Jaunā UIN režīma ieviestās pārmaiņas uzņēmumu ikdienā 

Jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms Latvijā darbojas no šī gada sākuma, taču jau pēc pirmās apvienotās deklarācijas iesniegšanas par pirmo pusgadu daudziem uzņēmumiem ir radusies virkne jautājumu.

Ieva Aizsila, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 2018. gada 03. oktobris plkst. 8:35

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Līdz šim nodokļu deklarāciju praktiskā aizpildīšana lielā mērā bija grāmatvežu pienākums, taču šobrīd arvien biežāk uzņēmumos rodas situācijas, kad, pildot jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, grāmatvedis bez vadības atbalsta to nemaz nevar izdarīt.

Uzņēmumu vadītājiem ir nepieciešams plānot papildu darbu pie UIN deklarācijas pārbaudes par taksācijas periodu, kas vairs nav 12 mēneši, kā tas bija līdz 2017. gada beigām, bet katrs kalendārais mēnesis – līdzīgi kā PVN deklarācijai. Savukārt šis faktors daudzos uzņēmumos ir ieviesis izmaiņas finanšu uzskaitē – ir radusies nepieciešamība ne tikai izveidot atsevišķus uzskaites kontus grāmatvedībā, bet arī papildu reģistrus un pārbaudes failus prasītajai informācijai par taksācijas periodu. Turklāt tieši šie papildu faili un reģistri prasa atsevišķu uzraudzību un iesaisti no uzņēmuma vadības puses. Papildu administratīvais darbs ir arī tiem uzņēmumiem, kuru pārskata gads neatbilst kalendārajam gadam, jo bez UIN deklarācijas ir jāsagatavo un jāiesniedz arī starpperioda finanšu pārskats.

Būtiskākās izmaiņas, par kurām ir nepieciešams domāt uzņēmuma vadībai vai īpašniekiem, – vai uzņēmumā ir veiktas visas nepieciešamās izmaiņas, kas saistītas ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem un to vērtējumu atbilstoši juridiskajai formai un darījuma ekonomiskajai būtībai. Jāatzīmē, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam (UIN likums) no šī gada jauna ir redakcija, tāpēc VID ir sagatavojis skaidrojošu metodiku ar vairākiem piemēriem UIN deklarācijas aizpildīšanai.

Nozīmīgas izmaiņas un jauns skaidrojums ir arī saistībā ar reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem. UIN likums paredz, ka uzņēmumam ir jāseko līdzi un jāveic aprēķins atļautajiem izdevumiem, kas netiks aplikti ar nodokli, kas veido 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi. Tātad jaunais režīms papildus ieviesis plašu skaidrojumu, kā arī jaunu prasību, ka katrs nodokļu maksātājs var uzņēmumā pieņemt lēmumu, kādi personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir nepieciešami uzņēmumā, līdz ar to uzskaitei un pārsniegumam ir jāseko līdzi katru mēnesi.

Līdz šim nodokļu deklarāciju praktiskā aizpildīšana lielā mērā bija grāmatvežu pienākums, taču šobrīd arvien biežāk grāmatvedis bez vadības atbalsta to nemaz nevar izdarīt.

Vēl aktuālāks nekā līdz šim ir kļuvis jautājums par parādu atgūšanas termiņu un iespēju, ka nelaikā atgūts vai neatgūts parāds tomēr tiks aplikts ar nodokli. Jaunās UIN likumā ieviestās izmaiņas attiecībā pret nedrošiem pircējiem un pasūtītājiem jeb debitoriem parādu uzskaitē un piedziņā ir konkrētas un nepārprotamas. Debitora parāda atgūšanai ir ieviests termiņš – trīs gadi, līdz ar to uzņēmumā jābūt atsevišķai uzskaitei par katru debitora parādu. Ja 36 mēnešu laikā no debitoru parādu uzkrājuma izveidošanas dienas parāds nav atgūts vai tam šajā periodā nav piemērojams UIN likumā minētais atbrīvojums, tad ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu.

Jānorāda, ka, sākot ar šo gadu, reģistru ir svarīgi atjaunot biežāk nekā tikai vienu reizi gadā, tas prasīs biežāku uzņēmuma vadības iesaisti un daudziem uzņēmumiem arī iekšējo uzņēmuma procesu pārkārtošanu. Finanšu grāmatvedības uzskaitē ilgstošiem parādniekiem izvērtē katru parādu individuāli un par šaubīgiem (nedrošiem) atzītajiem debitoriem veido uzkrājumus. Savukārt bezcerīgos parādus noraksta izdevumos vai arī sedz no izveidotajiem uzkrājumiem, līdz ar to šiem nedrošajiem debitoru parādiem ieslēdzas atskaites termiņš to atgūšanai – 3 gadi. Vairākām nozarēm Latvijā debitoru skaits un arī parādnieku skaits ir apjomīgs, piemēram, būvniecības un ražošanas nozarēs, tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanā, kur bieži vien tik izmantota pēcapmaksa. Sekošana līdzi parādu savlaicīgai apmaksai varētu radīt jaunas darba vietas uzņēmumos. Vai jaunā prasība nemainīs pēcapmaksas nosacījumus un tendences darījumos starp juridiskām personām (B2B) Latvijā un ar ārvalstniekiem? Pastāv divi ļoti būtiski bažu iemesli, kad domājam par uzņēmuma attīstību. Pirmkārt, kā nodrošināt pietiekamu naudas plūsmu un, otrkārt, risks, ka maksājums no klienta tomēr tiks kavēts vai nesaņemts. Vai uzņēmēji Latvijā saglabās piesardzību un veiks klienta papildu izvērtēšanu pirms preču un pakalpojumu pārdošanas, piešķirot nomaksas nosacījumus?

Tomēr ir vērts atzīmēt, ka jaunais UIN režīms vairākās nozarēs ir ieviesis arī zināmus atvieglojumus nodokļu sistēmā ar iespēju turpināt veikt nodokļu korekcijas un piemērot nodokļu atvieglojumus, bet, kā jau visām pārmaiņām, arī šīm ir nepieciešams laiks un prakse, lai tās ne tikai ieviestu, bet arī apgūtu.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-3oktobra-numurs

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 15. janvāris plkst. 14:50

Nodokļu jomā pasaulē novērojama tendence paaugstināt netiešo nodokļu likmes, lai palielinātu...

Nepalaid garām

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija»....

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

No šīs sadaļas
2018. gada 02. oktobris plkst. 18:02

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība....

2018. gada 02. oktobris plkst. 11:20

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma....

2018. gada 02. oktobris plkst. 8:40

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati rāda, ka 2017. gadā Latvijas...

2018. gada 28. septembris plkst. 16:56

Augustā iekšzemes kredītu atlikums palielinājās par 0,7%, mazliet pieaugot gan nefinanšu sabiedrību,...

2018. gada 28. septembris plkst. 8:17

No pieciem tūkstošiem bistro izveidei līdz miljonam jaunas tehnoloģiju ražotnes attīstīšanai...

2018. gada 27. septembris plkst. 17:36

Esošajā situācijā, manuprāt, skaidri izgaismojas problēmas sakne, kas ir kopuzņēmuma Rail Baltica...

2018. gada 26. septembris plkst. 8:33

Laikā, kad mūsu valsts ekonomika turpina attīstīties, arvien lielāks kļūst pieprasījums pēc...

2018. gada 25. septembris plkst. 10:40

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz mēs visi dosimies pie vēlēšanu...

2018. gada 21. septembris plkst. 8:09

Kādā anekdotē pasniedzējs jautā studentiem: Kas vispirms ir nepieciešams, lai nodibinātu uzņēmumu?...

2018. gada 20. septembris plkst. 9:07

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un to straujā izaugsme pēdējā laikā ir «karsts» un...