Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija šodien izplatītā paziņojumā aicina Saeimu nepieļaut konkurences likvidāciju atkritumu apsaimniekošanas nozarē, liedzot pārtikas nozares uzņēmumiem tiesības izvēlēties piemērotāko un izdevīgāko atkritumu apsaimniekotāju.

Saeimā šodien, 30.aprīlī, trešajā lasījumā plānots balsot par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas liegs pārtikas ražotājiem iespēju izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju.

«Grozījumi būtiski skars ne tikai mazumtirgotājus, kā to uzsvēruši deputāti, bet arī ražotājus. Tas ir absurds – privāti ražojoši uzņēmumi nevarēs izvēlēties cenas un piedāvātās kvalitātes ziņā izdevīgāko atkritumu apsaimniekotāju,» brīdina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šādas pārmaiņas nozīmēšot, ka ražotājiem būs jālauž noslēgtie līgumi un uzņēmumi nevarēs pielāgot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu savām vajadzībām un specifikai, bet būs spiesti komercdarbību pakārtot pašvaldības izvēlētā vai tam piederošā atkritumu apsaimniekotāja diktātam.

«2012. gads grāmatvežiem bijis mierīgāks, salīdzinot ar 2011. gadu, jo šogad likumdošanas izmaiņu bijis mazāk. Tomēr aizvien paliek daudz neskaidrību un atšķirīgu viedokļu, kuru precizēšana prasa tik dārgo laiku. To sarunā ar Saldo atzīst kompānijas Hoe-global property solution» galvenā grāmatvede Sanita Ādmine.

«Ja atceramies 2011. gadu, kad mūs pārsteidza virkne kārtējo nodokļu likumdošanas izmaiņu, šogad grāmatvežiem jau bija vieglāk strādāt, jo izmaiņu daudzums bija krietni mazāks. Paradoksāli, taču mūsdienās pat grāmatvedis ar trīs gadu stāžu faktiski ir kā iesācējs, jo nodokļu likumdošanā un grāmatvedību reglamentējošajos tiesību aktos ir tik daudz un bieži, ka grāmatvedim ārkārtīgi rūpīgi jāseko visai informācijas plūsmai un jāpatur prātā, kas ir mainījies,» norāda Sanita Ādmine piebilstot, ka pretējā gadījumā uzņēmumam var rasties problēmas gada beigās vai sagaidot kārtējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudi.

Pēdējos mēnešos dažādās dzīves jomās nākas saskarties ar ievērojamu cenu kāpumu – apkure, elektrība, pārtika, degviela ir vienas no galvenajām pozīcijām, kas tieši ietekmē Latvijas iedzīvotāju maciņus.

Kamēr valstiskā līmenī tiek lemts, kā mērķtiecīgi atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, tiek arī plānotas aktivitātes inflācijas ierobežošanai. Tomēr patēriņa preču cenu kāpums nav vienīgā nepatīkamā inflācija pieauguma blakne. Kā inflācija ietekmē kredītņēmējus un ikmēneša maksājumus, veicot kredītu apmaksu, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, inflācija ietekmē arī kredītu procentu likmju apmērus. Jo augstāks inflācijas līmenis, jo lielāka varbūtība, ka tiks paaugstinātas arī naudas aizdevumu procentu likmes. Kad procentu likmes ir zemas, noteiktas preces ir lētākas un pieejamākas. Piemēram, mājokļa iegāde maksā mazāk, ja hipotekāro izdevumu likmes ir zemākas. Lētākas un vieglāk iegādājamas preces veicina lielāku pieprasījumu, savukārt lielāks pieprasījumus dzen augšup preču un pakalpojumu cenas. Lai nepieļautu pārāk strauju cenu pieaugumu, centralizēti tiek paaugstinātas procentu likmes, padarot aizņemšanās iespējas mazāk simpātiskas un palielinot vēlmi noguldīt. Tas savukārt mazina spiedienu uz patēriņu un tālāku cenu kāpumu.

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide ir mainījis nosacījumus, kuri attiecas uz vienošanos par papildpakalpojumiem, jo to neskaidrā formulējuma dēļ daļa klientu bija spiesti maksāt par pakalpojumiem, kurus nemaz neizmantoja, informē KP.

KP aicina pašvaldības pēc iepirkuma pievērst uzmanību atkritumu apsaimniekotāju darbībai un līgumu nosacījumu saprotamībai, lai nodrošinātu iedzīvotāju interešu aizsardzību.

Pārrunas ar SIA Eco Baltia vide KP uzsāka pēc tam, kad saņēma šī uzņēmuma klientu SIA RavLat Group un SIA Tukuma Auto iesniegumus. SIA Eco Baltia vide iepirkuma rezultātā uz pieciem gadiem ir ieguvis tiesības būt par vienīgo sadzīves atkritumu apsaimniekotāju Ādažu novadā un Piejūras reģionā. Papildus atkritumu savākšanas pamatpakalpojumiem, par kuru sniegšanu pašvaldība noslēgusi līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, uzņēmums ir tiesīgs ar katru klientu individuāli noslēgt vienošanos par papildpakalpojumiem, piemēram, biežāku atkritumu savākšanu.

Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena

Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?

Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Liepājā apsaimniekotāja Remaks Namu serviss un Remaks Nami nolaidības un ļaunprātības dēļ 11 daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem apkures pieslēgšana ir apdraudēta.

Kopējā parāda summa šobrīd ir 117 374,64 Ls, informē siltumapgādes SIA Liepājas enerģija. Tā kā darbs ar apsaimniekotāju nav devis rezultātu, šobrīd turpinās abpusēji izdevīga risinājuma meklēšana ar namu iedzīvotāju pārstāvjiem.

Jau šā gada 1.jūnijā SIA Liepājas enerģija ar Remaks Namu serviss un Remaks Nami noslēdza vienošanos par parāda nomaksu, taču tā nav pildīta. Līdz šim parāda summa ir sarukusi vien nedaudz, norāda SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Andris Štāls. Vasarā situāciju vēl vairāk sarežģīja fakts, ka iedzīvotāji apsaimniekotājam ir maksājuši, bet tas nav veicis norēķinus ar siltumenerģijas piegādātāju.

Latvijā būtu nepieciešams ieviest stingrāku namu apsaimniekošanas uzņēmumu uzskaiti un licencēšanu, lai tiktu aizsargātas iedzīvotāju intereses, intervijā Rietumu Radio sacīja SIA Liepājas namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs un Latvijas Namu apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis Artis Rimma.

Kā skaidro Rimma, iedzīvotāji namu apsaimniekotājiem uztic lielas naudas summas, tādēļ šie uzņēmumi būtu stingrāk jāuzrauga.

«Esam par to, lai licencēšana būtu, jo pagātnē ir bijuši gadījumi, kad apsaimniekotājs pazūd ar visu naudu, ko pēc tam atgūt ir ļoti grūti,» sacīja Rimma. Viņaprāt, būtu nepieciešams izveidot garantiju fondu, lai iedzīvotājiem par namu apsaimniekotāja nenomaksātajiem rēķiniem nenāktos norēķināties dubultā.

Rimma norāda, ka asociācija par šo jautājumu diskutē jau vairākus gadus un ar Ekonomikas ministrijas (EM) starpniecību centusies virzīt izmaiņas normatīvajos aktos, taču tas nav izdevies.

Ceturtdien, 23.aprīlī, Saeimā plānots trešajā lasījumā balsot par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz atņemt iespēju vidējiem un lieliem uzņēmumiem pašiem izvēlēties savu sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, un grozījumi var neatgriezeniski sagraut tirgus struktūru, izspiežot no tā privātos atkritumu apsaimniekotājus, uzskata Konkurences padome (KP).

KP skaidro, ka šobrīd patērētāji un nelielie uzņēmumi izmanto pašvaldību izvēlētus atkritumu apsaimniekotājus, bet noteiktiem kritērijiem atbilstošiem lielākajiem uzņēmumiem likums paredz iespēju savu atkritumu apsaimniekotāju izvēlēties pašiem. Tādējādi, pat ja pašvaldība bez iepirkuma rīkošanas izmanto sev piederoša atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus, tirgū var darboties un konkurēt arī privātie uzņēmumi, kas apkalpo tieši uzņēmumus.

Ja šī iespēja tiks atņemta, privātie atkritumu apsaimniekotāji tiks pilnībā izslēgti no tirgus tajās pašvaldībās, kur bez iepirkuma darbojas pašvaldības uzņēmums – šobrīd tādas ir 56 no 119 Latvijas pašvaldībām. Pēc Rīgas pašvaldības lēmuma atkritumu apsaimniekošanu organizēt publiskās un privātās partnerības formā īstenošanas arī šis tirgus tiks slēgts konkurencei uz 20 gadiem, uzsver KP.

Ļaujot lielākajiem uzņēmumiem izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju neatkarīgi no pašvaldības izvēles, tirgū tiktu saglabāta konkurence, kas ilgtermiņā arī patērētājiem nodrošinātu izdevīgākas cenas un augstāku pakalpojumu kvalitāti. Tā uzskata Konkurences padome (KP).

Šobrīd saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu pašvaldības izvēlas sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kurš pašvaldības teritorijā sniedz pakalpojumus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Tādējādi uz pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāja noslēgtā līguma darbības laiku tirgū faktiski nepastāv konkurence, atzīmē padome. Piebilstot, ka likuma nepilnību dēļ pašvaldība var nerīkot konkursu, ja tai pilnībā vai daļēji pieder savs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, nereti vienlīdzīgas konkurences iespējas netiek nodrošinātas arī visas pašvaldības mērogā.

Īstenojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos grozījumus, kas paredz lielākiem uzņēmumiem, tiesības izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru pašvaldība nav noslēgusi līgumu, atkritumu apsaimniekošanas tirgus vismaz daļēji tiktu atvērts konkurencei. Ļaujot pašvaldības teritorijā darboties vairākiem uzņēmumiem, ievērojami palielinātos iespēja, ka nākamajā pašvaldības rīkotājā konkursā efektīvus un konkurētspējīgus piedāvājumus spēs sniegt vairāki uzņēmumi.

Ukrainas parlaments likumu par amnestiju pieņēmis, pārkāpjot konstitūcijas normas, teikts ceturtdien izplatītajā opozīcijas frakciju līderu Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka kopīgajā paziņojumā.

«29.janvārī Reģionu partija Viktora Janukoviča vadībā atkal ķērās pie tiešas šantāžas, klajas krāpšanas un falsifikācijām, Ukrainas Augstākajā radā pieņemot likumprojektus,» teikts paziņojumā. «Praktiski pēc tā paša scenārija kā skandalozajā balsošanā 16.janvārī ar piespiešanas, spiediena, falsifikāciju un krāpšanās palīdzību «reģionāļi», komunisti un daži ārpusfrakciju deputāti pieņēma tā dēvēto likumu par amnestiju numur 4021-3 jeb, pareizāk sakot, «likumu par ķīlniekiem».»

«Laikā, kad notika balsošana par šo likumu, tika fiksēti masveidīgi pogu spaidīšanas gadījumi, tas ir, balsošana ar svešām kartītēm, ar ko tika pārkāpta Ukrainas konstitūcijas prasība, ka ir nepieciešama tautas deputātu personīga balsošana,» norāda opozīcijas līderi.

Konsultāciju uzņēmums SIA IBD Consulting piedāvā sistēmu, lai uzņēmumi varētu palielināt potenciālo klientu pieplūdumu savai mājaslapai, un metodiku, lai ar tiem efektīvi strādātu

Lai savu produktu vai pakalpojumu pārdotu vietējā tirgū, bieži vien pietiek ar to, ka uzņēmuma pārstāvis gana bieži tiekas ar klientiem. Taču ārējā tirgū vajadzīga cita pieeja, un SIA IBD Consulting piedāvā risinājumu, kas palīdz uzņēmuma interneta vietnei piesaistīt apmeklētājus, kā arī tos izglītot un vadīt pirkuma virzienā. «Starptautiskajā tirgū ir jāmāk sevi pasniegt. Uzņēmumiem trūkst izpratnes un prasmju sevi pareizi pozicionēt,» saka Andrejs Juščenko, SIA IBD Consulting līdzīpašnieks.

Rolands Ozoliņš, arī SIA IBD Consulting līdzīpašnieks, teic, ka statistika un pētījumi norāda – mūsdienās pircējs ir gatavs runāt ar pārdevēju pēc tam, kad jau patstāvīgi ir izveidojis viedokli par risinājuma atbilstību savām vajadzībām. «Ja piegādātājs nav nonācis potenciālā klienta redzeslokā agrīnā pirkšanas procesa fāzē, kad tas tik tikko sācis interesēties par kādu produktu vai risinājumu, vēlāk mainīt viņa lēmumu ir grūti. Tieši tāpēc uzņēmumiem, kuri domā par nopietnu iziešanu ārējos tirgos, ir rūpīgi jāveido sava klātbūtne digitālajā vidē un jāizmanto mārketinga tehnoloģijas, lai uzrunātu potenciālos klientus, iegūtu to uzticību un izmantotu automatizācijas iespējas, kas ļauj ievērojami palielināt pārdošanas apjomus,» spriež Andrejs.

Amonija nitrāts ir bīstams tikai noteiktos apstākļos, kas nemaz nav tik vienkārši panākami, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesore Māra Jure.

Eksperte skaidroja, ka ikdienas lietošanā šī viela nav bīstama. Pēc viņas paustā, šī viela kļūst sprādzienbīstama, ja tiek ilgstoši pārkarsēta, proti, atrodas milzīga karstuma apstākļos. Tad šī pārkaršana iniciējot sprādzienu un detonācija ir ļoti spēcīga.

Jure uzsvēra, ka šī viela var sprāgt, ja tai ir ierosinājums vai sprādziens. "Ja ierosinātājs ir spridzeklis, tad šī viela detonē ar milzīgu spēku. Tāpat ierosinātājs var būt triecienvilnis, ko izraisa izšauta lode," atklāja eksperte.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka šai vielai ir zema kušanas temperatūra, līdz ar to, cenšoties to dedzināt - tā kusīs, bet nekas nenotiks. Taču apstākļos, kad ir sprādziens, ugunsgrēks vai pārkaršana, tad amonija nitrāti un to saturoši minerālmēsli var sprāgt, pauda Jure.

Ieguldīt var ikviens, un pietiek arī ar nelielām naudas summām, atzīst Nordea bankas Ieguldījumu produktu attīstības nodaļas vadītāja Latvijā Anželika Dobrovoļska.

Latvijā vēl joprojām nav un tikai lēnām sāk izveidoties ieguldījumu veidošanas tradīcija, un pastāv uzskats, ka ieguldīt var tikai turīgākie klienti, norāda eksperte. Svarīgi saprast, ka ieguldīšana ir ne tikai akciju tirdzniecība vai ieguldījumi nekustamajā īpašumā, bet tā ir arī, piemēram, līdzekļu krāšana pensiju fondos.

Principā ieguldījumu veikšanai tiešām ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas par ekonomiku, tirgu un uzņēmumu darbību, tomēr ir arī ieguldījumu produkti, kas paredzēti plašākam cilvēku lokam. iespējas agrāka ieguldījumu uzsākšana.

Sākotnēji ir jāveic savu izdevumu analīze, izvērtējot, kam tiek tērēta nauda. Lielākā daļa cilvēku zina savu ienākumu apjomu, savukārt, kad runa ir par izdevumiem, nereti viņi zina tikai aizņēmumu un komunālo maksājumu tēriņus. Tomēr ir jāpievērš uzmanība tēriņiem pārtikai un emocionāliem pirkumiem. Starp pēdējiem bieži vien ir nelieli, nevajadzīgi pirkumi, un šos līdzekļus var novirzīt ieguldījumiem.

Latvijā daudzi uzņēmēji izmanto dažādas nodokļu «optimizācijas» shēmas, atzina Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Ilze Palmbaha.

Latvijā ir tipiski, ka uzņēmuma īpašnieki, lai nemaksātu darbaspēka nodokļus, izņem dividendes, uzsvēra eksperte, piebilstot, ka «šai medaļai ir divas puses - bieži vien uzņēmuma vadītāji nesaņem atalgojumu, bet viņu darbalaiks ir nenormēts un darbs rit 24 stundu diennaktī».

«Nebūsim naivi, zinām, ka daudzi uzņēmēji izmanto dažādas nodokļu nemaksāšanas shēmas, tādējādi atbalstot ēnu ekonomiku. Darbaspēka nodokļi ir pietiekami lieli - aptuveni 60% tiek samaksāti darbaspēka nodokļos. Un uzņēmumos ar smagāku finansiālo situāciju vai arī uzņēmējs, kuram «goda» lieta nodokļus nemaksāt, var aizņemties naudas līdzekļus no uzņēmuma, ar kura palīdzību tad norēķinās ar darbiniekiem. Tādējādi uzņēmējs atbrīvojas no darbaspēka nodokļiem,» atzina eksperte.

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) kopsapulces dalībnieki vienbalsīgi atbalstījuši SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) uzņemšanu asociācijā.

Kopsapulces dalībnieki Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdē arī ievēlēja RNP valdes priekšsēdētāju Ervinu Straupi.

«LNPAA ir vadošā namu apsaimniekotāju sabiedriskā organizācija, kura mērķtiecīgi strādā, lai sadarbībā ar likumdevēju un izpildvaru pilnveidotu normatīvos aktus, uzlabotu pārvaldīšanas pakalpojuma kvalitāti, kā arī dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieku tiesisko aizsardzību,» norāda RNP valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe.

LNPAA piedalās mājokļu attīstības politikas izstrādāšanā, iesniedz priekšlikumus likumdošanai un izmaiņām normatīvos aktos un sekmē nozarē strādājošo speciālistu profesionālo sagatavošanu, lai veicinātu nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nozares harmonisku attīstību. LNPAA apvieno vairāk nekā 30 apsaimniekošanas uzņēmumus no visas Latvijas.

Neizšķirtā ministru balsojumā premjera Valda Dombrovska balss atstāj spēkā esošo kārtību – komersanti savu atkritumu apsaimniekošanai arī turpmāk drīkstēs izvēlēties tikai tādu atkritumu apsaimniekotāju, kuram ir līgums ar attiecīgo pašvaldību.

Līdz ar to tika noraidīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie noteikumi, taču paredzams, ka cīņa starp pašvaldību un privātajiem atkritumu apsaimniekotājiem turpināsies atvērtā Atkritumu likuma ietvaros. Balsojot par šiem noteikumiem, seši ministri bija par, seši ministri pret. Premjers Valdis Dombrovskis balsoja pret un viņam bija izšķirošā balss, tāpēc noteikumi tika noraidīti. Savukārt balsojumā «ētisku apsvērumu dēļ» nepiedalījās satiksmes ministrs Aivis Ronis. Pirms balsojuma ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš balsoja par šiem noteikumiem, sacīja, ka «ir jau saprotami, ka pirms pašvaldību vēlēšanām neviens pašvaldības negrib kaitināt, tomēr neredz problēmu tirgus atvēršanai konkurencei». Savukārt premjers norādīja, ka konkurence būtu tikai daļēja, jo mājsaimniecībām šādas izvēles iespējas nebūs.

Atšķirībā no Rīgas, kur iedzīvotāji par ūdensapgādi, siltumenerģiju un atkritumu apsaimniekošanu maksā ar namu apsaimniekotāju starpniecību, Latvijā vairākās pašvaldībās jau gadiem ilgi tiek izmantoti tiešie norēķini. Diena gan pārliecinājās, ka pakalpojumu sniedzēji labprātāk strādātu ar apsaimniekotājiem kā starpniekiem, jo tad problēmu būtu mazāk.

SIA Jūrmalas siltums pašlaik spēkā esošos līgumus ar iedzīvotājiem noslēdza pirms diviem gadiem, un tie noslēgti ar katra dzīvokļa īpašnieku, nevis īpašnieku kopību, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Zigurds Starks. Atšķirībā no Rīgas, kur par tiešo rēķinu sagatavošanu pakalpojumu sniedzēji plāno iekasēt vismaz trīs eiro, Jūrmalas siltuma rēķinos par to sagatavošanu iekļauta maksa 43 centi. Tomēr Z. Starks neslēpj, ka siltumapgādes uzņēmumi ne tikai Jūrmalā, bet arī citviet Latvijā īpaši nepriecājas par tiešajiem norēķiniem, jo ar namu apsaimniekotāju slēgt līgumu ir vienkāršāk. «Problēma ir ar karsto ūdeni - māja zudumus var norakstīt uz to rēķina, kam nav skaitītāju, un tādi katrā mājā viens vai divi atrodas, bet tie ir «drošie nemaksātāji». Pārējie iedzīvotāji, protams, ir priecīgi kopējo parādu norakstīt uz kādu, bet tie ir bezcerīgi parādi,» stāsta Z. Starks.

Apgalvojumi par neveiktajiem maksājumiem SIA Rīgas ūdens ir nepatiesi un ceļ nepamatotu neslavu, izplatītajā paziņojumā norādījis Apsaimniekošanas uzņēmums RBSSKALS Serviss.

Tā valdes loceklis Pauls Upenieks skaidro: «Izmantojot monopola stāvokli, SIA Rīgas ūdens šobrīd meklē ceļu, kā piespiest segt gadiem neiekasētos maksājumus par ūdeni un kanalizāciju, lai gan pats ir pieļāvis šādas situācijas eskalāciju.» Pēc viņa domām, šī taktika norāda, ka Rīgas ūdens steigā mēģina samazināt potenciālos zaudējumus. Tam varētu būt saistība ar grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas stāsies spēkā šā gada oktobrī, paredzot tiešo norēķinu sistēmu dzīvokļu īpašniekiem ar pakalpojuma sniedzēju.

RBSSKALS Serviss šogad pārņēmis apsaimniekošanā mājas ar ūdens parāda uzkrājumu pat no 2007. gada, lai gan iedzīvotāji savus maksājumus ir veikuši. Parāds veidojies iepriekšējo apsaimniekotāju laikā, un par tā esamību iedzīvotāji nav tikuši informēti - nedz no Rīgas ūdens, nedz arī toreizējā apsaimniekotāja puses. Šādās mājās fakts par parādiem un to apjomu atklājās tikai pie apsaimniekotāju maiņas.

Nodokļu paaugstināšana budžeta papildināšanai ir īstermiņa pasākums, nerisinot gadiem uzkrātās problēmas, vajadzīgs ir speciāls nodokļu administrēšanas likums

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas balzams padomes priekšsēdētājs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis. Ekspremjers nenoliedz, ka nodokļu iekasēšanā vajadzīgas pārmaiņas, bet kategoriski ir pret nodokļu likmju paaugstināšanu, kas, viņaprāt, novedīs pie biznesa pārcelšanas.

Valdošās partijas finanšu ministrs Andris Vilks jau aicināja sākt diskutēt par nodokļiem. Augstākā priekšniecība viņu norāja. Kā jūs vērtējat situāciju?

Valdošā partija jau ir apsolījusi papildu finansējumu veselības aprūpei, izglītībai, aizsardzībai, infrastruktūrai kopumā vairākus simtus miljonu eiro, taču veids, kā to iegūs oficiāli, nav zināms. Vienkāršākais būtu PVN likmes palielināšana par 2 vai pat 4 procentpunktiem, un Latvija ar savu PVN pamatlikmi būtu turīgo Skandināvijas valstu līmenī, kur šī nodokļa likme ir augstākā ES un svārstās ap 25%. Ja tas ir finanšu ministra Andra Vilka plāns, tad Vienotībai to tā arī vajadzēja sabiedrībai pateikt: tas ir vienīgais risinājums, un patēriņa nodokļi nebūt ne tik turīgajā Latvijā būs tādi paši kā ievērojami bagātākajās Skandināvijas valstīs. PVN likmes pacelšana ir vieglākais īstermiņa risinājums, it īpaši situācijā, kad problēmas krājušās daudzus gadus. Problēmas ir uzkrātas izglītībā, kur skolēnu skaits sarūk, bet nemazinās skolu un pedagogu skaits.

Pasaules Bankas veiktajā pētījumā Doing Business 2014 Latvija pakāpusies par vienu vietu līdz 24.vietai, liecina bankas paziņojums. Lai pārliecinošāk uzlabotu pozīcijas nākamajos pētījumos, nepieciešamas reformas jomās, kur Latvija būtiski atpaliek no citām valstīm, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanā, nodokļu nomaksā, investoru tiesību aizsardzībā, līgumsaistību izpildē un citās, norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Pārējās Baltijas valstis atrodas augstāk nekā Latvija – Igaunija ierindojusies 22. vietā, bet Lietuva – 17. vietā. Lietuva augsto pozīciju ir ieguvusi, pateicoties reformām uzņēmējdarbības uzsākšanā, atceļot minimālā pamatkapitāla prasību, un kredītu pieejamības indeksā, pateicoties ārpus tiesas izpildes institūta ieviešanai un kustamā īpašuma tvērumu paplašināšanai kā nodrošinājumam galvojuma līgumos.

Savukārt Igaunija ir veikusi reformas līgumsaistību izpildē, samazinot tiesu nodevas un tādējādi samazinot kopējo izmaksu rādītāju pozīciju par 0,4% no prasības apjoma salīdzinot ar gadu iepriekš.

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.