Jaunākais izdevums

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei un finanšu ministram Jānim Reiram, vēršot uzmanību, ka liela daļa uzņēmēju ir smagas izvēles priekšā – turpināt uzņēmējdarbību apkures sezonā ar būtiskiem zaudējumiem vai slēgt savus uzņēmumus.

Viesmīlības nozare norāda, ka ļoti labi izprot pašreizējo situāciju ar energoresursu krīzi visā Eiropas Savienībā (ES), kā arī to, ka valsts budžeta iespējas neļauj atbalstīt visus uzņēmējus. Tāpēc LVRA un LRB aicina valdību rast iespēju uz noteiktu laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas pakalpojumiem, līdzīgi kā to ir izdarījušas lielākā daļa ES valstu.

“No savas puses apliecinām, ka viesmīlības nozare ir ieinteresēta atbalstīt valsts noteikto kursu energoresursu patēriņa samazināšanā. Mūsu pārstāvētās nozares uzņēmumi ir apņēmušies veikt visas no tiem atkarīgās darbības, lai samazinātu energoresursu patēriņu t.sk. komforta temperatūras samazināšanu telpās u.c. Tāpat arī ļoti atzinīgi vērtējam Ekonomikas ministrijas izstrādāto atbalsta programmu atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai juridiskām personām, kuru plānots apstiprināt valdībā šī mēneša laikā,” teikts LRB un LVRA nosūtītajā vēstulē.

Vienlaikus viesmīlības nozare lūdz uz laiku ieviest pazemināto PVN, kas pēc LRB un LVRA aprēķiniem atstās fiskāli neitrālu ietekmi uz valsts budžetu, dodot iespēju īstermiņā pastarpināti atbalstīt viesmīlības nozari energoresursu krīzes laikā, kā arī būtiski mazināt ēnu ekonomiku ēdināšanas nozarē.

Vēstules autori pauž gatavību tikties ar Ekonomikas un Finanšu ministriju, kā arī valdību veidojošo partiju atbildīgajām personām, lai rastu kopīgu risinājumu, kas atbilstu gan uzņēmēju, gan valsts budžeta interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Februārī par elektroenerģiju maksājām teju divus tūkstošus eiro, maijā, jūnijā - jau piecus ar pusi tūkstošus eiro, bet augustā saņēmām rēķinu, kas tuvojās jau desmit tūkstošiem eiro. Turklāt tas ir viena restorāna rēķins! Arī pārējos izmaksas ir līdzīgas," atklāj Latvijas Restorānu biedrības valdes loceklis un restorānu tīkla Vairāk saules līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

"Ja runājam par pandēmijas ietekmi, jāsaka, ka šobrīd esam vairāk vai mazāk atkopušies. Mums ir uzkrāti nelieli parādi, un, ja nebūtu sācies karš, gada laikā tie, visticamāk, jau būtu pilnībā apmaksāti. Augsto energoresursu cenu dēļ šobrīd situācija gan ir sarežģītāka - daudzi nezina, ko darīt,” atzīmē E.Bērziņš, uzsverot, ka liela daļa uzņēmēju, tajā skaitā Vairāk saules, dara visu iespējamo, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, taču visam ir savas robežas.

Ziema viesmīlības sektoram solās būt izaicinoša 

Lai gan viesnīcu segmenta rezultāti 2022. gada vasarā bija apmierinoši, tirgu, visticamāk,...

“Esam iegādājušies indukcijas plītis, savukārt apgaismojumam lietojam tikai LED spuldzes, atsevišķās vietās izvietoti arī kustību sensori, lai elektrība tiktu patērēta tikai tad, kad tā ir nepieciešama, bet sadārdzinājums tik un tā ir milzīgs! Turklāt mēs saprotam, ka visas savas izmaksas mēs nevaram iekļaut cenā, jo cilvēkiem vienkārši nav tik daudz naudas. Latvenergo peļņa gan šogad, visticamāk, gan būs ļoti liela un tas man nav saprotams. Mums ir jācīnās un jāturās, bet lielie valsts energouzņēmumi sasniegs vēsturiski lielākās peļņas! Domāju, ka šis jautājums valdībai būtu jārisina,” uzsver E.Bērziņš, apstiprinot, ka arī viņam šobrīd nav skaidrs, ar kādu valsts atbalstu uzņēmēji var rēķināties.

Satraucoši signāli

Situācija nozarē ir sarežģīta, piekrīt Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības prezidents. “Lielākās bažas rada tas, ka no nozares aiziet pat pieredzējuši uzņēmēji - tādi, kas ēdināšanas biznesā darbojušies 20 un 30 gadus. Pēdējā laikā man paliek nedaudz bail, jo, lai gan lielākā daļa uzņēmēju izturēja pandēmijas spiedienu un spēja saglabāt savu biznesu, šobrīd situācija ir kritiska. Augstās energoresursu cenas daudziem ir kļuvušas nepanesamas. Mums ir jāsaprot, ka brīdī, kad uzņēmums beidz pastāvēt, šie darbinieki nonāk valsts sociālā budžeta ietvarā un viņiem jādomā, kā samaksāt savus rēķinus un izdzīvot. Šādos gadījumos, diemžēl, daudzi pieņem lēmumu aizbraukt no Latvijas, kā rezultātā pēc tam mums ir jāizstrādā smalkas iniciatīvas un jātērē lieli līdzekļi reemigrācijas politikai, taču principā šo jautājumu varētu sakārtot jau saknē. Man ir ļoti skumji, ka mūsu lēmumu pieņēmēji to neredz,” atzīmē J.Jenzis.

Visu rakstu Ziema viesmīlības sektoram solās būt izaicinoša lasiet 27.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #39

DB, 27.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Ātra risinājuma briestošai krīzei, kuras pamatā būs energoresursu cenas, nevienai no 14. Saeimas vēlēšanās kandidējošām partijām nav.

Tā Dienas Bizness secina pēc 15 partiju premjeru kandidātu intervijām. Ir labās ziņas - no vairāku partiju līderu priekšlikumiem iespējams izveidot plānu, kas viena līdz četru gadu laikā Latviju atgrieztu normālas ekonomikas rāmjos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Cilvēki atgriežas, bet darbavietu kļūst mazāk

Intervija

Lauksaimniecība lielās transformācijas ceļa sākumā. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Aktuāli

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu pieauguma galvenais iemesls ir enerģētikas krīze, kura sākās 2019. gada vēlā rudenī, bet pandēmija līdz ar patēriņa sarukumu to noslāpēja, tomēr, tautsaimniecībai atdzīvojoties, tā atgriezās visā krāšņumā, bet Krievijas invāzija Ukrainā bija tikai vēl viens papildu ažiotāžas avots.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un nacionālā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10. maija numurā lasi:

  • Statistika. Mežā uzkrātās koksnes apjoms pieaug trīs reizes straujāk nekā mežu platības
  • Tēma
  • Bez ātriem risinājumiem būvniecība var apstāties
  • Papildu nauda ceļu būvēm Rīgā būs līdz Līgosvētkiem
  • Spēles noteikumi. PVN direktīvas grozījumi neliedz dalībvalstīm piemērot 0% likmi
  • Tendences. Mēģināt sasmelt naudas plūdus jeb kvantitatīvā sabardzināšana
  • HoReCa. Viesmīlības sektors saskaras ar katastrofālu darbinieku trūkumu
  • DB konferences. Atkritumu apsaimniekotāji: inflācija spiež celt tarifu
  • Portrets. Jūlija Zandersone, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore
  • Brīvdienu ceļvedis. Dmitrijs Astašonoks, VELUX Baltics ģenerāldirektors

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Notiek viesnīcu segmentācija lētajā un luksusa virzienā

LETA, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz straujo izmaksu kāpumu, viesnīcu nozarē tuvākajā laikā cenas, visticamāk, nepalielināsies, taču notiek viesnīcu segmentācija lētajā un luksusa virzienā, stāstīja Latvijas viesnīcu operatora SIA "Mogotel" attīstības direktors Ivans Dokicāns.

Viņš uzvēra, ka viesnīcas ļoti tieši izjūt augošās energoresursu cenas, īpaši SPA viesnīcas ar lielu elektrības patēriņu. "Mēs enerģijas cenas nekādi nespējam ietekmēt, un tas, kas šobrīd notiek, ir ārprāts. Energoresursu cenas ir ļoti liels izaicinājums visai industrijai," teica Dokicāns, piebilstot, ka tikpat strauji aug pārtikas cenas un darbaspēka izmaksas.

Jautāts, kā pieaugošās izmaksas ietekmēs pakalpojumu cenas viesmīlības nozarē, "Mogotel" attīstības direktors atzina, ka tas nenozīmē automātisku sadārdzinājumu.

"Tas nav tik viennozīmīgi. Esmu runājis ar kolēģiem Eiropā, kuri dzīvo daudzmaz stabila tirgus apstākļos jau ilgi. Izmaksas pieaug, bet tas nenozīmē, ka cenas uzreiz kāpj. Sākotnēji palielinās izmaksas un tikai pēc laika pieaug arī viesnīcu cenas. Viesnīcu bizness atrodas starp šiem diviem spiedieniem - pieaugošām izmaksām un pieprasījumu. Ja pieprasījuma nav, tad cenas vari celt, cik gribi, pieprasījuma vienalga nebūs," teica Dokicāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel veiksmīgi turpina paplašināt savu tīklu Eiropā un jūlijā atver jaunu viesnīcu Esenē (Vācija) RAMADA BY WYNDHAM ESSEN, informē Mogotel.

Ramada būs trešā zīmola Wyndham Hotels & Resorts viesnīca, kuru pārvaldīs Mogotel. Vēl divas viesnīcas šā līguma ietvaros sāka darbu 2022.gada sākumā: Minhenē (Vācija) tika atvērta četru zvaigžņu biznesa viesnīca Wyndham Garden Munich Messe, bet Vroclavā (Polija) – piecu zvaigžņu viesnīca Wyndham Wroclaw Old Town Hotel.

Projektu realizē uzņēmums MV Hotels – Rīgā populārā zīmola Wellton Hotels īpašnieks.

"Tā būs pirmā RAMADA Esenē un pirmā RAMADA, ko pārvalda Mogotel. Mēs ar pārliecību varam runāt par veiksmīgu mūsu darba attīstību Vācijā. Pēc kompānijas STR Global pētījumu datiem mūsu pirmā viesnīca Minhenē piecu mēnešu laikā apsteidza konkurentus pēc vidējiem ieņēmumiem diennaktī uz vienu numuru (RevPAR). Tuvākajā laikā plānojam Vācijā atvērt vēl citus projektus," stāsta uzņēmuma Mogotel izpilddirektore Jeļena Stirna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgā daļai vecāku par bērna pusdienām izglītības iestādē var nākties piemaksāt 1-2 eiro dienā

LETA, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1.septembra Rīgā daļai vecāku par bērna pusdienām izglītības iestādē var nākties piemaksāt 1-2 eiro dienā, kamēr daļai bērnu tiktu saglabātas brīvpusdienas, šodien preses brīfingā paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Lai pārtikas cenu un citu saistīto izmaksu straujā pieauguma apstākļos nodrošinātu prasībām atbilstoša ēdināšanas pakalpojuma nepārtrauktību Rīgas izglītības iestādēs, Rīgas pašvaldība no 1.septembra palielinās maksu par ēdināšanu galvaspilsētas izglītības iestādēs no 1,42 eiro līdz 2 eiro dienā skolās, kā arī no 2,77 eiro līdz 4 eiro dienā pirmsskolas izglītības iestādēs. Par to vienojušās Rīgas domes koalīciju veidojošās frakcijas "Par!/Progresīvie", "Jaunā vienotība", frakcija "Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, Latvijas Reģionu apvienība" un "Latvijas attīstībai".

Brīvpusdienas saglabāsies 1.-4.klašu skolēniem, daudzbērnu, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skolēniem. Savukārt 5.-12.klašu skolēnu vecākiem nāksies piemaksāt 50% līdzfinansējumu jeb 1 eiro. Savukārt bērnudārza bērniem par trīsreizēju - brokastis, pusdienas, launags - ēdināšanu pašvaldība un vecāki maksās solidāri pa 2 eiro dienā katrs.

Komentāri

Pievienot komentāru