas sabiedrībām visvairāk sūdzību saņemts par UAB Gelvora filiāles Latvijā darbību – 13 sūdzības un SIA Paus Konsults darbību – 12 sūdzības.

Par SIA Creditreform Latvijā un Regnus IK saņemtas trīs sūdzības par katru.

Kā informēja PTAC, deviņas sūdzības saņemtas par parādu piedziņas procesu un deviņas sūdzības par negodīgu komercpraksi, savukārt 19 sūdzības saņemtas par dažādiem citiem pārkāpumiem, piemēram, informācijas nesniegšanu patērētājam, papildus izdevumu aprēķināšanu u.c.

Db. lv jau rakstīja, ka, lai gan pērn parādu piedziņas uzņēmums Paus Konsults saņēma nomināciju Supergazele kā viens no visstraujāk augošajiem uzņēmumiem, gads firmai sākās nelabvēlīgā zīmē. PTAC brīdinājis parādpiedziņas uzņēmumu, ka tas savā darbībā izmanto draudus un agresīvu, negodīgu komercpraksi, vēsta laikraksts Diena.

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.

Prasību par dzīvokļu īpašnieku parādu piedziņu vienkāršota izskatīšana tiesās namu apsaimniekotājiem palīdzējusi parādu piedziņā un veicina šādu prasību iesniegšanu tiesās, norāda namu apsaimniekošanas nozares eksperte Laimdota Šnīdere.

«Iepriekš šie dzīvokļu īpašnieku parādi uzkrājās, un tas radīja problēmas. Apsaimniekotājiem vienīgais avots, no kura segt šos parādus, ir remonta uzkrājumi un apsaimniekošanas maksa, taču šo līdzekļu izmantošana parādu segšanai ir Dzīvojamo māju apsaimniekošanas likuma pārkāpums. Diemžēl vairums apsaimniekotāju ir spiesti pārkāpt likumu, taču brīdī, kad pienāk oktobris un mājai ir jāpieslēdz apkure, nav citu variantu,» skaidroja Šnīdere.

Patlaban normatīvie akti nosaka, ka apsaimniekotājs nedrīkst pieļaut, ka parāda summa pārsniedz 1500 latus, jo tad uzreiz ir jāsāk tiesvedība. Ja paveicas un dzīvoklim nav hipotekāro parādu, tiek iegūts tiesas izpildraksts, kuru iesniedz tiesu izpildītājam parādu piedziņai, sacīja Šnīdere.

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Šī gada laikā Covid-19 pandēmija ne tikai būtiski ietekmējusi mūsu ikdienu, bet atnesusi lielus izaicinājumus arī biznesa sektoram.

Tā kā vīrusa izplatība visā Eiropā atkal paplašinās, tā atstāj ietekmi arī uz valstu ekonomikām un uzņēmumu attīstības plāniem. Eiropā lielākā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" veiktais pētījums norāda uz vairākiem simptomiem, kas liecina, ka uzņēmējdarbības vide jau šobrīd sastopas ar lieliem pārbaudījumiem. Kādi tie ir un kā tos pārvarēt?

Maksājumu kavēšana

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto Latvijas uzņēmumu ir snieguši atbildi, ka pēdējā gada laikā uzņēmuma darbību ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, tāpēc ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām. Īpaši šo problēmu izjutuši mazie un vidējie uzņēmumi. Lai arī Latvijā līdz šim ir bijuši vieni no īsākajiem maksājumu termiņiem Eiropā, līdz ar to pagarināšanos, esam pietuvojušies Rietumeiropas līmenim, vai pat sākam to pārsniegt. Šī tendence pirmajā brīdī varētu nešķist tik būtiska, taču jāatceras, ka lielai daļai Latvijas uzņēmumu ir daudz mazākas finanšu rezerves kā Rietumeiropas uzņēmējiem, līdz ar to daudz lielāka nozīme ir stabilai un prognozējamai naudas plūsmai.

Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Vislielākais risks aplokšņu algu saņemšanai ir ekonomiski aktīviem šķirtiem vīriešiem vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuri izvairās no alimentu maksāšanas un to piedziņa tiek veikta ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību.

Augsts risks aplokšņu algu saņemšanai ir arī cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, jo algotais darbs ir papildu ienākumi pensijai, bet vienlaikus tas var būt ierobežojums pabalstu saņemšanai, secināts biedrības "Business Against Shadow Economy" pētījumā "Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā".

"Parādi nenoliedzami ir paša cilvēka atbildība, un ir jāpastiprina instrumenti cīņai pret ļaunprātīgiem parādu nemaksātājiem, tomēr parādu piedziņas jomā jāņem vērā konkrētā cilvēka situācija, lai neiedzītu viņu parādu slazdā, kur vienīgā izeja ir alga aploksnē. Šobrīd valsts ir ieviesusi stingrākas prasības kredītu ņēmēju maksātspējas izvērtēšanai, kas ir apsveicami. Taču kreditēšana nav vienīgais veids, kā iedzīvotājiem var izveidoties parādi. Vairāk nekā 70 000 iedzīvotāju ir nodokļu parādi, vairāk nekā 40 000 – parādi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, nemaz nerunājot par administratīvajiem un kriminālajiem sodiem, parādiem par komunikāciju pakalpojumiem, autostāvvietām u. c.

Uzlabojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu nodokļu parādu piedziņas jomā un pilnveidojot nodokļu piedziņā piemērojamos nodokļu normatīvos aktus, ir izdevies panākt, ka šā gada laikā nodokļu parādu apjoms vairs nepieaug, informē VID.

Būtiski palielinājušās arī piedziņas darbību rezultātā iekasētās summas – šī gada astoņos mēnešos piedzīti 189,6 miljoni latu, kas ir par 34% vairāk nekā 2012.gada astoņos mēnešos.

Ja kopš 2008.gada nodokļu parādu kopējam apjomam katru gadu bija tendence pieaugt, tad kopš 2012.gada kopējais parādu apjoms ir salīdzinoši stabils - 2012.gadā nodokļu parādu apjoma pieaugums bija 10%, bet šā gada astoņos mēnešos – 0,6%.

Iemesls tam ir ekonomikas augšupeja, piedziņas rezultātā iekasētie nodokļu parādi un no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 1.janvārim īstenotais nodokļu atbalsta pasākums. Efektīvāku nodokļu parāda piedziņu dienestā ietekmējuši arī tādi faktori kā nodokļu parādu piedziņas procesa pilnveidošana un VID iniciētās izmaiņas nodokļu normatīvajos aktos.

Parādu apjomam uzrūgstot, atsākusies diskusija par problēmas risinājumiem, tostarp virmo ideja par īpašuma pārdošanas aizliegumu, līdz nav segtas saistības.

Parādu apmērs pakalpojumu sniedzējiem, bankām un citām trešajām personām nemainās, vērtē advokātu biroja Sorainen partneris, zvērināts advokāts Ģirts Rūda. 2011. gadā pieņemtie Civilperocesa likuma grozījumu par mazo prasību izskatīšanu paātrinātā kārtībā nav devuši tūlītēju efektu. Parādu piedziņas process joprojām ir dārgs un neefektīvs. Piedziņas lietas pirmās un otrās instances tiesās ilgst deviņus mēnešus un ilgāk.

Mazo parādu risināšanai pērn pieņemtie grozījumi īpaši nestrādā, jo tie nebija izdarīti līdz galam – mūsuprāt, vajadzēja radikālāku pieeju, piekrīt Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis. Viņaprāt, pašreizējie Ekonomikas ministrijas ierosinājumi ir pareizi, bet «apstājas» pie lielajiem, vecajiem parādiem. Jāteic, ministrija pati atzinusi, ka šobrīd problemātiski esot rast risinājumu īpašumiem, kur parāda piedziņa tikpat kā nav iespējama (nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar ķīlu un tā vērība ir zemāka par ķīlas vērtību un parādniekam nav citas mantas). Db.lv jau ziņoja, ka ministrija ir redz virkni iespējamo risinājumu, kā varētu padarīt efektīvāku parādu piedziņu.

Zvērinātu tiesu izpildītāji aizskartās puses interesēs pērn palīdzēja atgūt gandrīz 233 miljonus eiro, informēja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē (LZTIP).

Tas ir par par 13% mazāk nekā 2019.gadā, kad aizskartās puses interesēs tika atgūti 303 miljoni eiro.

Piespiedu izpildei iesniegto dokumentu skaits visās lietu kategorijās kopumā 2020.gadā bija 119 293, kas ir par 1967 lietām mazāk nekā 2019.gadā, kad kopumā tika iesniegts 121 260 izpildu dokumentu.

Vislielākais parādnieku skaits ar 58 024 lietām bija administratīvo pārkāpumu jomā. Otru lielāko parādu lietu kategoriju veidoja parādu piedziņa civillietās, sasniedzot 54 305 lietas, bet zaudējumu piedziņa krimināllietās - 6964. Vidējā parādu piedziņas summa administratīvo pārkāpumu lietās pērn bija 149 eiro, bet nodokļu parādu lietās - 3700 eiro apmērā.

Ja nodokļu parāds būs mazāks par 10 latiem, parāda piedziņa netiks uzsākta.

Šādu minimālo nodokļu parāda apmēru, līdz kuram parāda piedziņa netiks uzsākta, paredz noteikt sagatavotie grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kurus šodien skatīs valdība. Tādējādi paredzēts izvairīties no resursu nelietderīgas izmantošanas un samazināt izdevumus bezcerīgu parādu, kas nepārsniedz 10 Ls apmēru, piedziņai.

Pašlaik nodokļu administrācijai ir pienākums uzsākt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neatkarīgi no piedzenamas summas lieluma, kas rada nelietderīgu nodokļu administrācijas resursu izlietojumu, atzīst Finanšu ministrija (FM), kas sagatavojusi likuma grozījumus. Vienlaikus attiecībā uz muitas nodokli un līdzvērtīgiem maksājumiem saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu noteikts, ka nav jāiegrāmato nodokļi, kuru summa ir mazāka par 10 eiro (7,03 Ls). Turklāt normas par piedziņas neuzsākšanu pašreiz jau ir iekļautas vairāku valstu nodokļu likumos (Itālijā –16,53 EUR, Francijā un Beļģija –16 EUR, Dānija –13 EUR).

Pašvaldības kapitālsabiedrība «Rīgas satiksme» (RS) privātam uzņēmumam «Konsultatīvā sabiedrība »Conventus«» («Conventus») maksā aptuveni vienu miljonu eiro gadā par parādu piedziņu, un auditorkompānija «Ernst&Young» ierosinājusi izvērtēt šī pakalpojuma efektivitāti, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «De facto».

«Ernst&Young» veiktajā auditā konstatēts, ka 2017.gadā no autostāvvietu pakalpojumiem kopā RS ieņēmumi bija 12,5 miljoni eiro, tai skaitā 1,8 miljoni eiro iekasēti no pēcapmaksas paziņojumiem. Savukārt pērn šie ieņēmumi bija attiecīgi 13,6 miljoni un 1,7 miljoni eiro. Parādu piedziņu RS interesēs nodrošina «Conventus», par ko 2017.gadā pašvaldības kapitālsabiedrība šim partnerim samaksāja teju 1,03 miljonus eiro, bet 2018.gadā - 943 000 eiro.

Bijušais RS pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss iepriekš LTV norādīja, ka pašvaldības uzņēmumam parādu piedziņa ir jāpadara efektīvāka, vai nu iesaistot tajā, piemēram, pašvaldības policiju, vai arī panākot, ka automašīnai nevar iziet tehnisko apskati, kamēr nav apmaksāti piemērotie sodi par neatļautu transportlīdzekļa novietošanu RS stāvvietā.

Ekonomikas ministrija secinājusi, kas būtu jādara, lai novērstu to, ka palielinās dzīvokļu īpašnieku parādi par komunālajiem pakalpojumiem.

Lai ilgtermiņā novērstu parādu veidošanos, konsekventi jāturpina darbs pie nodarbinātības veicināšanas un mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstības, kas palielinātu cilvēku ienākumus un ļautu savlaicīgi veikt norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem.

Savukārt, lai sekmētu esošo parādu efektīvu un ātru piedziņu, kā arī lai novērstu jaunu parādu veidošanos un mazinātu ļaunprātīgo nemaksātāju skaitu, ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas cita starpā arī uzlabotu dialogu starp dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem.

Minētie priekšlikumi apkopoti informatīvajā ziņojumā, kas šodien, 20.martā, tika skatīts Ministru kabineta sanāksmē. Informatīvajā ziņojumā EM piedāvā noteikt arī konkrētus uzdevumus un to izpildītājus, kas MK sēdē tika atbalstīti.

ASV varasiestādes apturējušas parādu piedziņas kompānijas Goldman Schwartz darbību, kas izmantojusi melus un iebiedēšanu, lai piedzītu nesamaksātus aizdevumus. Kompānijas parādu piedziņas metodes ietvērušas arī draudus nolaupīt kredītņēmēja bērnus, vēsta ASV plašsaziņas līdzekļi.

ASV Federālā tirdzniecības komisija atklājusi, ka parādu piedziņas kompānijas darbinieki zvanījuši klientiem un teikuši, ka var parūpēties par to nokļūšanu cietumā, kā arī piedraudējuši ar šerifa ierašanos, kas parādniekus nogādās cietumā, lai gan, saskaņā ar ASV likumdošanu, šādu tiesību kompānijai nav. Pie draudiem nogādāt parādniekus cietumā Goldman Schwartz darbinieki neesot apstājušies. Uzņēmums draudējis atņemt parādniekiem bērnus un ievietot tos valdības cietumā. Pati parādu piedziņas kompānija šīs ASV Federālās tirdzniecības komisijas apsūdzības nav komentējusi.

Plašas zināšanas un pieredze privātkompāniju vadībā ļauj paskatīties uz Valsts ieņēmumu dienestu no citāda skatupunkta, nekā to spētu profesionāļi, kuri ir strādājuši vai pašlaik strādā nodokļu administrācijā

To intervijā DB stāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Fragments no intervijas:

Vai ir iespēja padarīt efektīvāku nodokļu parādu piedziņu?

Iespējas pilnveidoties ir vienmēr. Jautājums par parādu efektīvu piedziņu nav tikai VID, bet arī privātuzņēmējiem. Būtu jānodala tie nodokļu maksātāji, kuri vēlas maksāt nodokļus un lūdz uzziņas, kā pareizi rīkoties konkrētā situācijā, no tiem, kuri maksāt nodokļus nevēlas. Interesanti, ka Latvijā VID sniedz aptuveni divas reizes vairāk konsultāciju nekā Igaunijas nodokļu administrācija. Uzņēmēji prasa skaidrojumus, kā pareizi rīkoties sarežģītās situācijās, un arī skaidrot nodokļu normatīvus. Pieļauju, ka ar to arī ir saistīts lielais konsultāciju apjoms. VID arī turpmāk būs nodokļus maksāt gribošiem uzņēmumiem pretimnākoša iestāde ar konsultācijām un skaidrojumiem, jo īpaši biznesa iesācējiem un mazajiem uzņēmumiem, kas pēc gadiem var izaugt par lielu un varenu kompāniju. Sodi un represīvās metodes seko tikai pēc tam, kad skaidrojumi un brīdinājumi tiek ignorēti. Sodiem ir jābūt samērīgiem ar pārkāpuma apmēru. Finanšu ministrija virza grozījumus, kas noteiktu pieļaujamo soda naudas apmēra ierobežojumu no pamatparāda summas. Tādējādi turpmāk nebūs tādu situāciju, kad par pārkāpumu dažu eiro apmērā pienākas sods vairāku simtu eiro apmērā. VID pat kopā ar Finanšu ministriju nevar šo sistēmu mainīt, un tam būs nepieciešama daudzu ministriju līdzdalība. Tāpat nav nekādas jēgas simtos tūkstošos un miljonos eiro vērtus pamatsodus apaudzēt ar tikpat lielām vai pat vēl lielākām kavējuma un soda naudām, jo galu galā tās iekasēt nav iespējams, pēc kāda laika parādi vienkārši jānoraksta kā nepiedzenami.

Pērn pieņemti 1137 lēmumi par atlīdzību izmaksu no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fonda un kopējā izmaksātā summa ir par 107,7% vairāk nekā 2013. gada 12 mēnešos, liecina LTAB dati.

Palielinājums ir saistīts ar to, ka Garantijas fondam jāveic atlīdzības izmaksas LAAS Balva vietā ārvalstu ceļu satiksmes negadījumos.

Kopumā līdz šim izdevies atgūt vairāk nekā 9 miljonus no līdzekļiem, kas kopš 1997. gada izmaksāti no Garantijas fonda, stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Zaudējumu atlīdzība no Garantijas fonda tiek izmaksāta saskaņā ar OCTA likuma un starptautisko normatīvo aktu prasībām. Lielāko Garantijas fonda atlīdzību izmaksu daļu sastāda atlīdzību izmaksas par CSNg, kurus ir izraisījuši transportlīdzekļi bez OCTA apdrošināšanas. Ievērojama daļa no Garantijas fonda izmaksām ir par personas veselībai vai dzīvībai nodarītajiem kaitējumiem un autovadītājs, kas izraisījis CSNg, nav identificēts.

Jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms Latvijā darbojas no šī gada sākuma, taču jau pēc pirmās apvienotās deklarācijas iesniegšanas par pirmo pusgadu daudziem uzņēmumiem ir radusies virkne jautājumu.

Līdz šim nodokļu deklarāciju praktiskā aizpildīšana lielā mērā bija grāmatvežu pienākums, taču šobrīd arvien biežāk uzņēmumos rodas situācijas, kad, pildot jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, grāmatvedis bez vadības atbalsta to nemaz nevar izdarīt.

Uzņēmumu vadītājiem ir nepieciešams plānot papildu darbu pie UIN deklarācijas pārbaudes par taksācijas periodu, kas vairs nav 12 mēneši, kā tas bija līdz 2017. gada beigām, bet katrs kalendārais mēnesis – līdzīgi kā PVN deklarācijai. Savukārt šis faktors daudzos uzņēmumos ir ieviesis izmaiņas finanšu uzskaitē – ir radusies nepieciešamība ne tikai izveidot atsevišķus uzskaites kontus grāmatvedībā, bet arī papildu reģistrus un pārbaudes failus prasītajai informācijai par taksācijas periodu. Turklāt tieši šie papildu faili un reģistri prasa atsevišķu uzraudzību un iesaisti no uzņēmuma vadības puses. Papildu administratīvais darbs ir arī tiem uzņēmumiem, kuru pārskata gads neatbilst kalendārajam gadam, jo bez UIN deklarācijas ir jāsagatavo un jāiesniedz arī starpperioda finanšu pārskats.

Pērn pret parādniekiem tiesā tika rosinātas 1049 prasības kopumā par 3,07 miljoniem latu, savukārt vidējā tiesā celto prasību summa ir gandrīz trīs tūkstoši latu, liecina SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) apkopotā informācija.

Šā gada sākumā RNP lietvedībā kopumā atradās 4512 civillietas ar parādniekiem, no kurām 1121 vēl bija iztiesāšanas stadijā, 2294 lietās - parāda piespiedu piedziņas stadijā, savukārt 1097 lietās piedziņa bija pabeigta vai izbeigta. Vidējā tiesā celto prasību summa 2012. gadā bijusi 2931 lats.

«Katras tiesvedības uzsākšana vienmēr iepriekš tiek rūpīgi izvērtēta, tiek analizēta parādnieka spēja segt parādu un nokavējuma sankcijas, jo katra tiesvedība prasa arī izdevumus. Piemēram, pērn valsts nodevās samaksāti 200 tūkst. Ls, bet šogad valsts nodevu apmērs esot palielināts vidēji par 30 %,» skaidro RNP pārstāvji.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni.

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča komisijas sēdē stāstīja, ka patlaban šis slieksnis ir 15 eiro, savukārt minimālās bezstrīdus piedziņas izmaksas ir 39 eiro par vienu parādu.

Garanča skaidroja, ka nelielie parādi, kuru piedziņa valstij izmaksā dārgāk nekā atgūtā summa, veido diezgan apjomīgu īpatsvaru kopējā parādnieku skaitā. Tā, piemēram, 37 440 parādnieku parāds ir mazāks vai vienāds ar 15 eiro, bet tie ir 21,1% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējā parāda summa ir 0,12 miljoni eiro.

Savukārt parādnieku, kuru nodokļu parāds ir no 15 eiro līdz 300 eiro, skaits ir 83 042 jeb 46,8% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējais parāds ir deviņi miljoni eiro jeb 2% no kopējā nodokļu parāda apmēra.

Ārvalstu partneru parādu skaits palielinās, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

nereti uzņēmumi paši cenšas piedzīt parādus no saviem sadarbības partneriem, un, kad cerības zūd, nodod šo atbildību parādu piedziņu kompāniju rokās, taču nereti tādējādi tiek palaista garām iespēja naudu atgūt.

«Apskatot nodotās lietas parādu piedziņā un salīdzinot tās ar iepriekšējos gados iesniegtajām, jāsecina, ka parādu lietu skaits palielinās, taču vidējās uz parādu piedziņu nodotās summas samazinās,» novērojis SIA Konsultatīvā sabiedrība Conventus valdes loceklis Jānis Krastiņš.

Visu rakstu Ārvalstnieku parādu skaitam tendence pieaugt iespējams izlasīt trešdienas, 22.marta, laikrakstā Dienas Bizness, 10.lpp.!